KNAB «karā pret oligarhiem» kā galvenais mīnu lauks iezīmējas milzīgs uzņēmums Rīgas brīvostā, par kuru izmeklētājiem ir aizdomas, ka tas slepeni pieder Aināram Šleseram, Andrim Šķēlem un Aivaram Lembergam. Viņi visu noliedz, bet uzņēmuma padome nez kāpēc pulcējusies Šķēles firmas birojā un amatos sēž triju oligarhu gvarde
Latvijas politiskās zemestrīces epicentrs atrodas dažus kilometrus no Brīvības pieminekļa, Daugavmalā. Aiz Andrejsalas apgleznotajām, apskretušajām māk-slinieku darbnīcām atrodas vecā Eksportosta, kur slejas celtņi, ripo kravas vagoni un ielas pusē atrodas necila bālpelēka ēka. Rīgas Tirdzniecības osta – vēsta viena no izkārtnēm. No tā, kas noticis šajā ēkā, tagad ir atkarīga gan trīs oligarhu Šķēles, Šlesera un Lemberga politiskā karjera, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) turpmākā pastāvēšana. Publiski izskanējusī informācija par KNAB operācijas mērķiem ir paskopa. Saeimā iesniegtajos KNAB un tiesas dokumentos izteiktas aizdomas, ka Ainārs Šlesers (PLL) varētu būt slepenais īpašnieks virknē uzņēmumu, tajā skaitā arī Rīgas Tirdzniecības ostā (RTO). Par Andri Šķēli (PLL) nav dzirdams nekas, par Aivaru Lembergu (ZZS) – maznozīmīga epizode.
Taču žurnāla Ir no dažādiem avotiem iegūtā informācija liecina, ka mērogs ir plašāks – izmeklēšanas tiesnesim, kas sankcionēja kratīšanas, KNAB sniedzis informāciju par aizdomām, ka «daļa no RTO kapitāldaļām, iespējams, slēpti pieder arī Lembergam un Šķēlem, ar kuriem tiek saskaņota RTO saimnieciskā darbība, lēmumu pieņemšana, finansiālie ieguldījumi un dividenžu izmaksa». «Turklāt RTO faktisko īpašnieku padomes sēdes (..) notiek Andra Šķēles un Harija Krongorna birojā.» Tas teikts vienā no lēmumiem par kratīšanu.
Astoņkāja vietā trīsgalvu pūķis
Nav šaubu, ka 20.maijā sāktais kriminālprocess būs sarežģīts – KNAB priekšniece Juta Strīķe informējusi, ka izmeklēšana skar 11 cilvēkus un 26 uzņēmumus, daļa aizdomu attiecas uz trijotnes slēptajām īpašumattiecībām un daļa – uz naudas atmazgāšanu. Tiesiskā palīdzība būs jālūdz vismaz piecām ārvalstīm, no kurām divas ieraugāmas uzreiz – Kipra un Šveice, jo tur reģistrēti uzņēmumi, kam pastarpināti pieder RTO daļas.
Oficiāli uzņēmumam ir trīs lieli īpašnieki, taču reālās ietekmes personas tiek meistarīgi slēptas caur uzņēmumu ķēdēm, par kuru patiesajiem saimniekiem ļauj nojaust tikai ieceltās amatpersonas. Diez vai kāds atdos sava daudzmiljonu biznesa atslēgas cilvēkam, kuram neuzticas.
RTO biznesa reālais vadītājs ir Ralfs Kļaviņš, viens no Latvijas jaunajiem miljonāriem, kurš ar Šleseru un pārējiem viņa loka cilvēkiem iepazinās laikā, kad strādāja Latvijas Attīstības aģentūrā. Kļaviņš apgalvo, ka viņam pieder RTO daļas, kuras pērnā gada beigās pārgājušas Kiprā reģistrētās kompānijas Mariniera Ltd īpašumā. Tas esot viņa uzņēmums, Kiprā reģistrēts tādēļ, lai maksātu zemāku ienākuma nodokli un būtu vieglāk naudu investēt citos biznesos. RTO daļas Kļaviņš pircis par personīgo naudu un aizņēmumiem, kuri neesot saistīti ar Šleseru. «RTO nekas nav ne privatizēts, ne citādi iegūts darījumos ar publisko sektoru,» viņš uzsver.
Otras lielās RTO daļas pēdas aizved uz Šveici. Tur reģistrētajai firmai Zein Holding AG par īpašnieku jau pēc izmeklēšanas sākuma publiski pieteicies Šlesera draugs un biznesa partneris Viesturs Koziols. Izmeklētāji gan ir citās domās – kā norādīts pieprasījumā izdarīt kratīšanu pie Šlesera, kopš 2010.gada februāra viņš ar uzticības personām organizējis shēmu, lai vismaz 54 miljonus latu vērtās uzņēmuma daļas nonāktu viņa ģimenei piederošo uzņēmumu Avadel vai Alter īpašumā. Acīmredzot spriedis, ka būs jau pagājis pietiekami ilgs laiks kopš satiksmes ministra un Rīgas vicemēra krēsla atstāšanas, lai nebūtu jāsaņem pārmetumi par interešu konfliktu. Koziola uzticamā juriste darījumu braukusi kārtot uz Šveici. RTO valdē Zein Holding AG intereses kopš šāgada pārstāv Jānis Maršāns – bijušais TP biedrs un Šlesera valsts sekretārs Satiksmes ministrijā.
Burzmā ap Šleseru daudz mazāk uzmanības pievērsts trešajam lielajam RTO īpašniekam – uzņēmumam BTH Rīga, kas caur pagaru uzņēmumu virkni aizved pie divām privātpersonām – Modra Ozoliņa un Jāņa Lāča.
Raksta tapšanas laikā ar abiem sazināties neizdodas. Šķetinot dažādas uzņēmumu un personu savstarpējās saites, izrādās, ka Ozoliņš ir viens no bankrotējušā Tukuma gaļas pārstrādes kombināta bijušajiem īpašniekiem, kuram pāris gadu vēlāk atradies pietiekami naudas, lai varētu investēt Rīgas ostā. Viņam kopā ar advokāta Andra Grūtupa dēlu pieder arī uzņēmums, kas kontrolē daļu no spirta ražotāja Jaunpagasts Plus. «Tukumā visi runāja, ka viņš ir Šķēles cilvēks,» saka Neatkarīgo Tukuma Ziņu galvenā redaktore Ivonna Plaude.
Kas ir publikai nepazīstamais Jānis Lācis? Žurnāls Ir pārliecinājās, ka viņš parādās kā adresāts Lemberga dēla Anrija konta izdrukās, kas Ventspils amatpersonu lietas ietvaros nonāca preses rīcībā. Viņam ieskaitītās summas figurē ar visai jautriem pamatojumiem, piemēram, Ls 1166 pārskaitīti «par orālajiem pakalpojumiem», bet Ls 137 ienākuši ar īsu piezīmi «airport, bučas». Tādus jokus parasti atļaujas tuvi draugi.
Redzot šīs sakarības, vairs nerodas daudz jautājumu, kāpēc Ozoliņa un Lāča firmas BTH Rīga intereses RTO vadībā pārstāv digitālgeitā tiesājamais finansists Jānis Svārpstons un no Ventspils uzņēmumiem nākušais Lenards Ozoliņš.
Šķēle: man nekā nav!
Taču oligarhiem pietuvinātu amatpersonu atrašanās uzņēmuma vadībā tiesai nav nekāds pierādījums. Tos KNAB meklēja pagājušajā nedēļā izdarītajās 42 kratīšanās. Šķēle bija ceļā uz Saeimas komisiju, kad uzzināja par kratīšanu viņam piederošajā Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) birojā. Kratīšanas adresāts bija viņa labā roka Harijs Krongorns. Viņam oficiāli Šķēļu ģimenes biznesa impērijā nekas nepieder, Krongorns ir algots finansists, kas ar Šķēli kopā ir daudzus gadus un tiek uzskatīts par talantīgu biznesa shēmotāju.
Šķēle žurnālam Ir apgalvo, ka nav slēptais īpašnieks RTO uzņēmumos, lai gan kā aktīvs biznesmenis vadošās personas pazīst. Latvijas politbiznesam tipiskā manierē Šķēle KNAB izmeklēšanu saista ar politisku cīņu un PR akcijām. «Jau pirms šī saucamā prezidenta paziņojuma žurnālistu aprindās cirkulēja ziņas, ka jāizdara kaut kādi gājieni, kas varētu nosvērt balsu skaitu par labu esošajam prezidentam. Un tika sameklēts visvieglāk tirgojamais stāsts par oligarhiem. Tas iet tik viegli, tik raiti, tur daudz intelekta nevajag,» viņš smejas, taču vairākkārt atsakās atbildēt uz jautājumu, vai RTO padomes sēdes ir notikušas viņa birojā.
To nenoliedz Kļaviņš. RTO padomes sēdes ik pa diviem vai trim mēnešiem sasauc tās priekšsēdētājs Markuss Hugo Vangers, kas ir BTH Rīga izvirzīts pārstāvis. Lursoft dati rāda, ka Vangera vārds Latvijas biznesā citur nav uzpeldējis. Vangers izziņo gan vietu, gan darba kārtību. Vai Kļaviņu kā valdes priekšsēdētāju nepārsteidz, ka jāiet īpašnieku pārstāvjiem atskaitīties uz vietu, kam ar uzņēmumu it kā nav nekāda sakara? «Mani nekas nepārsteidz, jo es arī [RTO grupas uzņēmumu] padomes sēdes sasaucu tur, kur man ērti. Vangera kungs kā latviski nerunājošs džentlmenis droši vien paļaujas uz sekretāru atbalstu un pakalpojumiem, ko viņam tur var piedāvāt.» Šķēle padomēs nepiedaloties, esot varbūt sasveicināties ienācis. Krongorns? Krongorns ostu konsultējot, jo RTO un UVK ir sadarbības līgums.
Šlesers: es aizdodu draugam
Arī otrajam oligarham Šleseram lieta šķiet politizēta, un viņš paziņo: «Liekot roku uz sirds, varu skaidri pateikt, ka es neesmu bijis īpašnieks, es neesmu īpašnieks, man nav nekādu citu vienošanos ar šo vai citu uzņēmumu, man nepieder neviens ofšors, man nepieder neviens trasts, man nav nekādu citu slēptu [anonīmu] akciju uz uzrādītāju, vienīgais, kas man ir, ir tas, kas rakstīts manā deklarācijā, un viss.»
Kļaviņš ar viņu par biznesu regulāri runājot tāpēc, ka Šleseram kā amatpersonai palikuši labi sakari Krievijā, kur ir RTO galvenais tirgus.
Taču Šlesera deklarācijā nevar atrast vairāk nekā divus miljonus eiro, ko saskaņā ar viņa paša teikto politiķis krīzes sākumā aizdevis draugam Viesturam Koziolam ar 10% likmi gadā. Aizdevums noformēts caur Šleseram piederošo SIA Avadel, kuras vienīgais uzdevums esot ģimenes privātmājas būvniecība Jūrmalā. Firma neko nepelna, bet kapitālā Šleseru ģimene ir ieguldījusi divus miljonus latu. Tāpēc arī mierīgi var Koziolam aizdot tā, lai šīs saistības nebūtu publiski jādeklarē, jo šie ir uzņēmuma, nevis deputāta darījumi. Šlesers sūrojas, ka Koziolam bizness nevedoties un nauda nav atdota laikā, tāpēc pērn ierakstītās vēstulēs divreiz esot draudējis ar tiesvedību, lai gan procentus draugs maksājot. Taču, kur Koziols naudu ieguldījis – ostā, Dienā –, Šlesers neuzskatot par savu darīšanu. Jautāts, vai viņam bijis nodoms atpirkt Zein Holding AG, Šlesers noskalda cieti: «Nē.» Līdz žurnāla nodošanai tipogrāfijā Koziols atbildes uz Ir jautājumiem nesniedza.
Strīķei šaubu nav
Sāktais kriminālprocess, kurā figurē trīs oligarhi, ir KNAB vēsturē visnozīmīgākais profesionalitātes eksāmens, turklāt nāk laikā, kad biroju plosa iekšējs konflikts un politiķi runā par KNAB likvidēšanu. Sākums nav viegls – kratīšanu nācās sākt pirms prezidenta vēlēšanām, jo sāka noplūst informācija (ar Lembergu asociētā Neatkarīgā Rīta Avīze par gaidāmo operāciju paziņoja jau pirms tās sākuma, Šlesers publiski sūdzējās par noklausīšanos viesnīcā Rīdzene).
Noplūde turpinās: šonedēļ portāls Pietiek.com ziņoja par nezināma avota rakstītu, kratīšanā izņemtu izziņu par personu, kuras biogrāfija un iniciāļi liek domāt par finanšu ministru Einara Repšes un Andra Vilka (V) padomnieku Jāni Dambīti un saista viņu ar korupciju. Informācijas noplūde tik sensitīvos apstākļos var dezorganizēt izmeklētājus. KNAB pretī ir nolikta advokātu smagā artilērija, kuru vārdi neprasa komentārus – Guna Kaminska, Jānis Rozenbergs, Egīls Radziņš, Egons Rusanovs un citi. Tik daudz vienlaicīgu kratīšanu nozīmē milzīgu informācijas apjomu un rada jautājumus par tiesībsargu spēju to izanalizēt pietiekami ātri. Ja kavēsies tiesiskās palīdzības lūgumu izpilde, process draud ievilkties. Turklāt tas vienlīdz tiks izcīnīts tiesas zālē un mediju telpā, kas daļēji atrodas oligarhu kontrolē.
RTO nav vienīgā izmeklēšanas epizode, lai gan pašlaik šķiet nopietnākā. Šlesers tiek turēts aizdomās arī par līdzdalību citos uzņēmumos, kas galvenokārt saistīti ar nekustamo īpašumu darījumiem ar pilsētai vai ostai piederošiem zemes gabaliem, kā arī par iespējamām īpašumattiecībām airBaltic. Turklāt, ja Šlesers tiešām ir īpašnieks, nav šaubu, ka viņš ir nelikumīgi pieņēmis lēmumus pats par savu biznesu – Rīgas brīvostas lēmumos Ir pamanīja gan atlaides RTO uzņēmumiem, gan citus šo biznesu ietekmējošus lēmumus, zem kuriem ir Šlesera paraksts. Izmeklēšanai pēc būtības būs jāatbild uz daudz plašāku jautājumu – vai Rīgas osta ir attīstījusies tik labi, cik būtu varējusi, ja tai netraucētu savtīgu interešu vadīti lēmumi?
No lielajām lietām atvasinātas mazākas, piemēram, KNAB nosauktā vienošanās starp Lembergu un Šleseru par atbalstu LPP/LC biedram Andrim Amerikam kā brīvostas valdes vadītājam pēc Šlesera aiziešanas uz 10.Saeimu. Apmaiņā pret to Lembergs it kā pieprasījis kukuli jeb reklāmas līgumu NRA izdevēja Mediju nama labā (lai gan kratīšanas sankcijās minēta RTO varbūtējā saistība arī ar Lembergu, Ir nav izdevies noskaidrot, kāda tā ir, līdz ar to par Ventspils mēru publiski zināma tikai šī izmeklēšanas epizode, ko Lembergs presei paziņoja pats). Vēl viena epizode ir Šlesera gaitu atspoguļošana medijos, par ko samaksāts caur reklamas līgumiem, kas slēgti ar airBaltic vai LiveRiga.
Lietas iznākumu izšķirs tas, cik spēcīgi būs pierādījumi. Kā noprotams no ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera teiktā, tie vākti vairāku gadu garumā. Žurnālam Ir zināms, ka viņa nostāja procesa ierosināšanā bijusi izšķiroša – vai nu tiek ierosināta lieta, vai izbeidzam izstrādi, jo tā jau notikusi ilgi. KNAB vadītāja vietniece Juta Strīķe, šonedēļ jautāta, vai birojam būs pamats pastāvēt, ja lieta izgāzīsies, atbildēja: «Zinot pierādījumu apjomus un kratīšanu rezultātus, es skaidri zinu, lieta neizgāzīsies.»
Kur notika kratīšanas?
Aivara Lemberga darbavietā Ventspils domē un dzīvesvietā Puzē
Rīgas Tirdzniecības ostas faktiskā vadītāja Ralfa Kļaviņa automašīnā BMW 730, dzīvesvietā Rīgā un darba kabinetā Eksporta ielā
Rīgas Tirdzniecības ostā, meklējot pierādījumus par Lembergu, Šķēli un Šleseru kā uzņēmuma slēptajiem īpašniekiem
Rīgas brīvostas birojā Kalpaka bulvārī, meklējot informāciju par noslēgtajiem reklāmas līgumiem ar virkni mediju
Jaunrīgas attīstības uzņēmumā Andrejostas ielā
Šlesera uzticības personas Ivara Gulbja dzīvesvietā Poruka ielā, kas ir reģistrētā adrese Šleseriem piederošajām firmām Avadel un Alter
Neatkarīgās Rīta Avīzes izdevniecībā Cēsu ielā, meklējot reklāmas līgumus ar brīvostu
Andrim Šķēlem piederošās Uzņēmumu vadība un konsultācijas birojā Dzirnavu ielā saistībā ar viņa finansistu Hariju Krongornu
airBaltic prezidenta Bertolta Flika darbavietā un dzīvesvietā, meklējot pierādījumus reklāmas līgumiem ar medijiem un iespējamām īpašumattiecībām ar Šleseru
Flikam daļēji piederošajā uzņēmumā Baltijas Aviācijas sistēmas, kas ir airBaltic akcionārs
Šlesera drauga un darījumu partnera Viestura Koziola darbavietā Mūkusalas ielā un dzīvesvietā, vairākos ar viņu saistītos uzņēmumos – AS Diena, Tritan u.c.
Rīgas brīvostas valdē Šleseru nomainījušā domnieka Andra Amerika dzīvesvietā un darbavietā
ZZS pārstāvja Rīgas brīvostā Viestura Silenieka dzīvesvietā Rīgā
Pie Šlesera un Koziola darījumu partnera, norvēģa Turmuda Stēnes Johansena
Dati: Ir iegūtās ziņas no dažādiem avotiem. Kratīšanas vietu saraksts nav pilnīgs
Par kuriem uzņēmumiem interesējas KNAB?
Rīgas Tirdzniecības osta. Rīgas brīvostas vadošais uzņēmums, kurā ietilpst 13 citi uzņēmumi, 2009.gada konsolidētais apgrozījums 119 miljoni eiro. Patlaban lielākais plāns – minerālmēslu terminālis kopā ar Krievijas gigantu Uralhim, par kuru Šlesers kā Rīgas vicemērs brauca runāt uz Maskavu un aktīvi virzīja caur brīvostas valdi.
Zaķusala Estates. Šlesers sākotnēji bija viens no šā uzņēmuma dibinātājiem. Rīgas dome tam uz 55 gadiem bez konkursa iznomāja 12,6 hektārus Zaķusalā, kur bija paredzēts būvēt viesnīcas un dzīvojamās mājas, bet vēlāk figurēja mini Lasvegasas plāni. Šlesera un Ušakova vadītā dome 2009.gada vasarā zemesgabalu uzņēmumam pārdeva par 1,3 miljoniem jeb aptuveni 10 latiem kvadrātmetrā un atcēla prasību pabeigt projektu noteiktā termiņā.
Jaunrīgas attīstības uzņēmums (JAU). 2001.gadā to kopīgi nodibināja Rīgas brīvostas valde un Šlesera un Koziola biznesa partneri no Varner Gruppen, norvēģu meitasuzņēmums Port Pro, kas drīz vien nonāca Turmuda Stēnes Juhansena un agrākā Ave Lat vadošā darbinieka Jāņa Leimaņa rokās. Rīgas brīvosta zaudēja kontroli, kad laikus neiemaksāja naudu pamatkapitāla palielināšanai un daļas izpirka «norvēģi». JAU plāns bija simtiem miljonu vērtā Andrejsalas apbūve, kas tagad krīzes dēļ iestrēgusi, bet 123 hektāru plašā iekārojamā teritorija ir firmas rokās. Uzņēmuma padomē un valdē ir arī cilvēki, kuriem ir redzama saikne ar ventspilniekiem.
Euroline. 2002.gada rudenī Rīgas brīvosta, pamatojoties uz biznesa plānu vienas lappuses garumā, uz 30 gadiem iznomāja 5,5 hektārus pie Vanšu tilta jahtu piestātnes būvniecībai. Piestātnes nav, tāpat kā uz pāļiem būvēto ēku, kuras pēc tam bija iecerējis ofšorizētā uzņēmuma publiskā seja Viesturs Koziols un kuras pretēji detaļplānojumam atbalstīja Šlesera partijas biedra Andra Amerika vadītā Rīgas domes attīstības komiteja. Koziols 2004.gadā paziņoja par aiziešanu no projekta, lai nebūtu interešu konfliktā kā Rīgas brīvostas valdes loceklim. Zemes nomas līgums ir spēkā.
Baltijas aviācijas sistēmas (BAS). Satiksmes ministra Šlesera darbības laikā 2008.gadā uzņēmums no SAS nopirka 47,2% akciju Baltijas vērtīgākajā lidsabiedrībā airBaltic pēc tam, kad valdība atteicās no pirmpirkuma tiesībām. Kopš tā laika uzņēmums kļuvis par īpašnieku vēl virknei firmu, kas lidsabiedrībai pārdod pakalpojumus, ko agrāk tā nodrošināja pati. Pērnvasar BAS nodibināja kopēju firmu ar Šķēles ģimenes kontrolēto Ave Lat Sargs, valdē iecēla Šķēles finansista Harija Krongorna brāli. BAS ikdienas darbu ilgi vadīja Inga Piterniece, kas bija ministra Šlesera parlamentārā sekretāre. Pērn Fliks par vienu eiro gandrīz pusi BAS pārdeva Bahamās reģistrētam fondam, Piternieces vietā nāca Janeks Jeļkins, kurš minēts saistībā ar Flika kreditoru Latvijas krājbanku, tās saimnieku Vladimiru Antonovu un Lemberga cilvēkiem izdevīgiem darījumiem.
Dati: Tiesas lēmumos atrodamie uzņēmumi, LETA, Ir, Lursoft, Diena arhīvi
Oligarhu gvarde
Harijs Krongorns. Šķēles uzticamākais līdzgaitnieks, ja neskaita ģimeni. Finansists, darījumu noformētājs un kārtotājs. Viens no 20 apsūdzētajiem digitālās televīzijas kriminālprocesā, kur uz apsūdzēto sola sēž vairāki ekspremjera Šķēles līdzgaitnieki, tikai ne viņš pats.
Ralfs Kļaviņš. Bijušais Latvijas Attīstības aģentūras darbinieks. Kad pirms septiņiem gadiem aizgāja no valsts pārvaldes, deklarētā bagātība bija desmitgadīgs BMW, īpašums Alūksnes rajonā un 20 000 latu. Drīz sāka veidot uzņēmumus ar pamatkapitālu teju pusmiljona latu vērtībā un 2009.gadā pirmo reizi parādījās Baltic Screen miljonāru sarakstā ar aktīviem 14 miljonu latu vērtībā. Jau pirms KNAB operācijas publiski minēts kā Šlesera biznesa faktiskais vadītājs, ko abi nolieguši.
Turmuds Stēne Johansens. Norvēģis, kurš 90.gadu sākumā veidoja biznesu ar bijušo PSRS, tirgojot salami, sulas, guļbaļķu būves u.c. Varner Gruppen īpašnieks Frenks Varners dēla kursabiedru pieņēma darbā Austrumu tirgu izpētei, tā viņš nonāca Rīgā un attīstīja biznesu ar Šleseru un Koziolu. Viņa vārds atrodams amatpersonu sarakstos tajos KNAB pētāmajos uzņēmumos, kas saistīti ar nekustamajiem īpašumiem, kā arī a/s Diena.
Viesturs Koziols. Šlesera draugs un biznesa partneris nekustamo īpašumu projektos. Slavenākais – Saules akmens, kas ļāva nopelnīt pasakainu naudu. Pēdējais lielais pirkums – a/s Diena, par kuras patiesajiem īpašniekiem aizvien nav skaidrības. Uzņēmuma pārvaldē ir ar visiem trim oligarhiem saistītas personas. Pēc KNAB operācijas Koziols pieteicies par īpašnieku Šveicē reģistētajam Zein Holding, ko izmeklētāji uzskata par Šleseram piederošu.
Ivars Gulbis. Tiesas lēmumos par kratīšanu nosaukts par Šlesera uzticības personu. Jurists, pieder daļas uzņēmumā Leimanis, Gulbis un partneri. Kad Šlesers bija vicepremjers un satiksmes ministrs, Gulbis bija viņa padomnieks. Darbojies vairāku valsts uzņēmumu padomēs. Pēc valsts darbu atstāšanas Šleseriem piederošo uzņēmumu Avadel un Alter valdes loceklis. Firmas reģistrētas Gulbja dzīvoklī.
Otrā plāna aktieri, kuri vada ikdienas darbu Rīgas Tirdzniecības ostas uzņēmumos. Ir rīcībā nav pārbaudītu ziņu, kādā mērā viņi atrodas izmeklēšanas interešu lokā
Ivars Sormulis. Lembergam pietuvinātā uzņēmēja Anša Sormuļa brālis, vada RTO ietilpstošo dzelzceļa kompāniju.
Vladimirs Solomatins. Vēl viens no «vecajiem» Ventspils tranzītniekiem, strādā RTOatvasinātā uzņēmuma padomē.
Raivis Veckāgans — bijušais Latvijas Kuģniecības viceprezidents un Preses nama padomes priekšsēdis.
Edīte Balode. Sen zināma Ventspils tranzītbiznesā, iegādājās gan a/s Diena meitas uzņēmumu, gan ir vai ir bijusi RTO uzņēmumu un JAU pārvaldē.
Erī Esta. Savulaik vadījis Ave Lat Sargs, tagad vairākus RTO sastāvā esošus uzņēmumus.
Ēriks Zaporožecs. Kādreizējais Ave Lat Sargs valdes loceklis, no kura ar Šķēles ģimeni saistīts investors nopirka daļas atkritumu biznesā strādājošajā firmā Nelsens.
Aivars Lisenko. Šķēles kursabiedrs, pirms apsūdzības Bērnu slimnīcas korupcijas lietā bijis valdē vienā no RTO uzņēmumiem.
Jānis Svārpstons. Digitalizācijas afērā apsūdzētais Kempmayer Latvia valdes priekšsēdis, finansists. Jānis Maršāns. Bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, kura karjera kopā ar Šleseru sākās vēl senāk, bijis TP biedrs.
Helmuts Kols. Pārstāvējis LIAA Ķīnā, ministra Šlesera laikā iecelts amatā Latvijas Dzelzceļa kravu tranzīta uzņēmumā.
Personas iekļautas sarakstā, pamatojoties uz agrākām darba attiecībām, biznesa saitēm, politiskiem lēmumiem, kas ietekmējuši karjeru, preses materiāliem
