Ieaugušas asinsritē • IR.lv

Ieaugušas asinsritē

4
Kad Leonardas vecāki nopirka saimniecību, ko Latvijas valsts pēc Brīvības cīņām bija piešķīrusi strēlniekam, amatniekam Pēterim Gailim, šķūnis — kādreizējā kūts — vēl bija pilns ar viņa galdnieka darbarīkiem. Šis un tas tagad izlikts apskatei paspārnē, kur Leonarda baro kaķus Fidelu un Triku.
Ieva Puķe

Šovasar ik žurnāla numurā rakstīsim par pilsētniekiem, kas dažādās Latvijas vietās iekopuši savas vasaras mājas. Ko rīdzinieki meklē un atrod lauku dzīvē, un kādas jaunas vēsmas viņi atnes uz laukiem? Šī ir vienīgā vieta, kur varu normāli atpūsties un izgulēties. Brīvība, īsta brīvība – Leonarda Ķestere saka par savām lauku mājām

Angļu stila māja un franču virtuve – producente un aktrise Leonarda Ķestere apmierināti atmet galvu, kad esam apsēdušies pie lielā saimes galda Galdniekos. Mājas nosaukumā gribētos saskatīt nevis amata nosaukumu, bet gastronomisku nokrāsu. Leonarda tik smejas – pilsētas draugi, izmetuši loku pa pagalmu, iestrēgst omulīgajā virtuvē, stundām ēd, dzer un sarunājas. Viņa ir virtuoza pavāre. Tikko izcepusi kraukšķīgas, neticami garšīgas gailenes – nevis ar tradicionālo saldo krējumu un sīpoliem, bet salviju, timiānu un laima sulu. Lavašā ietītai pikantai tomātu salsai arī piešauti pašas dārza garšaugi. Trauciņā dzintaraini mirdz jauno lāceņu ievārījums. Mellenes no stikla bļodas Leonarda iesaka baudīt pirmās – lai organisms uzsūc maksimāli daudz derīgo vielu.

Viņa pati jau vairākus mēnešus pārtiek no svaigēdiena. Ziemā, viesojoties Amerikā pie dēla Paula, kurš pēc prakses Ņujorkas un Losandželosas filmu studijā nu atgriezies Latvijā, bijusi sajūsmā par kaliforniešu veselīgās ēšanas kultu, aizrāvusies ar zaļumu kokteiļiem. Tiem audzējusi kviešu zelmeni, bet pavasarī sākusi šķīt un blenderēt to, kas aug dārzā un pagalmā.

Vējā trīc bērzu galotnītes

«Virza, gārsa un ceļmallapas ar avota ūdeni – fantastika, garšīgi un zaļi! Vēl var pavākt raspodiņu un gaiļpiešu lapas,» namamāte stāsta par kokteili, ar kuru laukos kafijas vietā mēdz uzņemt enerģiju dienai. «Pēc saraksta» tiekot vāktas ziemas tējas. «Sāku pavasarī ar gaiļpiešiem, beidzu rudenī ar aveņu lapām un kaulājiem. Ugunspuķes, vīgriezes, asinszāles, lēpju lapas, mārsils, liepu ziedi, raspodiņi…» Latvijas vasaras esence ceļojusi viņai līdzi arī uz Ameriku, kur kaltētajiem augiem kāru aci uzlicis Paula dzīvokļa kaimiņš, zinātnieks Ričards, veģetārietis. «Zāļu tējas ir viena no labākajām dāvanām «zaļiem» amerikāņiem – var mierīgi pakot smukās papīra tūtiņās un vest.» Kalifornijā tējas ievest varot legāli, bet, ja kāds aizrāda, saki, ka tās ir «reliģisko ceremoniju vajadzībām», Leonarda dod padomu pilnā nopietnībā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu