Šovasar ik žurnāla numurā rakstīsim par pilsētniekiem, kas dažādās Latvijas vietās iekopuši savas vasaras mājas. Ko rīdzinieki meklē un atrod lauku dzīvē, un kādas jaunas vēsmas viņi atnes uz laukiem? Arhitekte Brigita Bula vasaras mājā Pāvilostā ātrāk nonāk līdz iedvesmai
Kāpēc vajadzīgi lauki? To vaicājam pilsētniekiem, kuri vasarās vaļojas laukos. Pie Brigitas Bulas devāmies tāpēc, ka, pirmkārt, viņa projektējusi vairākas privātmājas un brīvdienu mājas, no kurām viena – Lapiņas Kaltenē – pērn ieguva Latvijas arhitektūras gada balvu, otrkārt, viņas dizainētā kafejnīca un laivu būves birojs Laiva, kas iemitinājusies vecajā Pāvilostas aptiekā, šogad bija izvirzīts arhitektūras gada skatei.
Brigita dzīvo mazā, vilka pelēkā koka mājā netālu no jūras. Atbildi uz jautājumu par lauku vajadzību viņa domājusi visu ceļu no Rīgas uz Pāvilostu. Pat apstājusies, lai padomātu. «Un gandrīz vai apraudājos,» saka Brigita. Pilsētā darīšanas un iespaidi uzkrājas. Viss gāžas virsū – gan tas, ko gribas, gan tas, ko negribas. Šķiet būtisks. Attīrīties līdz askētiskai tīrībai un ieraudzīt galveno gan darbā, gan vispār dzīvē palīdz vieta, kur jūra ir jūra un koks ir koks. «Lauki – tā ir attīrīšanās,» saka Brigita.
Pāvilostu par laukiem gan nevar dēvēt, jo tā ir mazākā Latvijas pilsēta. Ar pastu, skolu, viesnīcu, domi, ostu. «Man patīk, ka apkārt ir iespējas, ko es, mierīgi sēžot mājās, neizmantoju. Toties zinu, ka tās ir, un, ja gribas, var aiziet uz kafejnīcu Laiva pēc pilsētas kruasāna un caffe latte.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.