«Zolotaja» jeb Zelta kundze – tā Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu dēvē uzņēmējs Gulams Gulami, kurš pie viņas pirka labvēlīgus tiesas lēmumus, gluži kā citi tirgū pērk gaļu pie «sava» pārdevēja. Gulami dienasgrāmatas pieraksti, izmeklētāju fiksētas telefonsarunas un iesaistīto liecības – šī iepriekš publiski nezināmā informācija, kas nonākusi Ir rīcībā – atklāj neglītu tiesāšanās ķēķi pēdējo gadu skandalozākajā tiesu korupcijas lietā
Afganistānā dzimušais Latvijas pilsonis Gulams Gulami pēdējos gados sabiedrības uzmanības lokā nonācis vairākkārt. Viņa vārds parādās gan aizdomās par reiderisma shēmu divu Vecrīgas viesnīcu pārņemšanā, gan kriminālprocesā par pazudušu kokvilnas kravu aptuveni deviņu miljonu eiro vērtībā, gan saistībā ar vairākām civillietām tiesās, kur risināti biznesa konflikti. Novembrī ar neredzēti maigiem sodiem beidzās pēdējā laika skaļākais tiesu korupcijas skandāls, kurā atklājās – Gulami pircis tiesnešu labvēlību.
Tagad žurnāla Ir rīcībā nonākusi līdz šim nepubliskota informācija par šo kriminālprocesu liecina – tiesas uzpirkšana bijusi sistemātiska. Tas rada jautājumus par izmeklēšanas kvalitāti un sodu atbilstību, jo vairākas atklātās kukuļošanas epizodes palikušas bez sekām.
«Varu likt roku uz sirds, šis spriedums ir taisnīgs un likumīgs,» – tā Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesnese Lana Leja Ir komentēja 14. novembrī apstiprināto sodu uzņēmējam Gulami un tiesnesei Bērziņai. Šī korupcijas lieta netika izskatīta tiesā parastā kārtībā, jo prokuratūra ar abiem apsūdzētajiem vienojās par sodu. Par diviem kukuļdošanas gadījumiem (aptuveni 40 tūkstošu eiro kopsummā) Gulami sodīts ar deviņiem tūkstošiem eiro un nosacītu brīvības atņemšanu uz gadu, savukārt tiesnese Bērziņa atzinusi kukuļu piesavināšanos un sodīta ar 11 tūkstošiem eiro.
Tomēr Ir kļuvis zināms, ka izmeklēšanā bija savākti pierādījumi par vēl diviem kukuļdošanas gadījumiem, turklāt liecības un citi fakti norāda – šajā korupcijas tīklā varētu būt iesaistīts plašāks tiesnešu loks, kas lēmuši Gulami interesēs.
Balstoties uz Ir rīcībā esošo informāciju, rekonstruēsim četras kukuļošanas epizodes, par kurām izmeklēšanā bija savākti pierādījumi apsūdzības celšanai. Darbība risinās 2013. gadā – no pavasara līdz pat Ziemassvētku priekšvakaram.
Čupiņa ar «barontēviem»
Pirmā kukuļošanas epizode notiek aprīlī. Tolaik tiesu izpildītājam bija nodota lieta par parāda piedziņu no Gulami vadītā uzņēmuma Terahouse Maxcapital. Tas bija iegādājies viesnīcu Old City Vecrīgā, bet iepriekšējam īpašniekam Homeland bija pretenzijas par nenokārtotiem finanšu jautājumiem. Lai apturētu tiesu izpildītāju, Gulami jurists sagatavoja Terahouse prasību Rīgas apgabaltiesā.
Lieta nonāca pie tiesneses Bērziņas. Pirms tās izskatīšanas Bērziņa tikās ar Gulami citā viņam piederošā viesnīcā Royal Square Hotel. Tikšanos noorganizēja bijusī prokurore Irina Bogdanova, kuru Gulami pēc agrākā reketa karaļa Ivana Haritonova ieteikuma bija piesaistījis savu biznesa problēmu risināšanai.
Bogdanova liecinājusi izmeklēšanā, ka šīs tikšanās laikā viesnīcā Bērziņa saņēmusi «naudas čupiņu» – simtlatu banknotes ar Krišjāņa Barona attēlu. Par šo kukuli liecinājis arī ieraksts Gulami dienasgrāmatā, kas atrasta kratīšanā. Uzņēmējs persiešu valodā dienasgrāmatā pierakstījis summas, ko personīgi vai ar Bogdanovas starpniecību nodeva tiesnešiem, lai panāktu labvēlīgus lēmumus. Par šo aprīļa tikšanos dienasgrāmatā rakstīts: «Priekš tiesas. Zelta kundzei 5000 latu, lai iesniegtu manu sūdzību pret Muhinu.»
Minētais ir Homeland īpašnieks Vadims Muhins. Pēc šīs tikšanās 16. aprīlī tiesnese Bērziņa pieņēma lēmumu par Gulami prasības nodrošinājumu šajā lietā, apturot Homeland prasības izpildi. Izmeklēšanā vēl atklāts, ka pieteikuma iesniegšanas laikā visi iesaistītie – tiesnese Bērziņa, Bogdanova, Gulami un viņa jurists – savstarpēji sazinājušies pa tālruni. Sarunu saturs liecina, ka Bērziņa devusi dažādus norādījumus, lai veicinātu lietas ātrāku virzību. Bērziņa ar Bogdanovu sazinājusies arī dienā, kad pieņēmusi lēmumu šajā lietā, bet nākamajā pusdienojusi kopā ar Bogdanovu un Gulami.
Sarunās Gulami dēvējis Bērziņu par «Zolotaja» jeb «Zelta dāma». Gulami izmeklētājiem atzinis kukuļa došanu un skaidrojis – bijis spiests maksāt, jo Bogdanova draudējusi ar zaudējumu tiesā. Savukārt Bērziņa rakstiskās liecībās izmeklētājiem pilnībā noliegusi visas šīs aizdomas. Apsūdzība par šo epizodi nav uzturēta.
10 tūkstoši pie Nemo
Ar šo civilstrīdu saistās vēl viens kukuļošanas gadījums. Aprīlī tiesnese Bērziņa bija apturējusi tikai Homeland prasības virzību, bet pati Gulami uzņēmuma Terahouse pretprasība pēc būtības vēl nebija izskatīta. To Bērziņa bija noteikusi uz 6. augustu. Bogdanova izmeklētājiem liecinājusi, ka augusta sākumā Bērziņa par Gulami labvēlīgu lietas iznākumu prasījusi vēl 20 tūkstošus eiro. Gulami piekritis maksāt pusi. Nauda nodota Jūrmalā – autostāvvietā pie Nemo parka, kur Bērziņa aizbraukusi kopā ar Bogdanovu, bet Gulami jau gaidījis baltā Toyota Land Cruiser.
Arī šo 10 tūkstošu eiro kukuli Gulami pierakstījis savā dienasgrāmatā un apstiprinājis liecībās. Kukuli pats neesot gan devis, jo tiesnesei bijis nosacījums – naudu viņa ņems tikai no Bogdanovas rokām. Par trijotnes tikšanos pie Nemo liecinājis arī Bogdanovas draugs, kurš abas kundzes turp aizvedis no Bērziņas mājām Jūrmalā. Turklāt citas izmeklētāju noklausītās sarunas liecina, ka tiesnese Bērziņa tovasar no Gulami vēlējusies ne tikai naudu, bet arī biļetes uz festivālu Jaunais vilnis. Ar Bogdanovu pārrunājot Gulami kavēšanos, tiesnese saka: «Bet tas melnais arī kaut kāds pidaras, es tev teikšu, ja, vispār. Bet ko viņš? Viņš neatceras, ka viņa dokumenti ir ēē… tur, kur viņi ir?»
Arī par šo kukuļošanas epizodi apsūdzība nav uzturēta. Lietas prokurore Sigita Deičmane devusies dzemdību atvaļinājumā, tāpēc viņas skaidrojumu par to Ir nevar saņemt. Bērziņa izmeklēšanā liecinājusi, ka satikusi Gulami pie Nemo, bet tā bijusi Bogdanovas saorganizēta tikšanās, lai kaitētu tiesneses reputācijai.
5000 latu un rozes
Pavasarī Gulami lūdzis Bērziņas palīdzību vēl citā civillietā, ar kuru saistās nākamā kukuļa epizode. Šķīrējtiesa aprīļa sākumā bija pieņēmusi Gulami neizdevīgu lēmumu saistībā ar viesnīcu Garden Palace Vecrīgā, apmierinot uzņēmuma 966 Freecom prasību strīdā par telpu apsaimniekošanu. Gulami šo šķīrējtiesas lēmumu nepildīja, tāpēc 966 Freecom lūdza Rīgas Centra rajona tiesu izsniegt sprieduma piespiedu izpildes rakstu. Gulami vajadzēja panākt, lai šķīrējtiesas spriedums nestātos spēkā, tāpēc viņš lūdza Bogdanovu atrisināt problēmu.
Bogdanova sazinājās ar Bērziņu un tiesnese apsolījusi noskaidrot, vai lietu iespējams «sakārtot». No izmeklēšanas materiāliem redzams, ka Bērziņa solījusi sazināties ar advokāti Agritu Bulu, kas ir Centra rajona tiesneša Raimonda Bula dzīvesbiedre. Pēc pāris dienām Bērziņa noskaidrojusi – lietu iespējams «sakārtot», un tas maksās 5000 latu. Gulami piekrita. Naudas nodošana notika 28. aprīlī stāvlaukumā pie lielveikala Spice. Izmeklētāji videoierakstā fiksējuši, ka Bērziņa plkst. 10.47 iekāpusi Gulami automašīnā Toyota Land Cruiser, kur saņēmusi no uzņēmēja ziedus, bet no Bogdanovas – kompaktdiska vāciņos ievietotus 5000 latu.
Gulami izmeklēšanā apstiprinājis šī kukuļa došanu, tas bijis domāts tālākai nodošanai Rīgas Centra rajona tiesnesim, kam jāskata konkrētā lieta. Tiesnesis Buls gan neskatīja šo prasību, tā nonāca pie tiesneša Imanta Dzeņa, kurš 4. jūnijā atteica izsniegt izpildrakstu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei – tieši tā, kā bija pasūtījis Gulami. Viņa dienasgrāmatā par šo kukuli veikts ieraksts «5000 lati Dzenim sakarā ar lietu 966».
Tomēr izmeklēšanā netika gūti pierādījumi, ka Dzenis būtu naudu ņēmis. Viņš noliedzis, ka pazīst Bērziņu un pēdējo gadu laikā neesot sazinājies arī ar Bula sievu. Arī Agrita Bula liecinājusi, ka pazīst apsūdzēto tiesnesi Bērziņu jau sen, bet viņām ir privātas attiecības un darba lietas abas nepārrunājot. Tāpēc izmeklētāji atzinuši, ka šajā gadījumā tiesnese Bērziņa jāsauc pie atbildības par Dzenim domātā kukuļa piesavināšanos.
Izmeklēšanai gan paslīdējis garām fakts, ka tiesnese Bērziņa arī pati pieņēma lēmumu šajā civillietā. Kā noskaidroja Ir, par tiesneša Dzeņa lēmumu 966 Freecom iesniedza sūdzību Rīgas apgbaltiesā un tās izskatīšana nonāca – jā! – pie Bērziņas. Viņa kopā ar kolēģēm Laumu Volbergu un Ligitu Gavari 5. septembrī atstāja spēkā Dzeņa spriedumu, kas bija labvēlīgs Gulami un par kuru aprīlī bija paņēmusi 5000 latu kukuli.
Kāpēc apsūdzībā joprojām figurē pants par kukuļa piesavināšanos, nevis daudz bargāk sodāmā kukuļņemšana? Virsprokurors Modris Adlers Ir skaidro – pirms tiesnese Bērziņa apgabaltiesā lēma par šo lietu, «pabeigts noziegums» jau bijusi «kukuļa piesavināšanās», jo naudu Gulami devis par Centra rajona tiesas spriedumu.
Pati Bērziņa izmeklēšanā skaidroja, ka pie Spices Bogdanova viņai esot atdevusi atpakaļ naudu, kas dota privātdetektīva algošanai. No galīgā tiesas sprieduma šajā lietā tomēr izriet, ka Bērziņa ir prokuratūrai atzinusi kukuļa piesavināšanos un par to arī sodīta.
Kukuļošana Spices tualetē
Nākamā kukuļa epizode risinās decembrī pirms Ziemassvētkiem. Šoreiz tiesnese Bērziņa apsolījusi palīdzēt Gulami civillietā, kas saistīta ar aptuveni deviņus miljonus vērtas kokvilnas kravas pazušanu un nozīmēta izskatīšanai pie Rīgas apgabaltiesas tiesneses Guntas Ozoliņas.
Lieta ierosināta jūlijā, un Bērziņa jau vasarā dažādi palīdzējusi Gulami šīs lietas kārtošanā, piemēram, ar viņu saskaņoti tiesā iesniedzamie dokumenti un panākta vienošanās par kukuļa summu.
Bērziņa brīdinājusi, ka process nebūšot ātrs un lēts – tiesnese Ozoliņa esot pieprasījusi 300 tūkstošus eiro. Gulami tas sadusmojis, viņš apsolījis maksāt tikai 100 tūkstošus dolāru. Bērziņa uzsvērusi, ka nauda noteikti jāsamaksā pirms sprieduma.
Lietas izskatīšana noteikta 18. decembrī, tāpēc 17. decembrī Gulami atnesis Bogdanovai pirmo pusi no kukuļa – 50 tūkstošus dolāru, saliktus dāvanu maisiņā. Bogdanova vakarā naudu aizvedusi tiesnesei Bērziņai uz māju Jūrmalā, taču viņa atteikusies pieņemt dolārus un likusi samainīt kukuli eiro. Abas norunājušas nākamajā rītā satikties lielveikalā Spice.
No rīta Bogdanova ar draugu devās mainīt naudu – lielveikala valūtas maiņas punktā gan aptrūkās eiro, tāpēc visi 50 tūkstoši dolāru netika samainīti. Ar 34 tūkstošiem eiro Bogdanova devās uz Spices sieviešu tualeti, kur aptuveni pulksten 10 nodeva kukuli Bērziņai. Pirms tam abas dāmas konspirācijas nolūkos atstāja savus telefonus pie Bogdanovas drauga.
Izmeklēšanā fiksēts, ka jau pusvienpadsmitos tiesnese bija ieradusies apgabaltiesā un kopā ar kolēģi Ozoliņu iznāca no ēkas, abas tiesneses iesēdās Bērziņas automašīnā un devās aptuveni 20 minūtes garā izbraucienā. Pēc tam pēcpusdienā Bērziņa vēlreiz satika Bogdanovu – šoreiz Stockmann 4. stāva kafejnīcā un pastāstīja, ka naudu tiesnesei Ozoliņai atdevusi, šodien būšot īsais spriedums, taču galvenais, lai tiktu samaksāta atlikusī nauda. Bogdanova solījusi vakarā atvest, jo vēl nav zinājusi, ka Gulami otro pusi nolēmis nedot. Pēc tikšanās ar tiesnesi fiksēta Bogdanovas saruna ar Gulami juristu, ka lietā viss atrisināts. Tajā pašā dienā, 18. decembrī, tiesnese Ozoliņa tiešām pieņēma lēmumu lietu izbeigt.
Gulami izmeklētājiem apstiprinājis, ka maksājis 50 tūkstošus dolāru par šīs lietas atrisināšanu – summas esot nosaukusi Bogdanova, sakot, ka tiesneši ir vairāki un jāmaksā visiem. Konkrētos tiesnešu vārdus Gulami nezinot.
Tiesnese Ozoliņa izmeklēšanai noliegusi, ka būtu prasījusi kukuli un ar Bērziņu neesot apspriedusi ne šo, ne kādu citu lietu. Uz Ir jautājumu par izbraucienu Bērziņas automašīnā Ozoliņa rakstiski atbildēja: «Šāds notikums nav bijis.»
Arī Bērziņa izmeklēšanā rakstveida liecībās sākotnēji pilnībā noliegusi visas aizdomas. Tomēr gala spriedums šajā lietā liecina, ka viņa ir atzinusi 34 tūkstošu eiro kukuļa piesavināšanos un par to saņēmusi sodu.
Problēmas neredz
Apsūdzības celšanai izmeklēšanas ieskatā bija savākts gana daudz liecību, ekspertu atzinumu, sarunu ierakstu. Izmeklēšanā arī gūti pierādījumi, ka 2014. gada sākumā tiesnesei Bērziņai bijuši 30 tūkstoši eiro skaidrā naudā, lai gan atbilstoši amatpersonas deklarācijai šādu uzkrājumu nevarēja būt.
Ir zināms, ka eksprokurore Bogdanova 2015. gadā šajā lietā izgājusi arī melu detektora pārbaudi, kas apstiprināja viņas liecību patiesumu. Pērn gan Bogdanovai ekspertīzē konstatēti psihiski traucējumi, kas neļauj atrasties cietumā vai piedalīties tiesas sēdē, tāpēc viņa izkļuvusi no ieslodzījuma citā krimināllietā, kurā pati tiek tiesāta par kukuļņemšanu.
Prokuratūra skaidrojumos par šīs lietas iznākumu uzsvērusi, ka izmeklēšana un vienošanās par sodu ir notikusi atbilstoši likumam. Tiesas lēmumu par sodu apstiprināšanu prokuratūra nepārsūdzēja. Lai gan pērnā gada nogalē ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers intervijā LTV izteicās, ka arī viņam «kā parastam pilsonim» sodi šajā lietā šķiet par mīkstu, tomēr uz Ir jautājumiem par šo lietu atbildes nesniedza, jo ar kriminālprocesa materiāliem neesot iepazinies un apstākļus zinot tikai vispārīgi.
Tikmēr lietas apstākļi liek uzdot vēl vairākus neērtus jautājumus tiesu varai un prokuratūrai, kas uzrauga likumības ievērošanu.
Pirmkārt, kādā veidā praktiski bija iespējams, ka tiesnese Bērziņa tika pie to lietu izskatīšanas, par kurām Gulami viņai maksāja? Rīgas apgabaltiesā Ir noskaidroja, ka Terahouse Maxcapital prasības pieteikumu pret Homeland tiesnesei Bērziņai izlozējusi elektroniskā lietu sadales sistēma, ko uztur Tiesu administrācija un kuras pārstāvji izslēdz iespēju, ka lieta var tikt iedalīta konkrētam tiesnesim.
Savukārt uzņēmuma 966 Freecom blakussūdzība par Rīgas Centra rajona tiesas lēmumu Bērziņai iedalīta manuāli. Šo darbību jūlijā veikusi tā brīža Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas priekšsēdētājas p. i. Mairita Šķendere. Viņa Ir paskaidroja, ka lietu iedalījusi atbilstoši likumam un apstiprinātajam lietu sadales plānam. Kārtību, kādā dala šādas lietas, bija akceptējusi Rīgas apgabaltiesas vadītāja Sandra Strence, kura 2013. gada nogalē netika atkārtoti apstiprināta šajā amatā, jo KNAB informēja toreizējo tieslietu ministru Jāni Bordānu par smagām aizdomām, ka šajā tiesā notiek nelikumības. Apgabaltiesas vadībā toreiz iecēla Daigu Vilsoni, kura manuālo lietu sadales kārtību atcēla, un tagad visas lietas, arī blakussūdzības, tiek nodotas elektroniskajai sadalei.
Otrkārt, jāuzsver fakts, ka visās lietās, kurās Gulami maksāja par sev labvēlīgu lēmumu, pieņemti tieši tādi tiesu spriedumi, kādus uzņēmējs vēlējies. Raksta sagatavošanā Ir lūdza visus šos lēmumus pieņēmušos tiesnešus paskaidrot šādu sakritību, taču neviens tiesnesis nepiekrita klātienes sarunai.
Dzenis atrakstīja, ka kriminālprocesā sniedzis liecības, parakstījies par ziņu neizpaušanu un «neko citu paskaidrot nedrīkstu». Ozoliņa atrakstīja, ka lietā pieņēmusi tiesisku lēmumu. «Ar Bērziņu par iepriekš minēto civillietu neesmu runājusi un nekādus materiālus labumus neesmu saņēmusi.»
Gavare un Volberga rakstiskās atbildēs norādīja, ka lēmumu par 966 Freecom blakussūdzību pieņēmušas koleģiāli ar Bērziņu un tas esot atbilstošs likumam. Apspriedes laikā izteiktos viedokļus tiesneses nevarot atklāt, taču uz KNAB sniegt paskaidrojumus šajā lietā ne Gavare, ne Volberga neesot saukta.
Viss tomēr likumīgi?
Visbeidzot, būtisks jautājums – kas aizsargās tos Latvijas pilsoņus, kuru konstitucionālās tiesības ir aizskartas konkrētajās lietās, kurās Gulami maksājis kukuļus un tiesā pieņemti viņu apmierinoši lēmumi? «Tā ir absolūta ņirgāšanās par tiesiskumu,» intervijā Ir saka uzņēmējs Uldis Skudra, firmas 966 Freecom valdes loceklis un līdzīpašnieks, kas zaudēja vienā no Gulami nopirktajām prāvām. Viņš uzskata, ka Latvijas valsts nav nodrošinājusi viņa tiesības uz taisnīgu tiesu. Skudra norāda – neskaitot jau minēto 966 Freecom sūdzību, tiesneses Bērziņas iztiesāšanā 2013. gada 8. jūlijā it kā nejauši bija nonākusi vēl viena sūdzība, kurā tiesnese lēmusi par labu Gulami.
Skudra jau pērn septembrī – pirms prokuratūras vienošanās par sodu ar apsūdzētajiem Bērziņu un Gulami – vērsies Augstākajā tiesā, Ģenerālprokuratūrā, Tieslietu ministrijā, pie Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un premjera, norādot uz amatpersonu bezdarbību vai iespējamām noziedzīgām darbībām, piesedzot noziedzīgu grupējumu darbību, kā rezultātā investoriem nozagti īpašumi vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, kā arī palikusi līdz galam neatklāta pasūtījuma slepkavības organizēšana pret viņu pašu. Taču nekāda rezultāta vēstulēm nav bijis.
Valsts apsūdzību pret Bērziņu cēlusi tikai par kukuļu piesavināšanos, līdz ar to gan viņas, gan citu tiesnešu pieņemtie lēmumi ar Gulami saistītajās lietās tiek uzskatīti par likumīgiem un atstāti spēkā. «Kā var būt taisnīgs un objektīvs spriedums, ja tiesnese ir ņēmusi naudu no vienas no pusēm,» cietušais uzņēmējs ir sašutis un ironizē – sanāk, ka tiesnese Bērziņa piesavinājās tiesnesim Dzenim domāto kukuli, bet pati šajā lietā pēc dažiem mēnešiem lēma pilnīgi neatkarīgi? Tiesneses Bērziņas lēmums faktiski nozīmējot, ka uzņēmumam 966 Freecom «ir liegta iespēja izmantot sev piederošo četrzvaigžņu viesnīcu Hotel Garden Palace Vecrīgā», Gulami nopirktā lēmuma sekas skaidro Skudra. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams un kopš 2013. gada uzņēmumam radījis jau vairāk nekā miljona eiro zaudējumus. Tā kā visas iespējas rast taisnību šeit ir beigušās, Skudra sola par šo lietu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Latvijas valsti.
Aprīlis, 2013. Vecrīgas viesnīcā Royal Square Hotel tiesnese Bērziņa saņem kukuli – naudas čupiņu simtlatu banknotēs, lai uzņēmēja Gulami labā pieņemtu lēmumu Rīgas apgabaltiesā. Par kukuli Gulami dienasgrāmatā ierakstījis: «Priekš tiesas. Zelta kundzei 5000 latu.» Sods: valsts nav uzturējusi apsūdzību par šo epizodi.
Aprīlis, 2013. Stāvvietā pie lielveikala Spice Gulami automašīnā tiesnese Bērziņa saņem 5000 latu kukuli, it kā lai nodotu tālāk tiesnesim Dzenim, kam jāpieņem Gulami labā lēmums Rīgas Centra rajona tiesā. Kukulis ievietots kompaktdiska vāciņos. Gulami pasniedz arī rozes. Sods: tiesnesei piespriests 7400 eiro sods par kukuļa piesavināšanos, taču galīgā summa par šo un vēl vienu epizodi samazināta līdz 11 100 eiro.
Augusts, 2013. Jūrmalā pie Nemo parka tiesnese Bērziņa saņem 10 000 eiro kukuli, lai Gulami labā izskatītu civillietu apgbaltiesā. Gulami liecinājis, ka «Zelta» tiesnesei bijis noteikums – naudu neņemt tieši no viņa rokām, bet gan no starpnieces, bijušās prokurores Bogdanovas. Sods: valsts nav uzturējusi apsūdzību par šo epizodi.
Decembris, 2013. Lielveikala Spice tualetē tiesnese Bērziņa no Bogdanovas saņem 34 000 eiro kukuli, ko Gulami devis par labvēlīgu spriedumu apgabaltiesā. Sākotnēji pieprasītā summa ir 300 000 eiro. Uzreiz pēc naudas saņemšanas Bērziņa tiekas ar tiesnesi Ozoliņu, kura skata konkrēto lietu – abas iznāk no apgabaltiesas un dodas nelielā izbraucienā Bērziņas automašīnā. Pēc tam Bērziņa lielveikalā Stockmann Bogdanovai apstiprina: nauda nodota. Sods: tiesnesei piespriests 9250 eiro sods par kukuļa piesavināšanos, taču galīgā summa par šo un vēl otru epizodi samazināta līdz 11 100 eiro.
