Balsojums par ģenerālprokuroru ir pārbaudījums politiķu spējai rīkoties racionāli
Vairākas nedēļas sēdējis vidū starp opozīcijas un valdības krēsliem, Ainārs Šlesers pirmdien pieņēma drosmīgu lēmumu palikt sēžam starp abiem un pasludināja to kā prieka vēsti valstij un tautai: «Latvija ir drošībā, jo mēs pieņēmām lēmumu līdz vēlēšanām atbalstīt Dombrovska valdību.»
Līksmojiet, ļaudis! Raudi, Kalvīti! Mums ir jauns «stabilitātes garants»!
Saeimas balsojums par ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu amatā ir ilgtermiņā svarīgāks Latvijai, nekā Šlesera un viņa «mācītāju» lēmums neiet valdībā, kam pamatā tikai taktiski priekšvēlēšanu apsvērumi. Taču priekšvēlēšanu laikā politiķi nevar nerēķināties, kādu iespaidu uz vēlētājiem atstās viņu lēmums tik svarīgā jautājumā. Laikam nav jāpaskaidro, ka vairākums deputātu politiski neietekmējamā ģenerālprokurora Maizīša vietā labprāt redzētu kādu kārtējo «lielāko kretīnu». Taču viņu vēlmes šajā gadījumā ir krasā pretrunā ar sabiedrības vairākuma prasīto.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.