Eirozonas krīze ir brīdinājums, cik ātri un nežēlīgi tirgi var novērsties no valstīm, ja rodas šaubas par to spējām savaldīt budžeta deficītu un valsts parādu
Tirgi reaģē pārspīlēti. Tāpēc politiskajai rīcībai ir jābūt pārspīlētai, – tā savulaik teicis bijušais Meksikas prezidents Ernesto Zedijo (Ernesto Zedillo), kurš bija valsts galva 1994.gada «peso krīzes» laikā, un viņa vārdus mūsdienu ekonomiskās politikas veidotāji ir ņēmuši pie sirds. Pirms 16 gadiem «pārspīlēšana» nozīmēja palīdzības sniegšanu Meksikai 50 miljardu dolāru vērtībā. Tolaik tā likās liela nauda. Kopš pirmdienas šādai «pārspīlētai» rīcībai ir jauns, divdesmit reižu lielāks atskaites punkts – triljons dolāru.
Aprīlī satraukums, kuru radīja Grieķijas milzīgās grūtības tikt galā ar savu deficītu un valsts parādu, pēc ES valstu negribīgajiem pussoļiem krīzes risināšanas virzienā pārvērtās bailēs, ka līdzīgas problēmas varētu piemeklēt Portugāli, Spāniju, Īriju un Itāliju, bet maija pirmajā nedēļā tas jau sāka pāraugt panikā, ka šo valstu iespējamie bankroti varētu smagi iedragāt Eiropas lielākās bankas, kuras iegādājušās pēkšņi par riskantām kļuvušo valstu parādzīmes. Tādā gadījumā jauna ekonomikas lejupslīde būtu neizbēgama ne tikai Eiropā, bet arī ASV, no kurienes tā pārmestos uz Āziju…
Visā pasaulē akciju cenas sāka gāzties lejā. Eiro nokrita līdz zemākajam līmenim kopš pagājušā gada sākuma. Eiropas valstu, sevišķi lielo pārādnieku, obligāciju cenas kritās, procentu likmes cēlās, un daudziem atausa atmiņā 2008.gada rudens finanšu panika. Tolaik neviens neticēja, ka ASV valdība tiešām ļaus kādai nozīmīgai bankai bankrotēt, bet, kad tas notika, milzīgā neziņa par nākotni pārvērtās lipīgās bailēs, kuras gandrīz nogremdēja visu pasaules ekonomisko sistēmu. Šoreiz bailes un neziņa, kuras izraisīja līdz šim neiedomājamais – ka varētu bankrotēt kāda eirozonas valsts – sāka attīstīties līdzīgā veidā.
Eiropas Komisijas ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns (Olli Rehn) atklāti vilka paralēles ar pasaules finanšu krīzes sākuma posmu: «Grieķijas bankrota sekas būtu līdzīgas, ja ne pat sliktākas», nekā Lehman Brothers bankrota izraisītās. Eiropas līderu teiktajā bija skaidri saprotams, ka bija apdraudēts gan eiro, gan Eiropas Savienība. Kanclere Angela Merkele brīdināja Vācijas parlamentu, ka «uz spēles ir ne vairāk un ne mazāk kā Eiropas nākotne», bet pēc palīdzības plāna apstiprināšanas Briselē solīja, ka Vācija «rīt pieņems likumu, kurš ir nepieciešams eiro nākotnes nodrošināšanai».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.