Par Arveda Švābes apceri Edvarta Virzas publicistika
Ikkatri, arī Virzas Raksti nav gatavi, kā gatava nekad nebūs Rīga. Tas man jāatzīst pat kā Edvarta Virzas (1883—1940) kopoto rakstu1 sastādītājai. Uzejot ko garām palaistu, neievērotu, pētnieka sirdsapziņa sūrst. Par tādu gruzi man kļuva Nacionālās bibliotēkas retumos ārpus redzesloka palikušais Dainas Zemzares fonds ar vēl padomju okupācijas laikā tur noslēpto Švābes rakstu par Virzu2. Tiesību zinātnieks, vēsturnieks, folklorists, arī dzejnieks un prozaiķis, Latviešu konversācijas vārdnīcas virsredaktors Arveds Švābe (1888—1959), līdzīgi kā nacionālā kulta izveidotājs, dzejnieks un Straumēnu autors Edvarts Virza, pieder pie latviešu kultūras korifeju pulka. Uzieto apceri, par kuras esamību uzzināju no Skaidrītes Lasmanes jau pēc Virzas pēdējā — septītā — sējuma iznākšanas, būtu nepieciešams komentēt.
