Jaunā Jūrmalgeita – tā nokristījām partiju nelikumīgas finansēšanas un amatpersonu korupcijas skandālu, kas jau otro nedēļu mutuļo medijos. Burbuļi plīkšķ, uz visām pusēm krīt dedzinošas šļakatas kā zapti vārot. Tomēr šīs lietas īsto mērogu nedrīkst pazaudēt aiz vārdu plūdiem, ko pēc izolatorā pavadītām pāris dienām palaidis Jūlijs Krūmiņš. Medijus pārpludina viņa stāsti par nebaudāmu ēdienu cietumā, izņemtiem ieročiem mājās, trakiem vilkiem tuvējos mežos un KNAB priekšnieku, kuram turpmāk atlikšot tikai vicināt slotu Krūmiņa pagalmā, jo citu darbu atrast nespīd.
Lai cik enerģiski vārītos miljonārs, stāsts nav par viņu. Stāsts ir par Jūrmalas mēru Truksni. Stāsts ir par ZZS līderi Brigmani. Stāsts ir par deputāti Sudrabu. Stāsts ir par esošajām un bijušajām valsts amatpersonām, kuras runā izvairīgi vai vispār neceļ klausuli. Stāsts ir par politisko sistēmu, ko Latvijā acīmredzot baro nelikumīgs finansējums partijām un kandidātiem, kuriem pēc tam ieguldījums ir jāatstrādā, lai atkal saņemtu jaunu «piešprici» un koruptīvais rats grieztos tālāk. Un stāsts ir par to, kā šo ratu spēj apturēt vai bremzēt pretkorupcijas iestāde, kas pati politiķiem īsā pavadā. Ne velti dzirdēta versija, ka «Jaunā Jūrmalgeita» izmeklēta jau ilgāku laiku, sākot ar aizdomīgu finansējumu Sudrabas partijai 2014. gada vēlēšanās, bet augonis sprādzis tikai tagad, kad KNAB šefa izredzes palikt amatā pagaisušas. Tā teikt, vairs nav, ko zaudēt.
Jācer, skandāla troksnis atmodinās arī vēlētājus, kurus hipnotiski iežūžojusi populārā mantra «lai zog, bet dalās». Laiks mosties, drīz vairs nebūs, ko zaudēt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.