Jumti viņu celtajām mājām var būt sarkani, melni vai zaļi, toties celtnieku grāmatvedība gan ir pelēka. Tieši būvniecībā rodas katrs ceturtais lats no Latvijas ēnu ekonomikas kopējā apjoma, kas sasniedz 3,5 miljardus – valsts gada budžetam līdzvērtīgu summu. Ir pēta, kāpēc risinājums, kas apturējis nodokļu krāpšanu citās nozarēs, jau gadu tiek muļļāts Saeimā un joprojām nav ieviests būvniecībā. Un kāpēc nodokļu shēmotāji nezaudē naktsmieru arī tad, ja pie viņu durvīm beidzot pieklauvē policija
Ar trenētu aci Pēteris pārskata naudaszīmes. Viss sakrīt, grāmatvedes dotajā aploksnē ir 356 lati. Viņš zina, ka vēl 144 šodien «iebirs» viņa bankas kontā – kopā apaļš piecsimtnieks, kā runāts. To, cik naudas būvfirma «ietaupa» uz viņa nodokļu rēķina un kādās shēmās uzrodas lati, ko ik mēnesi grāmatvede ieliek aploksnē, Pēteris gan nezina. Mēs varam to izstāstīt.
Tikai par Pēteri vien ik mēnesi nodokļos netiek samaksāti 305 lati. Gadā nepilni četri tūkstoši, un firmai ar piecpadsmit pēteriem tas nozīmē gandrīz 55 tūkstošus latu. Šis ietaupījums un vajadzība pēc «aplokšņu latiem» kā neredzama roka iedarbina firmu «karuseli», kurā par fiktīviem pakalpojumiem samaksātās un valstij nokrāptās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas atgriežas uzņēmumā kā skaidrā nauda. Pelēka nauda baltās aploksnēs.
Rēķinu karuselis
«Ja nedomājot nomaksāsim visu pilno nodokļu komplektu, varam mierīgi gatavoties maksātnespējai,» neliela uzņēmuma ikdienu raksturo grāmatvedis Arvis. Īsto vārdu viņš lūdz žurnālā neminēt. Grāmatvedis apkalpo aptuveni desmit dažādus uzņēmumus un sevi par krāpnieku neuzskata. Piemēram, nepamatotu PVN atmaksas pieprasījumu nekad neesot iesniedzis. «Es tikai palīdzu optimizēt, sakārtoju pavadzīmes, rēķinus, attaisnotos izdevumus, korekti noformēju bārterus,» savu darbu raksturo jaunais vīrietis, piebilstot, ka summas, kuras figurē viņa «grāmatvedībā», esot nelielas – ne vairāk par desmit tūkstošiem latu. Viņš nenoliedz, ka «optimizēšana» reāli nozīmē nesamaksātus nodokļus, taču daudziem uzņēmumiem tā esot vienīgā iespēja noturēties virs ūdens.
Atgriežoties pie Pētera piemēra – ja viņa darba devējs visus 500 latus pārskaitītu uz kontu kā legālu darba algu, tas uzņēmumam izmaksātu 908 latus, bet tagad vajag par trešdaļu mazāk, 604 latus. Pašsaglabāšanās aprēķins, secina Arvis.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka «nodokļu optimizētāju» Latvijā netrūkst. Būvkomersantu skaits Latvijā ir aptuveni 4300, un no tiem VID atzinis par fiktīviem 142, proti, šie uzņēmumi nevis nodarbojas ar reālu uzņēmējdarbību, bet imitē to un sniedz pakalpojumus «uz papīra». Turklāt būvnieki veido vairāk nekā 15% no visiem 928 «fiktīvajiem» uzņēmumiem Latvijā.
Fiktīvo pakalpojumu firmām ir svarīga loma PVN izkrāpšanā. Visparastākā shēma ir šada – legāls uzņēmums iesaistās darījumu ķēdē, kurā parādās fiktīvi pakalpojumi, kas īstenībā netiek sniegti, taču par tiem tiek izrakstīti un apmaksāti rēķini ar PVN. Nereti kāds no ķēdes uzņēmumiem it kā atrodas ārvalstīs, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Kiprā, Nīderlandē vai Vācijā, tādējādi pēdas vēl vairāk sacilpojas, un, no malas skatoties, izšķirt, kurš darījums ir reāls, bet kurš tikai uzzīmēts ar pavadzīmju palīdzību, pirmajā brīdī šķiet nereāli.
Šādu shēmu rezultātā PVN netiek samaksāts vispār, bet skaidrā nauda no kādas ķēdē iesaistītās kompānijas konta tiek izņemta. «Karuselī» iesaistītais fiktīvo rēķinu izrakstītājs par pakalpojumu saņem savu komisiju – aptuveni 10% no rēķina summas. Savukārt uzņēmējs, kas šo «karuseļa» pakalpojumu pērk, tiek pie skaidras naudas, ko samaksāt aplokšņu algās, un «ietaupa» nenomaksātos nodokļus. Sliktākajā gadījumā krāpnieki no valsts vēl pamanās atprasīt «pārmaksāto» PVN, ja pēc grāmatvedības dokumentiem sanāk, ka par it kā iepirktajiem pakalpojumiem nodoklī samaksāts vairāk, nekā iekasēts par uzņēmuma pārdoto produkciju.
Noziegums bez soda
Teikt, ka likumsargi tikai noskatās, kā shēmotāju «karuseļos» garām valsts budžetam aizrotē miljoni, nebūtu godīgi. Finanšu policija (FP) teju vai ik nedēļu paziņo par kādu no jauna atklātu PVN izkrāpšanas shēmu. Tomēr ilgais izmeklēšanas process un niecīgie sodi vairo shēmotāju visatļautību. «Kamēr par to nevajadzēs sēdēt cietumā un kamēr tiesas piespriestais sods būs mazāks par valstij nodarīto kaitējumu, noziedzīgie darījumi nesamazināsies, jo peļņas procents šajā biznesā ir ļoti augsts,» secina FP priekšnieka vietniece Ļubova Švecova.
Kā spilgtu «saudzīgo spriedumu» piemēru Švecova min uzņēmēja Raita Bullīša lietu. «Bija izcils operatīvais darbs, tika sākta kriminālvajāšana, tiesa atzina viņu par vainīgu, bet – kas notiek pēc sprieduma – viņš laimīgi smaida, un visi to zina! Absurds,» sašutumu neslēpj izmeklētāja, kuras vadībā atklāta viena no pēdējo gadu vērienīgākajām PVN krāpšanas shēmām. Saskaņā ar lietas materiāliem viens uzņēmums pārdeva otram, saistītam uzņēmumam, dzelzceļa gulšņus par mākslīgi paaugstinātu vērtību – «uz papīra» veica gulšņu impregnēšanu, tā palielinot to vērtību, bet pēc eksporta darījuma no valsts pieprasīja PVN atmaksu par paaugstināto preces vērtību. Pēc FP sākotnējām aplēsēm, notika PVN izkrāpšana 1,5 miljona latu apmērā.
Prokuratūra pierādīja, ka lietā apsūdzētais Raitis Bullīts un viņa kompanjons Guntis Bērziņš kopā valstij parādā ir vairāk nekā 900 tūkstošus latu. Krimināllikums ļauj šāda mēroga krāpniekiem piespriest cietumsodu no 5 līdz 13 gadiem, taču apsūdzētie pirms sprieduma pasludināšanas bija sākuši izkrāpto naudu atmaksāt, tāpēc prokurors abiem prasīja piespriest tikai naudassodu – Bullītim 150 minimālās mēnešalgas un Bērziņam 120. Tiesa piesprieda prokurora prasīto, kā arī piemēroja mantas konfiskāciju, taču faktiski nekādu vērtīgu īpašumu sprieduma izpildes brīdī ne vienam, ne otram vairs nebija. Nav brīnums, jo spriedumu tiesa pasludināja 2007.gadā, bet krāpnieciskie darījumi bija risinājušies jau 2003. un 2004.gadā. «Iznākums nebija adekvāts,» rezumē Švecova.
Ilgais laiks līdz spriedumam var nozīmēt arī to, ka krāpnieki turpina shēmošanu. «Bija mums viens personāžs, kas figurēja piecās dažādās krimināllietās,» stāsta Elga Jonikāne, organizētās un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietniece.
Viens no izmeklētāju klupšanas akmeņiem – jāgaida tiesiskās palīdzības lūgumu izpilde no kaimiņvalstīm. Tas parasti aizņem vismaz pusgadu. Vēl ilgāk, ja iesaistīts uzņēmums, piemēram, Kiprā. Nākamā bremze – ekspertīzes tiek veiktas rindas kārtībā, tāpēc Valsts policijas eksperta slēdziens par konfiscēta datora cietajā diskā atrodamo informāciju var pienākt arī tikai pēc diviem gadiem. Trūkst kvalificētu tiesībsargu. Izmeklētājs vienlaikus var kvalitatīvi strādāt ar divām, trim lietām, bet pašlaik to skaits nereti sasniedz pat 15. Turklāt apjoms nodokļu krāpšanas lietās ir krietni audzis – ja FP spēj atklāt visu noziedzīgo shēmu, nevis tikai atrast «karuseļa» firmas zicpriekšsēdētāju, tad apsūdzēto skaits vienā lietā var sasniegt pat 30 cilvēkus. Pēc Jonikānes pieredzes, šādu lietu tiesa skatīs gadiem, jo saskaņot un nodrošināt visu lietas dalībnieku ierašanos uz sēdi ir teju neiespējami.
Rezultāts ir tāds, ka pēdējo septiņu gadu laikā tiesas spējušas gala spriedumu pasludināt tikai 23 tā sauktajās nodokļu krāpšanas un naudas atmazgāšanas lietās. Šo skaitli žurnālam Ir nosauc Lienīte Caune, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) nodokļu eksperte. Taču iespējams, ka skaits nav precīzs, jo izrādās, ka ne FP, ne prokuratūra, ne arī Tieslietu ministrija neapkopo izsmeļošu informāciju tieši par nodokļu izkrāpšanā notiesātajiem. Ministrijai zināms, ka ar brīvības atņemšanu kopš 2005.gada sodītas 12 personas, kas notiesātas pēc Krimināllikuma 218.panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kopumā pēc šā panta notiesātas 204 personas, aptuveni puse nosacīti, taču ne visi šie gadījumi saistīti tieši ar nodokļu izkrāpšanas «karuseļiem».
Prokurore Jonikāne skaidro, ka nodokļu lietās reāla brīvības atņemšana tiek pieprasīta reti: «Tas ir ekonomisks, ne vardarbīgs noziegums, tāpēc ar sodu vairāk sitam pa kabatu, nevis liekam cietumā un uzturam par valsts līdzekļiem.»
Visefektīvākais «sitiens pa kabatu» būtu nevis ilgie kriminālprocesi pret «karuseļa» firmām, bet gan krāpšanas ķēdē iesaistītās naudas iesaldēšana kontā, ja VID konstatē iespējama nozieguma pazīmes. VID atzīst, šāda sistēma būtu efektīva un faktiski tiek izmantota, taču tikai administratīvā procesa ietvaros to var izdarīt nekavējoties. Līdzko speciāla datorprogramma uzrāda aizdomīgu naudas kustību kontos, norēķini tiek apturēti. Savukārt, arestēt kontus iespējams tikai kriminālprocesa ietvaros, turklāt to jāapstiprina izmeklēšanas tiesnesim, kurš vispirms izvērtē izmeklētāju savāktos pierādījumus. Ārvalstu banku kontu iecilpošana karuseļa shēmā padara naudas iesaldēšanu laikietilpīgu. Lai operatīvi arestētu krāpnieku kontu, vajadzīgas izmaiņas Kriminālprocesa likumā.
Tomēr lietas ir gājušas uz labo pusi. Primitīvajām fiktīvā eksporta PVN atprasītāju shēmām lielā mērā pielikts punkts, krāpšana kļuvusi smalkāka un sarežģītāka. Piemēram, 2005.gadā vidējā summa, kuru viena darījuma rezultātā noziedznieki centās izkrāpt no valsts, svārstījās no 100 līdz 200 tūkstošiem latu, bet pērn sāktajos procesos šī amplitūda ir no 10 līdz 25 tūkstošiem.
Reversā panaceja
Būvniecība ir tā nozare, kurā paši uzņēmēji saskata vēl vienu konkrētu un efektīvu risinājumu nodokļu shēmu pārtraukšanai, taču pagaidām šī iniciatīva Saeimā atdūrusies kā pret sienu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau pirms gada ierosināja beigt garās runas un beidzot rīkoties – ieviest būvniecības nozarē reverso PVN maksāšanas kārtību. Tas nozīmē, ka par PVN nomaksu valsts budžetā būs atbildīgs pakalpojumu saņēmējs, nevis to sniedzējs, un līdz ar to saknē tiks nocirsta iespēja būvfirmām sākt nodokļa pārmaksas karuseli, kas ir visai izplatīts. Eiropas mazo uzņēmumu padome izpētījusi, ka ēnu ekonomika Latvijā sasniedz 38% no IKP jeb vairāk nekā 3,5 miljardus latu, no kuriem teju ceturtā daļa (22%) ir tieši uz pelēkās būvniecības rēķina.
Izstrādājot PVN likuma grozījumus, ir aplēsts, ka līdz ar reversā PVN ieviešanu būvniecībā no 2012. līdz 2014.gadam vien valsts budžetā varēs papildus iegūt vismaz 5,4 miljonus latu.
Reversā PVN iekasēšanas sistēma jau darbojas Vācijā, Īrijā, Zviedrijā, Somijā, kur būvniecības nozare nebalsta pelēko ekonomiku. «Ja ieviešam reverso sistēmu, paliek tikai iespēja šmaukties ar uzņēmumu ieņēmuma nodokli, bet tā ir mazākā problēma,» skaidro LTRK pārstāve Lienīte Caune. Viņai piekrīt Ļubova Švecova no Finanšu policijas – reversās PVN sistēmas ieviešana attiecībā uz kokmateriālu tirdzniecību jau 1999.gadā faktiski likvidēja shēmošanu šajā nozarē, jo izzuda ātrās peļņas augstais procents. Šovasar reversais PVN attiecināts arī uz metāllūžņiem, jo vienoti par šādiem grozījumiem iestājās lielākie nozares uzņēmumi un faktiski piespieda Saeimu vajadzīgos grozījumus pieņemt pirms tās atlaišanas.
Lai gan politiķi visi kā viens atkārto mantru par ēnu ekonomikas apkarošanu, PVN likuma grozījumi attiecībā uz būvniecību ir Saeimā iestrēguši. Konceptuāls atbalsts ir, rezultāta nav.
Šefību par likumprojektu uzņēmies Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Imants Parādnieks (Visu Latvijai!–TB/LNNK), pat izveidojis speciālu ekspertu komisiju, taču līdz 10.Saeimas atlaišanai tālāk par 1.lasījumu grozījumi tā arī netika. Parādnieks skaidro – neesot izpildīti visi «mājasdarbi». Piemēram, Finanšu ministrijas ierēdņi nesteidzoties saņemt sistēmas ieviešanai nepieciešamo atļauju no Eiropas Komisijas.
Pelēko shēmu izskaušana būvniecībā būtu reāls solis, lai jaunā valdība varētu izpildīt deklarācijā solīto «aktīvo vēršanos» pret aplokšņu algām un PVN krāpšanu. Rīcības plānā būšot 60 konkrēti punkti, un reverso PVN kā vienu no prioritātēm definējis arī finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš šo soli uzskata kā instrumentu budžeta ienākumu palielināšanai, kas budžeta konsolidāciju padarīs mazāk sāpīgu. Tiesa, asiņaino budžeta griešanu jau iepriekš pieredzējušais ministrs nespēj izskaidrot, kāpēc derīgais likums tik ilgi iestrēdzis Saeimā.
Parādnieks gan zina teikt, ka «no atsevišķiem lielajiem būvniekiem jūt pretestību» pret jauno likumu. Konkrēti vārdā nevienu viņš gan nesauc, tikai netieši norāda uz Valda Birkava vadīto Latvijas Būvniecības attīstības stratēģisko partnerību (BASP), kurā apvienojušies Latvijas lielākie būvuzņēmēji – Skonto būve, Re&Re, RBS Skals, LEC, Arčers, LX Grupa, Moduls, MerKo un Citrus solutions.
«Mēs neesam pret, bet mūs tracina tas, ka neviens nav izrēķinājis, cik šādas [reversās] sistēmas ieviešana izmaksās uzņēmējam un kā tas praksē tiks īstenots,» man skaidro Birkavs.
Reversā sistēma nozīmēs to, ka būvniekiem nāksies faktiski finansēt būvniecību pirms objekta nodošanas pasūtītājam. Piemēram, ja valsts vai pašvaldība pasūta objektu par vienu miljonu latu (ar PVN), būvnieks no budžeta saņems tikai 780 tūkstošus. Savukārt visi būvmateriāli uzņēmējam būs jāiegādājas, maksājot PVN, kura atmaksu varēs saņemt labākajā gadījumā pēc mēneša, bet reāli – pēc 3-6 mēnešiem.
Šādi «investējamās» summas nav mazas, pēc BASP aprēķiniem, 2010.gadā būvnieku samaksātais PVN ir 334,4 miljoni latu, 60% no šīs summas jeb ik mēnesi aptuveni 17 miljonus latu ir samaksājuši apakšuzņēmēji, kas veic reālos celtniecības darbus. BASP valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs uzskata, ka pašlaik nozarē nav tādu naudas rezervju, lai varētu samaksāt PVN un tad vairākus mēnešus gaidīt tā atmaksu. «Ar ekonomikas pelēko zonu ir jācīnās, bet – vai tas ir jādara ar baltā uzņēmēja rokām?» retoriski jautā arī Velves nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Andris Kreislers ar teju 20 gadu pieredzi būvniecības biznesā. LTRK saskata risinājumu – reversā kārtība būtu jāattiecina arī uz būvmateriālu iegādi un tirdzniecību, tad šādas problēmas nerastos. Tomēr likuma grozījumos šāda iniciatīva pagaidām gan neatspoguļojas.
Būvnieki arī pārmet, ka PVN likums netiek grozīts kopsakarībā ar citām izmaiņām, kas sakārtotu tirgu un ļautu nostiprināties vidēja lieluma uzņēmumiem, lai tie spētu ar nozares milžiem konkurēt par valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Kreislers norāda – jau minētajā Īrijā ne tikai ieviesa reverso PVN kārtību, bet arī samazināja iedzīvotāju ienākuma nodokli, un šādā kombinācijā tiešām izdevās palielināt valsts budžeta ienākumus. «Jo augstāks ir nodoklis un jo mazāka ir valsts spēja kontrolēt nodokļa nomaksu, jo lielākas problēmas nozarei,» rezumē Kreislers.
To saprot arī valdība, tāpēc deklarācijā sola pakāpeniski samazināt darbaspēka nodokļus. Ministrs Vilks precizē – ienākuma nodokļa likmes samazināšana būtu iespējama no 2014.gada, bet pirms tam vēl tiks palielināts ar nodokļiem neapliekamais algas minimums un summa par apgādājamo.
Turklāt valsts nolēmusi stimulēt neiecietību pret nodokļu nemaksātājiem. Jau tuvākajā laikā Vilks sola pārņemt komercbanku praksi – sekmīgākie nodokļu piedzinēji un krāpšanas gadījumu atklājēji tiks prēmēti, tā atalgojumu padarot konkurētspējīgu un arī VID ļaujot piesaistīt labākos jomas speciālistus. «Nedomāju, ka varētu rasties nepamatota greizsirdība no citu valsts iestāžu puses, protams, ja spēsim to visu pamatot ar reāliem papildu ienākumiem budžetā,» saka Vilks.
Iespēja parādīt, kā jaunā Saeima atšķiras no atlaistās, deputātiem būs jau tuvākajās nedēļās. Imants Parādnieks, kurš tagad no opozīcijas deputāta kļuvis par jaunās «tiesiskuma un reformu» koalīcijas pārstāvi, ir apņēmies PVN likuma grozījumus enerģiski bīdīt uz priekšu, lai tie stātos spēkā jau janvārī. Nākamajā nedēļā Budžeta komisija uz sēdi aicinās visas iesaistītās puses. Tad arī noskaidrosies, vai Pēterim no vārdā nenosauktās būvfirmas decembra alga izrādīsies pēdējā, ko grāmatvede izmaksās baltā aploksnē, kam līdzi stiepjas gara, tumšpelēka ēna.
