Lielbritānijas iesūnojušajā divpartiju sistēmā beidzot ir ielauzies trešais spēks. To panācis liberāldemokrāts Niks Klegs, kuram palīdzējušas arī pirmoreiz valsts vēsturē rīkotās premjera kandidātu debates televīzijas tiešraidē. Turklāt parlamenta vēlēšanu iznākums var veicināt arī pašas vēlēšanu sistēmas reformu
Vēl gluži nesen, domājot par britu parlamenta vēlēšanām 6.maijā, iznākums šķita prognozējams un garlaicīgs – vēlētāji nostums malā nogurušu partiju ar nepopulāru līderi priekšgalā (lasi: leiboristus) un tās vietā ievēlēs vienīgo iespējamo alternatīvu (lasi: torijus jeb konservatīvos). Savulaik Tonija Blēra apsolītais «jaunais leiborisms» līdz ar to būs norakstīts, tāpat kā savulaik tika norakstīts tečerisms. Bet tad atnāca Niks Klegs. Un pielika treknu punktu divpartiju monopolam.
SKANDĀLU BAGĀŽA
Vēlēšanas Lielbritānijā notiek laikā, kad sabiedrība ir vīlusies un nervoza – ekonomikā un politikā notiekošais nedod pamatu optimismam.
Atkopšanās no finanšu krīzes ir ieilgusi, budžeta deficīts sasniedzis rekordaugstu skaitli – 11,6% no iekšzemes kopprodukta, un ir skaidrs, ka bez stingras jostu savilkšanas neiztikt. Ekonomikas pieaugums un jaunas darba vietas nesteidz atgriezties. Par nodokļu maksātāju naudu izglābtās bankas maksā prēmijas darbiniekiem, taču nelabprāt dod kredītus individuāliem «glābējiem», t.i., mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Lielbritānija aiziet no Irākas, bet karš Afganistānā turpinās, prasot arvien jaunus līdzekļus un dzīvības. Imigrācija sasniegusi bezprecedenta apjomus, no valsts pabalstiem pārtiekošo un ekonomiski neaktīvo pilsoņu skaits saglabājas augsts – ap pieciem miljoniem (no vairāk nekā 60 miljoniem). Un politiķi ir nepatikšanās līdz ausīm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.