Rindas vairāku mēnešu garumā, lai saņemtu valsts apmaksātus izmeklējumus vai speciālista konsultācijas, šogad dzen izmisumā pacientus. Bezpalīdzību jūt daudzi – arī tie, kas pirmo reizi izdzirdējuši biedējošo vēža diagnozi. Kādu risinājumu redz ārsti, un ko darīs Veselības ministrija?
Par valsts naudu nav pieejami ne izmeklējumi, ne onkologa konsultācijas. Šādu atbildi Kristīne saņēma 15. februārī, zvanot uz Rīgas Austrumu klīnikas reģistratūru. Kristīne ir medmāsiņa, kurai divas reizes – 2010. un 2014. gadā – ārstēts krūts vēzis, tādēļ viņai trīsreiz gadā obligāti jāveic izmeklējumi. Pērn rudenī ultrasonogrāfijā atklāja limfmezglu sabiezējumu padusēs. Tie vēl neliecināja par ļaundabīgiem veidojumiem, bet speciāliste Kristīnei piekodināja noteikti izmeklēties pavasarī. «Man vajag ultrasonogrāfiju un onkologa konsultāciju, bet, kad zvanīju pierakstīties, man pateica – kvotu nav!» stāsta Kristīne. Vēl traģiskākā situācijā ir rīdziniece Ruta (vārds mainīts) – šī nieru vēža paciente nevar sākt ārstēties, kamēr datortomogrāfijā nav izmeklēts vēdera dobums, taču uz šo izmeklējumu rinda ir vairāku mēnešu garumā.
Pagājušā gada rudenī, kad beidzās valsts finansējums veselības aprūpei, Saeima nepiešķīra papildu naudu, turklāt veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) paziņoja, ka stingri iegrožos tā dēvēto valsts kvotu izmantojumu, tāpēc šogad izveidojies liels pieprasījums pēc valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Rindas uz izmeklējumiem un konsultācijām veidojas vairāku mēnešu garumā, un pat onkoloģijas pacientiem un bērniem ir grūti tikt pie ārstiem.
Veselības ministrija pagaidām atradusi vienu risinājumu – pacientu šķirošana, izmantojot Pirmā pasaules kara laikā izdomātas metodes. Noteikumi, kas sadala pacientus četrās prioritāšu grupās, stāsies spēkā jūlijā. Taču būtībā šie noteikumi tikai palīdz ātrāk tikt pie ārsta pacientiem, kuriem ir steidzama vajadzība, bet nekādi nemazina rindas kopumā. Ko Kristīnei, Rutai un daudziem citiem pacientiem var ieteikt ministrija?
Nepieejamā palīdzība
Kad Austrumu slimnīcā Kristīne saņēma ziņu «kvotu nav», viņa zvanīja uz Nacionālā Veselības dienesta (NVD) konsultatīvo dienestu, lai tā izveidotajā sistēmā Rindapiearsta.lv sameklētu, kur pēc iespējas drīzāk par valsts naudu var veikt ultrasonogrāfiju.
Taču konsultantes atzina – NVD ir tikai janvārī apkopotie dati, tātad novecojusi informācija. Tad Kristīne beidza meklējumus, jo lolo cerības tikt pie tā paša Onkoloģijas centra ultrasonogrāfijas speciālista, kas viņu izmeklēja rudenī. «Kā mani mācēs izmeklēt kādas mazpilsētas ultrasonogrāfiste, man taču krūšu vairs nav! Tikai kaut kādi mezgli vienā padusē, rētas otrā pusē,» Kristīne skaidro, kādēļ tomēr grib izmeklējumus Onkoloģijas centrā. Austrumu slimnīcas reģistratore ieteikusi zvanīt 21. martā – tikai tad būs zināms, cik cilvēkiem šogad līdz gada beigām būs pieejami valsts apmaksāti izmeklējumi.
Ārstējot onkoloģiskās slimības, Kristīne sabendēja arī sirdi, un kardioloģe viņai ieteica pirms vizītes pie viņas iziet trīs izmeklējumus: ehokardiogrāfiju, Holtera 24 stundu sirds ritma pierakstu un ergometriju. Katrs no šiem izmeklējumiem pacientam maksā vidēji 30 eiro, un Kristīne nevar to atļauties no savas medmāsiņas algas. Taču Stradiņa slimnīcas reģistratūrā pavēstīja, ka neviens no izmeklējumiem par valsts naudu tuvāko mēnešu laikā nav pieejams. «Kad jautāju, ko lai dara, slimnīcas reģistratore man atbildēja: zvaniet Belēvičam un prasiet, kādēļ viņš tā ir izdarījis,» stāsta Kristīne. «Faktiski tas nozīmē, ka mums ir maksas medicīna. Kā cilvēks, kurš visu mūžu strādā valsts slimnīcā un maksā nodokļus, es esmu aizvainota. Pašlaik man nav pieejami nekādi valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi. Vienīgais, ko varu, – aiziet pie ģimenes ārsta.»
Šādi un līdzīgi stāsti par faktiski nepieejamiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ir daudziem, kuri šogad mēģinājuši pie tādiem tikt. Tikai vienā Austrumu slimnīcā rindā uz plānveida pakalpojumiem stāv pat vairāk nekā tūkstotis pacientu. Visgarākās rindas ir uz ceļa locītavas endoprotezēšanu.
Unai šī gada sākumā iekaisa īkšķa locītavas cīpsla, neiroloģe uzrakstīja norīkojumu sonoskopijai, bet tad atklājās – rindā uz to jāgaida trīs mēneši. Lai ātrāk tiktu pie ārstēšanas, Una bija ar mieru maksāt no sava maka, taču arī tad Traumatoloģijas slimnīcā sonoskopija bija jāgaida divas nedēļas. «Es šo kvotu un rindu sistēmu uzskatu par pazemojošu,» saka Una.
Topošās ārstes Katrīnas bērnam ir nepieciešama ehokardiogramma. Kad viņa 16. februārī zvanīja uz Bērnu slimnīcas reģistratūru, tuvākais datums, kurā izmeklējumu bija iespējams veikt par valsts naudu, bija 28. jūnijs. Par maksu šis pakalpojums bija pieejams 9. martā.
Rindās tūkstošiem cilvēku
«Situācija ir briesmīga,» atzīst Austrumu slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova. 1. februārī, kad Austrumu slimnīcā sāka pierakstīt pacientus izmeklējumiem martā, reģistratores saņēma 1417 zvanus un aptuveni 1500 elektronisko pieteikumu. Tā kā reģistratorēm nebija iespējams atbildēt visiem, izveidojās «zvanu rinda», un brīdī, kad slimnīcu vienlaikus mēģināja sazvanīt vairāk nekā 400 cilvēku, telefonsakaru sistēma sabojājās. Desmitiem rīdzinieku, nobažījušies, ka slimnīcu nevar sazvanīt, devās uz Austrumu slimnīcu stāvēt dzīvajā rindā. Pie Onkoloģijas centra reģistratūras rindā stāvēja vidēji 150 cilvēku, pie Gaiļezera slimnīcas – 70-100 cilvēku.
18. februārī Austrumu slimnīca sāka reģistrēšanu uz valsts apmaksātajām ārstu konsultācijām, taču ne tikai martam, bet ilgākam periodam – līdz septembrim. Šajā dienā satraukums bija tikpat liels kā 1. februārī. Darba dienas laikā reģistratores apkalpoja 1290 cilvēku, kuri bija viņas sazvanījuši pa telefonu. Savienojumu ar reģistratori pastāvīgi gaidīja aptuveni 70 cilvēku, tāpēc gaidīšanas laiks sasniedza 25 minūtes. Tāpat kā 1. februārī, daudzi paši ieradās slimnīcā pierakstīties uz konsultācijām. Reģistratoriem līdz pat šai dienai jātiek galā ar milzīgo pieprasījumu pēc valsts apmaksātajiem pakalpojumiem – elektroniski pieteikts aptuveni 1700 vizīšu, ik dienu telefona savienojumu gaida 55-60 cilvēku, tādēļ jārēķinās ar aptuveni 20 minūšu ilgu gaidīšanas laiku.
Kamēr ne slimnīcas, ne citas veselības aprūpes iestādes līdz februāra beigām un marta sākumam nav noslēgušas līgumu ar NVD par piešķirto valsts finansējumu, tās veido pierakstu pēc pagājušā gada kvotu parauga. Taču, tā kā pagājušajā gadā veselības ministrs Guntis Belēvičs brīdināja par stingrākiem nosacījumiem kvotu izmantošanā, šogad Austrumu slimnīca veica pierakstu izmeklējumiem tikai vienam mēnesim, bet konsultācijām – dažiem mēnešiem. Tas arī veidoja sastrēgumu slimnīcas reģistratūrā. Taču garas rindas ir arī divās citās universitāšu slimnīcās. Stradiņa slimnīca, par paraugu ņemot pagājušā gada valsts finansējumu, pierakstu uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem sāka jau novembrī. Pie pieprasītākajiem speciālistiem – reimatologiem, oftalmologiem un kardiologiem – pieraksts jau aizpildīts līdz pat šā gada septembrim un oktobrim. Veidojot pierakstu uz radioloģiskiem izmeklējumiem, Stradiņa slimnīca ir bijusi tikpat piesardzīga, cik Austrumu slimnīca, un, kamēr nav noslēgts līgums ar NVD, veido pierakstu līdz 30. aprīlim. Protams, šajā termiņā valsts kvotas ir jau beigušās. Lai tiktu valsts apmaksātā vizītē pie acu ārsta Bērnu slimnīcā, jāgaida gandrīz četri mēneši, rinda pie bērnu fizioterapeita izveidojusies trīs mēnešu garumā, arī vizīte pie psihiatra un ģenētiķa jāgaida trīs mēnešus. Pēc universitāšu slimnīcu aptuveniem aprēķiniem, apmēram 10% pakalpojumu ir maksas, pārējie – valsts.
Garie sastrēgumi izveidojušies tāpēc, ka jau pagājušā gada rudenī pietrūka valsts naudas gan izmeklējumiem, gan ārstu konsultācijām un tie pacienti, kuri netika pie ārstiem pērn, mēģina to izdarīt šogad, skaidro pacientu organizācijās un Austrumu slimnīcā.
«Līdz 2015. gadam bija ierasta spēle: gada beigās politiķi, pieņemot budžetu, jau paredzēja, ka naudas veselības aprūpei nepietiks, tādēļ drīz sāka gatavot budžeta grozījumus, lai gada otrajā pusē piešķirtu papildu naudu,» stāsta onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības Dzīvības koks vadītāja Gunita Berķe. «Pagājušajā gadā papildu naudu neiedeva un jau augustā, kad beidzās valsts nauda izmeklējumiem, sākās histērija.» Gunita un viņas kolēģe Antra Autmane stāsta – nekad iepriekš nav saņēmušas tik daudz satrauktu cilvēku telefonzvanu un elektronisko vēstuļu, cik pēdējo mēnešu laikā. Lai gan ministrs Belēvičs pagājušā gada oktobrī preses konferencē, kurā paziņoja par ierobežojumiem valsts kvotu izmantošanā, apgalvoja, ka tas neietekmēs pacientus, kuriem pirmo reizi atklāts vēzis, realitātē tomēr viņiem ir tikpat grūti tikt pie valsts apmaksātajiem izmeklējumiem kā citiem. «Mums lūdza palīdzību sieviete, kurai atklāts pirmreizējs audzējs, nieru vēzis. Onkologs deva nosūtījumu uz datortomogrāfiju vēdera dobumam, bet viņa nevar tikt ne uz izmeklējumu, ne pie speciālista, lai uzzinātu, ko darīt tālāk. Cilvēki jūtas kā stūrī iedzīti, jo, apzvanot visas iespējamās vietas, visur atbild – zvaniet vēlāk!» stāsta Gunita Berķe, atgādinot – cilvēki, kuriem pavēsta par onkoloģisku slimību, visbiežāk pārdzīvo nāves bailes. Antra Autmane mēģināja sievietei ar nieru vēzi palīdzēt sameklēt vietu, kur var veikt datortomogrāfiju. Viņa izmantoja Rindapiearsta.lv, taču atklāja to pašu bēdīgo ainu – rindas visur ir vismaz trīs mēnešu garumā. «Bet, ja ir vēzis, ļoti svarīgi, lai izmeklējumi notiktu pēc iespējas ātrāk, jo no tā ir atkarīgs, kādu metodi izmanto cīņā ar audzēju,» uzsver Berķe.
Nezina, kādas ir vajadzības
Veselības ministrs Guntis Belēvičs 19. februārī tikās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un vienojās izveidot kopīgu darba grupu, lai meklētu risinājumus veselības nozares finansējuma palielināšanai. Lai gan Belēvičs ir apņēmības pilns panākt ievērojamu līdzekļu pieaugumu, valdības vadītājs Māris Kučinskis nesola naudas pieplūdumu – vispirms ministram esot «jāsaprot, kur paliek nauda».
«Pacientu skaits palielinās, bet vai līdzekļi, ko valsts atvēl veselības aprūpei, ir saistīti ar jelkādiem aprēķiniem par pacientu plūsmu un viņu vajadzībām, ārstniecības shēmām, izmeklējumiem?» retoriski jautā Gunita Berķe.
Šaubām ir pamats, jo ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis stāsta, ka nauda veselības aprūpei jau 20 gadus tiek aprēķināta pēc viena principa – tarifi (cena, ko NVD samaksā par konkrētiem sniegtajiem pakalpojumiem) tiek reizināti ar konkrēto pacientu skaitu slimnīcās un poliklīnikās. Taču NVD apkopo datus tikai par tiem pacientiem, kuriem palaimējies tikt pie valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Ne ministrijai, ne NVD nav datu, cik daudzi pacienti ierobežotā valsts finansējuma dēļ nav saņēmuši palīdzību un cik paši samaksājuši par pakalpojumiem. Turklāt ārstniecības iestādes ir iebaidītas nepārsniegt valsts kvotas, jo nākamajā gadā NVD apmaksā tikai daļu no slimnīcu tēriņiem – tad veselības aprūpes iestāde nesaņem visu naudu par visiem aprūpētajiem pacientiem.
Zinot šos trūkumus sistēmā, Austrumu slimnīcas pārstāvji vienojušies ar NVD, ka izstrādās savas rekomendācijas pacientu rindu organizēšanai. Taču – tikai onkoloģijas pacientiem. «Mums tieši vakar (18. februārī – red.) bija pirmā sēde. Zinām, cik mums ir onkoloģijas slimnieku, kāda veida vēži, kas vajadzīgs to ārstēšanai,» stāsta Austrumu slimnīcas onkoloģijas galvenā speciāliste Dace Baltiņa. Viņa uzskata, ka precīzi aprēķini palīdzētu sakārtot veselības finansēšanas kārtību. «Var atklāties, ka veselības sistēma ir kā caurs siets, kurā nav jēgas liet ūdeni. Un var būt, ka naudas ir neadekvāti maz. Vieglāk būtu diskutēt par naudas apjomu, ja mēs zinātu, cik mums vajag,» saka Baltiņa.
NVD pašlaik aprēķina, cik naudas būtu nepieciešams, lai nodrošinātu valsts apmaksātus pakalpojumus apmēram 80 000 onkoloģijas pacientu – gan tiem, kuriem ir tikai aizdomas par saslimšanu, gan tiem, kam jau noteikta diagnoze. Taču – kā tiks risinātas citu pacientu problēmas?
Pacientus šķiros
Viens no priekšlikumiem, ko Austrumu slimnīcas ārsti izteikuši Veselības ministrijai, ir pacientu plūsmas sakārtošana. «Tas ir drausmīgi, ka atbildība [par ārstēšanas organizēšanu] tiek uzvelta nabaga pacientam!» saka onkoloģijas speciāliste Dace Baltiņa. «Tas ir ciniski!» Gunita Berķe uzskata, ka labāk būtu, ja ne tikai onkoloģijas, bet pilnīgi visiem pacientiem būtu noteikta kārtība, kādā veidā pacients no viena medicīnas speciālista nokļūst pie cita.
Piemēram, nevis likt pašam pacientam ar nosūtījumu rokās meklēt izmeklējumu vietu, bet tā mediķa palīgs, kurš dod nosūtījumu, piesaka pacientu nākamajam nepieciešamajam izmeklējumam vai konsultācijai. Kā uzsver Austrumu slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane, «šobrīd neviens Ministru kabineta noteikums neregulē pacientu nosūtīšanu», tādēļ mediķi mudina ministriju izstrādāt šādu kārtību.
«Bet es negribētu teikt, ka mēs to tā uzreiz ņemsim vērā,» saka ministrijas pārstāvis Miķītis, jo «dispečeru dienests» veselības aprūpes sistēmā esot kas sarežģītāks par vietu ierādītājiem teātrī. Lai gan Miķītis personīgi uzskata, ka ģimenes ārsta medmāsa vai palīgs varētu būt tas dispečers, kurš pieraksta pacientu izmeklējumam vai konsultācijai pie speciālista, viņš šādā kārtībā saskata iespējamo risku, ka viens var nodrošināt biznesu otram. «Piemēram, es kā ģimenes ārsts jūs vienmēr sūtīšu pie Oskara, jo viņš ir mans draugs.»
Tikmēr ministrija, nekonsultējoties ar mediķiem, jau ir radījusi citu priekšlikumu, kā sakārtot pacientu plūsmu. Tā izstrādājusi grozījumus noteikumos par veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību, kas nosaka pacientu šķirošanas principu un stāsies spēkā šovasar. «Ārstniecības iestādēs no 1. jūlija vajadzētu būt nevis vienai kantorgrāmatai, kur rindā ieraksta pacientus, bet vairākām, un pacienti šķirojami pēc prioritātēm,» stāsta Miķītis. Viņš piebilst, ka pacientu šķirošanas ideja ir sena – krievu ārsti tādu sāka praktizēt Pirmā pasaules kara laikā. Pacientu šķirošana rindas nesamazinās, bet dos iespēju ātrāk tikt pie palīdzības tiem, kuriem ir akūta vajadzība.
Jaunā kārtība prasa prioritāri palīdzību sniegt cilvēkiem, kuriem vajadzīga neatliekamā medicīniskā palīdzība, kā arī bērniem un grūtniecēm. Otrajā grupā ir cilvēki, kuriem ir slimības lapa, jo jāgādā, lai viņi pēc iespējas ātrāk atgrieztos darbā. Trešajā grupā ir pacienti, kuriem diagnostiskos izmeklējumos ir atradnes, kuru dēļ nepieciešami tālāki izmeklējumi. Visi pārējie pacienti ir rakstāmi ceturtajā rindā, pieņemot, ka viņi sirgst ar kādu hronisku kaiti un viņiem nav lielas atšķirības, vai pakalpojums saņemts, piemēram, septembrī vai oktobrī.
«Mēs esam ierakstījuši noteikumos, ka šī kvalifikācija vai šķirošana notiks tajā ārstniecības iestādē, kas uzņem pacientu rindā,» saka Miķītis. Taču ārstniecības iestāžu vadītāji par šo jauno kārtību uzzināja tikai pēc tam, kad par to 21. februārī stāstīja LTV raidījums De facto. Austrumu slimnīcā uzskata – šāda pacientu dalīšana ir tikai «krīzes, nevis ilgtermiņa risinājums», savukārt Stradiņa slimnīcā atteicās jauno kārtību komentēt, jo vadība gaida NVD ieteikumus, kā reģistratūrās organizēt šīs četras rindas. Savukārt NVD tikai šajās dienās vienojies ar Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvjiem, ka viņi iesniegs priekšlikumus rindu organizēšanai pacientiem. Tātad pagaidām nevienam nav skaidrs, kā īstenot jauntapušo kārtību pacientu šķirošanai.
Vai šķiros arī slimnīcas?
Sarunās ar Austrumu slimnīcas mediķiem, kuri gatavi izstrādāt rekomendācijas NVD, atklājās vēl vairāki priekšlikumi rindu sakārtošanai. Mediķi iesaka gādāt, lai pacientu plūsmā notiek atlase un universitāšu klīnikās, kurās strādā valsts labākie speciālisti, nokļūst «sarežģītākie pacienti». «Jāizlemj, ko dara sekundārā aprūpes līmeņa klīnika, tas ir, reģionālās slimnīcas, un ko dara ļoti augsti specializētās slimnīcas,» saka Austrumu klīnikas pārstāve Baltiņa.
«Pašreizējā sistēma ir laba, jo labākie Latvijas medicīnas speciālisti visiem ir pieejami,» uz jautājumu, kā atslogot universitāšu slimnīcas, atbild ministrijas pārstāvis Miķītis. «Bet sistēma ir apgrūtinoša, jo ir pārāk daudz gribētāju.» Tādēļ ministrija plāno izstrādāt noteikumus, kas paredz, ka «pie augstākā līmeņa speciālistiem vairs nebūs tiešās pieejamības». «Piemēram, pie Bērnu slimnīcas kardiologa bērns tiks tikai ar kardiologa nosūtījumu. Vai pie universitātes slimnīcas kardiologa – pacients, kura ārstēšanā konsultāciju lūdz citviet strādājošs kardiologs,» skaidro Miķītis, paredzot, ka «tas būs ierobežojoši, tādēļ noteikti būs pacienti, kas ar to nebūs mierā». Taču «acīmredzot, ekselences centri ar birokrātiskām metodēm jānorobežo». Miķītis uzsver, ka šie priekšlikumi vēl nav apspriesti ne ar slimnīcu vadītājiem, ne mediķiem, diskusijas par šādām izmaiņām notikšot šī gada laikā.
Baltiņa no Onkoloģijas centra piedāvā arī izstrādāt kārtību, ka pirmos trīs gadus pēc vēža izārstēšanas pacientu novēro onkologs, pēc tam – ģimenes ārsts. Lai atvieglotu novērošanu, ģimenes ārstiem tiktu izstrādāti algoritmi, kāda veida izmeklējumi ik gadu nepieciešami. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide aģentūrai LETA pieļāvusi, ka ģimenes ārsti varētu uzņemties šādu funkciju, tomēr – «kā mēs viņus kontrolēsim, ja mums ir ierobežota analīžu noņemšana». «Mums jābūt drošiem, ka ģimenes ārsts var dot nosūtījumus,» saka onkoloģijas speciāliste Baltiņa, liekot saprast, ka nedrīkst pieļaut kvotu samazināšanu ģimenes ārstiem. Pagājušajā vasarā bija ideja samazināt valsts finansējumu izmeklējumiem, turklāt oktobra sākumā ministrs Belēvičs piedraudēja ar veselības inspekcijas pārbaudēm tiem ģimenes ārstiem, kuri pārsniedz piešķirto finansējuma apjomu, izrakstot nosūtījumus uz izmeklējumiem. Ģimenes ārstu iebildumu dēļ finansējumu izmeklējumiem nesamazināja, taču ārstiem jārēķinās, ka viņu nosūtījumu skaits tiek rūpīgi uzraudzīts.
Trešais priekšlikums ir izstrādāt vadlīnijas, kādās situācijās pacientiem ir nepieciešami dažādi izmeklējumi. «Tā nevajadzētu būt, bet ir ārstu nosūtījumi, kur ierakstīts tikai «magnētiskā rezonanse galvai». Bet jābūt precīzākiem ierakstiem, lai radiologs meklētu atbildi uz konkrētu ārsta jautājumu,» saka Austrumu klīnikas pārstāve Māra Epermane.
Vadlīnijas diagnostisko izmeklējumu nozīmēšanā NVD varētu nākotnē izstrādāt. Taču, lai samazinātu valsts finansēto laboratorijas izmeklējumu skaitu, ministrija jau ir pieņēmusi grozījumus valdības noteikumos, kas stājās spēkā jau 1. janvārī, kuros precizēts, kādi ārsti ir tiesīgi nozīmēt kādas analīzes. Tagad ir noteiktas analīzes, kuras var ieteikt veikt tikai ģimenes ārsts, bet ir analīzes, kuras var nozīmēt tikai imunologs alergologs, ginekologs. Izveidota arī jauna veidlapa laboratorijas izmeklējumiem, kurā vairs nav norādīti visi iespējamie izmeklējumi, kā tas bija līdz šim, bet ārstam pašam jāieraksta konkrētā vajadzība.
Cer uz naudu un banku
Ir vēl viena neatrisināta problēma pacientu plūsmas organizēšanā, kurai pagaidām nav atraduši risinājumu ne slimnīcu darbinieki, ne ierēdņi, – pacienti, kuri piesakās rindās, bet vizītē pēc vairākiem mēnešiem tomēr neierodas. Bērnu slimnīcā uz pieteikto vizīti neierodas 25% pacientu, Stradiņa slimnīcā 20-25%, Austrumu slimnīcā ap 15%. Slimnīcas mēģina ar to cīnīties, izmantojot «atzvanu metodi», proti, dažas dienas pirms plānotās vizītes zvana pacientiem un atgādina par to. Taču tas būtiskus uzlabojumus nav devis. Ja e-veselības sistēmā būtu elektroniskās rindas, būtu arī atpazīstami pacienti, kuri uz vienu un to pašu pakalpojumu piesakās vairākās ārstniecības iestādēs, bet, kamēr tas nav iespējams, nav arī risinājuma problēmai, atzīst ministrijas pārstāvis Miķītis.
Daudzo veselības sistēmas kaišu ārstēšanai ministrija un NVD lielas cerības liek uz Pasaules Bankas ekspertu ieteikumiem. NVD un PB noslēguši līgumu, ka PB eksperti, izpētījuši veselības aprūpes sistēmu Latvijā, izstrādās ieteikumus, kā nodrošināt pakalpojumu pieejamību četrās prioritārajās jomās: sirds un asinsvadu veselība, onkoloģija, jaundzimušo aprūpe un garīgā veselība. «Šīm vadlīnijām skaidri jāiezīmē pacienta ceļš no vietas, kur viņš dzīvo, līdz pakalpojumam, kas vajadzīgs vai nu viņa veselības stiprināšanai, vai slimības ārstēšanai,» skaidro ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. PB ieteikumi jāsaņem vasaras sākumā.
Savukārt ministrs Guntis Belēvičs uzskata, ka «rindu samazināšanai ir nepieciešams papildu finansējums, jo šobrīd vajadzība pēc plānveida ambulatorās aprūpes ir lielāka par veselības budžeta iespējām to apmaksāt». 29. februārī Belēvičs plāno par to runāt ar premjerministru Māri Kučinski.
Grūti pamanāms pieaugums
