Valsts mediji? • IR.lv

Valsts mediji?

2
Aivars Ozoliņš

Sabiedrisko mediju likumprojekta mērķis ir to satura politiska kontrole

Tuvojas noslēgumam svarīgs posms Latvijas sabiedrisko mediju faktiskā pārtaisīšanā par valsts medijiem, kuru darbību kontrolētu un saturu diktētu pie varas esošie politiķi. Vēl tikai līdz 15. augustam var iesniegt priekšlikumus vai «alternatīvus pārvaldības risinājumus» jauna sabiedrisko mediju likuma veidotājiem.

Labākais alternatīvais risinājums būtu izmest pašreizējo likumprojektu jeb «konceptu» miskastē un, ja ir politiskā griba nodrošināt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību, kā apgalvots likumprojekta pamatojumā, sākt strādāt pie likuma, kuram būtu tieši šāds mērķis. Jo pašlaik topošā mērķis kopš sākta gala ir bijis tieši pretējs – padarīt sabiedriskos medijus par valdošo politisko spēku ruporu.

Likuma taisītāji aicina diskutēt par pantu formulējumiem, izlikdamies aizmirsuši, kāpēc vispār pērn pavasarī pēkšņi savajadzējās jauna likuma par sabiedriskajiem medijiem. Tolaik līdztekus «tikumības» kampaņai notika mēģinājumi atlaist vai nu visu Nacionālo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, vai vismaz tās priekšsēdētāju. (Kā vaļsirdīgi atzinās «zaļais» Ingmārs Līdaka, NEPLP esot jāatlaiž «kaut vai tāpēc vien», ka ZZS nebija iespējas ietekmēt tās sastāvu, jo tās ievēlēšanas laikā 2012. gadā apvienība nebija valdošajā koalīcijā.) Uz šāda cenzēšanas un kontrolēšanas entuziasma paisuma fona nebija jābrīnās arī par kuluāros izšķīlušos ideju radīt citādu sabiedrisko mediju pārraudzības modeli, kurā NEPLP būtu aizstāta ar politiķu un mācītāju dominētu institūciju.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu