Viens no galvenajiem Grieķijas budžeta krīzes cēloņiem ir plaši izplatītā korupcija. Tiek lēsts, ka tās dēļ valsts kase zaudē vairāk nekā 20 miljardus eiro gadā
Grieķijas budžeta krīzē ir mīkla: kāpēc valsts tērēja tik dāsni, bet nodokļus tajā pašā laikā iekasēja tik slikti? Daudzi grieķi paskaidro, ka atbildei pietiek ar diviem vārdiem fakelaki un rousfeti. Grieķiski fakelaki nozīmē «mazās aploksnes» – kukuļus, kas skar ikvienu, sākot ar slimnīcu pacientiem un beidzot ar zivju tirgotājiem. Savukārt rousfeti nozīmē politiskus pakalpojumus, kas, piemēram, izplatījušies gan skolotāju pieņemšanā darbā, gan darījumos ar pareizticīgo baznīcas īpašumiem.
Tieši šīs korupcijas tradīcijas ir novedušas pie situācijas, kad valsts ir ar lielu uzblīdušu vēderu, bet tā iemesls ir bads. Brūkinga institūts Vašingtonā nācis klajā ar pētījumu, kurā atzīts, ka kukuļdošana, protežēšana un citu veidu sabiedriskā korupcija ir vieni no lielākajiem valsts parāda cēloņiem. Tiek lēsts, ka Grieķijas valsts kase tādā veidā zaudē vismaz 8% no iekšzemes kopprodukta, tas ir, vairāk nekā 20 miljardus eiro gadā.
«Mūsu pamatproblēma ir sistemātiska korupcija,» atzina arī Grieķijas premjers Georgs Papandreu, pērn stājoties amatā. Viņš apsolīja mainīt savu tautiešu mentalitāti, kurā pašlaik dominē viedoklis, ka valsts nauda arī ir domāta, lai to šķiestu. Drīz pēc tam premjers sarāja ģenerālprokuroru, norādot, ka valstī valda «nesodāmības sajūta». Prokurors atbildēja, ka tā nebūt nav.
Brūkinga institūta pētījumā analizētas kopsakarības starp korupcijas indikatoriem un fiskālo deficītu 40 attīstītajās un daļēji attīstītajās valstīs, secinot, ka korupcija tik tiešām kaitē valsts finansēm, it īpaši Grieķijā un Itālijā, mazākā mērā – Spānijā un Portugālē.
VIDĒJAIS KUKULIS – 1355 eiro
Grieķijas budžeta deficīts pēdējos piecos gados bijis vidēji ap 6,5%, bet pērn tas palielinājās līdz 13%. Ja Grieķijas sabiedriskais sektors būtu tik godprātīgs un caurskatāms kā Zviedrijā vai Nīderlandē, valsts pēdējā desmitgadē būtu varējusi lepoties ar budžeta pārpalikumu, apgalvots pētījumā.
«Ja Grieķijā būtu labāka korupcijas kontrole, pat ne tik akurāta kā Zviedrijā, bet kaut vai Spānijas līmenī, tās budžeta deficīts pagājušajos piecos gados nebūtu lielāks par 4%,» skaidro pētījuma autors Daniels Kaufmans.
Pasaules Bankas veidotajā sarakstā, kur valstis tiek sarindotas pēc to spējas kontrolēt korupciju, Grieķija 16 eirozonas valstu blokā ieņem pēdējo vietu. Arī visu 27 Eiropas Savienības valstu vidū Grieķija atrodas pašā lejasgalā, dalot pēdējo vietu ar Rumāniju un Bulgāriju, – tas savukārt norādīts korupcijas uzraugorganizācijas Transparency International apskatā.
Pagājušajā gadā 13,5% grieķu mājsaimniecību ir maksājušas kukuli, liecina Transparency International aptauja. Vidējā summa bija 1355 eiro. Vienkāršie pilsoņi ar naudu piebāztas aploksnes devuši par autovadītāja apliecības saņemšanu, vizīti pie ārsta, būvniecības atļaujas saņemšanu un citām lietām. Kukuļi doti, pat lai samazinātu summu, kas jāmaksā nodokļos valstij.
AMATPERSONU NETĪRIE DARīJUMI
Pēdējos trīs gados no amata atkāpušies ietekmīgi politiķi vai arī pret viņiem sākta izmeklēšana par kukuļu ņemšanu – par izdevīgu līgumu izkārtošanu, par nelegālu strādnieku pieņemšanu darbā un par nesamērīgi sadārdzinātu obligāciju pārdošanu pensiju fondiem.
2008.gadā augstas amatpersonas valdībā tika apsūdzētas par darījumu ar politiski ietekmīgo grieķu pareizticīgo baznīcu: kāds klosteris ieguva īpašumtiesības uz ezeru, bet tad viņiem atļāva to iemainīt pret valsts zemi, kuras tirgus vērtība tika nepamatoti samazināta. Tādā veidā nodokļos tika zaudēti 100 miljoni eiro, apgalvo izmeklētāji. Tieši šis skandāls kļuva par vienu no iemesliem, kāpēc pagājušā gada rudenī konservatīvās partijas zaudēja vēlēšanās.
Korupcija dažādi ietekmē valsts finanses. Plaši izplatīta ir krāpšanās ar nodokļiem. «Galvenā problēma ir tā, ka mums nav spēcīgas pilsoniskās sabiedrības,» secina Jonijas Universitātes profesors Stavross Katsis, kurš specializējies ekonomisko noziegumu pētīšanā. «Ievērot likumus Grieķijā skaitās negods. Tevi sauks par muļķi, ja sāksi to darīt.»
Premjera Papandreu plānā, kā cīnīties ar kukuļņemšanu, ir vairāki punkti: nodokļu iekasēšanas datu centralizācija, izmeklēšanas procesu paātrināšana, darbavietu samazināšana valsts sektorā, birokrātijas vienkāršošana, kā arī ar izdevumiem saistītu lēmumu publicēšana internetā. Politiskie analītiķi atzīst, ka šie soļi ir saprātīgi, taču aizvien vēl nepilnīgi. Daži norāda, ka algu samazināšana sabiedriskajā sektorā var izraisīt vēl plašāku kukuļņemšanu.
Īpaši asi premjers vērsies pret korupciju valsts medicīnas aprūpē, kur kukuļi tiek pieprasīti gluži vai automātiski, tālab daudziem pilsoņiem operācijas vienkārši nav pa kabatai. Piemēram, sirds operāciju laikā izmantotās īpašās caurulītes, kas nostiprina asinsvadus, Grieķijā maksā piecas reizes vairāk nekā Vācijā. Tas mudina domāt, ka to cena ir mākslīgi palielināta, atvēlot konkrētu summu iepirkuma konkursu rīkotājiem.
Šādi publiskā iepirkuma korupcijas gadījumi reti kad nonāk līdz reālam cietumsodam, jo tiesu sistēma ir ļoti lēna. Savukārt, ja skandālā iesaistīts kāds politiķis, tad vispirms izmeklēšana sākas īpašā parlamenta komisijā, kas lietu novilcina tik ilgi, ka iestājas noilgums.
2007.gadā atklājās, ka valdība pārdevusi pensiju fondiem mākslīgi sadārdzinātus vērtspapīrus, un tā rezultātā fondi cieta miljardiem eiro zaudējumus. Starpību nācās segt no valsts budžeta, vēl vairāk palielinot deficītu. Sākoties skandālam un sabiedrības neapmierinātībai, valsts komisija naudas atmazgāšanas lietās pārbaudīja dažus no šiem finanšu darījumiem un secināja, ka tajos saskatāmas «nepārprotamas korupcijas pazīmes», izvairīšanās no nodokļiem un citi amatpersonu pārkāpumi.
Taču ģenerālprokurors atkratījās no komisijas ziņojuma, kā trūkumu norādot faktu, ka dokumentu parakstījis tikai naudas atmazgāšanas komisijas vadītājs, bet trūkst citu komisijas locekļu parakstu. Galu galā amatu zaudēja pats komisijas vadītājs.
Daži kukuļņemšanas gadījumi nākuši gaismā tāpēc, ka izmeklēšana par starptautisku firmu darījumiem Grieķijā veikta nevis uz vietas, bet ārzemēs. Tikai pirms dažām nedēļām Lielbritānijā tika notiesāts medicīnas preču piegādātāja DePuy International (Johnson&Johnson meitasuzņēmums) izpilddirektors, jo atklājās, ka kukuļos grieķu ķirurgiem viņš samaksājis kopumā 4,5 miljonus sterliņu mārciņu. Šī summa palīdzējusi DePuy regulāri uzvarēt konkursos par ortopēdisko preču piegādi, lai gan piedāvātā cena bijusi divreiz augstāka nekā vidēji Eiropā.
2006.gadā, kad sākās vācu inženiermilža Siemens korupcijas skandāls, atklājās, ka uzņēmums maksājis kukuļus arī grieķuamatpersonām, tā tiekot pie izdevīgiem līgumiem. Izmeklēšanas dokumenti Vācijā norāda, ka Siemens devis kukuļus abu lielāko grieķu partiju politiķiem, taču pašā Grieķijā neviena lieta līdz tiesai nenonāca.
KĀ NOKRĀPT NODOKĻUS?
Sajūta, ka kukuļus ņem visi, daudziem grieķiem radījusi pārliecību, ka krāpt valsti ir morāli pieņemami. Ikviens grieķis pats sev var retoriski jautāt: «Ja reiz politiķi ir korumpēti un korupcija pastāv itin visur, kālab man maksāt nodokļus? Es taču nezinu, kur aiziet mana nauda.»
Un tik tiešām Grieķijas valsts budžetā nenonāk viena ceturtā daļa nodokļu, norāda ekonomists Frīdrihs Šneiders no Lincas Universitātes Austrijā. Viņš pēta izvairīšanos no nodokļiem visā pasaulē. Ekonomists lēš, ka trešdaļa nodokļu nemaksāšanas gadījumu Grieķijā iespējama tieši ar kukuļošanu. «Vajag daļu nodokļa samaksāt nodokļu inspektoram, un par to dabūsit atlaidi,» skaidro profesors.
To apstiprina arī kāda grieķu amatpersona, stāstot, ka nodokļu inspektori ieviesuši tā dēvēto 4-4-2 sistēmu. Piemēram, ja personai vai firmai nodokļos jāmaksā 10 000 eiro, tad 4000 viņi nelegāli iedod inspektoram, sev patur 4000, bet valstij samaksā tikai atlikušos 2000 eiro.
Tas palīdz izskaidrot faktu, kāpēc šajā attīstītajā valstī ar 11 miljoniem iedzīvotāju tikai 15 000 cilvēku deklarētie gada ienākumi ir lielāki par 100 000 eiro, saka Grieķijas finanšu ministrs. Interesanti, ka nodokļu ieņēmumi uzkrītoši samazinās priekšvēlēšanu laikā, jo acīmredzot politiķi mēģina pielabināties vēlētājiem, piespiežot valsts nodokļu inspektorus «nepārcensties» ar cītību – tā kādā pētījumā secinājuši divi grieķu ekonomisti. Tas palīdz saprast, kāpēc pagājušajā gadā prognozētais budžeta deficīts – 6% – pēc oktobrī notikušajām vēlēšanām pēkšņi pārvērtās par 13% deficītu, norādā Nikoss Kristodulakis, viens no pētījuma autoriem un Grieķijas finanšu ministrs pagājušās desmitgades sākumā.
VĒLĒTĀJIEM SASOLĪTIE AMATI
Politiskās patronāžas apmērus valsts sektorā aplēst ir grūtāk, taču tie esot tikpat iespaidīgi. «Ja jums ir izdevība atrast darbu sabiedriskajā sektorā kādam no jūsu vēlētājiem, jūs šo iespēju nepalaidīsit garām,» par šādiem politiķu tikumiem nesenā intervijā izteicās premjers Papandreu. Saskaņā ar Grieķijas vēlēšanu sistēmu katrā no apgabaliem vēlētāji izvēlas no vairākiem kandidātiem, turklāt savā starpā cīnās gan partijas, gan arī viena saraksta kandidāti. «Tā vietā, lai reklamētu savas partijas programmu, politiķi ķeras pie daudz precīzākiem solījumiem – ja vēlēsi par mani, es parūpēšos, lai tavai meitai atrastos kaut kāds darbs,» saka bijušais finanšu ministrs Stefans Manoss.
Tieši valsts algoto darbinieku skaits uzkrītoši palielinājās pagājušajā gadā pirms vēlēšanām, kad labējā valdība sāka zaudēt savu popularitāti dažādo skandālu un ekonomiskās lejupslīdes dēļ. Mēnesi pirms vēlēšanām sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits pēkšņi palielinājās par 27 000 cilvēku. Dažiem no valsts darbā pieņemtajiem pat nebija amata nosaukuma un biroja, uz kurieni būtu jāiet strādāt, apgalvo kāda Finanšu ministrijas amatpersona.
Atlaist šos cilvēkus no darba tagad ir gandrīz neiespējami, jo Grieķijas konstitūcija noteic, ka valsts darbā strādājošajiem nodarbinātība tiek garantēta uz mūžu.
«Patiesībā pašlaik neviens pat nevar precīzi pateikt, cik cilvēku ir nodarbināti sabiedriskajā sektorā,» saka universitātes profesors Diomīds Spinellis, kurš valdībai pievienojās pagājušā gada oktobrī un tagad cenšas savākt šādu informāciju.
DAŽI CENŠAS CĪNĪTIES
Īpaši uzblīdusi ir skolu sistēma. Gadiem ilgi Izglītības ministrija pieņēma darbā jaunus skolotājus, pat ja tie nebija nepieciešami, saka Ministru kabineta loceklis Džons Panaretoss, kura uzdevums ir padarīt valdības lēmumus caurskatāmākus. Pašlaik Grieķijā ir aptuveni 180 000 skolotāju un viena no dāsnākajām skolotāju un skolēnu skaita proporcijām pasaulē. Taču šis skaitlis var būt maldinošs, brīdina Panaretoss. Aptuveni 20 000 «skolotāju» patiesībā ir administratīvais personāls, kas nekad nav spēruši savu kāju klasē.
Daudzās skolās štati ir vienkārši apbrīnojami. Atklājies, ka kādā mazā skoliņā uz nelielas salas ir 15 fizkultūras skolotāju, savukārt citā skolā skolotāju ir vairāk nekā skolēnu, stāsta Panaretoss.
Vēl viena nesamērību bedre ir veselības aprūpes sistēma. Daudzās slimnīcās grāmatvedība ir tik slikta, ka nav iespējams izsekot, kad ir veikti medicīnas preču iepirkumi un par kādu summu, apgalvo valdības pārstāvji. Tādā veidā slimnīcas ir sakrājušas miljardiem eiro parādus, kas nav maksāti gadiem. Kad iepriekšējā valdība pēc ES pieprasījuma pagājušā gada rudenī sagatavoja pārlieku optimistisku budžeta prognozi, slimnīcu parādi bija uzrādīti par pieciem miljardiem eiro mazāki, nekā atklājies tagad.
Tiem grieķiem, kas beidzot nolēmuši pielikt punktu korupcijai, neklājas viegli. Žorža Teodoridisa ģimenes bizness ir svaigu zivju imports no Turcijas. Gadiem ilgi viņš maksāja kukuļus valsts ieceltai veterinārārstei, kura nosaka, vai prece ir derīga patēriņam.
Kad Teodoridiss nolēma sākt arī austeru importu, ierēdne pacēla cenu – 30 000 eiro par atļauju un vēl 2000 eiro katru reizi, saņemot jaunu kravu. «Viņa man pat sāka norādīt, ar kuriem turku uzņēmumiem man jāsadarbojas.»
Jau pagājušā gada sākumā zivju tirgotājs uzrakstīja sūdzību Lauksaimniecības ministrijai. Nekādas reakcijas. Novembrī viņš mēģināja vēlreiz. Jaunais ministrs Mihaels Karčimakis, kas pazīstams kā pretkorupcijas aktīvists, personīgi ieinteresējās par šo lietu. Veterinārārste tika atlaista un notiesāta.
Teodoridiss teic, ka laimīgais iznākums ir nejaušība. Viņa sieva strādā Lauksaimniecības ministrijā un palīdzējusi atrast pareizo cilvēku kontaktus. «Iedomājieties, kā jūtas tie cilvēki, kuriem šādu kontaktu nav?» viņš saka.
GRIEĶIJAS BUDŽETA MELNIE CAURUMI
PENSIJAS MEITĀM
Valsts sektorā strādājušo cilvēku pensiju pēc viņu nāves var saņemt meitas, ja viņas nav precējušās vai ir šķīrušās. Šo iespēju izmanto 40 000 sieviešu
PENSIJAS NELAIĶIEM
Atklājies, ka pensiju saņem 40 000-60 000 cilvēku, no kuriem daudzi miruši jau pirms vairākiem gadiem. Saskaņā ar
likuma burtu, mirušajiem pašiem jāinformē sociālais dienests par savu nāvi
DĀSNAS PIEMAKSAS
Valsts pārvaldē darbojas plaša piemaksu sistēma, ļaujot papildus saņemt pat līdz 1300 eiro mēnesī. Piemaksa, piemēram pienākas par datora lietošanu, ierašanos darbā bez kavēšanās, bet mežziņi saņem piemaksu par darbu ārpus telpām
14 ALGAS
Gan valsts, gan privātajā sektorā eksistē 13. un 14.alga. Pusi no 13.algas darbinieki saņem Lieldienās, otru pusi – vasarā. 14.algu izmaksā Ziemassvētkos
RĒGU KOMISIJAS
Grieķijā ir simtiem valsts komisiju, lai gan retais zina, ar ko tās nodarbojas. Piemēram, pastāv Kopas ezera komiteja, lai gan pats ezers izžuva un principā vairs neeksistē kopš 1930.gada. Prese lēš, ka šajās komisijās «darbojas» 10 000 cilvēku
Pārpublicēts ar The Wall Street Journal Europe atļauju. © 2010 Dow Jones&Company, Inc. Visas tiesības paturētas
