Žurnāla rubrika: Svarīgi

Aizturēšana pagājušajā nedēļā nav pirmā reize, kad Bislans Abdulmuslimovs (45) nonācis zem likumsargu lupas. Tomēr tā ir īpaša, jo izklausās kā brīdinājuma šāviens. Par čečenu līderi dēvētais uzņēmējs, kura padomus uzklausa politiķi, pēdējā pusgadā bijis sevišķi aktīvs – pamācījis latviešus par nacionālas valsts nākotni, meties glābt Krājbanku un pat iekūlies ieroču vicināšanā restorānā 

Sarunas laikā man telefons jāatstāj ārpus kabineta, gluži kā SAB. «Normāli cilvēki nopietnos birojos neienāk ar ieročiem un telefoniem,» paskaidro Bislans Abdulmuslimovs. Intervija notiek divas dienas pēc tam, kad viņu aizturēja un pratināja KNAB. Tiekamies Duntes ielas biroju ēkā, kuras uzbūvēšanu un pārdošanu nekustamo īpašumu buma kulminācijā uzņēmējs nosauc par savas dzīves veiksmīgāko darījumu. 

Kabinetā pie sienām divas lielizmēra reprodukcijas – Napoleons zirgā un Napoleons ar Žozefīni. Plauktā dažas senlaicīga izskata grāmatas un Korāns, blakus plaukstas lieluma šķiltavas ar Če Gevaras attēlu. Stūrī stāv zobens makstī, bet rokas stiepiena attālumā aiz krēsla, kurā sarunas laikā sēž Abdulmuslimovs, atstutēts vēl viens duncis. Tas gadījumam, «ja te šobrīd iebruktu, lai neviens mats no jūsu galvas nenokristu», saka Bislans – čečeniem esot pieņemts rūpēties par viesu, it īpaši sieviešu drošību. 

Viņa paša drošība tiek cieši sargāta. Esmu vairākus mēnešus pētījusi Bislana Abdulmuslimova biznesa un politiskās saites, centusies tikt arī pie intervijas. Nesekmīgi. Līdz pagājušajā nedēļā negaidīti saņēmu ziņu no viņa sievas – Roza Džamaldajeva ir gatava tikties, lai novērtētu, vai Bislanam ir vērts runāt ar mani. «Piemēram, ir mākslas darbi, kas ir jāuztver – jāsadzird un jāsajūt. Ja cilvēks uz to nav spējīgs, tad ir smieklīgi, ka viņš sāk tevi vērtēt,» paskaidro Roza, piebilstot: «Mēs esam kalnu aristokrāti, mēs portretos neietilpstam.» 

Trešdienā, 25.aprīlī, nolikto tikšanos Roza pēdējā brīdī pārceļ, un pēc brīža saprotu iemeslu – izskan ziņa, ka Bislanu aizturējis KNAB. Tomēr pēc vairākām stundām viņš tiek atbrīvots. Nākamajā dienā, kad tiekos ar Rozu klīnikā Premium Medical, kur viņa strādā par osteorefleksoterapeiti, emocionālās sievietes aizvainojums un dziļš niknums mijas ar vēlmi pastāstīt, ka Bislana un Rozas ģimene ir normāla Latvijā integrējusies čečenu saime, nevis bandīti, kā nelabvēļiem labpatīkot viņus pasniegt. Izturējusi Rozas «pārbaudi», varu pašam Bislanam uzdot jautājumus par viņa pagātni, kurā netrūkst noslēpumu un mīklu. 

Mīklainās nāves
Kad Bislans ir ieradies Latvijā un kāds īsti ir viņa vārds – par to, tāpat kā par virkni citu datu viņa biogrāfijā, ir ļoti pretrunīgas ziņas. Roza Džamaldajeva skaidro: «Mēs [dzimtenē] salaulājāmies 1991.gadā un pēc 10 mēnešiem atbraucām uz Latviju.» Te dzimuši visi pieci viņu bērni. Tiesa, kādu laiku Roza un Bislans bija šķīrušies, un šajā posmā Bislans apprecēja latvieti Daci Krūmiņu, pieņēma arī viņas uzvārdu. «Uzreiz varu pateikt – ļoti patīkams cilvēks, man ar viņu ir labas attiecības,» stāsta Roza, noliedzot, ka šīs laulības bijušas fiktīvas, ar mērķi atrisināt uzturēšanās problēmas Latvijā. 2000.gadā Bislana otrā laulība tika šķirta un Roza atkal kļuvusi par viņa sievu. 

Tomēr, kā liecina 1998.gada februāra Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas ir žurnāla Ir rīcībā, tiesībsargājošās iestādes tolaik uzskatījušas – Bislans jau no 1988.gada līdz 1995.gadam viltojis ierakstus pasē ar mērķi pierakstīties Rīgā un iegūt pastāvīgā Latvijas iedzīvotāja statusu. 

Tiesa Bislanu dokumentu viltošanā tomēr attaisnoja, jo «nav pierādīts Beslana Krūmiņa tīšs nodoms likt pasē viltotus spiedogus, bet visas šaubas jātulko tiesājamā labā». Spriedumā arī norādīts, ka nav oficiālu pierādījumu Abdulmuslimova un Rozas laulībai 1991.gadā, tāpēc atcelta arī apsūdzība par stāšanos vienlaicīgā laulībā ar Daci Krūmiņu. 

«Bislans,» uzsverot «i», Roza atbild uz jautājumu, kāds tad ir pareizais viņas dzīvesbiedra vārds, jo ne tikai citētajā tiesas spriedumā, bet arī vecākos Uzņēmumu reģistra datos viņš sastopams kā Beslans. Vārdam esot simboliska nozīme – ar to sākas musulmaņu lūgšana, bet ingušu valodā tas apzīmē lauvu, saka Roza. Un arī pats Bislans esot īpašs, jo piedzimis tajās stundās ramadāna laikā, kad pasaulē nākušie bērni tiek uzskatīti par Dieva izredzētajiem. Vēlāk pats Bislans intervijā bieži piesauc vēlmi izprast Dievu un tā nodomus attiecībā uz viņa īpašo lomu Latvijā. 

Visa Abdulmuslimovu ģimene ir Latvijas pilsoņi. «Noliku naturalizācijas eksāmenu vispārējā kārtībā. Viņš arī to izdarīja, tikai vēlāk,» stāsta Roza. Bislanam esot lieliska atmiņa. «Atceras vārdus, ciparus, telefonus, visu kā kalkulators. Varu jebkurā brīdī pavaicāt kādu no maniem 300 telefona numuriem, un viņš jebkuru zina no galvas. Viņam apgūt vēsturi, Satversmi un visu pārējo bija nieks – aizgāja un principiāli nolika.» 

Raksta tapšanas laikā Ir guva apstiprinājumu tam, ka pilsonība iegūta naturalizācijas procesā, tomēr nav skaidrs, kā Bislans varēja nokārtot eksāmenus, jo intervijas laikā šķiet, ka latviešu valoda viņam nav tik labā līmenī, lai brīvi sarunātos. Roza un Bislans intervijas sniedz krievu valodā, taču atšķirībā no dzīvesbiedres, kas labi runā latviski, Bislanam ir ievērojami lielākas grūtības izteikties valsts valodā. «Man katru ceturtdienu nāk latviešu valodas skolotāja, pa šo gadu valodu pievilkšu,» skaidro viņš pats. Jaušams, ka ģimenē ir aizvainojums pret dažādām valsts amatpersonām, no kurām atbalsts pilsonības jautājumā ticis gaidīts pēc tam, kad Bislans 1998.gadā iesaistījās trīs Ingušijā nolaupīto Latvijas tiltu darbinieku glābšanas pasākumos. 

Toreiz valsts iestādes piesaistīja visdažādākos spēkus, lai veiksmīgi atbrīvotu sagrābtos ķīlniekus Konstantīnu Pridoroginu, Josifu Korotkiju un Konstantīnu Risevu. Kad tas izdevās, pateicība pienācās visiem iesaistītajiem, taču viņa pretrunīgi vērtētās personības dēļ Bislanam to izteica nevis ārlietu ministrs, bet gan tolaik Konsulārā departamenta vadītāja, pašreiz Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Šīs lietas materiāli joprojām ir klasificēti, tomēr ir cilvēki, kas uzskata, ka Bislana loma ķīlnieku atbrīvošanas operācijā nav bijusi nozīmīga. Kaut arī pagājuši 14 gadi, neviens no savulaik nolaupītajiem nevēlējās runāt par notikušo, tikai kāda vīrieša tuvāko lokā paskaidroja – tāpēc, ka ir aizdomas, ka arī paši nolaupītāji ir tepat Latvijā. 

Neviens prezidents Latvijā netiek tik demonstratīvi apsargāts kā Bislans, saka cilvēks, kura dzīves ceļi ar viņu krustojušies. Pats Bislans uzskata, ka tas ir pārspīlējums – viņam ir ieroču nēsāšanas atļauja, apsargā divi vīri, un vēl ir divi šoferi, kas ikdienā palīdzot visiem ģimenes locekļiem. «Vai tad es izskatos pēc cilvēka, kuram vajag apsardzi? Es pats varu kādu pasargāt,» skaidro Bislans, tomēr atzīst, ka viņam jāparūpējas, «lai kāds maita nepaliek trotilu» zem auto, kā reiz jau gadījies. 

Bislana tuvumā noticis ne viens vien mīklains uzbrukums. 90.gadu otrajā pusē (pēc paša teiktā, 1996. vai 1997.gadā) nenoskaidrots cilvēks nogalināja Bislana miesassargu, kamēr viņš pats atradās turpat mašīnā. Joprojām neatklāts ir arī noziedznieks, kurš 2002.gada aprīlī spridzināja Abdulmuslimova automašīnu – BMW, kura numura zīmē bija vienīgi septiņnieki, Bislana mīļākais cipars. Sprādzienā viņš guva tikai nelielus savainojumus. 

Pēc dažiem mēnešiem, jūlijā, netālu no viņa mājām Juglā notika slepkavība, par kuru notiesāts kāds Bislana algotais miesassargs, Valsts policijas apsardzes darbinieks. Viņš ar Rozai piederošu pistoli Glock 19 bija šāvis nopakaļ mašīnai, kas piemājas ielā it kā bija centusies lielā ātrumā uzbraukt Bislana sievai un bērnam, kaut gan tiesa vēlāk secināja, ka uzbrukuma mēģinājuma nav bijis un lietot šaujamo nebija nekāda pamata. 

Vai Bislans pats kādreiz ir nogalinājis? «Nu, ko jūs. Kā tad tālāk dzīvot šajā pasaulē? Tad kādam ciniķim būtu jābūt, lai pēc tam runātu par Nīči un Dievu.» 

Askēts ar apsardzi
Uz jautājumu, vai uzskata sevi par miljonāru, Bislans atbild izvairīgi: «Esmu normāls vidējs biznesmenis, bet man ir draugi. Gribat eksperimentu? Es tagad varu piezvanīt uz Maskavu, Pēterburgu, Ameriku vai kādu citu vietu un jūsu klātbūtnē palūgt miljonu, piecus vai desmit. Kamēr runāsim, man to naudu pārskaitīs.» Par dzīves veiksmīgāko darījumu viņš nosauc Duntes namu projektu, kura tīrā peļņa bijusi 10 miljoni eiro, taču naudu viņš lieki neesot tērējis. «Vienīgais, ko nopirku, ir Range Rover džips. Nepirku bentliju, nepirku Aston Martin, priekš kam man. Esmu ļoti askētisks cilvēks.» Pat produktus visai ģimenei Bislans pašrocīgi mēdzot pirkt tirgū. 

Tomēr viņa apkārtējiem gan nav radies priekšstats par pieticīgu dzīvesveidu – kāds no paziņām lēš, ka Bislana komandas uzturēšana, atpūta dārgos klubos, izbraucieni, ģimenes tēriņi varot izmaksāt pat teju
200 000 latu mēnesī. Arī sieva Roza investē savā publiskajā tēlā – pirms kāda laika Latvijas Ziņu kanālā bija intervijas ar viņu kā psiholoģi, bet šogad TV5 bijuši vairāki autorraidījumi Sarunas ar Rozi, kurus noskatoties rodas iespaids, ka tas ir apmaksāts raidlaiks. 

Šie raidījumi un nesen iegādātās daļas Jurģa Liepnieka vadītajā portālā Puaro.lv gan pagaidām ir vienīgā Bislana saite ar medijiem. Dzirdēts par Bislana plāniem iegādāties arī a/s Diena, taču viņš to noliedz: «Dārgs prieks, velti izmesta nauda.» Ja nu vienīgi viņu interesētu portāls Diena.lv, «jo tur strādā viena jauka meitene». 

Bislana straujā daba izpaudusies arī attiecībās ar medijiem – 2011.gada sākumā viņa apsardze atņēma kameru raidījuma Nekā personīga žurnālistiem, kas viesnīcā Rīdzene filmēja Bislana tikšanos ar Andri Šķēli un Gundaru Bojāru. 

Kā Bislans ticis pie turības? Pats stāsta, ka 90.gados Latvijā sācis kā Kurzemes degvielas darbinieks, kura pienākums bijis organizēt naftas produktu piegādi no Maskavas uz Latviju. Viņam no skolas laikiem Čečenijā bijuši paziņas lielākajos naftas produktu izplatītājos Maskavā, bet brīvu apgrozāmo līdzekļu uzņēmumam nav bijis, tāpēc kravu «deva pret manu godavārdu – uz nomaksu», reiz tā atceļojusi prece pat 10 miljonu vērtībā. 

Spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, pirmo reizi par līdzīpašnieku kādā uzņēmumā Bislans kļuvis tikai 2003.gadā. 

Pēdējā desmitgadē viņa biznesa mērogs ļoti audzis – pērn janvārī viņš nodibināja SIA AB Holding, kurā tagad kā līdzīpašnieki (ar 5,55% daļu katram) apvienojušies kopumā 18 dažādu nozaru uzņēmumi. Viņš pats īpašnieku vidū ir vienīgā fiziskā persona un vienpersoniski arī uzņēmuma valde. Padomē strādā gan bijušie politikas darboņi – kādreizējais Andra Šķēles komandas spēlētājs Jurģis Liepnieks un bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, gan Bislana ievērojamākie biznesa partneri Andris Bite un Guntis Piteronoks. «Uzskatu Andri Biti par spēcīgāko zivjuvīru Latvijā, tāpat kā Guntis Piteronoks ir miesnieks no Dieva,» Bislans lepni saka. Bite vada zivju pārstrādes uzņēmumu Karavela un Ventspils zivju konservu kombinātu, bet Piteronoks darbojas Rēzeknes un Daugavpils gaļas kombinātos. Kāpēc Bislans nolēmis pirkt Liepnieka pakalpojumus? «Talantu nevar nopirkt, talantu var apburt,» atbild Bislans. 

AB Holding mājaslapā lasāms, ka «daudznozaru holdinga sastāvā iekļautie uzņēmumi ir savas nozares līderi ar lielu izaugsmes potenciālu, kas 2011.gadā nodrošināja 1300 darbavietu un līdz 100 miljonu eiro apgrozījumu». Tiesa, publiski redzamā Uzņēmumu reģistra informācija to pagaidām neapstiprina – septiņiem uzņēmumiem, kuriem jau pieejami 2011.gada pārskati, ir aptuveni trīs miljonu latu apgrozījums un 300 tūkstošu peļņa, bet tiem deviņiem, kuru jaunākā pārskata informācija sniegta par 2010.gadu, apgrozījums bijis 35 miljoni un kopējie zaudējumi 1,5 miljoni. 

Interesanti, ka tā dēvētajā holdingā iesaistījušies ne vien pārtikas un apsardzes uzņēmumi vai tādi, ar kuriem Abdulmuslimovam veidojusies senāka sadarbība, bet arī Gunta Indriksona izveidotais futbola klubs Skonto – Bislans uz laiku bija pārņēmis šo uzņēmumu, taču uz jautājumu, vai šādā veidā palīdzējis Indriksonam risināt parādu problēmas, viņš atbild: «Dažreiz manu ietekmi pārspīlē, esmu parasts Latvijas pilsonis.» 

Vairāku uzņēmumu pārņemšana liecina, ka holdingā netiek smādētas skarbas metodes. Piemēram, Daugavpils gaļas kombināts un Ventspils zivju konservu kombināts bija nonākuši smagā finansiālā situācijā, abiem ierosināti maksātnespējas procesi, tad Bislans no bankām pārņēmis lielākās ķīlas un pašus uzņēmumus. 

Kontroli Daugavpils gaļas kombinātā tā zaudējis igauņu uzņēmums Uvic, kura īpašnieks Aleksandrs Mušarovs izteicies, ka viņi no tirgus izspiesti. Bislans skaidro – igauņi paši vainīgi, paņēmuši bankā kredītu, naudu izmantojuši citiem mērķiem, bet viņš pārņēmis no Krājbankas šīs parādsaistības. 

Ar Ventspils zivju konservu kombinātu plāns sākotnēji bijis smalkāks, bet noveda līdz kriminālprocesam par iespējamu krāpšanu. Pastāv aizdomas, ka uzņēmumā ieceltā maksātnespējas administratore Rita Skrinda un trešās personas organizētā grupā veidojušas shēmu, lai piesavinātos uzņēmuma īpašumtiesības. Žurnāls Ir konstatēja, ka Skrindai ir saites ar Bislana loku – viņas toreizējais dzīvesbiedrs Vladimirs Šapeļs, kas iecelts par uzņēmuma pārvaldnieku, ir Abdulmuslimova un Bites biznesa partneris, kam kopīgi pieder kompānija BA konsultācijas. Lietas izmeklēšana turpinās Ventspils policijā. 

Šis kriminālprocess nav vienīgais, kas skar Bislana holdinga uzņēmumus vai to dalībniekus. Bislana biznesa partneris Guntis Piteronoks vadīja Rēzeknes gaļas kombinātu laikā, kad Finanšu policija 2006.gadā atklāja pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmu, kurā iesaistīts kāds liels Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmums. Tolaik bija aizdomas, ka starptautiskais kontrabandas tīkls varētu būt saistīts ar Rēzeknes gaļas kombinātu, tomēr pirmstiesas izmeklēšanā tā amatpersonu saistība ar noziedzīgo nodarījumu netika pierādīta. 

Savukārt 2004.gadā aizdomas par līdzdalību kontrabandā kritušas uz otru Bislana biznesa partneri – bijušo AS Kaija komercdirektoru un Karavela līdzīpašnieku Andri Biti. Mediji ziņoja, ka Latvijā no Mauritānijas ievesta krava ar 150 tonnām saldētu zivju, kas paredzēta tālākai eksportēšanai uz Krieviju, taču, apejot muitas noliktavas, krava novietota saldētavās tobrīd jau maksātnespējīgās Kaijas teritorijā. Tika ierosināta krimināllieta par kontrabandu personu grupā, un policija 2005.gadā pat lūdza tiesu apcietināt Biti, taču viņam tika piemērota policijas uzraudzība, bet vēlāk prokuratūra lietu daļēji izbeidza. 

Abdulmuslimovs uzsver – ar abiem biznesa partneriem iepazinies pēc šiem ēnainajiem darījumiem un par tiem neko nezinot. Tomēr vairāki cilvēki, kam bijusi saikne ar drošības dienestiem, žurnālam Ir izteicās, ka dažādu veidu kontrabanda varētu būt atlsēga Bislana biznesa veiksmei. Finanšu policijas pārvalde atturējās no jebkādiem komentāriem par to, vai pašlaik tiek pārbaudīta kāda AB Holding dalībnieka saistība ar iespējamu kontrabandu vai nodokļu krāpniecību. Bislans arī neatklāj, kāpēc ticis pratināts KNAB, jo ir parakstījies par ziņu neizpaušanu. Tikai uzsver, ka šajā lietā nav galvenais apsūdzētais, bet netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar kukuļdošanu. «Mēs visi dzīvojam ar Dieva gribu. Un, kad pienāks laiks nomirt, te tiešām nekāds kukulis nenostrādās. To es KNAB darbiniekiem pateicu,» pratināšanu komentē Bislans. 

Krājbankas glābējs
Kaut arī Bislans atzīst, ka cer tuvākajā laikā paplašināt savu holdingu ar «kādu konditoreju, šokolādes ražotni un alus brūzi», viņa redzamākās aktivitātes pēdējā pusgadā bijušas saistītas ar pavisam citu biznesu – finansēm. Viņš karstasinīgi metās cīņā par Krājbanku, cenšoties panākt tās darbības atjaunošanu un uzņemt kontaktus ar politiķiem, ko daži interpretē kā draudus. 

Neilgi pēc bankas slēgšanas Abdulmuslimovs pērnā gada 2.decembrī Londonā kopā ar juristu Gintu Gžibovski, savu kaimiņu un Vienotības politiķi Gati Kokinu un advokātu Ventu Vidžus tikās ar Krājbankas lielāko īpašnieku Vladimiru Antonovu, kuram Lietuva un Latvija pārmeta naudas aizpludināšanu no Snoras bankas un Krājbankas, novedot tās līdz maksātnespējai. Bislans skaidro, ka Antonova tēvs Aleksandrs ir viņa «tēvoča bērnības draugs». 

Raibās kompānijas centieni noskaidrot, kā Krājbankā atjaunot pazudušos vairāk nekā 100 miljonus latu, beidzās bez redzamām sekmēm, un Vienotība stingri norobežojās no Kokina darbībām. Bislans intervijā Latvijas radio asi komentēja, ka viņš ar domubiedriem «panāca to, ka banku neizlaupa», un pārmeta, ka Vienotība uzklupusi Kokinam: «Varbūt Solvita Āboltiņa vēlējās, lai starpnieks būtu Jaunups, bet tā nebūs. No Krājbankas zagt un sadalīt kādām partijām nevienam neļaus.» Viņš arī deklarējis, kā valsts amatpersonām būtu jāveido bankas uzraudzības komisija, lai to sanētu. «Tie nebija draudi tikai man, tie tika izteikti vairākām augstām amatpersonām, un tika norādīts, kādā veidā valdībai ir jārīkojas attiecībā uz Krājbanku,» komentē Āboltiņa. 

Zīmīgi, ka tieši tonedēļ viņai, par lielu pārsteigumu, sanāca it kā nejauša tikšanās ar Bislanu. Pēc Vienotības valdes sēdes, kurā skatītas Kokina gaitas Londonā, 12.decembra vakarā Saeimas priekšsēdētāja pa ceļam uz mājām izdomāja iegriezties lielveikalā Sky&More un apavu veikalā sastapa Bislanu, taču negaidītās sarunas saturu neatklāj. 

Cita detektīvam līdzīga epizode risinājās starp Krājbankas akcionāriem, Bislanu un kādu viņa tautieti, kam Antonovi ir parādā. Decembrī Aleksandrs Antonovs ieradās Latvijā sniegt liecības, un vēlāk Liepnieka vadītais portāls Puaro.lv ziņoja, ka lidostas VIP zālē «pagaidu uzturēšanās atļauju Latvijā ieguvušais Krievijas pilsonis Arbi Indor-bajevs» (citos portāla rakstos viņš saukts gan par SAB vērtīgāko aģentu, gan Krievijas drošības dienesta spiegu) izteicis draudus Antonovam, solot reiz Maskavā neizdevušos atentātu atkārtot un viņu uzspridzināt. 

Indorbajeva versija gan atšķiras – viņš Ir stāsta, ka pārdevis Antonova dēlam 49% Ukrainas kompānijas Center Credit akciju ar atlikto maksājumu. «Šajā septembrī būs pienācis termiņš 1,2 miljonu eiro atmaksai. Antonovs vecākais man teica: neuztraucies, visas mūsu vienošanās tiks pilnībā izpildītas.» Taču lidostā Bislans esot sācis viņam draudēt un uzrīdījis apsardzi – tikai kāds no klātesošajiem Maskavas čečeniem atvēsinājis strīdniekus. Vaicāts par konflikta iemesliem ar Bislanu, Indorbajevs skaidro: «Mums ir nepatika vienam pret otru jau kopš 90.gadiem. Tas nenozīmē, ka esam ienaidnieki vai grasāmies viens otru nogalināt. Čečeniem tā ir pieņemts – ja tev kāds nepatīk, tad nepatīk. Man nav pieņemamas Bislana metodes.» 

Portālā Pietiek.com aprīļa beigās bez skaidras avota norādes ir publicēti it kā drošības iestāžu ziņojumi, saskaņā ar kuriem gan Abdulmuslimovs, gan Indorbajevs raksturoti kā divu organizētās noziedzības grupējumu līderi, kas vēlāk legalizējuši savu uzņēmējdarbību. Pēc portāla rakstītā, sākotnēji grupējumi esot nodarbojušies ar naftas produktu kontrabandu, bet pēc tūkstošgades mijas uzspieduši «jumta» pakalpojumus uzņēmējiem, kuri veido biznesu ar Krieviju un citām NVS valstīm. 

Sīvās cīņas par Krājbanku turpinājās arī saistībā ar administratora izraudzīšanos un vēlāk – tiesas ieceltās auditorkompānijas KPMG Baltics lēmumu apstrīdēšanu. Pret administratoru vērsās gan Antonovs, gan valdībā esošās apvienības Visu Latvijai! biedri, gan Saskaņas centrs – Rīgas mērs Nils Ušakovs arī bija starp tiem, kas iesniedza pieteikumu tiesā pret KPMG. Ušakovs skaidro, ka pirms mēneša vai diviem ticies ar Abdulmuslimovu un Gžibovski, kas piedāvājuši Rīgas domei atbalstīt pašvaldības bankas izveidi uz Krājbankas drupām. Bislans «atnāca ar vārdiem, ka viņš var kā uzņēmējs, zinot citus uzņēmējus, piedāvāt sanācijas variantu, kas palīdzētu saglābt Krājbanku ar nosacījumu, ka tur piedalās Rīgas dome», atstāsta Ušakovs, taču mērs atbildējis – nē, pilnīgi izslēgts. Vienīgais, ko viņš varētu atbalstīt, – Krājbankā palikušos Rīgas domes 10 miljonus latu pārvērst bankas kapitāldaļās, lai pēc gadiem, tās pārdodot, pašvaldība naudu atgūtu, taču Ušakovs saprotot, ka bankai nav investoru no Rietumiem. Bislans sarunu ar Ušakovu par Krājbanku vispār noliedz: «Pilnīgas muļķības!» 

Politikas purvā
Latvijas politisko vidi Bislans salīdzina ar purvu, kas iesūc sevī. «Katrs latvietis, kas nopelnījis miljonu, ir kopā ar Vienotību, Jauno laiku, Tēvzemi vai Saskaņas centru. Visi domā, ka es iešu politikā, bet priekš kam man tas? Tieši pretēji, es gribu izraut latviešus no politikas, lai viņi nesēž uz diviem krēsliem,» intervijā man stāsta Bislans. Labu paziņu loks viņam politiskajā vidē ir liels. Gatis Kokins, kurš viņu pazīst aptuveni 10 gadus, saka: «Būtu grūti atrast politisko partiju, kuras nevienu pārstāvi Bislans nekad nebūtu redzējis vai pazinis.» 

Vairāki aptaujātie Saeimas deputāti atzīst, ka katrs savā veidā ir pazīstami ar Bislanu, taču publiski nevēlas teikt neko. «Viņš vairāk aizdomātos pirms jēra nokaušanas, nekā  pirms sprandas apgriešanas cilvēkam,» savu atturīgumu skaidro kāds politiķis, kurš Bislanu pazīst daudzus gadus. 

Īpaša sadarbība Bislanam veidojusies ar iekšlietu ministriem. Kādreizējais ministrs, tagad SC deputāts Jānis Ādamsons atceras: «Ar viņu esmu pazīstams no 1994.gada. Iepazīšanās bija aizklātos apstākļos – man bija informācija par viņu.» Tolaik Latvijas valsts sadarbojusies ar čečenu grupējumu, un, «pateicoties pietiekami normālai sapratnei, Latvijas teritorijā tā sauktā čečenu organizētā noziedzība nav situsi tik augstu vilni kā Lietuvā un Igaunijā». LPP/LC iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons vēlāk kļuva par Bislana algotu darbinieku. Vienotības iekšlietu ministre Linda Mūrniece 2010.gada nogalē izlēma izskaidroties ar Bislanu pēc tam, kad bija publiski izteikusi pieļāvumu, ka partija Visu Latvijai! saņem «finansējumu no čečeniem». «Viņš ieradās ar ziediem – lielu pušķi,» atceras eksministre. Saruna bijusi asa, katrs palicis pie sava, bet neesot šķīrušies kā ienaidnieki. 

Drošības policijas veiktajā pārbaudē tolaik bija noskaidrots, ka gan pirms, gan pēc 10.Saeimas vēlēšanām VL pārstāvji ir tikušies ar Abdulmuslimovu, bet partijas ziedotāju vidū nav konstatēti ar organizēto noziedzību saistīti ziedotāji. Spriežot pēc KNAB datu bāzē pieejamās informācijas, VL ziedojuši vairāki AB Holding uzņēmumu darbinieki, to skaitā Bislana biznesa partneris Bite. Viņi atbalstījuši VL pirms 10.Saeimas vēlēšanām kopumā 5500 latu apmērā. 

VL līderi atzīst, ka ar Bislanu ir pazīstami, taču noliedz finansiālu atbalstu. Līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars skaidro: «Man patīk komunicēt ar gudriem cilvēkiem, pat ja viedoklis kādos jautājumos ir atšķirīgs.» Pirmsvēlēšanu vasarā 2010.gadā Dzintars ar ģimeni devies kopējā braucienā pa Latgali ar Bislana padomnieku Jēkabsonu – viņa džipā apbraukājuši pilsētas, tikušies ar uzņēmējiem. 

Bislans uztur labas attiecības arī ar politiskā spektra pretējo spārnu – SC. Nils Ušakovs gan viņu par draugu nesauc, tomēr atzīst: «Viņš dažas reizes ir bijis pie manis kabinetā.» Runas bijušas par darba jautājumiem, kas skar čečenus, bet nekad Bislans neesot runājis par personiskām biznesa lietām, kaut arī Rīgas dome Krievijas tirgū aktīvi virza zīmolu Rīgas marka, bet Bislans nesekmīgi darbojies ar konkurējošo zīmolu Baltijas marka. 

Mūsu vairāk nekā divas stundas ilgajā sarunā Bislans tur pa rokai grāmatu ar latviešu un krievu dzejas izlasi, stāsta, ka Latviju uzskata par savu zemi un Liepnieks, cita starpā, viņam palīdzot izprast Garlība Merķeļa Latviešu nianses. «Esmu pārliecināts, ka čečeni un latvieši iepriekšējā dzīvē ir bijusi viena tauta.» Īsto dzimteni viņš nav apmeklējis pēdējos 14 gadus, pats skaidro, ka tēvs miris, māte, brāļi un māsas pārcēlušies uz dzīvi citur, bet kāds viņu labi zinošs cilvēks atklāj – Bislans dzimtenē nevarot atgriezties, jo tas viņam varot maksāt dzīvību. 

Pats Abdulmuslimovs uzskata savu dzīvi par izdevušos – pieci bērni, sieva skaistule, tomēr adrenalīns ar katru gadu pieaugot. «Visu, ko nepaspēju īstenot dzimtenē, gribu realizēt šeit. Protams, ja tev ir emocijas, traks dzīvesveids un gribi daudz paveikt, tad kļūdas arī būs. Bet neesmu cilvēks, kurš lūgtu, lai viņam piedod. Stipriem cilvēkiem nav tiesību bēgt no kļūdām, viņiem par tām jāmaksā,» saka Bislans. Iespējams, KNAB izmeklēšana, kuras ietvaros viņš ticis nopratināts, dos kādu nojausmu par cenu, kas būs jāmaksā Bislanam, taču viņš pats KNAB aktivitātes salīdzina ar «kvaukšķa kodienu», pret ko viņam esot imunitāte.