Nekustamā īpašuma burbulis viņus bija uznesis viļņa virsotnē – viņi bija šīs sabiedrības veiksminieki, slēdza vienu darījumu pēc otra, brauca ekstravagantās mašīnās un atvaļinājumos devās ekskluzīvos tūrisma braucienos
Tagad bizness sabrucis, un, it kā ar to vēl nebūtu gana, viņu vārdi ir iegravēti valsts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā. Un izdzēst nav tik vienkārši, jo summas ir iespaidīgas – dažiem līdz pat 2,5 miljoniem latu.
Tuvojoties Salaspils novada Cederiem, aiz ceļmalas krūmiem skatam paveras viduslaiku pils aina. Pelēku ķieģeļu mūris ieskauj ēku puduri ar sarkaniem jumtiem. Virs vārtiem plīvo karogi, bet stabu galos satupušas vanagu skulptūras. Tomēr viduslaikus drīz nomāc citu laiku sajūta. Piebraucot tuvāk, mūra pakājē parādās Ļeņina galva, kas savulaik acīmredzot greznojusi kādu pilsētu. Rej suņi.
Pretī iznāk zemnieku saimniecības Cederi īpašniece Rita Romašenko. 47 gadus veca, izskatīga rudmate. Demogrāfiskajā grupā «sievietes» viņai Latvijā ir lielākais nodokļu parāds – 1,99 miljoni latu.
Rita ir piekritusi par to pastāstīt. Lielākais runātājs gan ir otrs Cederu saimnieks – Ritas vīrs Igors. «Viņai Triju Zvaigžņu ordeni vajadzēja piešķirt, nevis šādu parādu uzlikt! Rita purvā pilsētu uzbūvēja!» sēžot pie masīva galda ar plastmasas paneļiem iztapsētā birojā, kategoriski paziņo Igors.
Netālu no Cederiem purvā izveidotā, nekustamo īpašumu buma laikam raksturīgā «pilsēta» arī ir Romašenko parādu sakne.
Ritai piederējis vairāk nekā 100 hektāru zemes gabals, kuru ap 2000.gadu nolēma sadalīt mazākos zemes pleķīšos un izpārdot māju būvniecībai. Rita stāsta, ka šo īpašumu bija saņēmusi dāvinājumā. Purvainais zemes gabals nosusināts un parcelēts, izbūvēti ceļi un topošā ciemata Mežezeri ielas. Sākotnēji šos darbus apmaksājusi Ritas zemnieku saimniecība Cederi, kuras pamatdarbības veids ir gluži cits – karjera izstrāde.
Pirmo zemes gabalu Rita pārdevusi 2006.gadā. Nekustamā īpašuma cenas tobrīd tikai auga, un nākamajos gados zemes pārdošana kopumā nesusi četru miljonu latu ienākumus. Rita apgalvo, ka ik gadu iesniegusi ienākuma deklarācijas, un VID konsultantiem toreiz prasījusi, vai par ienākumiem, kas gūti no nekustamā īpašuma pārdošanas, jāmaksā nodoklis. Atbilde bijusi – nē, ja personai īpašums piederējis vismaz gadu. Tagad Rita kož pirkstos, ka šī konsultācija nav bijusi rakstiska – neiedomājusies, ka vēlāk tā varētu spēlēt lielu lomu.
Miljonu parādīšanās deklarācijās piesaistīja VID nodokļu auditoru acis. 2008.gadā VID sāka Ritas darbības auditu, izpētot viņas darījumus iepriekšējos trīs gados. Slēdziens bija skarbs – ceturtā daļa no ienākumiem jeb nepilns miljons jāsamaksā nodokļos! Topošā Mežezeru ciemata zemes izpārdošanu VID traktēja kā saimniecisko darbību, par kuru nodoklis ir jāmaksā.
Kopā ar soda un nokavējuma naudām parāds tagad sasniedzis gandrīz divus miljonus latu. Ģimene sakās, ka tādas naudas viņiem nav, jo nopelnītie miljoni tieši vai caur zemnieku saimniecību ieguldīti ciemata attīstīšanā. Ar dokumentiem varot apliecināt ieguldījumus 3,8 miljonu latu vērtībā.
VID atzīst, ka šāda veida izdevumus tik tiešām ņem vērā nodokļu aprēķinos, tomēr, kāpēc Romašenko neizdodas pierādīt to pamatotību, uzzināt nav iespējams, jo konkrētu nodokļu maksātāju lietas VID publiski nekomentē.
Romašenko ģimenē ir dažādas domas, kā ar parādu tikt galā. Igors ir noskaņots kareivīgi un gatavs iet «līdz Eiropas tiesai», lai pierādītu, ka aprēķinātais parāda apmērs ir nesamērīgs un netaisnīgs un VID rīcība – cilvēku iznīcinoša. Pret Ritu turklāt ierosināts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. «Mēs šeit strādājām 14 gadu. Kad VID visur publicēja informāciju, ka Ritai ir miljonu latu nodokļu parāds, no mums aizbēga visi darbinieki. Tikai viens palika,» Igors ir noskaities. Pagaidām VID lēmums ir pārsūdzēts tepat Latvijas tiesā.
Rita ir pielaidīgāka – viņa gribētu mierizlīgumu un iespēju vienoties par pakāpenisku nodokļa samaksu, taču «saprātīgā apjomā». Pašlaik viņa to nevar izdarīt, jo īpašumus, ko varētu pārdot, tiesu izpildītājs pēc VID lūguma ir arestējis.
Rāmā mierā guļ arī parāda radītājs – ciemats Mežezeri. Centrālās – Igora ielas – malās slejas dažāda lieluma un stila mājas. Pabeigtas un nepabeigtas. Šur tur pavīd dzīvība, zvārodamās un līkumodama starp bedrēm, pa ielām lēni kūņojas mašīnas. Sludinājumu portālā ss.lv kāds Mežezeru jaunais īpašnieks pārdod nepabeigtu jaunbūvi par 30 000 latu, ap 1000 kvadrātmetru zemesgabalu – robežās no 10 000 līdz 24 000 latu.
«Uzraujas» arī citi attīstītāji
Līdzīgi kreņķi ir arī citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem. Vislielākie nodokļu parādi starp fiziskām personām ir Jurijam Šabaļinam, Guntaram Kramēnam un Andrejam Danengiršam – ap 2,5 miljoniem latu katram, un, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, viņi visi «iekrita» ar nekustamā īpašuma tirdzniecību.
Danengiršs ir viens no Imantas augstceltņu kompleksa Solaris attīstītājiem, Šabaļins savulaik presē figurējis kā viens no lielākajiem Jūrmalas zemju īpašniekiem. Kramēns ir nelielas nekustamā īpašuma tirdzniecības firmas Averts bijušais īpašnieks – viņam lielais nodokļu parāds uzrēķināts par Pierīgas daudzdzīvokļu māju projektu Vecozolu nami.
Kramēns ir vienīgais no trijotnes, kurš atsaucas sarunai. Šabaļins vairākkārt tikšanos pārceļ, un beigās tā nenotiek. Danengiršs, pēc nozares pārstāvju stāstītā, ir pārcēlies uz Ukrainu, īpašumus attīsta tur un uz e-pastu neatbild.
Divas trešdaļas no visiem nodokļu uzrēķiniem ir saistīti ar trekno gadu zelta dzīslu – nekustamo īpašumu, atzīst VID nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone. Daži līdzīgā veidā, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēji, tirgojuši mašīnas.
Runājot ar cilvēkiem, kas darbojas nekustamā īpašuma tirgū, rodas iespaids, ka legālā biznesa «juridiskajām personām» mazliet kremt, ka viņi par saviem ienākumiem maksāja nodokļus, savukārt «fiziskās personas» izmantoja likuma spraugu un tirgoja īpašumu, nemaksājot nodokli. Tāpēc VID attapšanos pirms gadiem diviem, sākot viņiem rēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, sauc par pareizu soli.
«Jā, tas bija apzināti,» par izvēli Vecozolu namu zemi reģistrēt un vēlāk pārdot kā fiziskai personai saka Guntars Kramēns. «Bet tā bija likumīga iespēja. Tolaik tā dzīvoja un strādāja daudzi.»
VID iebilst – saimnieciskā darbība vienmēr ir tikusi aplikta ar nodokli. Ja apbūves gabalu sadala vairākos zemes gabalos un pārdod vai arī ja cilvēks sistemātiski tirgo īpašumus, tad tā ir saimnieciskā darbība. Darījumu regularitāte, apjoms un mērķis gūt atlīdzību ir arī likumā nostiprināti saimnieciskās darbības kritēriji.
Ināra Pētersone stāsta, ka auditēt sākuši tos cilvēkus, kuri saskaņā ar zemesgrāmatas un CSDD datu bāzu informāciju bija veikuši vairākus īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumus vai kuru dzīvesveids neatbilda deklarētajiem ienākumiem. Savā ziņā tā bijusi atbilde uz sabiedrības pārmetumiem, ka ir liela turīgu cilvēku daļa, kuri nemaksā nodokļus.
Viens no auditēšanas upuriem Guntars Kramēns to sauc par stihisku valdības un VID ķeršanos apkarot inflāciju, kad trekno gadu karstumā nezinājuši, ko iesākt ar ekonomiku. «Valdošā elite pati šādi ieguldīja un pelnīja. Tad to tušēja. Vēlāk attieksme mainījās,» šūpojoties biroja krēslā, mazliet nervozi stāsta 35 gadus vecais, sportiskais vīrietis. Redzams, ka dzīvot ar 2,5 miljonu nodokļu parādu kaklā nav viegli. Kramēns spriež, ka audits veikts un nodokļi uzrēķināti varbūt desmit procentiem cilvēku, kuri strādājuši līdzīgi kā viņš. Arī Kramēns nodokļu uzrēķinu ir apstrīdējis tiesā. To pašu izdarījuši vēl 53 lielie nodokļu parādnieki.
VID pozīcijas šajos strīdos vājina fakts, ka pat gadījumos, kad cilvēki deklarēja ienākumus no nekustamo īpašumu pārdošanas, VID sākotnēji tos ar nodokli neaplika. «Jā, kad šīs sūdzības pērn parādījās, man fizisko personu priekšā bija neērti. Tajā pašā laikā VID nebija pienākuma izvērtēt, vai deklarācijās norādītie ienākumi nāk no saimnieciskās darbības,» atzīst ieņēmumu dienesta amatpersona Ināra Pētersone. Kopš pagājušā gada šāds VID pienākums ir ierakstīts likumā.
Pētersone pieļauj, ka VID konsultanti, kuri nav šauri specializējušies, dažos gadījumos varēja sniegt nepareizu konsultāciju, ka par īpašumu pārdošanu nav jāmaksā nodoklis. Ja nodokļu parādos iekritušo personu rīcībā ir šāds rakstisks VID skaidrojums, tad nodokļa uzrēķinā to ņemtu vērā. Ja rakstiska dokumenta nav, tad vienīgā iespēja ir abām pusēm ar saviem argumentiem cīnīties tiesā.
Pētersone piekrīt, ka likums nav bijis precīzs, tāpēc arī sazēlusi tirdzniecība ar nekustamajiem īpašumiem, apejot nodokļus. Kopš šā gada janvāra sprauga, pa kuru var izlīst nekustamā īpašuma pārdevējs, palikusi pavisam šaura – nodoklis nav jāmaksā tikai par īpašumu, kurš pārdevējam piederējis vismaz piecus gadus un kuru viņš deklarējis kā savu dzīves vietu vismaz gadu. Pārdodot zemes gabalu, nodoklis jāmaksā vienmēr (izņemot lauksaimniecības zemi dažos gadījumos). Tagad likums šos darījumus traktē kā kapitāla pieaugumu, par kuru jāmaksā 15% nodoklis (ar nodokli tiek aplikta starpība starp īpašuma iegādes un pārdošanas cenu). Līdz ar to masveida tirgošanās ar nekustamajiem īpašumiem, apejot nodokļus, vairs nav iespējama.
Kā atzīstot daļēju valsts atbildību, VID daudzo darījumu veicējiem piedāvā nosacītu amnestiju – vispirms viņus aicina reģistrēt saimniecisko darbību un deklarēt ienākumus. Ja tas tiek izdarīts, tad persona ir brīva no soda naudām, kas citādi ir nodokļu nemaksātāja lielākās briesmas, jo tās tiek aprēķinātas 100% apmērā no nodokļa pamatsummas. Labprātīgi piesakoties, ir jāmaksā tikai nodoklis un nokavējuma nauda. Pretimnākšanu gan izmantojot neliela daļa – ap 10% parādnieku.
Shēmotāji
Otro lielāko nodokļu parādnieku grupu veido cilvēki, kurus VID pieķēris dzīvojam greznāk vai tērējam vairāk, nekā viņi uzrāda savos ienākumos. Parādnieku saraksta pirmajā desmitā tādi ir vismaz divi – jēkabpilietis Agris Krūze un alūksnietis Ģirts Leimanis ar attiecīgi 1,9 un 1,5 miljonu latu parādu. Abiem jau stājies spēkā notiesājošs spriedums krimināllietā par nodokļu nemaksāšanu.
51 gadu vecais Agris Krūze ir nodokļu parādnieku saraksta veterāns, un to rotā jau septiņus gadus. Viņam savulaik piederēja vairākas SIA, kuru biznesa specifika lielākoties bija vairumtirdzniecība NVS virzienā. Izpētot Krūzes bankas kontus un SIA grāmatvedību triju gadu garumā (no 1999. līdz 2001.gadam), VID konstatēja, ka viņš rīkojies ar naudas summām, kas krasi atšķīrās no viņa oficiālajiem ienākumiem. Tiesas spriedumā norādīts, ka vislielākie slēptie ienākumi bijuši 2001.gadā – 1,4 miljoni latu. Kopā par trim gadiem viņam aprēķināts 0,5 miljonu latu nodoklis, kurš soda naudas dēļ automātiski dubultojies.
Sākotnēji A.Krūze VID aprēķiniem nepiekrita, tomēr vēlāk tiesā savu vainu atzina.
Vai Krūze tiešām dzīvojis zaļi, tā palikusi mīkla. Katrā ziņā viņš nav no tiem, kas mīt Baltezera villās. Krūze dzīvo Jēkabpils pusē daudzdzīvokļu mājā, vietējie par «ārēji» bagātu viņu nekad nav saukuši.
Otrs notiesātais parādnieks – 37 gadus vecais Ģirts Leimanis – bijis plaša profila darbonis, kurš, spriežot pēc sprieduma, lietā licis arī lielu devu fiktīvo elementu. Caur viņa kontiem 2003. un 2004.gadā izplūda 1,9 miljoni latu, par kuriem netika nomaksāts 475 tūkstošu latu nodoklis. Leimanis savu vainu tiesā neatzina – viņš tikai esot aizņēmies naudu, lai pirktu kokmateriālus, un vēlāk parādus atdevis. Tomēr dokumentāri pierādījumi aizdevumiem nav gūti. Tieši otrādi – vairāki «aizdevēji» tiesā noliedza, ka Leimanim jebkad naudu būtu devuši, un stāstīja, ka Leimaņa kompanjoni viņiem maksājuši 5-30 latus, lai atļautu uz viņu vārda bankās atvērt kontus. «Liecinieks A.D. liecinājis, ka citu personu rīcības rezultātā viņš kļuvis par SIA EIR DIKSI īpašnieku. [..] Kopš 2004.gada 5.septembra viņš sēžot Centrālcietumā,» rakstīts spriedumā.
Zem VID lupas
Turpmāk nodokļu nemaksātājiem Latvijā dzīve būs grūtāka. Pirmkārt, kopš šā gada sākuma VID pilnvērtīgi sākusi darboties fizisko personu riska analīzes sistēma jeb Rasa.
Salīdzinot no dažādām datu bāzēm (zemesgrāmatas, CSDD) un informācijas avotiem (gada pārskatiem, medijiem, tirdzniecības vietām tirgos, uz robežas deklarētās skaidrās naudas utt.) saņemtos datus, sistēma signalizēs par «riskantajām» personām. Pērn jau testēšanas laikā uzieti daudzi cilvēki, kuru izdevumi bijuši lielāki par legālajiem ienākumiem. Piemēram, deklarējuši niecīgus ienākumus, bet pirkuši simtiem tūkstošu vērtu jaunu auto.
Otrkārt, VID ir nostiprināta struktūra, kuras darbinieku tiešais uzdevums ir fizisko personu nodokļu kontrole.
Mīnuss ir vienīgi tas, ka VID savus zobenus nodokļu kontrolei noasinājis laikā, kad ienākumu plūsmas ekonomiskās situācijas dēļ apsīkušas līdz minimumam. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pat VID amatpersonas netic, ka treknajos gados nopelnītos nodokļu parādus jebkad piedzīs.
Gan Romašenko pāris, gan Kramēns teic, ka tik lielus parādus nespēs nomaksāt. «Tas ir strupceļš. Kādu daļu varētu nomaksāt, ja tam redzētu jēgu,» saka Guntars Kramēns.
«Daudziem noteikti ir ekonomiskas grūtības samaksāt. Ir izmisums, to es zinu,» secina VID nodokļu kontroles pārvaldes vadītāja Ināra Pētersone. Taču esot arī cilvēki, kuri apzināti ņirgājas par valsti.
Vispirms VID piedziņu vērš pret parādnieku naudas līdzekļiem – algu un citiem ienākumiem. Dienests nodod inkasācijas ziņojumus bankām, kuras parādnieku kontos ienākušo naudu pārskaita valsts budžetā, skaidro VID maksājumu piedziņas daļas priekšniece Nataļja Polijektova.
Vienīgais, ko ieņēmumu dienests nedrīkst piedzīt, ir minimālā alga. Diemžēl pēc iekļūšanas parādnieku sarakstā vairākumam minimālā alga pēkšņi ir vienīgais ienākumu avots, nopūšas galvenā nodokļu inspektore Aija Māliņa.
Ja ar naudu nepietiek, VID sadarbībā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem ķeras klāt parādnieku īpašumiem. Taču arī šādā veidā atgūst tikai sīku parādu daļu. Pirmkārt, tāpēc, ka pirmās tiesības uz ieķīlātajiem īpašumiem ir bankām. Otrkārt, parasti parādniekiem nekas vērtīgs vairs nepieder, no īpašumiem viņi jau ir atbrīvojušies. Lai to novērstu, nesen grozīts likums, kas VID dod tiesības uzlikt arestu īpašumam audita laikā, ja tas iegūst pierādījumus, ka auditētā persona īpašumus noraksta. Taču likumdevējs līdz galam to nav pārdomājis. Aija Māliņa stāsta, ka VID ir pienākumus mēnesi iepriekš brīdināt par auditu, un tie, kam ir problēmas, īpašumus «sakārto» jau šajā laikā.
Mežezeru ciema izveidotājiem Romašenko īpašumi vēl ir, taču arī tas neizskatās pēc risinājuma. Rita baidās, ka tiesu izpildītājs īpašumus izpārdos, sasalušā tirgus apstākļos par tiem dabūs tikai grašus, un parāds viņai paliks joprojām. Valsts ieņēmumu dienests to apzinās, «taču nekur nav teikts, ka pēc diviem gadiem šie īpašumi būs vērtīgāki», saka N.Polijektova. Turklāt, ja parādnieks var atrast pircēju, kas gatavs maksāt vairāk, VID uzraudzībā var notikt arī šāds darījums.
Anekdotisks ir piemērs ar ilglaicīgo parādnieku Agri Krūzi. Kaut pirms diviem gadiem viņu notiesāja par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, parāds šajā laikā ir nevis samazinājies, bet uzrēķinātās nokavējuma naudas dēļ palielinājies.
Finanšu policija dusmojas par tiesu praksi šādos gadījumos piespriest vieglus sodus. Kvalificējot to kā mazāk smagu noziegumu un ņemot vērā, ka Krūze savu vainu atzina, Jēkabpils rajona tiesa viņam piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem bez mantas konfiskācijas. «Mēs tādu spriedumu priekšā esam bezspēcīgi,» saka Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas pārvaldes priekšnieka vietniece Ļubova Švecova.
Alūksnietim Ģirtam Leimanim piespriestais sods ir bargāks – pusotra gada cietumā, aizliegums trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību un mantas konfiskācija. Finanšu policijā gan atminas, ka pusotra miljona latu parāda īpašniekam manta nebija diez ko liela – divas vecas automašīnas.
Par nodokļu parādiem kopumā ierosināti kriminālprocesi pret 25 personām, taču, pat ja vainu izdodas pierādīt, prakse rāda, ka arī krimināllieta nav sevišķi efektīvs naudas piedziņas mehānisms.
Ko darīt?
VID amatpersonas spriež, ka loģiskākais risinājums būtu burbuļa gadu parāda daļēja amnestija. Piemēram, ļaut cilvēkiem samaksāt nodokļa pamatsummu un nokavējuma naudu, soda naudas dzēšot. Taču pašreizējie likumi tā rīkoties neļauj, tam nepieciešama politikas maiņa. «Līdz ar amnestiju legālajā apritē parādītos daudz naudas,» idejai piekrīt Guntars Kramēns. «Pašlaik biznesa vide grimst ēnu ekonomikā.»
Finanšu ministrs Einars Repše (JL) amnestijai piekrist nesteidzas, jo tas ir slikts piemērs godīgajiem nodokļu maksātājiem. Turklāt nav pārliecības, ka parādnieki skries nodokļus nomaksāt.
Pirms vairākiem gadiem Latvijā jau bija daļēja nodokļu amnestija, kad parādnieki varēja VID lūgt atlaist soda naudu. Uzņēmēji šo iespēju izmantoja maz, un amnestijai liela pienesuma budžetā nebija. Tomēr «nodokļu amnestijas jautājums Finanšu ministrijas dienas kārtībā ir, notiek vietējās un starptautiskās pieredzes analīze, viedokļu uzklausīšana un apkopošana», – tā ministrija.
Var piekrist Finanšu ministrijai, ka amnestija nav labs risinājums. Taču risinājums nav arī pašreizējā situācija, kad vienīgā izmaiņa nodokļu parādnieku sarakstā ir nereālās parādu summas ikmēneša palielināšanās par pāris nokavējuma procentiem. Parādnieki nav viendabīga masa, un nebūtu pareizi piemērot vienu risinājumu gan tiem, kas apzināti zīmēja sarežģītas shēmas nodokļa apiešanai, gan tiem, kas mēģināja izlīst caur pretrunīgiem likuma pantiem. Iespējams, ir jārada likumisks mehānisms, kā vieniem un otriem parādu asti noteiktos apstākļos var nocirst. Ja vien viņi uzņemas savu daļu atbildības.
Un vēl – spēcīgākiem jākļūst arī VID «ieročiem», ko vērst pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem. Citādi nokļūšana lielāko nodokļu parādnieku listē pašlaik drīzāk nozīmē nepatīkamu sajūtu un praktiskas neērtības turpmākajā biznesā, vienkārši ar savu vārdu rosīties ir riskanti. Visi nodokļu parādnieki, ar kuriem sazinājos, šī raksta tapšanas laikā pabija ārzemēs. Ne jau par minimālo algu.
Skaitļi:
(par 2009.g.)
VID auditēja 314 fizisko personu darbību un tām uzrēķināja 46,5 miljonu latu nodokļus
106 no šīm personām veica nereģistrētu saimniecisko darbību
113 no šīm personām legālie ienākumi bija mazāki par tēriņiem
interesantas personas nodokļu parādnieku sarakstā
Rita Tovanceva un Dmitrijs Tovancevs (dēls) – attiecīgi 1,2 un 0,5 miljonu latu parāds. Tovancevu ģimenes locekļi iesaistīti vairākos kriminālprocesos par krāpšanu ar nekustamajiem īpašumiem.
Nils Trapāns – 0,7 miljonu latu parāds. Pazīstams kā autosportists, Parīzes-Dakāras rallija dalībnieks, nekustamo īpašumu biznesmenis. 2008.gadā kopā ar saviem biznesa partneriem nonāca preses uzmanības lokā, jo, reģistrējušies kā īpaši atbalstāma reģiona uzņēmēji, gribēja savākt lielāko tiesu šiem reģioniem domātā ES fondu atbalsta.
Gatis Saknītis – 0,47 miljonu latu parāds. Agrāk pazīstams kā viens no lielākajiem zemju īpašniekiem Latvijā. Ierosināti kriminālprocesi par 40 latu kukuļa došanu ceļu policistam un par nodokļu nemaksāšanu.
Aldis Ozols – 0,38 miljonu latu parāds. Nekustamo īpašumu uzņēmējs, kurš ir mīlēts dzeltenās preses slejās.
Desmit lielākie nodokļu parādnieki – fiziskas personas
1. Jurijs Šabaļins (2,66 milj. latu). 2006.g. medijos minēts kā viens no lielākajiem Jūrmalas zemju īpašniekiem (114 398 m2). Šobrīd darbojas tikai vienā uzņēmumā – SIA Kubs E, kas izstrādā karjerus. Ir šī uzņēmuma valdes loceklis un 1% daļu īpašnieks. Pārējās kādreiz piederējušās firmas likvidētas vai pievienotas Kubs E.
2. Guntars Kramēns (2,58 milj. latu). Nekustamo īpašumu bizness. Agrāk bija līdzīpašnieks piecām nelielām nekustamo īpašumu firmām – Averts, Kalna Apogi, Dzilnupe, Vecozolu nami un Zīriņu nami. Tagad palicis tikai kā valdes loceklis četrās no tām.
3. Andrejs Danengiršs (2,53 milj. latu). Nekustamo īpašumu bizness. Kontrolpaketes īpašnieks SIA Parkhaus, kas Imantā attīstīja Solaris ēku projektu. Pieder vēl trīs nelielas firmas – Parkhaus Development, ADG Consulting Agency un Puh un kompānija. Pēdējā tiek likvidēta. 2007.g. pabijis Latvijas visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā (ar 1,6 milj. latu).
4. Ēriks Mingazetdinovs (2,15 milj. latu). Vienīgā publiski pieejamā informācija, ka bijis būvfirmas Project Development līdzīpašnieks. Vēlāk šī firma nonākusi Danengirša rokās.
5. Rita Romašenko (1,99 milj. latu). Nekustamo īpašumu bizness. Parāds radies, sadalot un pārdodot lielu zemes gabalu Pierīgā. Pieder z/s Cederi, kas nodarbojas ar karjeru izstrādi. 2006.g. ziedojusi Saskaņas centram maksimāli iespējamo summu – 10 000 latu.
6. Agris Krūze (1,99 milj. latu). Pārsvarā tirdzniecība. Agrāk bijis dalībnieks piecās firmās, no kurām četras ir likvidētas un viena – maksātnespējas procesā.
7. Jevgenijs Okss (1,74 milj. latu). Parex bankas mazais akcionārs. Īpašnieks vai līdzīpašnieks četrās plaša darbības profila firmās – Specnaz, Specnaz Club, Sadalītas energosistēmas un DVV, kā arī jauniešu militārajā klubā Specnaz. Kā savu adresi UR norādījis Sanktpēterburgu.
8. Jurijs Spolis (1,59 milj. latu). Nekustamie īpašumi un būvniecība. Pieder 46% SIA Forma Tres (otrs īpašnieks – Melnkalnes firma), kurai pievienotas divas agrāk piederējušas firmas – Blokart un Būvbizness. Agrāk piederēja arhitektu biroji Blokart un J&H.
9. Ģirts Leimanis (1,59 milj. latu). Plašs profils, sākot no tirdzniecības un beidzot ar mežsaimniecību. Agrāk piederēja četras firmas, kuras vai nu likvidētas vai ir maksātnespējas procesā.
10. Sanda Roziņa (1,58 milj. Ls). Nekustamo īpašumu bizness. Agrāk piederēja trīs firmas – Spar Haus, Māja mums un SR Invest, tagad palikusi tikai valdes locekle divās no tām. Māja mums ir maksātnespējas procesā. Maksātnespējas dēļ pērn izsolītas viņai un Andrim Roziņam piederošas rindu mājas un zeme Berģos. Preses uzmanības lokā agrāk nonākusi ar māju kompleksa Mežnoras būvniecību Gaujas Nacionālajā parkā.
