Kategorijas: Uzziņa

Ātrās kājas

NULL


12. jūnijā aprit 200 gadu, kopš vācietis Karls Dreiss devās pirmajā braucienā ar paša izgudrotu pārvietošanās līdzekli – to uzskata par mūsdienu velosipēda dzimšanas dienu.

Tolaik šo divriteni dēvēja par Laufmaschine jeb «skrienamo mašīnu», jo tas precīzi raksturo braucamrīka darbības principu – lai pārvietotos, vajadzēja ar kājām atsperties pret zemi.

Rāmis un riteņi pārsvarā bija izgatavoti no koka bez jebkādas amortizācijas. Tas kopā svēra 22 kg.

32 gadus vecais izgudrotājs pirmajā braucienā veica aptuveni astoņus kilometrus pilsētiņā, kas tagad ir viens no Manheimas rajoniem.

Pirmajam braucienam Dreiss izvēlējās vislabāko ceļu, un vidējais ātrums bija 15 km/h.

Baidoties no sadursmēm ar zirgu pajūgiem, citi pirmo divriteņu īpašnieki deva priekšroku ceļmalām, tādā veidā apdraudot gajējus – varas iestādes Vācijā, Francijā, Lielbritānijā un pat Indijā pieņēma lēmumu aizliegt šīs skrienamās mašīnas, un aizliegums palika spēkā vairākas desmitgades.

Tālākā divriteņu īsā vēsture

1860
Francūzis Pjērs Mišo priekšējam ritenim pievieno pedāļus. Braucamrīku iesauc par «kaulu kratītāju», jo metāla rāmim un koka riteņiem joprojām nav nekādas amortizācijas.

1868
Elzasietis Eižens Maijers patentē metāla spieķus un attīsta tā dēvēto «zirnekli» – divriteni ar izteikti lielāku priekšējo riteni.

Vienā no Parīzes parkiem notiek pirmās velosacīkstes. 1200 metru distancē uzvar anglis Džeimss Mūrs.

1869
Sāk izmantot riteņus ar gumijas riepām.

1879
Anglis Henrijs Lausons patentē velosipēdu ar ķēdes piedziņu.

1885
Anglis Džeimss Stārlijs rada pirmo tā dēvēto «drošo velosipēdu» – divriteni, kas visvairāk līdzinās mūsdienu braucamrīkiem. Pilnveido ķēdes piedziņu un ātrumu pārslēgšanu.

1888
Skots Džons Boids Danlops attīsta piepūšamas riepu kameras.

1920
Sāk ražot pirmos velosipēdus bērniem.

1981
Japānā sākas pirmo kalnu velosipēdu masveida ražošana.

1989
Austrālija ir pirmā valsts, kas ar likumu pieprasa velosipēdistiem lietot ķiveres.

Populārais tuklītis

NULL

Vai uz jūsu palodzes jau stiepjas un pārstādīšanu siltumnīcā gaida tomātu stādi? Lūk, daži interesanti fakti par populāro dārzeni, kurš pēc savas bioloģiskās definīcijas patiesībā gan ir auglis.

Katru gadu pasaulē tiek izaudzēti aptuveni 60 miljoni tonnu tomātu. Nākamais populārākais auglis ir banāni, tad seko āboli, apelsīni un arbūzi.

Par tomātu dzimteni uzskata Peru, kur vietējo indiāņu valodā tie tika saukti par xitomatl jeb «tuklais ar nabu».

Tomāta zinātniskais nosaukums ir Lycopersicon lycopersicum jeb «vilka persiks».

Eiropā tomātus ieveda ap 1550. gadu. Tolaik populāras bija tikai dzeltenās šķirnes, ne velti itāļu valodā to sauc par pomodoro, kas tulkojams kā «zelta ābols».

Tomātos ir 22 dažādi minerāļi un vitamīni, visvairāk ir C vitamīna. Savukārt sarkanais pigments likopēns ir pazīstams kā spēcīgs antioksidants.

Tomāti pieņemas svarā nogatavojoties – arī tad, kad jau noplūkti.

Novērots, ka tomāti uzglabājas ilgāk, ja tos tur ar kātiņu uz leju.

Smagākais tomāts izaudzis Oklahomas štatā 1986. gadā – 3,51 kg! Tieši tikpat, cik vidējais eiropiešu izcelmes jaundzimušā svars.

Trešais ASV prezidents Tomass Džefersons sevi uzskatīja par tomātu gardēdi, bet Ronalds Reigans tos ienīda, reiz paziņojot, ka tomātu nav «ņēmis mutē vismaz 70 gadus».

Ziemā nopērkamajiem tomātiem ir diezgan skumjš «liktenis» – tos novāc vēl zaļus un pēc tālas transportēšanas mākslīgi nogatavina, apstrādājot ar etilēna gāzi. Tās ietekmē tomāti pārkrāsojas sarkani.

Avots: Quickcrop, Arizonas Universitāte, Vegetablefacts.net

Raibais klubs

 

Latvija beidzot oficiāli kļuvusi par pasaules attīstītāko valstu organizācijas OECD dalībnieci. Kopumā tajā ir 35 valstis, no kurām ikviena izceļas ar kādu interesantu faktu. Lūk, daži no tiem.

Grieķi ir seksuāli aktīvākā tauta pasaulē, liecina kompānijas Durex vairāku gadu garumā atkārtotās aptaujas. Grieķi apgalvo, ka ar seksu nodarbojas vidēji 164 reizes gadā.

54% Islandes iedzīvotāju tic elfu pastāvēšanai. Kur tie dzīvo un kā tos pamanīt, māca īpaša Elfu skola Reikjavīkā. Privāta mācībstunda maksā 169 eiro.

Itālijas dienvidu pilsētu Neapoli uzskata par mūsdienu picas dzimšanas vietu, un šis ēdiens ir salīdzinoši nesens izgudrojums – picu Margherita (tomāti, mocarella, baziliks un olīveļļa) tur sāka cept ap 1890. gadu.

Turcijas pilsētas Stambulas lielajā tirgū ir 64 ieliņas, 4000 veikalu, un tur strādā 25 000 cilvēku.

Portugāli var uzskatīt par vecāko valsti Eiropā, jo tās robežas nav mainījušās kopš 1139. gada.

Spānijas futbola klubs Real Madrid tiek uzskatīts par pasaulē vērtīgāko sporta komandu. Biznesa žurnāls Forbes lēš – šī zīmola vērtība ir 3,3 miljardi dolāru.

Kanādā dzīvo 16 000 no visā pasaulē sastopamajiem 25 000 polārlāču.

Īrijā pirmo oficiālo valodu – īru (gēlu) valodu – ikdienā izmanto divreiz mazāk cilvēku nekā poļu valodu.

Vārds selfie jeb «pašģīmis» ir dzimis Austrālijā: 2002. gada 13. septembrī Karls Krušelnickis interneta forumā ievietoja foto, aprakstot negadījumu alkohola reibumā: «Paklupu uz kāpnēm, piezemējoties uz lūpas (un priekšzobiem). Augšlūpā bija aptuveni 1 cm plats caurums. Atvainojiet par slikto fokusu, jo šis ir selfijs.»

Čīle ir garākā valsts pasaulē: no ziemeļiem līdz dienvidiem tā stiepjas 4270 km garumā.Vidējais valsts platums ir tikai 177 km.

Ungāru skulptora un arhitekta Erno Rubika 1974. gadā izgudroto Rubika kubu tā popularitātes ziedu laikos – 80. gadu vidū – rokās turējuši un mēģinājuši atrisināt piektā daļa pasaules iedzīvotāju.

No Igaunijas nāk visvairāk pasaulē pazīstamu modes modeļu, rēķinot vidēji uz iedzīvotāju skaitu.

Vasaras nieki

 

Pētnieki novērojuši, ka vasarās dzimušie bērni ir emocionāli cimperlīgāki nekā citos gadalaikos pasaulē nākušie.

Vārds «šašliks» patapināts no Krimas tatāru salikteņa «şişliq», kura pirmā daļa apzīmē «iesms». Šādu ēdiena gatavošanu, visticamāk, aizsākušas Centrālāzijā dzīvojošās tjurku ciltis.

Pie pretapdeguma krēma masveida ražošanas 1936. gadā ķērās kompānijas L’oreal dibinātājs franču farmaceits Eižens Šūlers.

Statistika liecina, ka vīrieši savas sievas vai draudzenes biežāk krāpj vasaras mēnešos.

Jāņu sierā izmantotās ķimenes nav iedzimts Latvijas garšaugs – to dabiskais izplatības areāls plešas no Vidusjūras austrumu piekrastes līdz Indijai.

37% Latvijas iedzīvotāju šogad brīvdienās plāno doties uz kādu no ES valstīm. Biežākais iemesls ir draugu vai radu apciemošana. Sauli un pludmali par būtisku atpūtas ceļošanas argumentu uzskata tikai katrs piektais.

Pēdējos 10 gados populārākais laulību mēnesis ir bijis augusts.

Karstākās dienas rekords Latvijā reģistrēts 1914. gada 4. augustā – termometrs Ventspilī fiksēja + 37,8 grādus.

Vasaras karstumā Eifeļa tornis Parīzē pastiepjas garāks vidēji par 15 cm.

Tiek uzskatīts, ka pirmo saldējumu radīja Senajā Grieķijā, kad modernās medicīnas tēvs Hipokrāts saviem pacientiem labsajūtas veicināšanai ieteica ēst sniegā iekultu medu un augļus.

Visnožēlojamākā vasara Latvijā bija 1928. gadā, kad visus kalendāros vasaras mēnešus temperatūra svārstījās starp + 9 un +15 grādiem.

Augstāko saulgriežu ugunskuru 2010. gadā iekūra Norvēģijas pilsētā Olesunnā. Pagaļu vietā tika izmantotas preču transportēšanai paredzētās koka paletes – tās sakrāva 40,45 metru augstumā.

 

Darba skola

 


Vairāk nekā 2000 uzņēmumu vadītāju un personāla nodaļas menedžeru aptaujā noskaidrotas biežākās kļūdas darba interviju laikā. Lai gan aptauja veikta ASV, ieteikumi pilnīgi noteikti noder arī citās zemēs

Biežākās kļūdas darba intervijas laikā

67% Vairīšanās no acu kontakta
47% Pārāk maz zināšanu par uzņēmumu
38% Nesmaidīšana
33% Slikta stāja
33% Uzkrītoša nervozitāte
26% Kusls rokas spiediens
21% Roku sakrustošana uz krūtīm
9% Pārāk aktīva žestikulēšana

33% menedžeru apgalvo, ka lēmumu par konkrēta darba meklētāja izvēli pieņem jau pirmajās 90 darba intervijas sekundēs

Pirmo iespaidu rada:
55% apģērbs, uzvedība un veids, kā ienāk pa durvīm
38% balss tonis, valodas kļūdas un pašpārliecinātība
7% sarunas laikā izvēlētie vārdi

10 biežākās kļūdas darba intervijā

1. Pārāk sīkumaina skaidrošana, kāpēc pametāt/zaudējāt iepriekšējo darbu

2. Tiek radīts iespaids, ka aizvien ilgojaties pēc vecā darba

3. Humora sajūtas, sirsnīguma vai individualitātes trūkums

4. Pārāk maz izrāda interesi vai entuziasmu

5. Nav veicis potenciālās darbavietas iepriekšēju izpēti

6. Pārāk liela koncentrēšanās uz savām vēlmēm

7. Mēģināšana izpatikt visiem par visu ko

8. Improvizēta pļāpāšana

9. Nespēja atšķirties no citiem kandidātiem

10. Aizmirst izteikt lūgumu, ka tik tiešām vēlaties šo darbu

Avots: Collegeatlas.orgx

Gaisa satiksme



10. maijs būs ikgadējā Pasaules migrējošo putnu diena – šī ANO pasludinātā īpašā diena kalendārā pirmoreiz tika ierakstīta pirms desmit gadiem. 
Regulāri migrē 4000 putnu sugu jeb aptuveni 40% no pasaulē zināmajiem lidoņiem.


VISAUGSTĀK

lidojošais migrējošais putns ir kalnu zoss – lai šķērsotu Himalajus, tā sasniedz 7 km augstumu.

VISGARĀKAIS

migrācijas ceļš ir jūras zīriņam – vairāk nekā 75 000 km gadā. Šie putni ligzdo ziemeļu puslodē aiz Polārā loka, bet ziemas pavada pasaules pretējā pusē – Antarktīdā.

VISĀTRĀKAIS

migrants ir ķikuts – maksimālais lidojuma ātrums ir 100 km/h. Turklāt šie putni prasmīgi iemanās izmantot no mugurpuses plūstošu ceļavēju.

VISIZTURĪGĀKAIS

lidonis ir sarkanā puskuitala – aptuveni 11 000 km garo ceļu tā spēj paveikt astoņās dienās bez apstāšanās un ēšanas.

Gandrīz visas putnu sugas pirms migrācijas cenšas uzbaroties, lai pietiktu enerģijas. Baltvaigu ķauķis savu
SVARU PAT DUBULTO,
lai tipiskos 3500 km bez apstājas pieveiktu nepilnās četrās diennaktīs.


Migrē pat tādi putni, kas
NELIDO,
piemēram, lielākais Austrālijas putns emu barības meklējumos daudzus kilometrus soļo kājām, bet pingvīni – peldus.

Kailās naktis

 

Pirms dažiem gadiem veikta aptauja liecina, ka gulēt kaili izvēlas 30% britu, 12% amerikāņu un tikai 9% vāciešu. Tā ir slikta statistika – pārliecināts amerikāņu psihologs un populāru grāmatu autors Treviss Bredberijs. Viņš uzsver četrus faktorus, kāpēc gulēt kailam ir lietderīgi. 

1. Uzlabojas miega kvalitāte

Nīderlandiešu pētnieki novērojuši, ka ādas temperatūras pazemināšanās veicina miega dziļumu un kaili gulošie cilvēki nakts laikā pamostas retāk. Savukārt labs miegs palīdz atbrīvoties no toksiskiem neironu proteīniem, kas gribot negribot sakrājas, kamēr cilvēks ir nomodā. Ja smadzenes ir tīrākas, uzlabojas to informācijas apstrādes spējas.

2. Samazina stresu

Ilgstošs stress novājina imūnsistēmu, palielina depresijas, sirds slimību un pat aptaukošanās risku. Stresa dēļ organismā pieaug kortiloza līmenis, kuru atgriezt normas robežās palīdz kvalitatīvs miegs.

3. Gulēt kailam ir veselīgi

Kails ķermenies atdziest vairāk, tādā veidā paātrinot vielmaiņu – lai sasildītos, ķermenis pats vairāk ražo tā dēvētos brūnos taukus, kas tiek saukti arī par labajiem taukiem. Ražojot siltumu, brūnie tauki patērē krietni vairāk kaloriju, nekā jebkurš ķermeņa orgāns. Turklāt izģērbšanās uzlabo asinsriti, kas savukārt palīdz sirdij un muskuļiem.

4. Vairo pašpārliecinātību

Gulēšana kailam palīdz labāk justies pašam savā ādā, vairojot pašapziņu un pašpārliecinātību. Un tas savukārt dod stimulu izmēģināt jaunas lietas, uzņemties jaunus izaicinājumus un mazāk sūkstīties par piedzīvotām grūtībām vai neveiksmēm.

Aiziet!

 

Ceturtdien, 21. aprīlī, Olimpijā tiks svinīgi iedegta šīs vasaras olimpisko spēļu uguns. Pēc nedēļas lāpa no Atēnām tiks pārvesta uz Brazīliju, kur trīs mēnešus apceļos lielo Dienvidamerikas valsti.

Brazīlija ir piektā lielākā valsts pasaulē gan pēc iedzīvotāju skaita (206 miljoni), gan pēc teritorijas (8 515 767 kvadrātkilometri). Tā aizņem 47% Dienvidamerikas kontinenta.

Starp Spāniju un Portugāli 1494. gadā parakstītais līgums noteica demarkācijas līniju Dienvidamerikā. Brazīlija nonāca portugāļu ietekmes zonā, un pirmie kolonisti tur ieradās 1500. gadā.

Valsts karoga zaļā daļa simbolizē mežus, dzeltenais rombs – derīgo izrakteņu bagātības, bet zilais aplis ar zvaigznēm debesis virs Riodežaneiro, kādas tās bija 1889. gada 15. novembrī, kad Brazīlija sevi pasludināja par republiku.

Galvaspilsētas Braziljas būvēšana ilga 41 mēnesi no 1956. līdz 1960. gadam. Pēc pilsētplānotāja Lusio Kostas un arhitekta Oskara Nīmeijera ieceres valdības ēkas izkārtotas tā, ka kartē atgādina lidmašīnu.

Amazones mūžamežos joprojām dzīvo vairāk nekā 60 senu cilšu, ar kurām modernā civilizācija nav izveidojusi tiešu kontaktu.

Spāņu pētnieks Fransisko de Orleāns bija pirmais eiropietis, kas 1541. gadā šķērsoja visu Amazones reģionu. Viņu fascinēja indiāņu sievietes karotājas, kas dzīvoja vienas. Tiek uzskatīts, ka tā radies apzīmējums «amazone».

Brazīlija ir viena no bioloģiski daudzveidīgākajām zemēm pasaulē – vairāk nekā četri miljoni augu un dzīvnieku. Nekur citur nav tik daudz pērtiķu sugu kā Brazīlijā.

Gandrīz 150 gadus Brazīlija bija lielākā kafijas eksportētāja pasaulē, nodrošinot 80% produkcijas. Tā aizvien ir pirmā, taču tirgus daļa ir ievērojami sarukusi.

Nacionālais ēdiens ir feijoada – melno pupiņu sautējums ar vītinātu, sālītu vai žāvētu gaļu.

Izgudrojumu gadsimts

 

Taivānā bāzētais uzņēmums Foxconn, kas līdz šim lielākoties nodarbojies ar citu kompāniju pasūtījumu izpildīšanu, piemēram, pēc Apple pasūtījuma ražo iPhone, uzstādījis jaunu biznesa latiņu – tas vēlas pats kļūt par ietekmīgu elektronikas preču attīstītāju. Šo stratēģisko mērķu vadīts, Foxconn par iespaidīgu summu – 389 miljardiem jenu jeb 3,1 miljardu eiro – pārpircis japāņu elektronikas milzi Sharp, kas savas ilgās pastāvēšanas laikā patērētājiem spēja piedāvāt vairākus izcilus izgudrojumus.

1912. Tokuji Hajakava (19) izveido metāldarbnīcu Tokijā, sākot ražot savu izgudrojumu – atvāžamas sprādzes jostām.

1915. Hajakava izgudro un sāk pārdot mehānisku zīmuli ar nomaināmu grafīta serdeni. No zīmuļa nosaukuma Ever-Sharp tiek atvasināts arī firmas nosaukums.

1923. Zemestrīce izposta zīmuļu rūpnīcu. Biznesu pārceļ uz Osaku.

1925. Pirmie Japānā sāk ražot radiouztvērējus. Togad Japānā sākas regulāras nacionālās radiopārraides, nodrošinot pieprasījumu jaunajam produktam.

1953. Sharp radītā televizora modeļa TV3-14T debija. Tas maksā 175 000 jenu. (Togad augstskolas beidzēja vidējā alga gadā bija 65 000 jenu.) TV pārraides notiek tikai četras stundas dienā, Japānā ir tikai 866 televizoru īpašnieki.

1962. Sharp sāk mikroviļņu krāsns R-10 masveida ražošanu. Tas ir pirmais produkts, kas pieradina sabiedrību pie fakta, ka pagatavot ēdienu iespējams arī bez atklātas liesmas.

1964. Sharp pirmie pasaulē sāk piedāvāt uz galda novietojamu elektronisko kalkulatoru.

1973. Sharp pirmie pasaulē sāk tirgot kabatas kalkulatoru ar šķidro kristālu displeju.

1980. Tokuji Hajakava aiziet mūžībā 86 gadu vecumā.

2000. Sharp tirgū laiž pirmo mobilo tālruni, kurā instalēta kamera. Ar J-SH04 uzņemtos attēlus iespējams pārsūtīt e-pastā.

2009. Sharp izlaiž gaismas diožu jeb LED spuldzes, kuru gaismas intensitāti un krāsu iespējams kontrolēt ar pulti.

2012. Svinot simtgadi, Sharp arī skumji paziņo, ka aizvadītais gads bijis finansiāli visneveiksmīgākais kompānijas vēsturē – piedzīvoti lieli zaudējumi.

2015. Sharp iepazīstina ar AQUOS 4K Ultra – plaša patēriņa televizoru ar visaugstāko izšķirtspēju. Lielākā modeļa ekrāna izmērs pa diagonāli ir 80 collu jeb 203 cm.

Debesu mode

Nav īsti skaidrs, kāpēc lidsabiedrība British Airways vēlējās izpētīt savu pasažieru ģērbšanās paradumus, taču, nav šaubu, iegūtie rezultāti ir interesanti

19% jeb viena no katrām piecām sievietēm lidojuma laikā dod priekšroku augstpapēžu kurpēm.

32% vīriešu īpaši piedomā pie tā, lai viņu apģērbs atstātu labu iespaidu citu ceļotāju acīs. Interesanti, ka tas tikpat lielā mērā rūp tikai 12% sieviešu.

27% jeb gandrīz katrs trešais krievu vīrietis ir pārliecināts, ka vispiemērotākais apģērbs lidojumiem ir solīds uzvalks.

51% eiropiešu, pakojot ceļasomu, vispirms iedomājas par to, ka līdzi noteikti jāņem saulesbrilles.

24% jeb katrs ceturtais turks par svarīgāko aksesuāru lidmašīnā uzskata cepuri.

99% vāciešu īpaši piedomā pie tā, lai pirms kāpšanas lidmašīnā labi izskatītos viņu frizūra.

35% krievu iegādājas kādu jaunu apģērba gabalu tieši lidojumam.