Žurnāla rubrika: Svarīgi

Finieris briesmās

Posted on novembris 10, 2010 by - Tēma

Latvijas kokrūpniecības flagmani – uzņēmumu Latvijas finieris – nolūkojis krievu miljardieris Aleksejs Mordašovs. Vai Kremlis sācis īstenot jauno ārpolitikas doktrīnu un ietekmi Baltijas valstīs nostiprina, uzpērkot to uzņēmumus? Vai Latvijas finierim vienkārši uzklupuši reideri – cilvēki, kuru uzdevums ir īstenot uzņēmumu naidīgu sagrābšanu?

Situācija viesnīcas Rīdzene Kronvalda zālē veidojas neveikla. Uz Krievijas uzņēmuma Sveza aicinājumu ierasties uz tikšanos no četriem simtiem atsaucies tikai viens Latvijas finiera (LF) akcionārs. Artjoms, jauns puisis gaišā džemperī, ir apsēdies tukšās zāles pēdējā krēslu rindā. Sveza amatpersonas Andrejs Kašubskis un Vjačeslavs Zavgorodnijs nolemj ieņemt vietas nevis pie galda zāles priekšā, bet tukšajos krēslos iepretim Ar­tjomam. Vienā zāles stūrī sēž Sveza nolīgto Latvijas juristu brigāde. Artjoms nav runīgs, dialogs neraisās, tāpēc klusumu nākas aizpildīt pašiem sanāksmes iniciatoriem.

Pēc brīža mulsumu nomaina viena cilvēka teātris. Ierodas Jevgēnijs, kungs gados, ģērbies brūnā adītā vestē un kreklā, un, pirms sākt sarunu, sevi uzcienā ar zāles aizmugurē nolikto kafiju un uzkodām.

Esat akcionārs? «Jā, akcionārs.» Strādājat Latvijas finierī? «Gandrīz strādāju,» Jevgēnijs malko kafiju un, šķiet, demonstratīvi skaļi ēd cepumus. Agrāk viņš strādājis rūpnīcā, bet krīzes laikā kļuvis par uzņēmuma apsargu. Latvijas finierī strādā «visi» viņa radi, no kuriem «puse» ir akcionāri. «Es neko nesaprotu – kur ir jūsu interese? Pastāstiet!» Jevgēnijs mudina tikšanās rīkotājus.

Kašubskis gribētu pastāstīt, kādas priekšrocības radītu lielāka kompānija, taču akcionārs viņam izvērsties neļauj. Jevgēnijam pašam ir viedoklis, un turpmāko pusstundu Kašubskim atliek iestarpināt dažus komentārus viesa pārspriedumos par Latvijas finieri («Biķis ir gudrs»), Sveza piedāvājumu («Latvijas finiera akcijas maksā dārgāk, nekā jūs piedāvājat») vai rūpniecību vispār («Tautas frontei bija viens uzdevums – visu izārdīt un krievu izdzīt»). Visas savas akcijas Jevgēnijs nepārdos, varbūt dažas. Paziņojis, ka «jūs man neko konkrētu nepastāstījāt» un «šī saruna ir bezjēdzīga, jūs kontrolpaketi nedabūsit», Jevgēnijs aiziet.

Pa to laiku ir ieradusies pēdējā tikšanās dalībniece – jauna sieviete, kura, spriežot pēc izplatītās vizītkartes, pašlaik dzīvo ASV. Arī Diāna varbūt varētu pārdot dažas akcijas. Artjoms man vēlāk teiks, ka izlēmis no akcijām nešķirties.

Šī ir jau otrā Sveza rīkotā sanāksme, un pirmajā negāja labāk – arī to apmeklēja trīs akcionāri. Interesi par Latvijas finiera akciju pirkšanas piedāvājumu juristu birojā izrādījuši ap 50 akcionāru. Vai kāds no tiem noslēdzies ar parakstītu līgumu, Sveza sola paziņot pēc 12.novembra. Oktobra beigās noslēgtu līgumu vēl nebija, un Sveza ģenerāldirektors Andrejs Kašubskis neslēpa, ka cerējis uz lielāku piekrišanu.

Taču tas nenozīmē, ka Sveza ir metusi plinti krūmos. Kašubskis sanāksmē akcionāriem pauda, ka kontrolpaketes iegūšana Latvijas finierī ir tikai laika jautājums, un, pat ja pirmajā raundā kāroto 100% vietā varēs nopirkt tikai dažas akcijas, viņi to darīs. Tas faktiski nozīmē, ka Krievijas miljardierim Aleksejam Mordašovam piederošā Sveza ir sākusi cīņu par Latvijas finiera pārņemšanu, pretēji tā akcionāru vairākuma un vadības gribai. Pieredze liecina, ka tas ir iespējams. Daudzie mazie akcionāri, ko Latvijas finiera galva Juris Biķis vienmēr ir uzskatījis par savu trumpi, ir kļuvuši par tā vājo vietu.

ABI UZŅĒMUMI LIELI SPĒLĒTĀJI
Sveza un Latvijas finiera galvenais produkts ir bērza saplāksnis, un šajā specifiskajā nišā abi uzņēmumi ir vērā ņemami spēlētāji visas pasaules mērogā. Sveza tirgus daļu Eiropā lēš ap 20%, Latvijas finierim – 14%. Krievijas Sveza ir lielāka, «Latvijas finieris atsevišķās nišās kotējas augstāk kvalitātes un servisa dēļ,» uzņēmumus raksturo Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Abi uzņēmumi viens otru pazina un uzmanīja, bet «kara nav bijis».

Pirms diviem gadiem Sveza izteica Latvijas finierim priekšlikumu uzņēmumu pārdot, LF to noraidīja un īpašu uzmanību nepievērsa – šādus piedāvājumus tas bija saņēmis arī no skandināvu investoriem. Līdz šāgada oktobra vidū Latvijas avīzēs parādījās liels sludinājums, kurā Sveza izteica piedāvājumu Latvijas finiera akcionāriem pārdot akcijas. Par akcijām Sveza sola to nominālvērtību – 10 000 latu par balsstiesīgajām akcijām un 1000 latu par akciju ar balsstiesību ierobežojumiem. Akcionāriem jāpiesakās līdz 5.novembrim.

Kāpēc Sveza to darīja, zinot, ka no LF vienreiz jau saņemts noraidījums? Kašubskis stāsta, ka, pēc viņu domām, LF vadība ziņu par piedāvājumu nav nodevusi akcionāriem un pienācīgi nav apspriedusi. Latvijas finiera vadība pēc sludinājuma parādīšanās izplatīja paziņojumu, ka Sveza piedāvājums «pārsteidz ar savu agresivitāti un visatļautības demonstrējumu», bet tagad ietur pauzi un ar Svezu saistītās aktivitātes nekomentē.

Pēc Sveza publiski paustās versijas, tās nolūks ir abus uzņēmumus apvienot un padarīt stiprākus. Ražošanu viņi šeit sola atstāt un modernizēt. Latvijā tam netic. Latvijas finiera vadītājs Juris Biķis portālam Nozare.lv izteicies, ka Sveza interesē nevis ražošanas attīstīšana Latvijā, bet ārvalstīs izveidotās pārstāvniecības un produkcijas izplatīšanas tīkls. «Tas dotu Sveza tiešu pieeju šiem tirgiem, un viņi varētu pārdot savu produkciju ar sevi labi pierādījušā Latvijas finiera logo,» – tā Biķis.

Sveza publiski paustajiem nolūkiem ticēt neļauj arī viņu nepārdomātie solījumi LF uzstādīt efektīvākas iekārtas, jo, kā saka asociācijas Latvijas koks vadītājs Andris Plezers, «pasaulē nav modernāku iekārtu par tām, kas ir Latvijas finierī». Pēdējos piecos gados vien LF attīstībā investējis 70 miljonus latu – gandrīz divreiz lielāku summu, nekā Sveza tagad sola par 100% uzņēmuma akciju (40 miljonus latu).

Sveza piedāvājuma sekas ir analizējušas arī Latvijas drošības iestādes, kuras secinājušas, ka līdzās izplatīšanas tīklam Krievijas uzņēmumu interesē tieši Latvijas finiera modernās tehnoloģijas, kādu tai pašai pietrūkst. Sveza ražošana balstās uz lielajiem Krievijas koksnes resursiem, lēto darbaspēku un enerģiju un tirgū spēj konkurēt lielākoties savas cenas dēļ. «Sveza nav mērķu šeit attīstīt ražošanu un radīt pievienoto vērtību,» sacīja informēti cilvēki drošības institūcijās. «Viņi pārcels ražošanu uz Krieviju, jo tur ražot ir lētāk.» Lielāks bezdarbs un sliktāka eksporta bilance – tādas ir sekas, kuras šis darījums varētu nest Latvijas ekonomikai. Latvijas finiera īpatsvars visā meža nozares eksportā pērn un šogad ir 8,5-9%. Speciālisti šaubās, vai krievi paturēs arī citus uzņēmuma biznesus, piemēram, bērzu stādu audzēšanu.

DAŽI DUMPOJAS
Apzinoties šīs sekas, LF vadība ir apņēmusies nepieļaut uzņēmuma pārņemšanu. Taču tas nav viegls uzdevums, ņemot vērā akcionāru struktūru – viņu ir ap 430.

Latvijas finiera akcionāru struktūra izveidojās 90.gadu sākumā, kad valstij piederošo uzņēmumu privatizēja tā darbinieki. «Viņi pārdeva savus žiguļus, televizorus un radioaparātus, lai varētu izpirkt uzņēmuma akcijas,» to laiku atceras žurnāla Baltijas koks galvenā redaktore Dzidra Smiltēna.

Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka Latvijas finieri 1992.gadā dibina 208 dalībnieki, tā pamatkapitāls vēl ir rubļos – 26,3 miljoni, un viena akcija maksā 100 000 rubļu.

Liela loma šajos procesos bijusi uzņēmuma direktoram Jurim Biķim, kurš, nevēloties, lai LF izputētu, līdzīgi kā citi tālaika rūpniecības uzņēmumi, «savāca kolektīvu» privatizācijai. Arī Biķis vienmēr ir bijis Latvijas finiera mazais akcionārs un «pats neko nesagrāba», uzsver nozares pārzinātāji. Uzņēmums ir slēgta akciju sabiedrība, un precīzs akciju sadalījums publiski nav zināms, bet nozarē spriež, ka Biķu ģimene Latvijas finierī pašlaik varētu kontrolēt ap 10-15% akciju. Juris Biķis tagad vada Latvijas finiera padomi, viņa dēls Uldis Biķis ir valdes priekšsēdētājs.

Ar to, ka uzņēmums pieder darbiniekiem, Juris Biķis vienmēr ir lepojies. Īpašumtiesības radīja efektu, ka visparastākais strādnieks rūpnīcā juties kā rūpīgs saimnieks. Diemžēl šobrīd, kad uzņēmumam draud hostile takeover, kā biznesa pasaulē dēvē uzņēmumu naidīgu pārņemšanu, šī akcionāru struktūra ir Latvijas finiera Ahilleja papēdis, jo 430 cilvēku vidū noteikti var atrast kādu, ar kuru starpniecību vismaz ielikt kāju uzņēmuma durvīs.

Par labu uzņēmuma vadībai spēlē fakts, ka viņu līdzšinējā darbība ir izraisījusi darbinieku un akcionāru cieņu un uzticību. Biķi uzņēmumā raksturo ne vien kā prasmīgu menedžeri, bet arī pieejamu un sociāli atbildīgu vadītāju. «Vecā kaluma cilvēks,» raksturo Smiltēna. Akcionāriem līdz šim ir regulāri maksātas dividendes, pat pērn, kad uzņēmums pirmoreiz vēsturē piedzīvoja 5,7 miljonu latu zaudējumus, no uzņēmuma rezervēm izmaksātas dividendes. Cilvēki rēķinās, ka ik gadu dividendes saņem, mēs viņus nevaram atstāt bez šīs naudas, pamatojis Biķis. Latvijas finiera pēdējo gadu pārskati liecina, ka ik gadu dividendēs izmaksāts vairāk nekā miljons latu. Tas nozīmē, katrai akcijai – ap 145 latiem. Ja par piemēru ņem vienu reālu akcionāru ar 24 akcijām, viņa peļņas daļa gadā ir 3480 latu, kas ir vērā ņemama summa.

No akciju pārdošanas cilvēkus pagaidām attur arī Sveza piedāvātā cena – akcionāri lēš, ka tā ir 2-3 reizes zemāka par Latvijas finiera tirgus vērtību. Sveza rīkotajās sapulcēs akcionāru galvenais jautājums bija, vai cenu paaugstinās. «Nē,» sacīja Kašubskis. Arī pirkuma līguma noteikumus akcionāri traktēja kā pārdevējam neizdevīgus, kurus «neviens normāls cilvēks neparakstīs». Piemēram, Sveza vēl pirms naudas pārskaitīšanas iegūst tiesības rīkoties ar akcijām un balsot akcionāru pilnsapulcēs. (Kašubskis sapulcēs taisnojās, ka tas attiecas tikai uz balsojumu par šo akciju pārdošanu un ka šo punktu varētu izņemt.)

Tomēr sarunas ar akcionāriem liecina, ka daži pārdevēji būs. Sveza sapulcē piedalījās kungs, kurš žurnālistiem stāstīja, ka apsver dažu akciju pārdošanu, jo līdzi atnākušajam dēlam ir smaga kredītu nasta. Krievijas uzņēmuma piedāvātā nauda to atvieglotu.

SAROSĀS ZIĶERI
Latvijas finierim ir vēl viena aizsargbarjera – pirmpirkuma tiesības pieder esošajiem akcionāriem. Zināms, ka tās tiek plānots izmantot. Kamēr pārdevēju nav daudz un cena nav augsta, esošajiem akcionāriem tas būtu pa spēkam. (Piedāvājot akcijas atpirkt pašreizējiem akcionāriem, pārdevēji nevar prasīt lielāku summu, kā minēts līguma projektā ar Sveza.)

Kamēr LF vadība lauza galvu, kā turēties pretī Sveza, sarosījies uzņēmuma 12 akciju īpašnieks Armands Apfelbaums, kurš paziņojis, ka pulcinās kopā mazos akcionārus, veidos vienotu akciju paketi un meklēs tai pircēju par augstāku cenu.
Apfelbaums noliedz, ka darbojas Sveza interesēs («nekad neesmu kontaktējies ar viņiem»), bet nozares pārstāvjiem par to domas atšķiras. Vieni min, ka viņš vienkārši izmanto situāciju, lai nopelnītu, citi zina stāstīt, ka Apfelbaumam ir labi kontakti Krievijas tirgū, tāpēc iespējams, ka viņš par starpniecības naudu Sveza apsolījis palīdzību. Tā kā Apfelbaums savulaik strādājis Latvijas finierī vadošā amatā, viņam saorganizēt akcionārus ir vieglāk nekā Sveza. (Nozarē runā, ka Apfelbaums savulaik atlaists no darba LF pēc kāda incidenta, ko viņš izraisījis savu vājību dēļ. Viņš pats to noliedz.)

Apfelbauma konsultants Jānis Zelmenis no advokātu biroja BDO Zelmenis&Liberte presē komentē, ka Biķu ģimene pašlaik kontrolē uzņēmumu ar salīdzinoši nelielu akciju daļu, un, ja viņi arī turpmāk vēlas to darīt, tad lai par šo kontroli samaksā, ar pirmpirkuma tiesībām nopērkot lielāku akciju daļu. «Latvijas finiera akcionāri pašlaik ir vismazāk novērtētie akcionāri Latvijā,» Zelmeņa teikto atreferē Dienas Bizness.

Šā raksta tapšanas laikā neizdevās atrast nevienu citu akcionāru, kuram būtu līdzīgs sentiments. «Latvijas finieris attīstās un strādā ar peļņu, tam ir partneru uzticība, darbiniekiem maksā reālas algas ar visiem nodokļiem. Reāli domājošs darbinieks nekad neteiks, ka uzņēmumu pārvalda netaisnīgi,» saka akcionārs Juris Juhnevičs. Neizdevās arī atrast apstiprinājumu dažos medijos izplatītajām ziņām, ka LF vadītāji būtu piedraudējuši kādu atlaist no darba par akciju pārdošanu. (Raksta sākumā minētais Jevgēnijs sacīja, ka Biķis pat mudinājis pārdot 1-2 akcijas, ja cilvēkam vajadzīga nauda.) «Latvijas finierī drīzāk skatās, kā akcionāriem var palīdzēt. Ir bijuši gadījumi, kad grūtā situācijā ģimenes locekļus iekārto darbā,» saka Juhnevičs.

Tas liek izdarīt secinājumu, ka publiskajā telpā speciāli tiek izplatīta nepatiesa informācija, acīmredzot, lai ietekmētu svārstīgos akcionārus. Apfelbaums atturējās prognozēt, cik lielu akcionāru grupu viņš varētu saorganizēt.

LF statūtos noteikts: ja vairāki akcionāri apvienojas akciju pārdošanai nedalāmā paketē, tad šādai akciju pārdošanai nepieciešama akcionāru pilnsapulces piekrišana. Jautāts, kā viņš grasās to iegūt, Apfelbaums sacīja, ka viņiem nav obligāti jāveido vienota pakete – visi var vienlaikus iesniegt atsevišķus pārdošanas piedāvājumus.

VAI PLOSĀS REIDERI?
Latvijas finieris var salūzt, ja esošajiem akcionāriem vienkārši pietrūks naudas pirmpirkuma tiesību īstenošanai. Ja uzņēmuma akcionāri ir spiesti visu laiku atpirkt akcijas, to šādā veidā var arī finansiāli novājināt.

Taču ir veidi, kā pirmpirkuma tiesības var arī apiet. Kā stāsta zvērināta advokāte Inese Lazdupe no Kļaviņa&Slaidiņa LAWIN biroja, pirmpirkuma tiesības attiecas tikai uz pirkumu, taču ne, piemēram, dāvinājumu, ja vien tas speciāli nav noteikts akciju sabiedrības statūtos. Tas teorētiski paver iespējas slēgt fiktīvus darījumus.

Kā var iefiltrēties slēgtā akcionāru sabiedrībā, lieliski demonstrē piemērs ar pazīstamo dārzeņu audzētāju Sabiedrība Mār­upe, kuram ir līdzīga akcionāru struktūra – darbinieki, kuri par īpašniekiem kļuvuši pēc privatizācijas. Kopš 2007.gada Mārupe cīnās ar bijušo Ventbunkera padomes locekli Jāni Aukstaru, kurš vēlas kļūt par gurķu un tomātu audzēšanas uzņēmuma akcionāru. Vispirms viņš noslēdzis darījumus ar kādu pensionāri, kuru rezultātā pensionāre palika Aukstaram parādā un, lai nokārtotu saistības, bija spiesta pārdot savas Mārupes daļas. Izsolē «ādas jakās tērpti atlēti» uzdzinuši tik augstu cenu, ka Mārupes akcionāri šīs daļas iegādāties nespēja, stāsta Sabiedrības Mārupe valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis. Aukstars arī dabūjis ģenerālpilnvaras rīkoties ar divu citu akcionāru akcijām, tomēr Mārupe paguvusi statūtos ierakstīt normu, ka akcionārus pilnsapulcēs var pārstāvēt tikai citi tās dalībnieki. Par abiem šiem gadījumiem pašlaik notiek tiesvedības. Ar topošo akcionāru Mārupei kopumā esot kādas 30 tiesvedības, apstrīdēta tiekot katra akcionāru pilnsapulce. Spuģis stāsta, ka uzņēmums nevienu lietu nav zaudējis, tomēr spēka tās prasa daudz.

Pēdējais trieciens bija Aukstara uzņēmuma iesniegums tiesā ierosināt Mārupes maksātnespēju, ko tam šopavasar arī izdevās panākt. Iemesls – abiem ģenerālpilnvaru devējiem neizmaksātās 1685 latu dividendes. 42 dienas pēc procesa ierosināšanas tiesa tomēr atzina, ka maksātnespējas pieteikums ir nepamatots un «apzināti nepatiess».

Mārupē ir pārliecināti, ka Aukstaru (un, iespējams, aiz viņa stāvošos cilvēkus) patiesībā interesē vērtīgas Pierīgas zemes. Spuģis stāsta, ka uzņēmuma pārņēmēji savā labā cenšas izmantot jebkuru interpretējamo Komerclikuma pantu. Mārupe cīnījusies pretī, šos jautājumus precizējot savos statūtos. Aicinājumi likumdevējam nepilnības novērst palikuši bez atbildes. «Ja ir slēgta akciju sabiedrība, tad tai jābūt slēgtai. Tagad tā nav,» saka Mārupe vadītājs Spuģis.

Lai spētu turēties pretī pārņēmējiem un daļēji arī ekonomiskās krīzes dēļ, sabiedrības kontrolpakete šovasar tika pārdota cita dārzeņu audzētāja Ezerkauliņi īpašniekiem Kristīnei un Kasparam Brunovskiem.

Notikumus savā uzņēmumā Spuģis salīdzina ar Krievijā (un arī Ukrainā) populāro parādību, ko sauc par reiderstvo (nosaukums radies no angļu vārda raider, ar kuru biznesā apzīmē personas, kuras īsteno agresīvu uzņēmumu pārņemšanu). Reideri Austrumu kaimiņvalstīs parasti darbojas ar pusnelegālām metodēm, un viņu bizness bija uzņēmis tik lielus apgriezienus, ka reideriem sāka piemērot kriminālatbildību.

Reideri izmanto likumdošanas nepilnības, iefiltrē uzņēmumos savus cilvēkus, kuri bloķē to lēmumus vai ieceļ sev labvēlīgus vadītājus. Lietā tiek likti arī uzpirkti tiesu lēmumi, kuri, piemēram, uz īsu brīdi ļauj pārņemt vadību kompānijā un šajā laikā firmas īpašumus pārdot trešajām personām. Ir bijuši gadījumi, kad firmas vadība par reidera darbošanos nezina līdz brīdim, kad atnāk pavēste atstāt telpas, jo, izrādās, tās uzņēmumam vairs nepieder. Krievijas presē aprakstīti gadījumi, kad par reideru upuriem krituši gan aizsardzības un kosmosa rūpniecības uzņēmumi, gan sporta pilis, sanatorijas un piepilsētu parki.

ĀRPOLITIKAS DOKTRĪNA
Kokrūpnieki stāsta, ka Sveza Krievijā attīstījusies, pārņemot uzņēmumus. «Nē, mēs neuzskatām, ka tas ir agresīvs pārņemšanas mēģinājums,» par piedāvājumu LF saka Kašubskis, menedžeris ar Francijā iegūtu MBA grādu. Viņš Latvijā labprāt komunicē ar presi, ir laipns, bet noteikts. «Visā kapitālistiskajā pasaulē, kurai pievienojusies Latvija un Krievija, tā dara. Kā citādi cilvēkam var darīt zināmu, ka gribi pirkt viņa akcijas, ja tu ar viņu neesi pazīstams? To dara caur presi.» Kašubskis noliedz, ka Sveza Latvijas uzņēmuma akcionārus uzrunātu individuāli. Drošības iestādes nekomentēja, vai Sveza akcionāru ietekmēšanai izmanto citas sviras.

Kašubskis sacīja, ka par turpmāko rīcību lems pēc tam, kad būs zināms, cik cilvēku akcijas pārdos, taču, visticamāk, piedāvājuma termiņu pagarinās. Uzstājību Kašubskis pamato ar Sveza stratēģisko interesi. Pagaidām Sveza rūpnīcas ir tikai Krievijā, Latvijas finieris būtu tās pirmais solis ārvalstīs.

Sveza saimniekam Aleksejam Mordašovam jau ir bizness Latvijā – šeit ir viņa Severstaļgrup meitasuzņēmums Severstaļlat. Pēc žurnāla Finans šogad publicētajiem datiem, Mordašovs ir devītais bagātākais cilvēks Krievijā, un viņa īpašumu vērtību lēš ap 10 miljardiem ASV dolāru. Miljardiera biznesa intereses ir plašas – kokrūpniecība, metalurģija, mašīnbūve, ogļu ieguve, apdrošināšana, aviopārvadājumi. Mordašovs ir pazīstams ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, viņam ir labas attiecības ar vicepremjeru Alekseju Kudrinu.

Žurnāla Newsweek krievu versija pavasarī publicēja rakstu par Krievijas jauno, dienesta lietošanai izstrādāto ārpolitikas doktrīnu, kas cita starpā paredz agresīvu ietekmes palielināšanu Baltijas valstīs. «Jāpaplašina Krievijas ekonomiskā klātbūtne Baltijas valstīs, ņemot vērā to investīciju vides pievilcības straujo kritumu Eiropas Savienības skatījumā un nacionālo aktīvu nopietnu palētināšanos. Ir jāizstrādā jautājums par šā reģiona reālā sektora uzņēmumu iegādāšanos,» teikts dokumentā. Kašubskis noliedz, ka Sveza Latvijas virzienā soļo ar Kremļa atbalstu: «Nezinu tādu doktrīnu, pirmoreiz to dzirdēju no jūsu žurnālistiem. Krievijā tādas doktrīnas nav.»

Uzrunātie ārpolitikas eksperti atturējās komentēt, vai piedāvājums Latvijas finierim būtu jāvērtē kā minētās doktrīnas izpilde. Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors vien atgādina, ka Krievijas lielajām kompānijām ir milzīga lojalitāte pret Kremli, «citādi šāds bizness vienkārši nav iespējams». Citi informēti cilvēki norādīja, ka LF pārņemšana perfekti iederas Krievijas stratēģijā par konkurētspējīgiem padarīt citus ekonomikas sektorus, lai visa tautsaimniecība nebūtu atkarīga no enerģijas eksporta.

Latvijas finieris pērn žurnālā Kapitāls publicētajā pētījumā ierindots kā 27.vērtīgākais uzņēmums valstī, tā vērtību lēš ap 74 miljoniem latu. Gan biznesa, gan politiskajā vidē ir visai liela vienprātība, ka valsts interesēs ir neatdot Latvijas finieri Krievijas uzņēmumam. Ja arī pašreizējais piedāvājums lielam akcionāru daudzumam neliekas pievilcīgs, tas nenozīmē, ka netiks liktas lietā sarežģītākas shēmas, kuru priekšā Latvijas finieris var kapitulēt. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) apstiprināja, ka palīdzības iespējas izskata arī valdība. Ministrs pagaidām atturējās precizēt, kādas tās ir.

Nozares pārstāvji min vairākas rīcības versijas, kuras visas ved vienā virzienā – Latvijas finierim nepieciešams kontrolpaketes īpašnieks vai vismaz viens 25% akciju turētājs (ar šo daudzumu pietiek, lai akciju sabiedrībā bloķētu lēmumus). Zināms, ka tiek izskatīta iespēja LF «glābšanā» iesaistīt Latvijas valsts mežu apsaimniekotāju. Citas versijas paredz, ka bloķējošo akciju daļu iegūst uzņēmuma vadība vai investīciju fondi.

Latvijas finieris ir bijis Latvijas biznesa veiksmes stāsts, kuru īpaši unikālu padarījis fakts, ka šī pasaules mērogā konkurētspējīgā uzņēmuma labuma guvēji īpašnieku kārtā ir darbinieki (un nevis tik tipiskie ārzonās paslēptie «oligarhi»). Tagad viņi saskārušies ar kapitālisma, un, iespējams, arī politikas skarbo pusi. No viņu pašu, uzņēmuma vadības un politiķu tālredzības būs atkarīgs, vai veiksmes stāstam būs turpinājums.

Latvijas finieris
• Latvijā lielākais kokapstrādes uzņēmums
• Žurnālā Kapitāls pētījumā pērn tā vērtība lēsta ap 74 miljoniem latu
• Šogad 9 mēnešos eksportējis produkciju 59 miljonu latu vērtībā, kas ir 9% no valsts kopējā meža nozares eksporta
• Bērza saplākšņa produktu tirgū Eiropā aizņem 14%, krīzes laikā šī daļa palielināta
• Koncernā ietilpst sešas saplākšņa ražošanas un apstrādes rūpnīcas, kā arī iekārtu rūpnīca
• Koncernā ietilpst 19 meitasuzņēmumi, no kuriem 11 darbojas ārpus Latvijas
• Strādā ap 2100 cilvēku

Sveza
• 1997.gadā Krievijā dibināta kokapstrādes kompānija
• Bērza saplākšņa tirgū Eiropā aizņem 20%
• Šā gada 9 mēnešos apgrozījums ir 139 miljoni latu, peļņa – 31 miljons
• Pieder astoņas rūpnīcas, visas Krievijā
• Strādā 6000 darbinieku

Dati: Latvijas finieris, Latvijas koks, Sveza

Šis ir liels brīdinājums

Posted on novembris 10, 2010 by - Pusdienās

NULL

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piekrīt, ka Vienotība pēc vēlēšanām ir «nodarījusi lielu ļaunumu», un piesaka sevi kā apvienotās partijas veidotāju

Valsts pirmās personas statusa iegūšana vismaz pagaidām un vismaz vienu Solvitas Ābol­tiņas īpašību – atvērtību žurnālistiem – nav mainījusi. Pāris dienu pēc ievēlēšanas par 10.Saeimas priekšsēdētāju viņa bez vilcināšanās piekrīt pusdienu sarunai, un Kaļķu vārtos ienāk burtiski starojoša. Par to, ka viesis ir īpašs, atgādina tikai drošības svīta, kas spīkeres pusdienu laikā neuzkrītoši rosās pie restorāna durvīm.

Tomēr statuss un svīta ir tikai ārējā spozme. Solvitas Āboltiņas jaunā amata izaicinājums nav apskaužams, ja uz to skatās nopietni. Viņa ir kļuvusi par tādas institūcijas vadītāju, kura mantojusi ļoti zemu sabiedrības uzticības līmeni, un arī 10.Saeimas sākums nav daudzsološs. Vēlēšanu uzvarētāja Vienotība pacēluma vietā pagaidām piedāvājusi politiskā procesa vadības mazspēju un intrigas, no kurām viena saistās ar pašas Āboltiņas apstiprināšanu amatā. Par viņu nobalsoja 77 deputāti, un tūlīt pēc balsojuma parlamentu pāršalca spekulācijas, ka koalīcija nav balsojusi vienoti, jo atbalstu viņai solīja opozīcijā esošais SC, kam vajadzēja nozīmēt lielāku kopējo balsu skaitu. «Vai kādam Vienotībā ir bijis personisks iemesls nebalsot – es nedomāju, ka tas ir tas, kas mani uztrauktu un kam es tagad veltītu laiku, lai to noskaidrotu,» Āboltiņa cenšas gaisināt priekšstatu par Vienotību kā iekšēju kašķu plosītu partiju apvienību. «Esmu saņēmusi pietiekami lielu parlamenta uzticību, un man ir svarīgi, lai varētu strādāt un ar darbu pierādīt, vai esmu šo uzticību pelnījusi.»

Sabiedrības uzticības atjaunošanu Saeimas spīkere sauc par savu prioritāti: «60 jaunpienācēju Saeimā ir labs sākums, lai neatgrieztos pie sliktākajiem piemēriem, kas bijuši iepriekš.» Āboltiņa ar entuziasmu stāsta, ka vēlas uzlabot parlamenta darba kvalitāti un deputātu elementāru disciplīnu. Jaunā priekšsēdētāja grib radīt debašu praksi, ka par katru likumprojekta grozījumu sēdē izskanētu jēgpilns ziņojums un lēmumi būtu plaši izdiskutēti, lai, piemēram, strīdus situācijās tiesa pēc stenogrammām varētu secināt, kāds ir bijis likumdevēja mērķis, pieņemot likumu. Āboltiņa arī apņēmusies mainīt iespaidu, ka visu politiku valstī nosaka valdība. «Parlaments ir Ministru kabineta darba devējs,» parlamenta priekšsēdētāja atgādina Satversmi. Lai neuzkāptu uz iepriekšējās Saeimas grābekļa, Āboltiņa par svarīgu uzskata pastāvīgu saikni ar vēlētājiem un deputātiem liek pie sirds, ka Satversme tagad tautai dod tiesības atlaist Saeimu un «tikai no katra uzvedības un mūsu kopējā darba būs atkarīgs, vai tās tiks izmantotas».

Jaunā laika (JL) vadītāja piekrīt, ka valdības veidošanas laikā Vienotība «nodarījusi lielu ļaunumu, mācoties demokrātiju un spēlējot to publiski, nevis izdiskutējot iekšienē». «Es neuzskatu, ka šādu procesu vajadzēja rādīt organizācijai, kas patiešām grib atnest jaunu politisko kultūru. Tālākais būs atkarīgs no tā, kādā veidā ministri spēs demonstrēt reālos darbus. Šis ir liels brīdinājums, kas mums jāsaprot – ja tā turpināsim, mēs varam sabiedrības uzticību pazaudēt galīgi.»

Jautāju, vai arī ministru izvēlē koalīcija nav demonstrējusi veco politisko kultūru, augstajiem amatiem nominējot cilvēkus nevis pēc labākajām kompetencēm, bet pēc hierarhijas partijā un privātām ambīcijām. Āboltiņa ietur dziļu pauzi. «Saskaņā ar Satversmi valdību veido un ministrus aicina Ministru prezidents. Protams, tas, ka Vienotība vēl nav viena partija, bet triju partiju apvienība, un tas, ka mums ir partneris, ietekmēja izvēli. Bet gala lēmums par konkrētiem ministru kandidātiem bija Valdim Dombrovskim.» Vai tiešām? Pat balsis noVienotības signalizēja, ka apvienības spice neļāva Dombrovskim pašam veidot valdību. «Lai arī bija radīts iespaids, ka Dombrovskis šo procesu nevada un nekontrolē, tomēr to vadīja viņš,» oponē Āboltiņa. Komentējot Sabiedrības citai politikai pēdējā brīža ultimātu pret Visu Latvijai!-TB/LNNK ņemšanu valdībā, Āboltiņa teic, ka partneriem bijuši savi iemesli, kāpēc viņi to darījuši.

Kāpēc Vienotības politiķi šajā valdībā nav uzņēmušies atbildību par tādām svarīgām nozarēm kā izglītība un veselība, kurās nepieciešamas būtiskas reformas? Āboltiņa skaidro, ka koalīcijas partneris Zaļo un Zemnieku savienība vēlējusies turpināt vadīt izglītības sistēmu. Savukārt Veselības ministrija nonākusi viņu rokās pēc tam, kad Aivars Lembergs uzstājis, ka ZZS jādabū vairāk ministru amatu, bet Vienotības partijas jau bija «pieteikušas» savas īpašo interešu sfēras. «Lemberga kungs savos izteikumos dažkārt ir emocionāls,» Ābol­tiņa atbild uz Ventspils mēra sacīto, ka, atdodot veselību, Vienotība ir apspēlējusi zaļo zemnieku formālo līderi Augustu Brigmani.

Ko koalīcija darīs ar konfliktu novārdzināto KNAB? «Situācija ir ļoti sarežģīta,» nopūšas Āboltiņa. Viņa uzskata, ka Normunds Vilnītis nespēj nodrošināt šīs iestādes darbu, taču konflikts vien nedod pietiekamu juridisko argumentāciju, lai ierosinātu Saeimā balsojumu par viņa atcelšanu. Tāpēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijai ir «jāizvērtē un jāpieņem mēri, lai šī iestāde var strādāt». Āboltiņa pieļauj, ka KNAB jāmeklē ne tikai jauns priekšnieks, bet arī vietnieki, «ja galīgi nevar sastrādāties», taču tūlīt pat piebilst, ka līdzšinējie vietnieki «ir parādījuši ļoti augstu profesionalitāti». «Tā ka jāatrod juridiski korektas metodes, lai iestāde turpinātu strādāt un nezaudētu tos cilvēkus, kas ir kompetenti, bet ievērotu arī to, ka priekšnieku ieceļ parlaments.» Vai Vienotība KNAB jautājumā neatdursies pret «oligarhu» Lembergu? «Ir viegli prognozējamas Lemberga simpātijas vai antipātijas, bet lēmums par KNAB vadītāju ir jāpieņem parlamentam, kurā ir ievēlēti 100 deputāti.»

Smaga saruna mums veidojas par JL deputāti Silvu Bendrāti, kura, kā nesen atklājās, par Lemberga naudu savulaik pirkusi Kurzemes radio kapitāldaļas un trasta līgumā apņēmusies to pārvaldīšanā ņemt vērā «tikai un vienīgi» Lemberga intereses. JL ētikas komisija deputātes un politbiznesa miljonāra saitēs ētikas pārkāpumu nav saskatījusi. Vai tā nav dubultu standartu piekopšana, jo JL lozungs vienmēr bijusi godīga un atklāta politika? Āboltiņa stāsta, ka Bendrātes darījumu tagad vērtē KNAB, pati deputāte apgalvojot, ka līgums esot mutiski lauzts. «Silva Bendrāte nav mana draudzene, viņa ir mana kolēģe, kuras darbu esmu vērojusi astoņu gadu garumā. Varu apliecināt, ka frakcijā ir cilvēki, kuriem ir simpātiskas daudzas Lemberga idejas, bet Bendrāte nekad starp šiem cilvēkiem nav bijusi. Frakcijas diskusijās viņa nekad ne ar mēģinājumu, ne mājienu nav nostājusies Lembergam ērtā viedoklī.» Vai partija ar šo pielaidīgumu nebaidās zaudēt cilvēku uzticību? «Sabiedrība tagad vairāk vērtēs katru Silvas Bendrātes darbību.Vienotība nav atsevišķi cilvēki, tā ir komanda, kurai jāspēj izvērtēt savas kļūdas un savu cilvēku rīcību. Kopumā uzskatu, ka ir svarīgi, lai šī organizācija attīstītos, izpildītu solījumus, ar kuriem gājām uz vēlēšanām.»

Vienotības līderi ir gatavi veidot vienu partiju un, pēc Āboltiņas teiktā, «ir skaidri pauduši, ka šim procesam jābūt gana dinamiskam». Pašvaldību vēlēšanas būtu pēdējais brīdis, kad Vienotībai jābūt vienam veselumam, bet politiķe cer, ka ministru portfeļu dalīšana bija pēdējā reize, kad apvienības darbībā tik redzami izpaudās partiju dalījums. Kurš cilvēks varētu uzņemties konsolidēt šīs partijas ap sevi? «Jā, tā ir Vienotības īpatnība, ka mums ir daudz spilgtu līderu,» Āboltiņa atbildi sāk ar koleģiālu atkāpi. «Es droši vien mēģināšu to darīt. Bet, ja būs nepieciešams, vienmēr esmu paļāvusies uz komandu.»

ĒDIENKARTE
Sviestā cepta butes fileja ar pastinakiem
Cidoniju krēma un svaigo ogu pavlova
Minerālūdens ar citronu, kapučino, zaļā tēja

Šis ir liels brīdinājums

Posted on novembris 10, 2010 by - Pusdienās

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piekrīt, ka Vienotība pēc vēlēšanām ir «nodarījusi lielu ļaunumu», un piesaka sevi kā apvienotās partijas veidotāju

Valsts pirmās personas statusa iegūšana vismaz pagaidām un vismaz vienu Solvitas Ābol­tiņas īpašību – atvērtību žurnālistiem – nav mainījusi. Pāris dienu pēc ievēlēšanas par 10.Saeimas priekšsēdētāju viņa bez vilcināšanās piekrīt pusdienu sarunai, un Kaļķu vārtos ienāk burtiski starojoša. Par to, ka viesis ir īpašs, atgādina tikai drošības svīta, kas spīkeres pusdienu laikā neuzkrītoši rosās pie restorāna durvīm.

Tomēr statuss un svīta ir tikai ārējā spozme. Solvitas Āboltiņas jaunā amata izaicinājums nav apskaužams, ja uz to skatās nopietni. Viņa ir kļuvusi par tādas institūcijas vadītāju, kura mantojusi ļoti zemu sabiedrības uzticības līmeni, un arī 10.Saeimas sākums nav daudzsološs. Vēlēšanu uzvarētāja Vienotība pacēluma vietā pagaidām piedāvājusi politiskā procesa vadības mazspēju un intrigas, no kurām viena saistās ar pašas Āboltiņas apstiprināšanu amatā. Par viņu nobalsoja 77 deputāti, un tūlīt pēc balsojuma parlamentu pāršalca spekulācijas, ka koalīcija nav balsojusi vienoti, jo atbalstu viņai solīja opozīcijā esošais SC, kam vajadzēja nozīmēt lielāku kopējo balsu skaitu. «Vai kādam Vienotībā ir bijis personisks iemesls nebalsot – es nedomāju, ka tas ir tas, kas mani uztrauktu un kam es tagad veltītu laiku, lai to noskaidrotu,» Āboltiņa cenšas gaisināt priekšstatu par Vienotību kā iekšēju kašķu plosītu partiju apvienību. «Esmu saņēmusi pietiekami lielu parlamenta uzticību, un man ir svarīgi, lai varētu strādāt un ar darbu pierādīt, vai esmu šo uzticību pelnījusi.»

Sabiedrības uzticības atjaunošanu Saeimas spīkere sauc par savu prioritāti: «60 jaunpienācēju Saeimā ir labs sākums, lai neatgrieztos pie sliktākajiem piemēriem, kas bijuši iepriekš.» Āboltiņa ar entuziasmu stāsta, ka vēlas uzlabot parlamenta darba kvalitāti un deputātu elementāru disciplīnu. Jaunā priekšsēdētāja grib radīt debašu praksi, ka par katru likumprojekta grozījumu sēdē izskanētu jēgpilns ziņojums un lēmumi būtu plaši izdiskutēti, lai, piemēram, strīdus situācijās tiesa pēc stenogrammām varētu secināt, kāds ir bijis likumdevēja mērķis, pieņemot likumu. Āboltiņa arī apņēmusies mainīt iespaidu, ka visu politiku valstī nosaka valdība. «Parlaments ir Ministru kabineta darba devējs,» parlamenta priekšsēdētāja atgādina Satversmi. Lai neuzkāptu uz iepriekšējās Saeimas grābekļa, Āboltiņa par svarīgu uzskata pastāvīgu saikni ar vēlētājiem un deputātiem liek pie sirds, ka Satversme tagad tautai dod tiesības atlaist Saeimu un «tikai no katra uzvedības un mūsu kopējā darba būs atkarīgs, vai tās tiks izmantotas».

Jaunā laika (JL) vadītāja piekrīt, ka valdības veidošanas laikā Vienotība «nodarījusi lielu ļaunumu, mācoties demokrātiju un spēlējot to publiski, nevis izdiskutējot iekšienē». «Es neuzskatu, ka šādu procesu vajadzēja rādīt organizācijai, kas patiešām grib atnest jaunu politisko kultūru. Tālākais būs atkarīgs no tā, kādā veidā ministri spēs demonstrēt reālos darbus. Šis ir liels brīdinājums, kas mums jāsaprot – ja tā turpināsim, mēs varam sabiedrības uzticību pazaudēt galīgi.»

Jautāju, vai arī ministru izvēlē koalīcija nav demonstrējusi veco politisko kultūru, augstajiem amatiem nominējot cilvēkus nevis pēc labākajām kompetencēm, bet pēc hierarhijas partijā un privātām ambīcijām. Āboltiņa ietur dziļu pauzi. «Saskaņā ar Satversmi valdību veido un ministrus aicina Ministru prezidents. Protams, tas, ka Vienotība vēl nav viena partija, bet triju partiju apvienība, un tas, ka mums ir partneris, ietekmēja izvēli. Bet gala lēmums par konkrētiem ministru kandidātiem bija Valdim Dombrovskim.» Vai tiešām? Pat balsis noVienotības signalizēja, ka apvienības spice neļāva Dombrovskim pašam veidot valdību. «Lai arī bija radīts iespaids, ka Dombrovskis šo procesu nevada un nekontrolē, tomēr to vadīja viņš,» oponē Āboltiņa. Komentējot Sabiedrības citai politikai pēdējā brīža ultimātu pret Visu Latvijai!-TB/LNNK ņemšanu valdībā, Āboltiņa teic, ka partneriem bijuši savi iemesli, kāpēc viņi to darījuši.

Kāpēc Vienotības politiķi šajā valdībā nav uzņēmušies atbildību par tādām svarīgām nozarēm kā izglītība un veselība, kurās nepieciešamas būtiskas reformas? Āboltiņa skaidro, ka koalīcijas partneris Zaļo un Zemnieku savienība vēlējusies turpināt vadīt izglītības sistēmu. Savukārt Veselības ministrija nonākusi viņu rokās pēc tam, kad Aivars Lembergs uzstājis, ka ZZS jādabū vairāk ministru amatu, bet Vienotības partijas jau bija «pieteikušas» savas īpašo interešu sfēras. «Lemberga kungs savos izteikumos dažkārt ir emocionāls,» Ābol­tiņa atbild uz Ventspils mēra sacīto, ka, atdodot veselību, Vienotība ir apspēlējusi zaļo zemnieku formālo līderi Augustu Brigmani.

Ko koalīcija darīs ar konfliktu novārdzināto KNAB? «Situācija ir ļoti sarežģīta,» nopūšas Āboltiņa. Viņa uzskata, ka Normunds Vilnītis nespēj nodrošināt šīs iestādes darbu, taču konflikts vien nedod pietiekamu juridisko argumentāciju, lai ierosinātu Saeimā balsojumu par viņa atcelšanu. Tāpēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijai ir «jāizvērtē un jāpieņem mēri, lai šī iestāde var strādāt». Āboltiņa pieļauj, ka KNAB jāmeklē ne tikai jauns priekšnieks, bet arī vietnieki, «ja galīgi nevar sastrādāties», taču tūlīt pat piebilst, ka līdzšinējie vietnieki «ir parādījuši ļoti augstu profesionalitāti». «Tā ka jāatrod juridiski korektas metodes, lai iestāde turpinātu strādāt un nezaudētu tos cilvēkus, kas ir kompetenti, bet ievērotu arī to, ka priekšnieku ieceļ parlaments.» Vai Vienotība KNAB jautājumā neatdursies pret «oligarhu» Lembergu? «Ir viegli prognozējamas Lemberga simpātijas vai antipātijas, bet lēmums par KNAB vadītāju ir jāpieņem parlamentam, kurā ir ievēlēti 100 deputāti.»

Smaga saruna mums veidojas par JL deputāti Silvu Bendrāti, kura, kā nesen atklājās, par Lemberga naudu savulaik pirkusi Kurzemes radio kapitāldaļas un trasta līgumā apņēmusies to pārvaldīšanā ņemt vērā «tikai un vienīgi» Lemberga intereses. JL ētikas komisija deputātes un politbiznesa miljonāra saitēs ētikas pārkāpumu nav saskatījusi. Vai tā nav dubultu standartu piekopšana, jo JL lozungs vienmēr bijusi godīga un atklāta politika? Āboltiņa stāsta, ka Bendrātes darījumu tagad vērtē KNAB, pati deputāte apgalvojot, ka līgums esot mutiski lauzts. «Silva Bendrāte nav mana draudzene, viņa ir mana kolēģe, kuras darbu esmu vērojusi astoņu gadu garumā. Varu apliecināt, ka frakcijā ir cilvēki, kuriem ir simpātiskas daudzas Lemberga idejas, bet Bendrāte nekad starp šiem cilvēkiem nav bijusi. Frakcijas diskusijās viņa nekad ne ar mēģinājumu, ne mājienu nav nostājusies Lembergam ērtā viedoklī.» Vai partija ar šo pielaidīgumu nebaidās zaudēt cilvēku uzticību? «Sabiedrība tagad vairāk vērtēs katru Silvas Bendrātes darbību.Vienotība nav atsevišķi cilvēki, tā ir komanda, kurai jāspēj izvērtēt savas kļūdas un savu cilvēku rīcību. Kopumā uzskatu, ka ir svarīgi, lai šī organizācija attīstītos, izpildītu solījumus, ar kuriem gājām uz vēlēšanām.»

Vienotības līderi ir gatavi veidot vienu partiju un, pēc Āboltiņas teiktā, «ir skaidri pauduši, ka šim procesam jābūt gana dinamiskam». Pašvaldību vēlēšanas būtu pēdējais brīdis, kad Vienotībai jābūt vienam veselumam, bet politiķe cer, ka ministru portfeļu dalīšana bija pēdējā reize, kad apvienības darbībā tik redzami izpaudās partiju dalījums. Kurš cilvēks varētu uzņemties konsolidēt šīs partijas ap sevi? «Jā, tā ir Vienotības īpatnība, ka mums ir daudz spilgtu līderu,» Āboltiņa atbildi sāk ar koleģiālu atkāpi. «Es droši vien mēģināšu to darīt. Bet, ja būs nepieciešams, vienmēr esmu paļāvusies uz komandu.»

ĒDIENKARTE
Sviestā cepta butes fileja ar pastinakiem
Cidoniju krēma un svaigo ogu pavlova
Minerālūdens ar citronu, kapučino, zaļā tēja

Spīd un sargā

Posted on novembris 10, 2010 by - Analīze

Teju puse no ekspertu pārbaudītajiem atstarotājiem atzīti par nedrošiem, jo nav pietiekami spoži

Spilgti dzeltenas sirsniņas un iesarkani lācīši striķīšos. Dimantmirdzošas aproces. Zaļas, apaļas, smaidošas sejiņas metāla ķēdītēs. Pat multiplikācijas filmas Simpsoni Homēra veidols iestrādāts kādā spīdošā materiālā. Ar šādu atstarotāju piedāvājumu Latvijas pircējus iepriecina Ķīnas un Eiropas ražotāji. Tiesa, prieks par tiem var būt ļoti īss – līdz iestājas tumsa, jo, nakts melnumā ejot pa ceļmalu, uz šiem atstarotājiem kā maziem sargeņģeļiem paļauties droši nevar. Var gadīties, ka nenosargās.

Izķer tumšos
Par to, lai gājēji nestaigātu pa ceļiem ar nedrošiem atstarotājiem, rūpējas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Šogad tas īpašā projektā pārbaudījis 53 atstarotāju un atstarojošo vestu modeļus, kas ievesti pārdošanai Latvijā. Vētīšanas rezultāti ir gana skarbi – daudzi ražojumi pārbaudi nav izturējuši.

Atklājies, ka veikalos tiek pārdoti atstarotāji bez CE marķējuma – tātad tiem nav veikta atbilstības novērtēšanas procedūra. Konstatēti pieci šādi gadījumi. Vēl četros gadījumos trūkusi arī lietošanas instrukcija valsts valodā. Savukārt 10 atstarotāji un piecas aizsargvestes ar atstarojošām lentēm nosūtīti ekspertīzei, jo bijušas aizdomas, ka tie gaismu neatstaro pietiekamā spilgtumā. Tartu Universitātes laboratorijā tos pārbaudīja, nosakot atstarošanas intensitāti dažādos gaismas krišanas leņķos. Izrādījās, ka četri atstarotāji un viena veste neatbilst Eiropas Savienībā noteiktajiem minimālajiem atstarošanas standartiem. Šos piecu atstarotāju modeļus PTAC kā riskantus lika izņemt no tirdzniecības, atsaukt patērētājiem un iznīcināt. Tas arī ir izdarīts. Mēģinot šos nedrošo atstarotāju modeļus atrast Rīgas veikalos, žurnāls Ir palika tukšām rokām – šādus atstarotājus tiešām nopirkt vairs nevarēja, pārliecinājāmies gandrīz 10 veikalu apmeklējumos.

Tumsa nav gājēja draugs
Kā liecina policijas informācija, 70% no visām avārijām, kurās iesaistīti gājēji, notiek tumsā vai krēslā. Viens no galvenajiem traģēdijas iemesliem ir tieši tas, ka gājējiem nav bijis atstarotāju, un tāpēc autovadītāji viņus pamana pārāk vēlu. Izplatīta kļūda ir arī iešana pa nepareizo ceļa pusi – auto braukšanas virzienā, kad arī paši gājēji laikus neredz tuvojošos auto un nespēj izvairīties no sadursmes. Lai gan regulāra izglītošanas darba un atstarotāju dalīšanas rezultātā bojāgājušo skaits šāgada deviņos mēnešos ir mazāks nekā pērn, tomēr tas aizvien ir liels – miruši jau 55 cilvēki, 608 ievainoti. CSDD un policija arī šoruden sākusi atstarotāju dalīšanas akciju Esi redzams!

Kā nopirkt drošu atstarotāju?
Galvenais padoms – jābūt uzmanīgiem! «Viltus atstarotāju no īsta ar aci nevar atšķirt, tieši tādēļ atstarotāju pārbaudi veic laboratorijās,» skaidro PTAC eksperts Aleksejs Niščaks.

Kas atliek pircējam? Pirmkārt, rūpīgi jāpārbauda izstrādājuma nosaukums. Ja uz iepakojuma ir rakstīts «atstarotājs», tā ir pirmā garantija, ka nopirktā manta nebūs tikai koša spēļmantiņa, kas drošības funkcijas nespēj pildīt. Breloki un dažādi citi dekori nav atstarotāji, brīdina eksperts.

Otrkārt, pārbaudiet, vai precei ir CE marķējums. Tas nozīmē, ka ražotājs ir veicis Eiropas Savienībā prasīto atstarotāja novērtēšanas procedūru un šis izstrādājums ir atzīts par atbilstošu. Ar to pircēja iespējas pārliecināties par atstarotāja drošību arī beidzas, jo PTAC neveido kvalitatīvāko preču sarakstu, bet savā mājaslapā ziņo tikai par tām precēm, kas ir bīstamas vai nedrošas.

Bīstami!
Latvijā ir vismaz 10 lielie atstarotāju importētāji un vairumtirgotāji, pastāstīja PTAC patēriņa preču uzraudzības daļas vadītājs Aleksejs Niščaks. Liela daļa atstarotāju Latvijā ieceļo no Ķīnas. Arī šogad lielākā daļa par nederīgiem atzīto atstarotāju nākuši tieši no šīs valsts. PTAC konstatējis drošuma prasībām neatbilstošus atstarotājus, kam ir savainošanas risks – atstarotājs neatstaro gaismu pietiekamā spilgtumā, un gājējs var tikt nepamanīts un notriekts.

Ceļu negadījumos cietušie gājēji
Gads Bojāgājušie Ievainotie
2006 152 1360
2007 158 1405
2008 105 1178
2009 82 873
2010 (9 mēn.) 55 608
Dati: CSDD

Uzņem tempu

Posted on novembris 10, 2010 by - Komentārs

Valdības ambiciozais plāns – viena mēneša laikā izstrādāt 2011.gada budžetu

Beidzot ir pienācis laiks atklāt 2011.gada budžeta kārtis. Kopš pavasara, kad opozīcijā esošās partijas sāka no Dombrovska valdības prasīt 2011.gada budžetu, bijušais un tagadējais Ministru prezidents konsekventi (un pamatoti) atbildēja, ka nav pamata nākt klājā ar priekšlikumiem par gaidāmo konsolidāciju nākamajā gadā, ja nav zināmi paši aktuālākie dati par tautsaimniecības attīstību.

Otrdien Centrālā statistikas pārvalde šos datus publiskoja, un tie ir pārsteidzoši labi. 2010.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, iekšzemes kopprodukts pieauga par 2,7%, ievērojami pār­sniedzot analītiķu prognozes. Pirmo reizi divarpus gadu laikā IKP ceturkšņa rādītāji ir pieauguši, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Salīdzinot ar 2010.gada otro ceturksni, izaugsme bija 0,8%, turpinot jau gada sākumā sākto vienmērīgo kāpumu. 

Tautsaimniecības vilcējspēks vēl aizvien ir eksports, kas septembrī uzstādīja rekordu – 460,7 miljoni latu. Jau vairākus mēnešus dažādi vērotāji izsaka bažas, vai tikai Latvijas eksportētāji nav izsmēluši savu izaugsmes potenciālu, taču septembrī viņi pret griestiem vēl nebija atdūrušies. 

Tajā pašā dienā, kad kļuva zināmi šie iepriecinošie skaitļi, Ministru kabinets pieņēma lēmumu sākt budžeta šturmēšanu. Desmit dienu laikā – līdz 19.novembrim – jāizstrādā un jāpieņem lēmums par fiskālo konsolidāciju ne tikai 2011., bet arī 2012.gadam. Pats budžets jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā četru nedēļu laikā – līdz 7.decembrim, un valdība cer, ka Saeima to pieņems desmit dienu laikā, līdz 17.decembrim, tātad pirms došanās Ziemassvētku brīvdienās.  

Lai uzsvērtu šāda tempa nepieciešamību, Finanšu ministrija otrdienas rītā paziņoja – ja 2011.gada budžets nebūs pieņemts un stājies spēkā līdz gada beigām, nepieciešamais konsolidācijas apjoms tikai pieaugs. Ja 1.janvārī nebūs stājies spēkā jaunais budžets, turpinās darboties vecais. Tādā gadījumā visi nepieciešamie tēriņu samazinājumi un ienākumu palielinājumi būs jāpanāk īsākā laika posmā, jo ir vieglāk ietaupīt, teiksim, 120 latus, ja katru mēnesi samazina tēriņus par desmit latiem, nevis vienpadsmit mēnešus dzīvo, kā ierasts, un tad pēkšņi decembrī mēģina sagrabināt visu nepieciešamo summu. Līdzīgu situācīju Latvija jau piedzīvoja 2009.gadā. Toreiz pēc Godmaņa valdības miršanas agonijas un sekojošās Dombrovska valdības dzimšanas mokām pavasarī ieplānotie budžeta grozījumi tika pieņemti tikai jūnijā, tādējādi nozīmīgi palielinot summu, par kuru katru mēnesi bija jāapcērp izdevumi. 

Tāpēc nupat apstiprinātais budžeta pieņemšanas grafiks iezīmē Dombrovska un jaunā finanšu ministra Andra Vilka brīdinājumu gan iekšējai, gan ārējai opozīcijai – ja gribēsit vilkt budžeta pieņemšanu garumā, tad nāksies skaidrot vēlētājiem, kāpēc jūsu dēļ vēl vairāk jāgriež izdevumi vai jāpaaugstina nodokļi.

Nav šaubu, ka līdz gada beigām pieņemts budžets, kurš iekļaujas deklarētajā mērķī samazināt deficītu līdz 6% no IKP, būtu arī spēcīgs signāls starptautiskajiem tirgiem, ka laikā, kad Īrija, Portugāle un Grieķija mokās ar savu deficītu samazināšanu un investori atkal sāk nervozēt par eirozonu, Latvija spēj savu saimniecību savest kārtībā. Tas būtu spēcīgs arguments, lai atgūtu investīcījām drošas valsts reitingu, ko finanšu ministrs Vilks izvirzījis kā vienu no saviem galvenajiem mērķiem nākamajā gadā. Reitingu uzlabojums savukārt būtu labvēlīgs signāls investoriem, bez kuru piesaistīšanas būs grūti saglabāt šogad uzņemto tautsaimniecības izaugsmes tempu.

Tomēr straujā budžeta izstrādāšanas un pieņemšanas tempā slēpjas arī draudi, ka steigā pieņemti lēmumi kārtējo reizi radīs pamatu sociālo partneru un citu sabiedrisko organizāciju sūdzībām, ka viņi netiek uzklausīti un tāpēc tiek pieņemti vāji sagatavoti lēmumi. Nesen Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un žurnāla Ir kopīgi rīkotajā tikšanās reizē ar jaunajiem ministriem nācās dzirdēt, kā ekonomikas ministrs Artis Kampars publiski pārmeta (paša partijas biedra vadītās) Finanšu ministrijas nodokļu departamentam par pirms gada nekvalitatīvi izstrādāto dienesta auto nodokli – ir skaidrs, ka koordinācija pat valdības iekšienē vēl klibo, kur nu vēl ar dažādu interešu pārstāvjiem ārpus ministriju sienām. Ja valdība nespēs konsolidācijas paketē iekļaut nozīmīgas strukturālās reformas, tad straujais budžeta pieņemšanas temps kļūs par smagu pārmetumu iemeslu, ka atkal tiek iets pa vieglāko ceļu, paaugstinot nodokļus un mehāniski samazinot izdevumus.

Būtu slikti, ja jaunā valdība sāktu atjaunot «pusnakts lēmumu» tradīcijas, tomēr līdzsvara atrašana starp savlaicīgu budžeta pieņemšanu un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu nebūt nav vienīgais vai pat smagākais nākamo sešu nedēļu izaicinājums. Atrast pareizo līdzsvaru starp jaunāko ekonomisko datu radīto optimismu un neskaidrās nākotnes izsaukto piesardzību būs vēl grūtāk. Pārāk paļauties uz izaug­smi kā mūsu problēmu atrisinājumu būtu bīstami, jo pasaules ekonomika vēl aizvien ir ļoti nestabila. Konflikts starp Ķīnu un ASV par renminbi un dolāra kursu var vēl vairāk saasināties, var uzliesmot jauna budžeta krīze kādā eirozonas valstī, Vācijas izaugsme var būtiski palēnināties, un jebkurš no šiem ārējiem draudiem var iedragāt Latvijas eksporta pieaugumu, kas patlaban velk tautsaimniecību ārā no bedres.

Ņemot vērā politiķu dabu, jāšaubās, vai Latvijai draud pārāk drakoniska budžeta konsolidācija. Tomēr skarbo variantu netrūkst, būs jāsper arī nepopulāri soļi, un lielu kaitējumu izaugsmei var izdarīt svaidīšanās no viena grāvja otrā. Pēdējā laikā lēnām atdzimst patērētāju optimisms, kas pārvērš eksportā nopelnīto naudu par patēriņu un darba vietām tepat Latvijā, bet neskaidrība un svārstīšanās no politiķu puses var ātri vien likt cilvēkiem atkal aizvērt maciņus un gaidīt labākus laikus. 

Steigties, bet ne pārāk ātri. Savienot optimismu ar bažpilnu piesardzību. Konsolidēt budžetu par simtiem miljoniem latu. Un visu to izdarīt mēneša laikā. Tāds ir valdībai risināmais budžeta rēbuss.

Lemberga kotletes

Posted on novembris 10, 2010 by - Komentārs

ZZS nav ņēmusi vērā nevienu Ventspils mēra būtisku iebildumu

Vienotības un Zaļo un Zemnieku savienības koalīcijai daudzi prognozēja problēmas, ko radīšot kriminālnoziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmes pieaugums šādā valdībā. Jo interesantāk ir vērot, ka šī ietekme izpaužas galvenoties kā kņada un troksnis mediju telpā. Turklāt, jo skaļāk Lembergs trokšņo, jo pats kliedē mītu par savu milzīgo ietekmi.

Valdība tikai nupat ir apstiprināta un nekādus būtiskus lēmumus vēl nav pieņēmusi, taču arī tās tapšanas gaitā problēmas radīja drīzāk pašas Vienotības politiķu lēmumi, nevis Ventspils oligarha iespaids uz šo procesu. Pašlaik nav nopietnu pazīmju, ka valdības spēja pieņemt lēmumus būtu apdraudēta.

Pirmais un svarīgākais darbs būs nākamā gada budžets. Tieši tas, nevis savstarpējā kasīšanās vai opozīcijas obstrukcija būs īstais pārbaudījums valdības koalīcijas spējai strādāt. Budžeta likuma izgāšana Saeimā automātiski nozīmētu arī valdības krišanu. Grūti iedomāties, kas varētu pamudināt «zaļos zemniekus» uz šādu rīcību.

ZZS bija pusotru gadu atbalstījusi Valda Dombrovska mazākuma valdības īstenoto ekonomisko politiku, pirms vēlēšanām bija solījusi to turpināt atbalstīt un pēc vēlēšanām nav likusi manīt, ka grasītos mainīt nostāju. Tieši otrādi – pirmdien, dienu pirms dažu ieskatā valdības pastāvēšanai it kā izšķirīgā balsojuma par opozīcijas ierosināto neuzticības izteikšanu ārlietu ministram, koalīcija lietišķi vienojās par budžeta sagatavošanas grafiku. To nevar uzskatīt par valdības nestabilitātes pazīmi.

Lai ko teiktu Lembergs, «zaļajiem zemniekiem» šī valdība ir izdevīgākā no iespējamajām. Tās krišanas gadījumā ZZS būtu zaudētāja, un arī Lemberga ietekme, lai arī kāda būtu šajā, citā valdībā diezin vai būtu lielāka.

Galēji konformistiskā ZZS nav riskantu politisku eksperimentu praktizētāja. Kā mēdz atgādināt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, «zaļie zemnieki» nekad nav gāzuši nevienu valdību. Bet šajā valdībā nav neviena cita, kas to varētu izdarīt viņu vietā. Pat ja Lembergs varētu, Brigmanis diezin vai gribētu.

Pēc koalīcijas vienošanās par budžeta pieņemšanas plānu Lembergs pirmdien papildus burbuļošanai par «rasistu» Kristovski sāka vārīties arī par to, ka viss tiekot darīts pārliekā steigā, pat ministri neesot budžetu vēl redzējuši. Taču ZZS pēdējā mēneša laikā nav ņēmusi vērā nevienu Lemberga būtisku iebildumu.

Jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām Lembergs pauda teatrālu nožēlu, ka ZZS nav uzvarējusi un Latvijai iešot secen «cerīgāka nākotne», taču viņam nebija viedokļa, par ko runās valdības veidotāji, jo sarunas vadīšot Brigmanis. Tā arī notika. Turpmāk Lembergam gan bija viedoklis par itin visu šajās sarunās, taču tas palika lielākoties tikai viņa viedoklis.

Piemēram, drīz pēc vēlēšanām viņš paziņoja, ka ZZS esot jāprasa arī «kāda no spēka struktūrām – aizsardzība, iekšlietas vai ārlietas». Lemberga baklažānu krāsas žakete bija labi pamanāma valdības veidotāju pulciņā, taču ZZS nav nevienas no šīm, nedz arī Tieslietu ministrijas, kurā ministram padomus turklāt dos Lemberga apkarotais bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Un valdībā pat ir arī viņa sirsnīgi nīstā Sarmīte Ēlerte. Arī viņa šķendēšanās, ka Vienotība esot «apspēlējusi» Brigmani un «iesmērējusi» ZZS arī Veselības ministriju, diezin vai ir ietekmes demonstrējums.

Savukārt valdības deklarāciju, par ko 30.oktobrī bija vienojušās koalīcijas partijas, Lembergs atzinās saņēmis tikai 1.novembrī «vēlu vakarā, kad mājās cepu kotletes». Arī par deklarāciju viņš brīnījās un šaubījās kā tāda nevalstiska organizācija vai opozīcijas partija, taču tās saturā viņa pēdas manāmas minimāli.

No visiem Lemberga it kā ietekmes demonstrējumiem līdz šim dīvainākais ir prasība Kristovskim atkāpties no amata. Tas izskatījās ērmoti ne tikai tāpēc, ka Lembergs piepeši bija kļuvis par teju liberālāku liberāli nekā Soross. Un ne tikai tāpēc, ka balsot par opozīcijas pieprasījumu ZZS nozīmētu lauzt koalīcijas līgumu un gāzt valdību. Bet arī tāpēc, ka viņš turpināja skandināt arvien jaunus tekstus par «rasistu» Kristovski vēl arī pirmdien, kad jau bija skaidrs, ka Kristovskis nav vis «piekritis» tai jocīgā daktera Sluča vēstulei, kurā tas atzīstas, ka negribētu ārstēt krievus, bet acīmredzot kādai pavisam citai. Portāls Pietiek.com bija publicējis vēl vienu, tāpēc, pirmkārt, vairs nebija saprotams, vai nav bijusi vēl kāda vai pat vairākas. Otrkārt, šajā otrajā vēstulē Slucis gan arī pauž lērumu muļķību, taču ne to, ka negribētu ārstēt krievus, kas bija Kristovska demisijas pieprasījuma aiz matiem pievilktais pamatojums. Tik un tā Lembergs turpināja kā īstens Kremļa propagandists šausmināties, ka ministrs atbalstot «Osvencimu», «Maidaneku» un «visu, ko sauc par fašismu». Palikt muļķos un zaudētājos nav pārliecinošākais ietekmes apliecinājums.

Kristovskis droši vien nav labākais no iespējamajiem ārlietu ministriem, un viņa akrobātiskā amata dalīšana ar Arti Pabriku, kurš līdzās aizsardzības ministra pienākumiem tādā kā sabiedriskā kārtā koordinēs arī Latvijas gatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai, ir viens no šīs valdības amatu politikas neglītajiem piemēriem, kas ļauj apšaubīt premjerministra Dombrovska spēju ietekmēt lēmumus Vienotībā. Taču tā ir Vienotības pašas, nevis Lemberga radīta problēma. Tāpēc izbrīna dažu Vienotības ļaužu gatavība tirgoties ar Lembergu par budžetu, KNAB vai ko citu. Jāmin, vai tā nav apzināta vēlme jaukt Lemberga mitoloģiskās ietekmes kotletes ar savu kļūdu aizbildināšanas mušām.

Budžeta pieņemšana nenāks viegli, taču ZZS nav pat likusi noprast, ka varētu izmantot to valdības gāšanai. Savukārt jautājumā par KNAB spēku samērs šajā Saeimā ir apmēram tāds pats kā iepriekšējā, un tam nav sakara ne ar budžetu, ne ar Lemberga ietekmes pieaugumu. Lai gāztu valdību, pietiek ar jebkuru ieganstu. Pašlaik ne Lembergs to var, ne ZZS grib.

Ir plāns

Posted on novembris 10, 2010 by - Redaktores sleja

Jābūt gatavam atvadīties no dzīves, ko esi plānojis, lai mestos dzīvē, kas tevi gaida

Varbūt necitēju precīzi, bet šo mītu pētnieka Džozefa Kempbela domu var par visiem simt procentiem attiecināt uz aizvadīto gadu. Gadu, kurā izlolojām žurnāla Ir ideju, un nu esam nonākuši līdz brīdim, kad sākam savu pirmo lielo abonēšanas kampaņu.

Šis gads ir nesis daudz pārdomu un emociju, bet vērtīgākā man šķiet riskantā un vienlaikus atbrīvojošā apņemšanās darīt to, kam tici. Bieži vien dzīve apšķibī cerības, piespēlē ērtus kompromisus vai uztaisa ceļā grambainu veļasdēli, bet tik un tā ir vērts pacīnīties par iespēju darīt to, kam tici.

Mēs, pieredzējušu žurnālistu komanda, vēlējāmies radīt jaunu, kvalitatīvu un brīvu mediju, un, pateicoties jūsu – lasītāju – atbalstam, tas ir izdevies. Krīzes laikā tā šķita pārdroša ideja daudziem un arī pašiem. Taču tagad prieks par izdarīto nelīdzinās nekam citam, ko savā darba gaitā esmu piedzīvojusi. Ja Ir kļuvis par jūsu draugu un vēlaties turpināt sarunu par dzīvi, ko risinām žurnāla lappusēs, es aicinu abonēt to nākamajam gadam. No daudziem lasītājiem esmu dzirdējusi, ka viņi izvēlas pirkt žurnālu kioskā, jo ir pārliecināti, ka tā sniedz lielāku atbalstu Ir – tad liela daļa no žurnāla maksas nav jāpārskaita par pasta piegādi. Patiesībā tieši abonēšana ir gan pircējiem, gan arī redakcijai izdevīgākais veids, kā Ir var satikt savus lasītājus. Iesaku izmantot mūsu abonēšanas piedāvājumu – līdz novembra beigām uz gadu abonējot žurnālu redakcijā, saņemsit dāvanā divu mēnešu abonementu. Ieplānojiet to – mūs kopā gaida aizraujošs gads!

Radars pasaulē

Posted on novembris 3, 2010 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

 

Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāji vienojušies sagatavot izmaiņas ES Lisabonas līgumā, lai izveidotu kopīgu mehānismu eiro zonas stabilitātes nodrošināšanai pret jaunām finanšu krīzēm. Lisabonas līgums tagadējā variantā neļauj ES dalībvalstīm glābt parādos nonākušu dalībvalsti no bankrota uz nodokļu maksātāju rēķina. Vācija un Francija ir pieprasījušas veikt šajā līgumā izmaiņas, kas ļautu izveidot pastāvīgu fondu finansiālās problēmās nonākušu ES dalībvalstu glābšanai un nepieļautu parādu krīzi, kāda izcēlās Grieķijā, Spānijā, Portugālē un Īrijā.

Zviedrija cer laika posmā starp 2012. un 2014.gadu izvest savas kaujas vienības no Afganistānas, saglabājot civilā atbalsta misiju, pirmdien paziņoja premjerministrs Frēdriks Reinfelts. Ministrs iepazīstināja ar deviņu punktu plānu militāro spēku izvešanai. Priekšlikumā kā mērķis izvirzīts 2012.gadā panākt redzamus rezultātus procesam, kura laikā atbildība par drošību tiks nodota pašu afgāņu rokās. 2011.gadā Zviedrija saglabās esošo karavīru skaitu – aptuveni 500. Taču arī pēc 2014.gada daļa militārā personāla paliks Afganistānā, lai palīdzētu apmācīt afgāņu karavīrus.

Krievijas iedzīvotāju atbalsts premjeram Vladimiram Putinam ir tikai par 1% lielāks nekā prezidentam Dmitrijam Medvedevam. Tik neliels Putina popularitātes pārsvars pār Medvedevu līdz šim nebija pieredzēts. 77% Krievijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē Putina veikumu un 76% – Medvedeva veikumu, liecina neatkarīgā Levadas centra dati. Putins devis mājienu, ka 2012.gada valsts galvas vēlēšanās kandidēs vai nu pats, vai arī atbalstīs Medvedevu. Vaicāti, par ko balsotu vēlēšanās, 24% atbildēja, ka par Putinu, 21% – Medvedevu. Nedaudz vairāk par pusi domā, ka Krievijai vajadzīga stingra roka.

Japāna atsaukusi vēstnieku no Krievijas. Attiecības saasinājušās, kopš pirmdien Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs apmeklēja Kuriļu arhipelāga dienvidu salu Kunaširu. 1945.gadā padomju karaspēka okupēto Kuriļu salu dienviddaļu Japāna uzskata par savām teritorijām. Tokija pretendē uz Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un Habomai salām, atsaucoties uz divpusējo Traktātu par tirdzniecību un 1855.gada robežām. Maskava uzskata, ka Krievijas suverenitāte pār Dienvidkuriļu salām nav apšaubāma. Domstarpības par salām kavē robežas noteikšanu un miera līguma noslēgšanu pēc Otrā pasaules kara.
Dažu tuvāko mēnešu laikā NATO samazinās Kosovā izvietoto kontingentu no pašreizējiem
10 000 uz 5000 vīru, paziņojis alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Janvārī KFOR kontingents jau tika samazināts no 15 000 uz 10 000 vīru. «Drošības situācija Kosovā turpina uzlaboties, un tā ir pozitīva zīme ne tikai Kosovai, bet visam reģionam,» sacīja Rasmusens.

ASV ekonomika trešajā ceturksnī pieauga par 2%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, liecina ASV Tirdzniecības ministrijas sākotnējās aplēses. Tomēr šo pozitīvo tendenci negatīvi ietekmējis valsts importa apjoma kāpums par 17%. ASV ekonomika piedzīvojusi izaugsmi pēdējo četru ceturkšņu laikā, tomēr augšupeja nav bijusi pietiekami spēcīga, lai samazinātu bezdarba līmeni, kas ir 9,6%.

Pasaules Banka samazinājusi Krievijas ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 4,5% līdz 4,2%, šādu lēmumu galvenokārt skaidrojot ar nepastāvīgu kapitāla plūsmu un neskaidrībām naftas tirgū. Savukārt Krievijas varasiestādes prognozē, ka valsts ekonomika šogad palielināsies par 4%.

Radars Latvijā

Posted on novembris 3, 2010 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

 

Otrdien uz pirmo sēdi sanāca 10.Saeimas deputāti. Jaunievēlēto Saeimu uzrunāja Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš par Ministru prezidenta amata kandidātu nosauca pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (JL). Saeima saskaņā ar Satver­smi pēc tautas kalpu svinīgā zvēresta uzklausīšanas apstiprināja 98 deputātu pilnvaras. Uz sēdi slimības dēļ neieradās no apvienības Saskaņas centrs ievēlētais Jānis Ādamsons, bet svinīgo solījumu Saeimai vēl nenodeva Klāvs Olšteins (JL), kurš drīz pēc sēdes atklāšanas pameta parlamentu ģimenes apstākļu dēļ. Par savu priekšsēdētāju jaunā Saeima aizklātā balsojumā ievēlēja Solvitu Āboltiņu (JL).

Latvijas Pasts no 1.janvāra sūtījumus sestdienās vairs nepiegādās un pāries uz piecu dienu piegādi, paziņojis LP valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss. Šādā veidā ieekonomēto naudu paredzēts izlietot pastnieku veselības apdrošināšanas polisēm. LP finansiālais ieguvums varētu būt no 500 līdz 800 tūkstošiem latu gadā. Latvijas Preses izdevēju asociācija jau iepriekš pieļāva, ka šādā gadījumā vērsīšoties pie satiksmes ministra un Saeimas deputātiem. Pēc asociācijas aprēķiniem, laikrakstus sestdienās šāda lēmuma gadījumā varētu nesaņemt 240 000 iedzīvotāju.

Otro gadu pēc kārtas par 2010.gada vērtīgāko uzņēmumu Latvijā atzīta enerģētikas kompānija Latvenergo ar biznesa vērtību virs viena miljarda latu. Tas ir par 17% vairāk nekā uzņēmuma novērtējums pirms gada. Šādu pētījumu jau piekto gadu veic investīciju baņķieru sabiedrība IBS Prudentia un birža NASDAQ OMX Riga kopā ar informatīvo partneri Lursoft IT. Krīzes gadā TOP 101 iekļuvušo uzņēmumu kopējā vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājusies tikai par nepilniem 5% un sasniedz 7,2 miljardus latu, no kuriem 3,4 miljardus latu vērti ir pirmie desmit uzņēmumi. Četros no pirmā piecinieka uzņēmumiem valstij pieder kapitāldaļu vairākums – Latvijas Dzelzceļš, Lattelecom, Latv­energo, Latvijas valsts meži.

Uzņēmējs Gunārs Ķirsons vērsies tiesā ar maksātnespējas pieteikumu, un Ogres rajona tiesa ierosinājusi viņa maksātnespējas procesu. Bankās ieķīlāta ne tikai viņam piederošā lielākā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Lido kustamā un nekustamā manta, bet arī faktiski visi pārējie Ķirsona īpašumi – seši zemesgabali Ķegumā, kā arī uz meitas Evijas vārda reģistrētie divi īpašumi Mežaparkā. Uzņēmuma kopējo saistību summa, kurām iestājies izpildes termiņš, veido 23 miljonus latu. Arī uzņēmumu Kolonna grupas dibinātāja un akcionāre Ieva Plaude-Rēlingere oktobra beigās tiesā iesniegusi savu maksātnespējas pieteikumu. Ķirsons un Plaude-Rēlingere ir starp Tautas partiju un LPP/LC atbalstošās kustības Par labu Latviju! dibinātājiem.

Valsts prezidents Valdis Zatlers par jauno vēstnieku NATO apstiprinājis bijušo ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP). Prezidents uzskatot, ka Latvija nevar atļauties greznību zaudēt tik labu diplomātu. Riekstiņš sacīja, ka, atsākot diplomāta gaitas, viņš neesot plānojis izstāties no Tautas partijas un apvienības Par labu Latviju! Riekstiņš bijis gan premjera Aigara Kalvīša (TP) biroja vadītājs, gan TP Valsts prezidenta amata kandidāts, gan ārlietu ministrs un PLL sarakstā kandidēja Saeimas vēlēšanās, taču jaunajā Saeimā netika ievēlēts.

Turpmāk bezstrīdus kārtībā laulību būs tiesības šķirt zvērinātam notāram, nevis tiesai, nolēmusi Saeima. Samazināta arī valsts nodeva par prasības pieteikumu – no Ls 100 līdz 65. Pēc iesnieguma saņemšanas par laulības šķiršanu būs noteikts vienu mēnesi ilgs laulāto samierināšanās laiks, kad viņi varēs rakstiski atsaukt šķiršanu. Jaunā kārtība stāsies spēkā jau 1.februārī. Taču strīdus gadījumā laulību joprojām varēs šķirt vienīgi tiesa.

Pirmo reizi Latvijā izveidots sociālajā tīklā Twitter ietekmīgāko zīmolu saraksts. Pirmajā vietā šobrīd ir Radio 101, otrajā vietā ierindojies žurnāls Ir, bet trešajā vietā – mūzikas festivāls Positivus. Tops izveidots , izpētot trīs lietas – retvītus, sekotāju skaitu un zīmola pieminējumu citos tvītos.