veselības apdrošināšana
- Viedoklis
- 28.05.2025.
Kā izmantot apdrošināšanas priekšrocības sava uzņēmuma vērtības palielināšanai
- Viedoklis
- 22.05.2024.
Ar algu un atvaļinājumu vairs nepietiek
- Viedoklis
- 12.12.2023.
Ko mainīs grozījumi likumā par IIN darba devēja kompensācijās un nodokļa atvieglojumos?
- Viedoklis
- 15.05.2023.
Atlīdzību tendences apdrošināšanas tirgū: ko mainījusi pandēmija un inflācija?
- Viedoklis
- 21.04.2023.
Brīvais tirgus darbībā – kā privātā veselības apdrošināšana lāpa robus valsts sistēmā
- Viedoklis
- 28.05.2025.
Kā izmantot apdrošināšanas priekšrocības sava uzņēmuma vērtības palielināšanai
Mūsdienu uzņēmējdarbības vide ir pilna ar neparedzamiem izaicinājumiem, sākot no ekonomiskām svārstībām līdz tehnoloģiskiem traucējumiem un juridiskiem riskiem.
- Viedoklis
- 30.04.2025.
Lētākais ne vienmēr ir labākais – arī apdrošināšanā
Pēdējās desmitgadēs sabiedrības finanšu pratība ir būtiski pieaugusi, tajā skaitā zināšanas par apdrošināšanas nozari. Tomēr joprojām dominē vēlme pēc “ātrākā, lētākā un labākā” risinājuma, kas bieži objektīvi nav iespējams un diemžēl parasti notiek uz kvalitātes rēķina.
- Viedoklis
- 22.05.2024.
Ar algu un atvaļinājumu vairs nepietiek
Šodien cilvēkiem svarīga ir vairs ne tikai elementāra izdzīvošana, bet arī tālāka personības attīstība un laba veselība. Tie laiki, kad darba devējs varēja cerēt, ka nozares vidējā alga un dažas atvaļinājuma nedēļas gadā darbiniekus darīs laimīgus un noturēs amatos, ir beigušies. Tā kā cilvēki ir katra uzņēmuma lielākā vērtība, asajā konkurencē par darbiniekiem uzvar tie uzņēmumi, kuri šo atziņu ņem vērā un labāk spēj piemēroties pārmaiņām.
- Viedoklis
- 12.12.2023.
Ko mainīs grozījumi likumā par IIN darba devēja kompensācijās un nodokļa atvieglojumos?
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tajos precizētas normas attiecībā uz darba devēja kompensācijām un nodokļa atvieglojumiem saistībā ar veselības apdrošināšanu, darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu un mācību izdevumiem - tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu. Kopumā šīs izmaiņas vērtējamas pozitīvi, jo attālinātais darbs būs aktuāls arī nākotnē, bet izglītības izdevumu kompensēšana ir veids, kā darba devējs var ieguldīt darbinieka attīstībā un apliecināt darba ņēmējam, ka viņš ir svarīgs un novērtēts.
- Viedoklis
- 15.05.2023.
Atlīdzību tendences apdrošināšanas tirgū: ko mainījusi pandēmija un inflācija?
Pēdējos trīs gados esam piedzīvojuši virkni satricinājumu: Covid-19 pandēmijai sekoja Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā un ārkārtīgi strauja inflācija ar milzīgu cenu kāpumu visās dzīves jomās. Kā rāda Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus līdera AAS BALTA (PZU grupa) novērojumi, kopējais apdrošināšanas tirgus ir audzis, un vairākos segmentos pat vērojams izteikts apdrošināto personu skaita pieaugums. Vienlaikus strauji mainījušies apstākļi atsevišķās nišās – piemēram, būtiski palielinājies dabas stihiju rezultātā nekustamajam īpašumam nodarīto postījumu apmērs, un inflācijas ietekmē augušas autoservisu un veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas. Kopumā nedzīvības apdrošināšanas tirgus gada laikā piedzīvojis izaugsmi 25% apmērā.
- Viedoklis
- 21.04.2023.
Brīvais tirgus darbībā – kā privātā veselības apdrošināšana lāpa robus valsts sistēmā
Trīs Baltijas valstu apdrošināšanas nozares ir daudzējādā ziņā līdzīgas, taču ir viena būtiski atšķirīga joma - tā ir veselības apdrošināšana. Latvijā, atšķirībā no kaimiņiem, veselības apdrošināšanas īpatsvars nozares kopumā ir daudz lielāks un katru gadu vēl strauji aug. Tas liecina tikai vienu – šis ir uzskatāms piemērs ekonomikas teorijai, ka brīvais tirgus regulē pats sevi un aizlāpa caurumus, ko rada nepilnīgas valstiskas sistēmas. Veselības apdrošināšanas gadījumā privātā veselības apdrošināšana papildina valsts sistēmu un lāpa robus, kas mūsu veselības aprūpē radušies, gadu desmitiem to nepietiekami finansējot.
- Viedoklis
- 12.10.2022.
Apdrošināšana inflācijas spirālē
- Radars
- 15.05.2019.
Radars Latvijā
- Radars
- 10.04.2019.
Radars Latvijā
- Viedoklis
- 06.01.2023.
Veselības un dzīvības apdrošināšana pārmaiņu vējos. Ko gaidīt 2023. gadā?
Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.
- Viedoklis
- 12.10.2022.
Apdrošināšana inflācijas spirālē
“Labdien! Paldies, ka esi mūsu klients un izmanto īpašuma apdrošināšanu. Vēlamies piedāvāt izmaiņas esošajā līgumā, palielinot apdrošinājuma summu, lai novērstu risku, ka īpašuma bojājuma gadījumā saņemsi mazāku atlīdzību, kas nesegs aktuālās remontdarbu izmaksas.” Šādas un līdzīga satura vēstules pašlaik, iespējams, iekrīt daudzu apdrošināšanas klientu pastkastēs. Kādēļ tā, un ko nozīmē šie apdrošinātāju paziņojumi?
- Viedoklis
- 01.06.2022.
Darbs no ārzemēm: privilēģijas un izaicinājumi
Pandēmijas laikā ieviestais darba režīms, kas ļāva daudziem darbiniekiem ikdienas pienākumus veikt attālināti, šķita īslaicīga tendence. Kamēr daži nepacietīgi vēlējās atgriezties birojā, citi gaidīja, kad varēs spert nākamo soli un strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Tagad, divus gadus kopš pandēmijas sākuma, elastīgas darba vides un laika iespējas organizācijās kļūst aizvien populārākas, darbiniekiem sagaidot, ka Covid-19 iespaidā ieviestais attalinātā darba modelis zināmā mērā saglabāsies un pilnveidosies.
- Viedoklis
- 04.11.2021.
Kā ar nodokļu politiku veicināt vakcināciju un pandēmijas pagriezienu Latvijā
Kopš vasaras vidus parādījies pirmais iespējamais saules stariņš drūmajā Covid-19 statistikas mākonī. Katru dienu ziņotajā par Covid-19 gadījumu skaitu pēdējās nedēļas skaitlis ir par 2,3% mazāks nekā nedēļu iepriekš. Ja tas noturēsies arī “oficiālajos” ECDC nedēļas datos un tendence turpinātos turpmākajās nedēļās, tad būtu pamats secināt par pagrieziena punktu saslimstības līknē. Roku rokā ietu arī hospitalizācija, bet praksē vērojam, ka hospitalizācija mainās lēnākā tempā nekā saslimstība. Būsim reālisti – pat vislabākajā gadījumā, ja slimnīcās klātpienākušo pacientu skaits sarūk par 2,3%, tad skaits nedēļas laikā mainītos no apmēram 1200 uz aptuveni 1180. Protams, labāk samazinājums nekā pieaugums, taču valstij un sabiedrībai stāv priekšā nopietns izaicinājums, kā šo procesu vēl paātrināt.
- Radars
- 15.05.2019.
Radars Latvijā
KNAB sācis kriminālprocesu pret RD nodibinājuma Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un krāpšanu. Kratīšanas notika RTAB, kā arī atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) birojā, Saskaņas frakcijā un Ārlietu pārvaldē. RTAB tika aizturēta valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča (Gods kalpot Rīgai). Informācijas ieguvē KNAB sadarbojās ar Valsts kontroli, kas pirmdien paziņoja par vairāk nekā 20 miljonu eiro nesaimniecisku iztērēšanu divos Rīgas nodibinājumos — RTAB un Riga.lv.
- Radars
- 10.04.2019.
Radars Latvijā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) izdeva rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas par pieļautajiem likumpārkāpumiem. Ušakovs šo rīkojumu uzskata par prettiesisku un sola vērsties tiesā. Viņš netaisās arī atstāt kabinetu domē un turpinās darbu Rīgas brīvostā. Ušakova vietā pienākumus pildīs vicemērs Oļegs Burovs.