Viens no galvenajiem Grieķijas budžeta krīzes cēloņiem ir plaši izplatītā korupcija. Tiek lēsts, ka tās dēļ valsts kase zaudē vairāk nekā 20 miljardus eiro gadā
Grieķijas budžeta krīzē ir mīkla: kāpēc valsts tērēja tik dāsni, bet nodokļus tajā pašā laikā iekasēja tik slikti? Daudzi grieķi paskaidro, ka atbildei pietiek ar diviem vārdiem fakelaki un rousfeti. Grieķiski fakelaki nozīmē «mazās aploksnes» – kukuļus, kas skar ikvienu, sākot ar slimnīcu pacientiem un beidzot ar zivju tirgotājiem. Savukārt rousfeti nozīmē politiskus pakalpojumus, kas, piemēram, izplatījušies gan skolotāju pieņemšanā darbā, gan darījumos ar pareizticīgo baznīcas īpašumiem.
Tieši šīs korupcijas tradīcijas ir novedušas pie situācijas, kad valsts ir ar lielu uzblīdušu vēderu, bet tā iemesls ir bads. Brūkinga institūts Vašingtonā nācis klajā ar pētījumu, kurā atzīts, ka kukuļdošana, protežēšana un citu veidu sabiedriskā korupcija ir vieni no lielākajiem valsts parāda cēloņiem. Tiek lēsts, ka Grieķijas valsts kase tādā veidā zaudē vismaz 8% no iekšzemes kopprodukta, tas ir, vairāk nekā 20 miljardus eiro gadā.
«Mūsu pamatproblēma ir sistemātiska korupcija,» atzina arī Grieķijas premjers Georgs Papandreu, pērn stājoties amatā. Viņš apsolīja mainīt savu tautiešu mentalitāti, kurā pašlaik dominē viedoklis, ka valsts nauda arī ir domāta, lai to šķiestu. Drīz pēc tam premjers sarāja ģenerālprokuroru, norādot, ka valstī valda «nesodāmības sajūta». Prokurors atbildēja, ka tā nebūt nav.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.