Izsitot no ierindas arī naftas pārstrādes rūpnīcu Omskā, «Ukraina ir sasniegusi stratēģisku pagrieziena punktu» — tās bruņotie lidroboti trāpījuši visām lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā
Pēdējos četrus gadus vietējie mediji centās pārliecināt Omskas iedzīvotājus, ka šajā lielajā Sibīrijas pilsētā nav jābaidās — galvaspilsēta Maskava atrodas 2250 kilometru attālumā, bet «naidīgās» un «agresīvās» Ukrainas robeža vēl tālāk. Protams, kara blaknes bija jūtamas arī tur. Viena no lielākajām ikdienas neērtībām bija pirms dažām nedēļām ieviestie degvielas iegādes ierobežojumi, par spīti tam, ka tieši Omskā atrodas Krievijā lielākā naftas pārstrādes rūpnīca. Privātpersonas drīkstēja uzpildīt automašīnu bākas, bet ne līdzpaņemtās degvielas kannas.
6. jūlija rītā šis ierobežojums tika atcelts. Taču pilsētnieku prieki bija īsi. Drīz pēc trijiem pēcpusdienā Omskā sāka dārdēt sprādzieni.
«Pirmā eksplozija bija tik spēcīga, ka es domāju — sašķīdīs mana balkona logi. Mēs ar dēlu paglābāmies gaitenī. Tas turpinājās vairāk nekā stundu,» kāda vietējā sieviete stāstīja Radio Free Europe. Viņa dzīvo netālu no pilsētas industriālās zonas un lūdz nepublicēt savu vārdu, jo baidās no iespējamām varas iestāžu represijām. «Ar katru jaunu sprādzienu māja burtiski nodrebēja. Visbriesmīgākais ir tas, ka pa logu redzi vienu melnu dūmu stabu, tad vēl vienu, bet tev nav ne mazākās jausmas, kas notiek. Ārkārtas situāciju sirēnas klusēja. Sāka uzkārties mobilais internets.»
Tikai pēc stundas iedzīvotāji saņēma īsziņu par «dronu trauksmi» pilsētā.
Cilvēki paši sāka publicēt sociālajos medijos uzbrukuma fotogrāfijas un video. «Tikai pēc līdzcilvēku video vietējās tiešsaistes tērzētavās es sapratu, kas notiek,» stāstīja kāds vīrietis. «Bet pēc stundas vai divām cilvēki pēkšņi sāka tos dzēst. Manam draugam, kurš publicēja video, piezvanīja policija un piedraudēja ar kriminālsodu. Sanāk tā, ka sākumā mūs vajāja droni, bet tagad — policija.»
Apmēram stundu pēc uzbrukuma sākuma Omskas apgabala gubernators izplatīja oficiālu paziņojumu sociālajā tīklā, brīdinot nepublicēt fotogrāfijas un video, taču nepaskaidroja, kas tieši ir noticis.
«Ugunsgrēks plosījās tieši rūpniecības rajonā. Bija muļķīgi noliegt acīmredzamo,» stāstīja vīrietis, kas dzīvo Sovetskas rajonā, kur atrodas arī naftas pārstrādes rūpnīca.
Tās pašas dienas vakarā Omskā pilnībā apturēja benzīna tirdzniecību. Degvielas uzpildes staciju digitālajos displejos cenu vietā bija redzamas nulles.
Foto: TODO : REWORK
Tālais mērķis
Lielāka skaidrība par to, kas īsti notika Omskā, nāca nākamajā dienā, kad Rietumu un ukraiņu militārie eksperti izpētīja jaunākos satelītuzņēmumus.
Ukraiņu lidroboti rūpnīcā bija trāpījuši vismaz četrās vietās, tajā skaitā galvenajā naftas pārstrādes iekārtā ELOU-AVT-11, kas nodrošina 40% no rūpnīcas kopējās jaudas. Bojāti arī vairāki cauruļvadu gaisa pārvadi. 7. jūlijā rūpnīca paziņoja, ka uz laiku pārtrauc darbu.
Lai sasniegtu Omsku, lidroboti izmeta nelielu līkumu apkārt Kazahstānas gaisa telpai, tāpēc kopējais maršruta garums bija vismaz 2500 kilometru. Ukraiņu privātfirmas Fire Point līdzīpašnieks un galvenais dizainers Deniss Štilermans stāsta, ka šajā reizē viņi piegādāja Ukrainas Bruņotajiem spēkiem modernizētas tālas darbības lidrobota FP-1 versijas ar trīsstūrveida spārnu dizainu, kas nodrošina labāku aerodinamiku, turklāt spārnos ir iebūvētas papildu degvielas tvertnes.
Lai novērstu lidrobotu uzbrukumu, Krievijas gaisa spēki bija pacēluši vismaz vienu ātrās brīdināšanas lidmašīnu A-50U un Su-57 iznīcinātāju. Cik daudz ukraiņu lidrobotu tām izdevās pārtvert un notriekt, nav zināms. Omskas varas iestādes apgalvo, ka neviens cilvēks uzbrukumos nav cietis.
Degvielas krīze
Izsitot no ierindas rūpnīcu Omskā, «Ukraina ir sasniegusi stratēģisku pagrieziena punktu», uzsver Ukrainas valdības ziņu platforma United24media. «Tagad ir uzbrukts visām 11 lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Tas ir kulminācijas punkts kampaņai, kuras mērķis ir pakāpeniski graut Krievijas kara finansiālo pamatu, jo naftas pārstrādes rūpnīcas ir viens no Kremļa vērtīgākajiem finanšu aktīviem un galvenais militārā budžeta finansējuma avots.»
Kopš gada sākuma notikuši vismaz 194 uzbrukumi rūpnīcām, un tagad Krievijas naftas pārstrādes kopējā kapacitāte ir samazinājusies par 43%, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku štābs. Tiek lēsts, ka pašreizējais ražošanas apjoms ir aptuveni par 20% mazāks nekā iekšzemes pieprasījums. Tas nozīmē, ka Krievija vairs nevar eksportēt ne benzīnu, ne dīzeļdegvielu. Gluži pretēji — tā pirms nedēļas noslēdza līgumu par benzīna iepirkšanu Indijā.
Līdz jūlijam jau vairāk nekā 50 Krievijas reģionu bija ieviesuši dažādus degvielas pārdošanas ierobežojumus, un pie degvielas uzpildes stacijām visā valstī veidojas rindas. Krievu okupētajā Krimā pat izsludināts ārkārtas stāvoklis un benzīnu pārdod tikai valsts dienestu transportlīdzekļiem.
Tiek lēsts, ka degvielas deficīts ir skāris 50 miljonus krievu jeb 35% no valsts iedzīvotājiem.
Slēgta arī jūra
Krievijas valdība bija plānojusi, ka naftas un degvielas tirdzniecība šā gada valsts budžetu papildinās par 8,9 triljoniem rubļu (100 miljardiem eiro). Taču gada pirmajā ceturksnī izpildīti tikai 16% no plāna, norāda The Moscow Times. Tagad pēc lielajiem bojājumiem Maskavas un Omskas rūpnīcās ienākumu būs vēl mazāk.
Pēdējās dienās Kremlim nācās pieņemt vēl vienu smagu lēmumu — slēgt kuģošanai Azovas jūru, jo nedēļas laikā ukraiņu droni uzbruka vismaz 90 kravas kuģiem, tajā skaitā vairākiem ēnu flotes tankkuģiem.
Kremlis ir zaudējis kontroli pār «kritiski svarīgu» jūras koridoru, kuru lieto gan militārie, gan kravu kuģi, britu The Guardian skaidro Ukrainas bijušais aizsardzības ministrs Andrijs Zagorodņuks. Šo jūru krievi izmanto naftas, tērauda un labības, tajā skaitā okupētajos Ukrainas dienvidos nozagto graudu, eksportam.
Uz laiku slēgts arī Donas—Azovas kanāls uz Kaspijas jūru. «Kaspijas jūrai vairs nav nekādas saiknes ar pasaules okeāniem. Tā ir kļuvusi par ezeru. Un pa kanālu vairs nevar transportēt lauksaimniecības produktus, minerālmēslus un visu pārējo,» norāda Zagorodņuks.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lidrobotu uzbrukumus nozīmīgiem infrastruktūras objektiem dēvē par «tālas darbības sankcijām», jo Maskava atsakās izbeigt karu. Visas pazīmes liecina, ka šādi uzbrukumi kļūs vēl stratēģiskāki, jo 10. jūlijā Zelenskis parakstīja dekrētu par īpaša Tālas darbības ietekmes komandpunkta izveidi Ukrainas Bruņotajos spēkos. «Šim komandpunktam ir jākoncentrē 100% resursu, lai vēl vairāk samazinātu Krievijas spējas karot,» paziņoja prezidents.
* Rakstu sērija Karš Ukrainā pieejama brīvpieejā ar AS Latvijas finieris atbalstu. #KopāParUkrainu
