Šāgada piecos mēnešos patvēruma meklētāju skaits Latvijā ir lielāks nekā pērn visa gada laikā. Visvairāk iebraukuši un… pazuduši gruzīni
Netālu no Daugavpils ir Latvijas un Baltkrievijas robežpunkts Silene. Šāgada martā un aprīlī tajā notika kas nepieredzēts – robežu šķērsoja 20 gruzīnu. Pāris nedēļu vēlāk – vēl 10. Viņus nogādāja patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos Pierīgā. Pēc pāris dienām viena no gruzīnu ģimenēm teicās aiziet uz baznīcu. Un neatgriezās. Jau maija vidū tika konstatēts, ka nav ziņu par 13 iebraukušo gruzīnu atrašanās vietu. Patlaban Muceniekos palikuši vairs tikai trīs.
Negribēta pietura
Šogad iebraukušie 30 gruzīni radījuši lēcienu statistikā: desmit gadu laikā Latvijā patvērumu visvairāk meklējuši tieši viņi, aiz sevis atstājot gan afgāņus, gan Krievijas Federācijas iedzīvotājus. Līga Vijupe, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) patvēruma lietu nodaļas vadītāja, aicina uz statistiku raudzīties, ņemot vērā, ka no 30 gruzīniem pieci ir nepilngadīgie. Tātad ieradušās ģimenes.
Lielākoties gruzīniem Latvija ir nejaušs, negribēts pieturas punkts ceļā uz Rietumeiropu vai Skandināviju. Aija Lulle, migrācijas pētniece, atgādina, ka Latvijai jau vēsturiski bijušas draudzīgas saites ar Gruziju, Latvijā ir gruzīnu kopienas, taču viens no ieceļošanas iemesliem meklējams 2008.gadā pēc konflikta ar Krieviju. Jau togad Latvijā patvērumu meklēja 17 gruzīnu, 2009.gadā – divi, taču 2010.gadā tikai viens. Kāpēc šogad pēkšņi 30? Ilmārs Mežs, Starptautiskās migrācijas organizācijas biroja vadītājs Latvijā, raugās pragmatiski: gruzīniem Latvija ir sasniedzama ar vilcienu, ieceļot Baltkrievijā viņi var bez vīzas. Tā kā daudzus gruzīnus pērn izraidīja no Polijas un Ukrainas, viņi meklē citus ceļus, kā nokļūt Eiropā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.