Damokla likmes • IR.lv

Damokla likmes

6
Pauls Raudseps

Grieķiju gremdē ne tikai deficīts, bet arī nepieciešamība pārfinansēt valsts parādu

Aprīļa sākumā pasaules finanšu tirgus krēslainajā perifērijā notika kas zīmīgs: cena, kas jāmaksā, lai nopirktu «kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu» (angliski credit default swap jeb CDS) par Latvijas valsts parādzīmēm, nokritās zem cenas par analogu darījumu ar Grieķijas parādzīmēm.

Tas, protams, netika atspoguļots skaļos virsrakstos, jo – kurš gan zina, kas ir «kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgums»? Tomēr sarežģītais nosaukums slēpj diezgan vienkāršu faktu – finanšu tirgi aprīļa sākumā uzskatīja, ka «defolta» – nespējas atmaksāt savus parādus – varbūtība Grieķijai ir lielāka nekā Latvijai. Kā tirgi varēja nonākt pie pārliecības, ka Grieķijas defolta risks ir lielāks nekā Latvijas? Grieķija taču ir eirozonas dalībvalsts. Kopš februāra Eiropas Savienības valstu vadītāji un finanšu ministri gandrīz vai katru otro nedēļu ir paziņojuši par gatavību palīdzēt Grieķijai pārvarēt finanšu krīzi. Savukārt Latvija ir bijusi spiesta vērsties pie Starptautiskā Valūtas fonda pēc palīdzības, ko parasti uzskata par nopietnas finanšu nestabilitātes pazīmi.

Bažas gan par Latviju, gan par Grieķiju rodas abu valstu lielo budžeta deficītu dēļ, tomēr Latvija pēdējā gada laikā ir apliecinājusi spēju pat ļoti dramatiska ekonomiskā krituma apstākļos šo deficītu samazināt, taču Grieķijas budžeta glābšanas plāns vēl aizvien ir tikai īstenošanas pirmajā posmā. Latvijas reāli padarītie darbi stiprina tirgus uzticību, un tāpēc bažas par mūsu valsts defoltu pēdējā gada laikā ir ievērojami mazinājušās.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu