Bijušais Daesh rekrūtis atklāj, kā teroristu grupējums izveidoja globālu slepkavu tīklu, lai īstenotu uzbrukumus citās valstīs
Ticot, ka viņš pilda savu aicinājumu, Harijs Sarfo pērn pameta savas mājas Brēmenes strādnieku rajonā un četras nākamās dienas mēroja ceļu, lai nokļūtu islāmistu grupējuma Daesh kontrolētajā teritorijā Sīrijā. Pat nepaspēja īsti atpūsties, kad viņu un vēl vienu draugu no Vācijas apciemoja Daesh slepenā dienesta pārstāvji, slēpjot sejas aiz maskām. Viņi paziņoja, ka eiropieši Sīrijā vairs nav vajadzīgi. Patiesībā viņi ir nepieciešami vietās, no kurienes ieradušies, lai palīdzētu grupējumam īstenot iecerēto globālā terora kampaņu.
«Viņi runāja diezgan atklāti. Stāstīja, ka Eiropas valstīs dzīvo jau diezgan liels skaits cilvēku, kuri gaida komandu, kad uzbrukt eiropiešiem,» Sarfo stāsta intervijā The New York Times, kas notiek augstas drošības režīma cietumā netālu no Brēmenes. «Un tas viss bija vēl pirms uzbrukumiem Briselē, pirms uzbrukumiem Parīzē.»
Vīri ar maskētajām sejām paskaidroja: lai gan viņiem jau izdevies labi iesakņoties atsevišķās Eiropas valstīs, vēl aizvien esot jāatrod vairāk potenciālo uzbrucēju, it īpaši Vācijā un Lielbritānijā. «Viņi jautāja: vai tu gribētu atgriezties Vācijā, jo tieši tas mums pašlaik visvairāk vajadzīgs? Un visu laiku atkārtoja, ka vēlas daudzus uzbrukumus, kas vienlaikus notiek vairākās vietās.»
Maskētie vervētāji darbojas Daesh izlūkošanas nodaļā, kas arābu valodā pazīstama kā Emni – tā ir iekšējās policijas un ārējo operāciju vadības kombinācija, kuras nolūks ir eksportēt vardarbību. Pie šāda secinājuma nonākuši izmeklētāji gan Francijā, gan Beļģijā, Vācijā un Austrijā. Nodaļas pirmais panākums bija terora akti Parīzē pagājušā gada 13. novembrī. Taču kaujinieku sūtīšanu uz Eiropu Emni sākusi jau vismaz divus gadus agrāk.
Tagad Sarfo un viņam līdzīgu aizturēto kaujinieku pratināšana palīdz gūt skaidrāku priekšstatu par teroristu grupējuma mašinēriju. Tas ir vairāku līmeņu drošības dienests, kas atrodas tiešā Abū Muhameda el Adnani pakļautībā. Šis sīriešu izcelsmes Daesh propagandas virsvadonis pārrauga sev pakļautus leitnantus, kas nodarbojas ar uzbrukumu plānošanu dažādās pasaules vietās. Starp viņiem ir gan «slepenais dienests Eiropas lietās», gan «slepenais dienests Āzijas lietās», gan «slepenais dienests arābu lietās», stāsta Sarfo.
Aizturēto personu liecības un Rietumu izlūkdienestu savāktie pierādījumi apstiprina versiju, ka Emni ir būtiska Daesh sastāvdaļa – tās uzdevums ir savervēt jaunus vai arī pāradresēt pieredzējušus kaujiniekus no citiem grupējuma atzariem, veidojot mazākas diskrētas vienības pēc nacionalitātes vai valodas principa. Nereti notiek tā, ka slepeni izveidotās brigādes locekļi savā starpā pirmo reizi satiekas tikai pirms došanās uz kādu no ārvalstīm. Tieši šāda brigāde savulaik devās uz Parīzi, bet līdzīga spridzekļu izgatavošanā apmācīta komanda slepus aizceļoja uz Briseli, lai martā sarīkotu sprādzienus lidostā un metro. Izmeklēšanas dokumenti, kas nonākuši The New York Times rīcībā, apliecina, ka tādas pašas brigādes izceļojušas uz Austriju, Vāciju, Spāniju, Libānu, Tunisiju, Bangladešu, Indonēziju un Malaiziju.
Iespējams, sākumā drošības dienestiem Rietumos šķita, ka atsevišķie uzbrukumi savā starpā nav tieši saistīti, izņemot, protams, faktu, ka teroristi pauduši savu lojalitāti Daesh. Taču Sarfo uzstāj: saiknes starp uzbrucējiem ir daudz ciešākas, nekā varas iestādes uzskata. Viņš paskaidro, ka Eiropā ir savervēti jauni radikāļi jeb «tīrie vīri», kuru uzdevums ir palīdzēt nodibināt sakarus starp tām personām, kas ir gatavas reāli īstenot uzbrukumus. Šie «tīrie vīri» piegādā dažādas instrukcijas, piemēram, kā pareizi izgatavot pašnāvnieka spridzinātāja vesti vai kā pareizi deklarēt, ka uzbrukums veikts Daesh vārdā.
Grupējums uz Eiropas Savienību jau nosūtījis «simtiem algotņu», bet «vēl vairāki simti pašlaik atrodas tikai Turcijā vien», apgalvo ASV pretizlūkošanas amatpersona un kāda ASV aizsardzības resora amatpersona, kuras gatavas paust komentārus tikai anonīmi.
Šādam vērtējumam piekrīt Sarfo, kas nesen pārvietots no vieninieka kameras uz kopējo cietuma daļu, jo vairs netiek uzskatīts par apdraudējumu citiem ieslodzītajiem. «Jā, no Sīrijas ir atgriezušies [Eiropā] ļoti daudzi. Simtiem, pilnīgi noteikti.»
Rekrūšu vētīšana
Pirmā pieturvieta jaunajiem brīvprātīgajiem, kas vēlas pievienoties Daesh, ir kopmītņu komplekss Sīrijā, netālu no Turcijas robežas. Vispirms viņus nointervē un reģistrē uzskaitē. Noņem pirkstu nospiedumus, asins paraugu, un ārsts veic vispārēju medicīnisko apskati, stāsta Sarfo. Pie klēpjdatora sēdošs reģistrators uzdod jautājumus. «Prasa vienkāršas lietas: kā sauc, kas ir vecāki, kāda ir ģimenes etniskā izcelsme, ko studēji, kāds diploms, kādas ambīcijas, par ko vēlies kļūt?» stāsta Sarfo.
Viņš pats regulāri apmeklējis mošeju Brēmenē, kuru vada radikāli noskaņots imams, no kura draudzes uz Sīriju jau bija devušies aptuveni 20 brīvprātīgo. Vismaz četri no viņiem ir krituši kaujās, zina stāstīt Vācijas Iekšlietu ministrijas pretterorisma koordinators Daniels Heinke. Sarfo jau agrāk izcietis vienu gadu ieslodzījumā par lielveikala seifa uzlaušanu un 23 000 eiro nozagšanu. Lai gan Daesh kontrolētajās teritorijās sods par zagšanu ir rokas nociršana, jauno rekrūšu kriminālā pagātne ir kā papildu vērtība, «jo viņiem varētu būt sakari ar organizēto noziedzību, iespējams, viņi zina, kā viltot personas dokumentus un sazināties ar kontrabandistiem, kas palīdzētu slepus ieceļot Eiropā», skaidro Sarfo.
To, ka šāda reģistrācijas procedūra pastāv, apstiprina nesen no Daesh atbrīvotajā Sīrijas pilsētā Menbižā atrastās USB zibatmiņas, kas nonākušas ASV izmeklētāju rīcībā. Menbiža bija viena no brīvprātīgo karotāju filtrācijas nometnēm.
Trešajā dienā pēc ierašanās Sarfo apciemoja Emni vīri. Brēmenietis uzstāja, ka alkst cīnīties Sīrijā un Irākā, taču maskētie vīrieši norādīja, ka viņš vairāk nepieciešams mājās. «Teica, ka ārkārtīgi trūkst cīnītāju, kas gatavi darboties Vācijā. Sākumā esot bijuši daži, taču nobijušies un pazuduši. Tā pati problēma esot Anglijā.»
Turpretī grupējumam esot pietiekami daudz brīvprātīgo Francijā. «Mans draugs pajautāja, kāda ir situācija Francijā. Viņi sāka smieties tā, ka asaras birst. Tad atbildēja: neraizējies par Franciju. Mafi mushkilah.» Tas arābu valodā nozīmē «nekādu problēmu». Šī saruna notika 2015. gada aprīlī, tātad septiņus mēnešus pirms slaktiņa Parīzē.
Lai gan atsevišķas Sarfo atstāsta detaļas nav iespējams pārbaudīt, kopumā tās vairāk vai mazāk sakrīt ar faktiem, ko nopratināšanas liecībās snieguši citi Eiropā aizturētie rekrūši.
Pēdējos dažos gados, kopš Daesh pasludināja savu kalifātu un iekaroja arvien plašākas teritorijas, izlūkdienesti Rietumos rupīgi centušies atsevišķi sekot arī Emni. Savos pirmsākumos tā bija īpaša policijas vienība, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem bija iekšējo spiegu atmaskošana. Taču jau 2014. un 2015. gadā Francijā aizturēti islāmistu algotņi atzinās, ka Emni uzņēmusies vēl vienu svarīgu misiju – plānot teroru ārvalstīs.
«Tieši Emni nodrošina iekšējo drošību dawla (arābu vārds, kas apzīmē valsti – red.) un pārrauga karotāju sūtīšanu pāri robežām ar uzdevumu rīkot uzbrukumus, piemēram, tādu, kas 2015. gada martā notika muzejā Tunisā,» atreferēts Francijas pilsoņa Nikolā Moro (43) liecībā, kurš tika arestēts pērn pēc Daesh pamešanas Sīrijā. Moro Daesh pašpasludinātajā galvaspilsētā Rakā vadīja restorānu, kurā bieži uz maltītēm pulcējās svarīgas Emni personas, ieskaitot Abdelhamidu Abaudu, kurš vēlāk kļuva par Parīzes terora aktu komandieri.
Saskaņā ar citām liecībām izmeklētāji secinājuši, ka tieši Emni nosūtīja šāvēju, kas pagājušā gada jūnijā uzbruka tūristiem Tunisijas pilsētā Sūsā, un apmācīja vīrieti, kas izgatavoja Briseles lidostā detonētās bumbas.
Francijas, Austrijas un Beļģijas izlūkdienestu dati liecina, ka ārpus Daesh robežām uzbrukumus sarīkojušas vai centušās īstenot vismaz 28 Emni savervētas personas. Izlūki arī atzīst, ka vairākiem desmitiem algotņu pagaidām izdevies izslīdēt no drošības dienestu rokām, iespējams, pārgrupējoties jaunās pagrīdes šūniņās.
Sarfo atceras, kā Emni pārstāvji stāstījuši par savu plānu izveidot terora infrastruktūru Bangladešā. Kā zināms, jūlijā Daesh vārdu piesaucoši uzbrucēji nogalināja 20 cilvēkus ārzemnieku iecienītā kafejnīcā Dakā.
Sarfo gan izmeklēšanas laikā, gan tagad intervijā The New York Times vairāk pastāsta par tā dēvētajiem tīrajiem vīriem. Viņi ir mezgli, kas attālināti uzkurina spridzinātāju pašnāvnieku, kuru savukārt piesaistījusi islāmistu propaganda. ««Tīrie vīri» nekad neveido klātienes kontaktus ar uzbrucējiem, jo baidās tikt atmaskoti, ja uzbrucējs tiek arestēts un sāk sniegt liecības.»
«Tīrie vīri» visbiežāk ir jauni islāma konvertīti, kuriem nav bijis agrāku saišu ar radikāļu grupējumiem.
Izlūkdienestu dokumentos un Sarfo liecībās saskan uzskats, ka Daesh savus ārvalstu rekrūšus izvēlas nosūtīt atpakaļ uz viņu iepriekšējām mītnes zemēm. Vienīgais reģions, kur Emni pagaidām neveicas, ir Ziemeļamerika. Lai gan zināms par vairāku amerikāņu pievienošanos islāma karotāju rindām, viņu atgriešanās Amerikā pēc karošanas Sīrijā ir krietni sarežģītāka.
«Amerikā un Kanādā ir daudz vieglāk atrast brīvprātīgos ar sociālo tīklu starpniecību, jo Emni saka – amerikāņi ir tik stulbi, viņiem ir ļoti brīva ieroču glabāšanas politika,» saka Sarfo. «Emni stāsta, ka daudz vieglāk ir radikalizēt atsevišķu personu uz vietas Amerikā, kura pēc tam viegli var tikt pie ieroča.»
Mācību dienas
Jau kopš 2014. gada beigām Daesh brīvprātīgajiem ārzemniekiem iesaka: izliecieties, ka dodaties atpūsties Turcijas dienvidos, uzreiz nopērkot arī biļeti atpakaļceļam un samaksājot par all inclusive atpūtu kādā no pludmales kūrortiem. No turienes kontrabandisti palīdzēs slepus nokļūt Sīrijā.
Lai Rietumu drošības dienestiem nerastos aizdomas par «atpūtnieka» ilgo prombūtni, rekrūšu mācības Sīrijā notiek ļoti īsā laikā, lielākoties apgūstot tikai pašus pamatus par ieročiem un sprāgstvielām.
«Kad atgriežas Francijā vai Vācijā, viņi skaidro: biju atpūsties Turcijā,» stāsta Sarfo. «Jo ilgāk kāds uzkavējas, jo lielāka varbūtība, ka viņš radīs aizdomas drošības dienestiem. Tāpēc mācības notiek, cik vien ātri iespējams.»
Sarfo brīvi pārvalda vācu un angļu valodu, jo dzīvoja Vācijā, bet būvniecību studējis Ņūhemas koledžā Londonā. Lai gan Emni vairākkārt mudinājusi viņu atgriezties Vācijā, Sarfo to nav vēlējies. Iespējams, varenā auguma dēļ – 183 cm un 130 kg – viņš norīkots Daesh quwat khas jeb armijas specvienībā. Tajā pieņēma tikai neprecētus vīriešus, kas apsolīja nemeklēt sievu, kamēr dien šajā specvienībā.
Kādu dienu viņš kopā ar savu draugu – vēl vienu brīvprātīgo no Vācijas – tika aizvests tuksnesī netālu no Rakas. «Mūs izsēdināja nekurienes vidū. Stāvējām un pie sevis prātojām: kas te īsti notiek?» Kad abi Vācijas pavalstnieki sāka uzmanīgāk vērot apkārtni, viņi pamanīja alām līdzīgus mitekļus. To jumti bija nosmērēti ar dubļiem, lai padarītu neredzamus bezpilota lidaparātiem. «Mazgāties bija aizliegts. Arī ēst bija atļauts tikai tad, kad īpaši pienesa ēdienu.» Sarfo alā sēdējis ar sešiem citiem mācekļiem. «Katram mājoklim pienācās tikai divas dzeramā ūdens glāzes dienā. Tās tika atstātas pie ieejas. Mērķis bija pārbaudīt, kurš pirmais dosies padzerties un kurš spēj slāpes pārvarēt.» Tad sākās mokoši treniņi: stundām ilga skriešana, lēcieni, atspiešanās no zemes, atspiešanās līdztekās, rāpošana. Rekrūši sāka ģībt.
Otrajā nedēļā katram izsniedza kalašņikovu un piekodināja gulēt, neizlaižot to no tvēriena. «Lai rodas sajūta, ka tā ir trešā roka,» Sarfo stāstījis pratināšanā.
Sods par padošanos bija nežēlīgs. «Tur bija kāds jauns zēns, kas bija pārguris un vairs nespēja piecelties. Viņu vienkārši piesēja pie staba un atstāja.»
Sarfo uzzināja, ka specvienībā ir desmit mācību līmeņu. Pēc 2. līmeņa viņš tika pārcelts uz Tabkas aizsprostu. Mācekļu guļvietas bija vienkārši zemē izrakti vertikāli caurumi, virs kuriem salikti zari. Tur notika trenēšanās peldēšanā, niršanā un navigācijā, vadoties pēc zvaigznēm.
Mācekļu vienība bija raiba: marokāņi, ēģiptieši, viens indonēzietis, kanādietis un beļģis.
Lielais vīrs
Mācību laikā Sarfo sadraudzējās ar nometnes emīru – kādu marokāni, kurš zināja Daesh ārējo operāciju struktūru. To visu pārrauga viena persona. «Lielais vīrs ir Abū Muhameds el Adnani,» stāsta Sarfo. «Viņš ir gan Emni boss, gan specvienības boss.»
Tiek lēsts, ka Sīrijas ziemeļu pilsētā Binišā dzimušajam vīrietim ir 39 gadi. ASV Valsts departaments apsolījis piecu miljonu dolāru atlīdzību par viņa sagūstīšanu. Citas detaļas par viņa biogrāfiju ir skopas. Redzētas tikai dažas vīrieša fotogrāfijas, un tā, kas ievietota Valsts departamenta mājaslapā, ir vairākus gadus veca.
Sarfo stāsta: tiem rekrūšiem, kas pieveica visus desmit mācību līmeņus, tika aizsietas acis, un viņi tika aizvesti vizītē pie el Adnani, lai klātienē nodotu uzticības zvērestu. Acu aizsegi netika noņemti ne mirkli, tāpēc Sarfo nevar pastāstīt, kā tagad izskatās el Adnani.
Pārējai pasaulei el Adnani ir vairāk pazīstams kā Daesh runasvīrs – tieši viņš šogad nāca klajā ar globālu aicinājumu visiem musulmaņiem uzbrukt neticīgajiem, kā un kur vien tas iespējams.
«El Adnani tomēr ir kas vairāk par grupējuma trubadūru,» saka Demokrātijas aizsardzības fonda Vašingtonā pārstāvis Tomass Džoselins, kura uzdevums ir analizēt Daesh vadību. «El Adnani ir ļoti cieši iesaistīts ārējo operāciju organizēšanā. Viņš ir tas, kas atrodas piramīdas virsotnē.»
Kamēr Sarfo uzturējās Sīrijā, viņu sameklēja citi kaujinieki no Vācijas, aicinot piedalīties propagandas video, kas paredzēts izplatīšanai vāciski runājošajās zemēs. Viņi devās uz Palmīru, kur Sarfo bija vairākas reizes jāsoļo turpu šurpu ar Daesh melno karogu, kamēr filmētāji bija apmierināti ar epizodi. Tad tika atvesti vairāki sīriešu gūstekņi, viņiem pavēlēja nomesties ceļos, un tad vāciski runājošie kaujinieki viņus nošāva. Šāvējus interesēja tikai tas, kā viņi izskatās kadrā. Kāds uzrunājis Sarfo turpat nogalinātā gūstekņa priekšā: «Kā es izskatījos? Vai mans šāviens izskatījās labi?»
Sarfo tika stāstīts, ka šos propagandas video caurskata pats el Adnani kopā ar citiem Daesh augstākā ranga vadoņiem. «Tāda kā vētīšanas procedūra. Reizi mēnesī notiek šuras sapulce, kur tiek apspriesti gan video, gan citas svarīgas lietas. Šuras galva ir el Adnani.»
Sarfo tagad stāsta, ka par pievienošanos Daesh sācis šaubīties jau mācību laikā, redzot, cik nežēlīga ir izrēķināšanās ar tiem, kas nespēj turēt līdzi. Propagandas video filmēšana bijusi pēdējais piliens, kas sagrāvis viņa ilūzijas, – redzot, cik daudz reižu tiek atkārtota katra aina, ko iekļaut piecas minūtes ilgajā filmiņā. Agrāk Vācijā viņš bija ticējis, ka šie video ir reāli notikumi, nevis inscenējums.
Sarfo sācis domāt par bēgšanu. Galu galā tā prasījusi divas nedēļas, gan skrienot, gan uz vēdera rāpojot pa dubļainu lauku, kamēr viņam izdevās sasniegt un šķērsot Turcijas robežu. Viņu arestēja Brēmenes lidostā, kur viņš nolaidās 2015. gada 20. jūlijā un brīvprātīgi atzinās. Tagad viņš izcieš trīs gadu cietumsodu par iesaistīšanos terorismā.
Uzbrukumi kopš 2015. gada, par kuriem atbildību uzņēmies Daesh
