Ko gribēja un ko dabūja? • IR.lv

Ko gribēja un ko dabūja?

5
28 Eiropas Savienības valstu līderu un Eiropas Komisijas amatpersonu kopfoto sammita laikā Briselē.

Lielbritānijā izziņots referendums par dalību Eiropas Savienībā. Līdzšinējā iedzīvotāju nostāja ir svārstīga, liecina aptaujas. Vai pieņemt lēmumu palīdzēs britu premjera iniciatīvas, par kurām pagājušajā nedēļā viņš cīnījās Briselē?

Tas būs «viens no lielākajiem lēmumiem, kas jāpieņem šai valstij mūsu dzīves laikā» – tā pagājušajā sestdienā paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, izsludinot 23. jūnija referendumu par palikšanu vai izstāšanos no Eiropas Savienības.

Iepriekšējās dienas vakarā viņš atgriezās no «smagām sarunām» ar citu ES dalībvalstu līderiem Briselē, kur pēc Kamerona iniciatīvas notika diskusijas par ES reformēšanu. Kad sarunas bija galā, britu premjers tviterī izziņoja, ka ir panācis vienošanos par «īpašu statusu» Lielbritānijai un aicinās savus tautiešus referendumā balsot par palikšanu ES. Aktīvas diskusijas par referenduma nepieciešamību notiek jau kopš 2013. gada, kad Kamerons apsolīja cīnīties par izdevīgākiem noteikumiem savai valstij.

Tajā pašā laikā eiroskeptiskās Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs komentējis, ka pagājušajā nedēļā Kamerona panāktā vienošanās «nav pat tā papīra vērta, uz kura tā uzrakstīta». Viņš un citi eiroskeptiķi uzsver, ka vienošanās joprojām liedz Lielbritānijai bloķēt nevēlamas ES tiesību normas vai ierobežot imigrāciju. «Šī vienošanās nerisina fundamentālos jautājumus, kas rūp tautai.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu