Jūrmalas mērs un tiesnese apmetas ekskluzīvos apartamentos, ko uzbūvējis miljonārs Jūlijs Krūmiņš. Par kādiem pakalpojumiem izrādīta šī laipnība, un kādas vēl aizdomas par nelikumīgu partiju finansēšanu izmeklē KNAB?
Tūrisma sezonas beigas nav pilnībā iztukšojušas Turaidas kvartāla apartamentus Jūrmalā. Pāris minūšu gājiena attālumā no jūras un atjaunotās Dzintaru koncertzāles esošo ēku logos šur tur vīd gaisma, kādā balkonā izkārtas drēbes. Projekta attīstītāja MC Turaida Property mājaslapā lasāms, ka vairums dzīvokļu šajās pērn pabeigtajās jaunceltnēs ir izīrēti vai pārdoti, kaut gan cenas sasniedz pat 1,38 miljonus eiro. Cik maksā kompleksa vislielākais dzīvoklis ar četrām istabām, kamīnu un divām plašām terasēm, kas aizņem visu ēkas augšējo stāvu, nav norādīts – šis īpašums netiek piedāvāts ne pārdošanai, ne īrēšanai. Iespējams, tāpēc ka tajā apmeties Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS). Šajā dzīvoklī pagājušajā nedēļā KNAB darbinieki kratīšanas laikā atrada Trukšņa personīgās mantas, paverot priekškaru pēdējo gadu lielākajam korupcijas skandālam.
Jaunākās Jūrmalgeitas galvenie «varoņi» ir uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš un viņa finansists Jorens Raitums, kuru darbības izmeklēšana sniedzas trijos dažādos virzienos. Pirmkārt, partiju nelikumīga finansēšana – tiek vētīts iespējamais uzņēmēja atbalsts valstī un Jūrmalā valdošajai ZZS un pārbaudīta iespējami nelikumīga bijušās Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas partijas No sirds Latvijai finansēšana.
Likumsargu redzeslokā nonākušas arī Krūmiņa attiecības ar Truksni – tiek izmeklēts, vai Turaidas kvartāla glaunākais dzīvoklis nav slēpta atlīdzība Jūrmalas domes priekšsēdētājam par vērienīgā un ātri īstenotā apbūves projekta sekmēšanu.
Visbeidzot, atsevišķā kriminālprocesā izmeklē, vai Krūmiņa sena draudzene, Rīgas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa ir pieņēmusi uzņēmēja piedāvājumu par 5000 eiro palīdzēt viņa vecam čomam Jurim Miķelim atrisināt kādu lietu, ko Orniņas vadītajā tiesā skata tiesnese Baiba Ābele.
Ir rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka izmeklēšana šajā lietā turpinājusies ilgāku laiku un šovasar process bijis jau pabeigts, taču ar KNAB vadības rīkojumu lietai nomainīti atbildīgie darbinieki. Kriminālprocesi ierosināti tikai augustā un septembrī, bet kratīšanas un aizturēšanas veiktas pagājušajā nedēļā, kad biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka izredzes tikt atkārtoti apstiprinātam amatā bija sarukušas pēc KNAB slepeno dokumentu pazušanas un atrašanās skandāla, bet viņš pats – izņēmis slimības lapu.
«Es viņiem piezvanu un saku…»
Partiju finansēšanas likums paredz pamatīgus ierobežojumus – gada laikā cilvēks drīkst ziedot līdz 50 minimālajām mēnešalgām un tikai no saviem ienākumiem, kuri gūti maksimums divu pēdējo gadu laikā, bet trešo personu starpniecība ir aizliegta -, tāpēc gatavošanās kampaņai partijās sākas krietni pirms vēlēšanām. Tā bijis arī šoreiz ZZS vadītajā Jūrmalā pirms nākamgad jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Izmeklēšana pārbauda aizdomas, ka uzņēmējs Krūmiņš, mērs Truksnis un, iespējams, vēl virkne personu, varētu būt iesaistīti darbībās, ko var traktēt kā nelikumīgu ZZS finansēšanu.
Jau iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā Truksnis izcēlas ar vērienīgu kampaņu, kurai bija arī rezultāts – sarak-sta līderim plusu pievilka 92% vēlētāju, kas Jūrmalā vispār ķērās pie ZZS saraksta grozīšanas. Tā Truksnis atgriezās pie zeltītās mēra ķēdes, ko uz īsu brīdi zaudēja pirms vēlēšanām, kad citu partiju deputāti bija sašutuši par nepieredzēti masīvo personīgo kampaņu, kurā netika taupīti arī administratīvie resursi. Truksnis ar nelielu pārtraukumu ir bijis Jūrmalas mērs kopš 2010. gada, kad no amata tika gāzts kukuļdošanā apsūdzētais Raimonds Munkevics un viņa īslaicīgais pēctecis Romualds Ražuks.
Tagad naudas piesaiste kampaņai atkal ir aktuāla un atsākušās sarunas ar uzņēmējiem par finansiālu atbalstu ZZS un Truksnim Jūrmalā. Krūmiņš bijis likumsargu redzeslokā jau kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kad Sudrabas partijas kasē ieripoja aizdomīgi lieli ziedojumi no pensionāriem, tāpēc uzņēmēja sarunas pakļuva zem KNAB lupas.
Ir zināmā neoficiālā informācija liecina, ka šajā lietā figurē arī bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa un ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa vārds. Eksprezidentam Bērziņam kā labam Krūmiņa kaimiņam Siguldā, iespējams, uzticēts atrast turīgus formālos ziedotājus ar atbilstošiem ienākumiem, kas īsto naudas devēju vietā iemaksātu vairākus desmitus tūkstošu ZZS priekšvēlēšanu kampaņai. Savukārt Brigmanis figurē kā par finansējumu ZZS atbildīgais vadības pārstāvis, kuru Truksnis informējis par to, kā viņam sokas ar naudas piesaistīšanu.
Bijušā prezidenta Bērziņa komentāru Ir neizdevās noskaidrot – viņš neatbildēja uz telefona zvaniem un īsziņām. Arī Truksnis neatsaucās uz Ir jautājumiem. Savukārt Brigmanis atbildēja izvairīgi: «Es šobrīd neizdalīšu nevienu individuā-lu sarunu. Mans kā Zemnieku savienības priekšsēdētāja pienākums ir rūpēties par to, lai ir ziedojumi.» Uzsverot, ka likums precīzi nosaka ziedošanas kārtību, Brigmanis norādīja, ka «katrs ziedotājs nes savu personīgo atbildību» par tās ievērošanu. Par eksprezidenta Bērziņa iespējamo lomu šajā stāstā viņam nekas neesot zināms.
Pats Krūmiņš noliedz slēptu atbalstu ZZS kampaņai Jūrmalā. Ar viņu svētdien tiekos Rīgas Austrumu slimnīcas Biķernieku stacionārā, kur viņš ievietots pēc aizturēšanas, jo saasinājušās veselības problēmas. Krūmiņš stāsta, ka ZZS esot ziedojis tikai vienreiz – izņēmuma kārtā 2014. gadā Ivetas Grigules kampaņai Eiropas Parlamenta vēlēšanās. ZZS viņam nepatīk, jo tur «ir mans lielākais ienaidnieks Aivars Lembergs», kuru miljonārs dēvē par vienu no lielākajiem Latvijas zagļiem. Taču Truksni gan Krūmiņš atbalstot, jo viņš esot visu laiku labākais Jūrmalas mērs.
«Es obligāti atbalstītu Truksni nākamajās vēlēšanās, bet es viņu neatbalstītu nekādā veidā ar naudām, jo pietiek ar manu autoritāti, saprotiet. Jūs zināt, kā es Ingunai [Sudrabai] savācu naudu?» Viņš stāsta, ka personīgi pazīst visus Rīgas ostā strādājošos uzņēmējus un var sarunāt viņu atbalstu. «Tie visi ir miljonāri, un visiem desmit, divdesmit, trīsdesmit tūkstoši – tā kā jums, atvainojiet, pieci lati. Es viņiem piezvanu un saku: es gribētu, lai jūs visi tiekaties ar Ingunu Sudrabu un, ja varat, palīdziet viņai. Ar to pilnīgi pietika, lai cilvēki aizietu parunāt.» Kad norādu, ka ziedotāju sarakstos nebija redzami šie ostas miljonāri, bet pavisam citi cilvēki, Krūmiņš atbild: «Viņi nevarēja paši ziedot viena iemesla dēļ – viņi visi ir atkarīgi no [Rīgas domes vadītājiem] Amerika un Ušakova, tāpēc viņiem bija jālieto visādi kaut kādi cilvēki, lai viņi ieskaitītu iekšā [naudu] un viņi nedabūtu no Ušakova un Amerika, ka viņus atlaiž no darba.»
Lai gan likums skaidri aizliedz trešo personu izmantošanu ziedošanai, Krūmiņš šādu rīcību uzskata par attaisnojamu. «Mans attaisnojums ir tikai viens – es meklēju normālus, gudrus cilvēkus, kas varētu kaut ko Latvijā izdarīt labu, lai mēs nedzīvotu sūdu bedrē. Tas ir vienīgais, kāpēc es to daru, jo man pašam neko nevajag.» Krūmiņš jau kopš 90. gadu beigām ir Latvijas miljonāru sarakstā, ilgstoši vadīja un bija īpašnieks kravu pārvadāšanas kompānijā Man-Tess, līdz šo biznesu pārdeva. Pensionējies viņš nodevās dažādiem hobijiem un ceļošanai, taču pirms dažiem gadiem atkal atgriezās uzņēmējdarbībā, ieguldot arī nekustamo īpašumu attīstīšanā Jūrmalā.
Krūmiņš atzīst, ka Truksnis esot uzrunājis jautājumā par finansiālu atbalstu partijai, taču viņš atteicis. Šogad ZZS kopumā saziedoti 199 tūkstoši eiro, no tiem septiņi cilvēki ziedojuši virs deviņiem tūkstošiem eiro. Divi no lielajiem ziedotājiem ir ar Krūmiņu ļoti labi pazīstami. Piemēram, aprīļa sākumā ZZS ziedojis iepriekš minētais Krūmiņa čoms Miķelis – 9500 eiro, savukārt dažas dienas iepriekš uzņēmēja Tatjana Okladņikova ZZS pārskaitījusi 16 tūkstošus eiro. Krūmiņš nenoliedz, ka iesaistījies šā ziedojuma organizēšanā. «Es viņai palūdzu – Taņa, jesļi možno*, palīdzi, jo tev jau tāpat Truksnis būs Jūrmalā vajadzīgs,» skaidro Krūmiņš. Viņš norāda – arī šai uzņēmējai kūrortpilsētā ir savas intereses. «Es viņai prasu – Okladņikova, tu kaut ko tur būvēsi? Viņa saka – jā, man pašlaik baigais projekts Jūrmalā. Es saku – tad tev obligāti zemniekiem ir jāpārskaita kaut kāda summa,» stāsta Krūmiņš.
Savukārt naudas jautājumu kārtošanu ar kaimiņu, eksprezidentu Bērziņu gan noliedz. «Es neesmu viņam neko devis. Bērziņš nav tas cilvēks, kam es varu iedot naudu,» saka Krūmiņš. Lūgts raksturot savas attiecības ar bijušo prezidentu, Krūmiņš atbild: «Viņš atbrauc pie manis [nomedītu] cūku nodīrāt, es aizbraucu pie viņa tenisu paspēlēt, mums nekādu attiecību nav.»
KNAB neatklāj, kādu ZZS ziedojumu likumība tiek pārbaudīta, taču Ir zināms, ka Krūmiņam tiesa piemērojusi aizliegumu sazināties kopumā ar 14 cilvēkiem, kuru vidū varētu būt personas, par kurām ir aizdomas saistībā ar partiju nelikumīgu finansēšanu. Krūmiņš sakās par to neko nezinot, un šim aizliegumam «es diršu virsū», bet viņa advokāts Egons Rusanovs atzīst, ka «visi viņi ir vairāk vai mazāk Latvijā zināmi» cilvēki. Vārdus Rusanovs atsakās izpaust, arī to, vai šo personu vidū ir eksprezidents Bērziņš. «Nekomentēšu. Es nedrīkstu to ne apstiprināt, ne noliegt.»
«Kādu Gatis grib, lai ņem»
Aizdomas par nelikumīgu finansējumu Trukšņa kampaņai nav vienīgais jautājums, ko šajā lietā pēta tiesībsargi. Tiek izmeklēts arī tas, vai lepnais dzīvoklis, kurā šogad sācis iekārtoties Truksnis, nav atlīdzība mēram par atbalstu šajā Krūmiņa jaunbūves projektā – deviņu daudzstāvu ēku būvniecībā Turaidas ielā starp slaveno Jomas ielu un Dzintaru mežaparku. Atbildes, iespējams, sniegs kratīšanā pie Krūmiņa un Raituma iegūtie dati.
Turaidas kvartāla būvniecību 2013. gada sākumā sāka MC Turaida Property, kas šobrīd pilnībā pieder Jūlija Krūmiņa meitai Maijai Čerņavskai, bet pirms tam bija Jorena Raituma īpašumā. Lai gan tiek uzsvērts, ka tas ir lielākais jaunais projekts Jūrmalā daudzu pēdējo gadu laikā, deviņu četrstāvu namu būvniecība gāja raiti – projekta pabeigšana skaļi tika izziņota pērn maijā. Kā informē pašvaldība, divu gadu laikā domē un būvvaldē pieņemti kopumā 15 dažādi lēmumi, kas skar būvniecību Turaidas ielā 17. (Skat. rakstu par šī projekta gaitu.)
Pats Krūmiņš noliedz, ka dzīvoklis Truksnim būtu kā slēpta atlīdzība. «Atlīdzība tā ir tik daudz, ka – lai viņš tur dzīvo. Bet es esmu biznesmenis – ja man atnāks cilvēks, gribēs to dzīvokli īrēt un maksās divreiz vairāk nekā Truksnis, es noteikti Truksni izmetīšu ārā un iemetīšu citā dzīvoklī – lai viņš dzīvo tur,» saka Krūmiņš. Padzīvot Turaidas kvartālā Krūmiņš piedāvājis Truksnim jau sen un tikai nupat – no izolatora iznākot – esot uzzinājis, ka Truksnis īpašumā tiešām «kādas naktis» apmeties. To Krūmiņam esot pastāstījusi meita, kurai pieder īpašumu pārvaldošā firma MC Turaida Property. Kāpēc Truksnim ticis vislepnākais dzīvoklis? «Es meitai teicu – kādu Gatis grib, lai ņem.» Taču viņam būšot arī jāmaksā vairāk par īri, stāsta Krūmiņš. Kā Truksnis to varētu atļauties, ir grūti saprast, jo ēkas pārvaldītāja izcenojumos redzams – nedaudz mazāks dzīvoklis uz gadu tiek izīrēts par 3850 eiro mēnesī, kamēr visa Trukšņa alga pērn bija vidēji 2502 eiro mēnesī. Uz to Krūmiņš atbild: «Ja mēs atklāti runājam, es Gatim atrastu iemeslu kaut ko atlaist vai kaut kā… Bet noteikti es to piedzītu tā, ka tas nekristu acīs KNAB vai kādam citam.»
Arī tiesnese ievācas
Krūmiņa gaitas tiesībsargus novedušas uz pēdām vēl vienam smagam noziegumam – iespējamai kukuļdošanai Rīgas Kurzemes rajona tiesā. Stāsts ir par senu Krūmiņa paziņu, SIA Cleenhouse vadītāju Juri Miķeli, kuru miljonārs pazīstot «vismaz 100 gadu» un kurš esot «visās manās viesībās un ballēs». Miķeļa vadītais uzņēmums pirms pāris gadiem pavīdēja prāvā naudas atmazgātaju grupā, kas divu gadu laikā valsts budžetam nodarījis zaudējumus ap 700 tūkstošiem eiro, taču tas viņu sadarbībai neesot traucējis – viņa firma arī Krūmiņa īpašumiem logus mazgājusi.
Ir zināms, ka Miķeļa uzņēmumam Rīgas Kurzemes rajona tiesā bijusi kāda svarīga piedziņas lieta, par ko viņš runājis ar Krūmiņu, savukārt Krūmiņš – ar tiesas priekšsēdētāju Aiju Orniņu, ar kuru abi ir seni paziņas. «Mums bija tāda mīlestība, to pusgadu vai gadu, ko bijām kopā, mēs lidojām,» atceras Krūmiņš. Ciešas attiecības uzturot joprojām, «braucam kopā uz Maldivām vai Havajām», bet cenšoties publiski to neizrādīt, «jo, saprotiet, man ir jāciena cilvēks, kas strādā tādā vietā, priekš kam man vajag bojāt viņai reputāciju». Krūmiņam gan šobrīd ir cita sieva, kas arī mana apmeklējuma laikā slimnīcā ierodas apraudzīt dzīvesbiedru.
To, ka tiesas priekšsēdētājai Orniņai stāstījis par Miķeļa problēmām, Krūmiņš neizslēdz. «Varbūt esmu pateicis, ka manam čalim draud kādi sūdi, bet tieši runājis kaut ko tādu – es nezinu,» saka Krūmiņš.
Tomēr Ir rīcībā esošā informācija liecina, ka šā gada februārī Krūmiņš ne tikai pārrunājis Miķeļa tiesvedības problēmas ar Orniņu, bet varētu būt vienojies par 5000 eiro atlīdzību viņai, lai atrisina lietu uzņēmēja labā.
«Jā, tāds fakts ir. Par to tieku turēta aizdomās, bet nevaru apstiprināt, ka esmu vainīga tajā, par ko mani apsūdz,» žurnālam Ir saka šobrīd no amata atstādinātā tiesnese Orniņa. «Es pieļauju iespēju, ka varbūt Jūlijs man ir stāstījis par savām problēmām. Viņš stāsta daudz un bieži ar domu – lai tu zinātu, bet varu apliecināt, ka man nav bijis tāds fakts, ka viņš piedāvātu kukuli. Nekad neesmu viņa labā neko darījusi, jo neesmu riskējusi ar savu amatu,» saka Orniņa. Tiesnese arī noliedz, ka Krūmiņš viņu būtu jebkā finansējis. «Nav viņš mani ne ar kādām dārgām dāvanām, ne arī kādā citādā veidā [atbalstījis], jo man vienmēr ir licies, ka mans amats man ir pats svarīgākais.»
Tomēr teiktais nonāk pretrunā ar informāciju, ka arī tiesnese Orniņa, līdzīgi kā Truksnis, nesen ievākusies ekskluzīvajos apartamentos Turaidas kvartālā. Tiesnesei gan nav tik glauns dzīvoklis kā mēram, taču visus īpašumus šajā kompleksā var uzskatīt par ekskluzīviem, kuru īri no tiesneša algas būtu grūti apmaksāt. «Nenoliegšu, tāds fakts ir,» par dzīvošanu šajā kompleksā saka tiesnese. Viņa skaidro – iepriekš dzīvojusi dēla īrētā dzīvoklī, kuram beidzies līgums, un bijis jāizvācas, bet jaunajā dzīvesvietā vēl nav uztaisīts remonts. «Man bija kaut kur jāpaliek… Prasīju Jūlija meitai, vai es nevaru uz ziemas sezonu dabūt par tādu summu, par kādu varu [atļauties] dzīvokli, kur pārziemot,» stāsta Orniņa. Pagaidām par īri neesot neko maksājusi, taču šobrīd nolēmusi, ka tur vairs nedzīvos. «Pie pašreizējās situācijas es nesaskatu iespēju vispār tur palikt, bet neesmu neko vēl samaksājusi. Es vispār esmu tur nakšņojusi četras piecas naktis,» stāsta Orniņa.
Tiesnese šobrīd no amata pienākumu veikšanas ir atstādināta un gaida, kādu amatu viņai piedāvās uz periodu, kamēr notiek izmeklēšana. Papildus aizdomām par koruptīva piedāvājuma pieņemšanu viņai varētu nākties atbildēt arī par kādu neizpaužamu ziņu izpaušanu, taču šī lieta nav saistīta ar Krūmiņu.
Krūmiņš savu vainu nevienā epizodē neatzīst. Kukuļu došanā vispār gan atzīstas, taču ne Orniņai. «Es esmu iedevis tik daudz kukuļu, ka es pat nezinu… Man liekas, ka es katru otro dienu dodu kukuli,» saka Krūmiņš, kā piemēru minot autobraukšanu. «Es braucu visu laiku ar 160-180 km/h, bet man nevienā kartiņā nav nevienas brīdinājuma zīmes, neviena soda… Saprotiet, es nevaru lēni braukt, es vienkārši dabā esmu tāds.» Uz jautājumu, vai uzpircis tikai ceļu policistus, Krūmiņš izvairās atbildēt, bet sāk stāstīt, ka labprāt mēdz palīdzēt cilvēkiem. «Ir bijis, kad redzu – cilvēkam nav naudas. Es saku – davaj, aizejam uz veikalu, nopērkam skaistu kleitu. Ievedu veikalā, saku – pērc, ko tu gribi! Samaksāju, bet es par to neko neprasu,» stāsta Krūmiņš. Uz jautājumu, ar ko tad šāda cilvēku uzpirkšana atšķiras no Krūmiņa kritizētajām «Aivara un Andra» metodēm, viņš atbild: «Ja kāds atnāk palūgt naudu, bez šaubām, es to iedodu, bet nedomāju, ka tas ir kukulis. Man no 90. gadiem kādi divi miljoni parādnieku klejo pa pasauli, es taču viņus nekāršu gaisā.» Ja cilvēki Latvijā saņem 400 eiro mēnesī, kā gan iespējams uzturēt ģimeni? «Tur jādod ir – gribi, negribi. Un viņam ir jāņem.»
Kad uzrunāju Krūmiņu klātienes intervijai, uzņēmējs piekrita ar vārdiem, ka žurnāls Ir «ir neatkarīgs un patiešām nav vēl nopirkts no oligarhiem». Taču pats mūsu sarunu noslēdza ar piedāvājumu samaksāt, lai netiktu publicēti viņa asākie izteikumi par kukuļdošanu.
Tagad Krūmiņš, sašutis par KNAB vēršanos pret viņu, sola lietu tā neatstāt un «sacelt augšā» visus, kuriem kādreiz sniedzis atbalstu. Viņaprāt, šī lieta līdz tiesai nemaz nenonāks, jo neesot pierādījumu.
* Ja var – no krievu val.
