Zaļie asni tautsaimniecībā

Cerīgas pazīmes liecina, ka ekonomikas zemākais punkts jau ir pagātnē

Pavasaris gandrīz vienmēr ir cerīgs laiks. Pagājušajā gadā Latvijā ziedoņa prieku nomāca straujākais ekonomikas kritums Eiropas Savienībā, taču ekonomikā, tāpat kā dabā, ir savi ritmi un savi cikli, un šogad varam jau sākt vērot arī tautsaimniecībā mazas atkopšanās pazīmes, jeb, kā ekonomisti sākuši tos tēlaini dēvēt, zaļos asnus. 

Kā vienmēr, galvenais rādītājs ir iekšzemes kopprodukts. 10.maijā Centrālā Statistikas pārvalde laida klajā savu «ātro novērtējumu» par IK šā gada pirmajā ceturksnī, un, lai gan ziņu virsrakstos dominēja 6% kritums, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, nozīmīgākais rādītājs ir 0,3% pieaugums (pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Izmaiņa ir maza, tomēr tas ir pirmais kāpums šajā rādītājā pēdējo divu gadu laikā un ļauj ekonomistiem secināt, ka 2009. gada beigās ekonomika sasniedza slaveno «zemāko punktu» un šāgada sākumā recesija ir beigusies. Kā rāda šajās lappusēs apkopotie dati, šo vērtējumu stiprina arī virkne citu rādītāju. 

Tomēr lielais 2009.gada tautsaimniecības kritums nav pārvarams dažos mēnešos. Labāk, ka ekonomika nedaudz attīstās, nevis sarūk, tomēr vēl daudz būs jādara, pirms būs iespējams teikt, ka Latvija no krīzes ir atkopusies. Smagākā problēma ir bezdarbs, kurš pat pēc nelielā krituma aprīlī vēl aizvien ir ļoti augsts. Gaidāmais ekonomiskās aktivitātes pieaugums nebūs tik straujš kā treknajos burbuļa gados, un, lai arī izaugsme solās būt noturīgāka nekā nesen piedzīvotā, nav arī lielu cerību, ka bezdarbnieku skaits strauji kritīsies.  Budžeta smagā stāvokļa dēļ nozīmīgs atbalsts no valsts puses nav gaidāms, tāpēc katram pašam – gan individuāli, gan uzņēmuma līmenī – aktīvi jādomā, kā stimulēt savu personisko ekonomiku. Par laimi, pieaugums rūpniecībā un eksportā rāda, ka daudzi to jau ir sapratuši.