Nākamnedēļ sāksies jauns laikmets kosmosa apgūšanā – 7.maijā ieplānots pirmā privātā kosmosa kuģa starts. To īstenos bagāts uzņēmējs, kas savulaik noticēja interneta komercijas iespējām un jau sen sapņo par jauniem projektiem ārpus mūsu planētas
Tumšā krekliņā un džinsos ģērbtais nepilnu 41 gadu vecais vīrietis ar jauneklīgu seju runā par ceļošanu uz Marsu. Ne jau tagad, bet kad pats būs vecs. Dzīvi uz Zemes viņš labprāt nomainītu ar Sarkano planētu. «Laba vieta, kur pavadīt pensijas gadus,» viņš saka pilnā nopietnībā.
Normālā situācijā šis būtu īstais brīdis beigt sarunu un atvadīties no prātu izkūkojušā. Vai arī pieklājīgi pasmaidīt: re, vēl viens fantastikas pārņemts dīvainis! Tomēr šo vīrieti nākas ņemt nopietni kaut vai viena iemesla dēļ: viņam jau ir savs kosmosa kuģis.
Dienvidāfrikā dzimušais Elons Musks ir nasks uzņēmējs, kas Amerikā nopelnījis prāvu žūksni naudas dažādos interneta jaunievedumos un tad dāsni investējis, veidojot pats savu kosmisko raķešu kompāniju SpaceX. Tiem, kas ir pazīstami ar komiksu par Dzelzs vīru un uz tā balstīto filmu, Musks atgādina tehnoloģijām apveltīto supervaroni Toniju Stārku. Abiem ir zināmas līdzības.
Autostāvvietā pie SpaceX mītnes novietots un karstajā Kalifornijas saulē cepinās Muska pievilcīgais sporta elektroauto, ko ražo Tesla Motors (viņš ir viens no autokompānijas dibinātājiem). Nav šaubu, ka ar tādu labprāt vizinātos arī Stārks. Ātri braucamrīki uzņēmējam patīk jau sen – savulaik pēc adrenalīna dzinās, lidojot ar privātu iznīcinātāju.
Bet pats galvenais – līdzīgi kā Stārks, arī Musks par savu uzdevumu uzskata pasaules glābšanu. Komiksa varonis cīnījās pret dažādiem ļaundariem, kas apdraud pasaules mieru, savukārt Musks uzstādījis sev grandiozāku mērķi – palīdzēt cilvēcei apgūt citas planētas. Viņaprāt, tas ir vienīgais veids, kā mēs varam pasargāt sevi no pašiznīcināšanās vai ārējām nelaimēm.
«Ir svarīgi, lai mēs spētu iemācīties dzīvot ne tikai uz Zemes. Mūsu planētas četru miljardu gadu vēsturē pirmo reizi ir sasniegts laikmets, kad tas kļuvis iespējams. Cerams, tas nebeigsies vēl ilgi. Vai arī var gadīties, ka tas tomēr būs īss… Mums ir jābūt tālredzīgiem un kaut kas jādara.»
Sapņotāju klubiņš
SpaceX ir pierādījums tam, ka Musks jau rosās. Kompānijas galvenā mītne atrodas netālu no Losandželosas lidostas. Firmas logo lepni piestiprināts pie neizteiksmīga angāra. Toties iekšā tiek plānota kosmisko ceļojumu revolūcija.
Angārā atrodas arī rūpnīca, kur top kosmiskās nesējraķetes. Mērķis ir kosmosa apgūšanā apsteigt tādas valstiskas iestādes kā ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde NASA un nodot to privātu uzņēmēju rokās. 2008.gada rudenī pēc trim neveiksmīgiem mēģinājumiem SpaceX ar ceturto piegājienu izdevās palaist kosmosā raķeti Falcon 1, un jau gadu vēlāk tā pēc malaiziešu pasūtījuma nogādāja orbītā māk-slīgo pavadoni. 2010.gada vasarā veiksmīgs bija arī lielākas un jaudīgākas raķetes Falcon 9 izmēģinājums. Pēc tā kompānija ķērās pie vairākkārt lietojama kuģa jeb kapsulas Dragon izstrādes, kas spētu kosmosā nogādāt gan kravas, gan arī cilvēkus.
Jāatzīst, ka tas ir apbrīnojams projekts. SpaceX tika nodibināts tikai 2002.gada jūnijā, un šajos nepilnajos desmit gados ir sasniedzis daudz vairāk nekā dažas valstis krietni ilgākā laika posmā. «Kad orbītā nonāca mūsu pirmā raķete, tas bija saviļņojošs brīdis,» atceras Musks. «Dienvidkoreja to neveiksmīgi mēģinājusi divas reizes. Brazīlija mēģināja trīs reizes, un nekā.»
SpaceX nav vienīgie, kas, tā teikt, mērķē uz zvaigznēm. Kosmosa apgūšanas sacīkstēs iesaistījušās arī citas privātpersonas. Savu raķeti būvē interneta veikala Amazon dibinātājs Džefs Bezoss (48) – Blue Origin New Shepard jau veikusi dažus izmēģinājuma lidojumus un tiek pilnveidota. Videospēļu Doom, Quake and Rage radītājs Džons Karmaks (41) izveidojis firmu, kas vēlas organizēt lidojumus uz Mēnesi. Savukārt britu uzņēmējs Ričards Brensons (61) pirms astoņiem gadiem sāka projektu Virgin Galactic ar mērķi organizēt kosmisko tūrismu – plānots, ka pirmie lidojumi varētu sākties nākamgad, un par iespēju palidināties dažas minūtes Zemes zemākajā orbītā jau aptuveni 400 cilvēku esot nopirkuši biļetes par 200 000 dolāru.
Tomēr SpaceX šajā privāto iniciatīvu grupā ir ticis vistālāk, un arī firmas mērķi ir vis-ambiciozākie. To apliecina vairāki noslēgtie pasūtījumi, kuru kopsumma rēķināma simtos miljonu dolāru.
Darbinieki ar tetovējumiem
Tajā pašā laikā SpaceX nemaz nerada iespaidu, ka iedarbināta kaut kāda milzīga mašinērija. Patiesībā tā ir pilnīgs pretstats pompoziem lielvalstu projektiem vai milzīgām korporācijām. SpaceX drīzāk atgādina tipisku interneta inovāciju firmu, kuru aizgrābis sapnis par vēlmi izrauties no Zemes gravitācijas. Angāra iekštelpas ir tipisks Silīcija ielejas uzņēmumu paraugs – atvērta tipa plānojums, pats Musks sēž pie rakstāmgalda, kas no pārējiem kolēģiem atdalīts ar zemu sieniņu. Darbinieki valkā krekliņus un krosenes. Dažiem ir kazbārdiņas un banāli tetovējumi.
Pa plašo rūpnīcu pārvietojas ar trīsriteņiem. Un vēl pavisam nesen, kamēr darbinieku štats nebija pārsniedzis 1000, Musks personiski piedalījās katra jauna darbinieka atlasē. Priekšnieks ir pārliecināts, ka jauna uzņēmuma sajūta un «visi kopā» darba kultūra ir būtiska šā projekta īstenošanā. «Cilvēki strādā labāk, kad labi apzinās, ko vēlas sasniegt. Ir svarīgi, lai katru rītu būtu vēlēšanās nākt uz darbu un priecātos par to, ko paši dara.»
Idejas un miljoni
Šāda darba kultūra ir Muska asinīs, jo viņš pats ir viens no veiksmīgākajiem un bagātākajiem uzņēmējiem informācijas tehnoloģiju jomā. Pie sava pirmā datora dienvidafrikāņu inženiera un kanādiešu modeles dēls tika 10 gadu vecumā, kad dzīvoja Pretorijā. Puika pašmācības ceļā apguva programmēšanu un jau 12 gadu vecumā pārdeva savu pirmo komerciālo programmatūru – spēli Blastar.
17 gadu vecumā Musks pārcēlās uz Kanādu, lai kādu laiku pastrādātu radu lauku saimniecībā. Pēc tam iestājās Pensilvānijas Universitātē ASV. To pabeidza ar diviem diplomiem – fizikā un ekonomikā. Labās sekmes nodrošināja vietu turpināt zinātnisko darbu Stenfordā. Taču pēc diviem gadiem – 1997.gadā – viņš nolēma pamest universitāti un izveidoja savu pirmo interneta kompāniju Zip2, kas izstrādāja programmatūru mediju uzņēmumiem. 1999.gadā viņš to pārdeva par vairāk nekā 300 miljoniem dolāru un sāka projektu X.com, kas pārtapa par PayPal – globālu e-komercijas firmu, kas palīdz veikt maksājumus un naudas pārvedumus internetā. 2002.gadā to pārpirka interneta izsoļu firma eBay – par 1,5 miljardiem dolāru.
Pēc šiem darījumiem Musks kļuva stāvus bagāts un varēja atļauties bezbēdīgu dzīvi līdz mūža galam. Taču tas nav viņa garā. Viņam gribas rosīties.
Sarunāties ar Musku nav viegli. Viņš ir piezemēts un draudzīgs, kaut gan brīžiem nepamet sajūta, ka viņa domas patiesībā joņo kaut kādā augstākā līmenī. Kad pajautāju, kāpēc viņš dara to, ko dara, atbilde izklausās jau iepriekš noslīpēta un tajā pašā laikā patiesa. «Kad vēl studēju universitātē, biju pārliecināts, ka cilvēces nākotni ietekmēs trīs jomas: internets, uz atjaunojamo enerģiju balstīta ekonomika un kosmosa izpēte, kas ļaus dzīvībai izplesties ārpus Zemes.» Viņaprāt, labākais veids trešā mērķa sasniegšanai ir kosmisko ceļojumu idejas popularizēšana, pārliecinot, ka tas nav nekas neprātīgi dārgs. Tieši tā dzima SpaceX. Musku vadīja pārliecība, ka līdz šim kosmosa industrijā dominē ne visai efektīvas valdības institūcijas. Sākot visu no jauna, burtiski atgriežoties pie pamatiem, būtu iespējams turpināt iekarot kosmosu ātrāk un lētāk.
Muskam izrādījās taisnība. SpaceX radītie dzinēji Merlin ir vienkāršs un skaists inženierijas piemērs, turklāt tie ir ne mazāk jaudīgi. Tos darbina augstas raudzes petroleja, kas ir lētāka par citām raķešu degvielām. Vienkāršas ir arī kompānijas izstrādātās nesējraķetes – Falcon 1 un Falcon 9. Tām ir mazāk posmu (kas pakāpeniski atdalās pacelšanās laikā), un tās lielākoties iespējams izmantot atkārtoti. Tātad jebkuras kravas nogādāšana kosmosā kļūst lētāka.
Atgriešanās pagātnē ir arī kapsula Dragon. Tā ne tuvu nelīdzinās lielajiem amerikāņu atspoļkuģiem, kas tika norakstīti pērn pēc 30 gadu kalpošanas. To vietu kā kosmosa «taksometrs» tagad ieņems kapsula, ko lepni dēvē par kuģi, bet kas drīzāk atgādina konusveida cilindru un kurš vairāk iederas pagājušā gadsimta 60.gadu tehnoloģiju estētikā. Vienīgā lieta, ko Musks šajās kapsulās vēlas modernizēt, ir izturīgu iluminatoru izbūve, jo agri vai vēlu kapsulu izmantos ne tikai kravu, bet arī astronautu pārvadāšanai. «Es pats arī vēlos palidot ar Dragon,» saka Musks. «Varbūt pēc dažiem gadiem, kad bez starpgadījumiem būs notikuši vairāki kravu lidojumi. Tam vajadzētu būt sasodīti izklaidējoši. Kaut kas tāds, kas pilnīgi izmaina dzīvi.»
Ambiciozs introverts
Tiesa, Muska dzīve jau ir izmainījusies. Kā gan izbēgt no publicitātes, ja esi kļuvis par reālu Tonija Stārka prototipu, kurš sapņo doties pensijā uz Marsu? Tas gan nenākas viegli, jo zem runīgā vīrieša čaulas patiesībā slēpjoties persona, kas interviju vietā labprātāk pavadītu laiku pie savām raķetēm. «Man bija jāiemācās kļūt ekstravertākam. Parasti būtu tā, ka es visu dienu sēžu sapulcēs ar dizaineriem un ģenerēju idejas, taču tad neviens neuzzinātu par mūsu plāniem. Ir jārunā, jāstāsta. Es gribu saņemt arī sabiedrības atbalstu idejai, ka dzīve iespējama arī ārpus Zemes.»
Par nelaimi, atpazīstamībai ir savas ēnas puses. Dzeltenā prese ilgi ķidāja šķiršanos no kanādiešu rakstnieces un viņa piecu bērnu mātes Džastīnas Muskas. Daļēji pie vainas bija bijusī dzīvesbiedre, kura ilgo šķiršanās procesu un naudas dalīšanu aprakstīja savā blogā. Lai atspēkotu dažādus pārmetumus, uzņēmējs nolēma publicēt savu versiju. Diezgan garais raksts populārajā ziņu portālā Huffington Post sākās ar teikumu: «Ja man tiktu dota iespēja izvēlēties, es drīzāk iedurtu savā plaukstā dakšiņu, nevis publiski iztirzātu privāto dzīvi.»
Jāatzīst, ka Muska vēlme palikt neuzkrītošam savā ziņā ir pārsteidzoša, ja ņem vērā to, cik lielas ir viņa ambīcijas. «Man riebjas dalīties ar privātām lietām,» viņš saka. «Man nav sava profila Facebook. Es nelietoju tviteri. Protams, es labi zinu, kas tie tādi ir, bet es tos neizmantoju.»
Ārpus darba, kur viņš reizēm pavada līdz pat 100 stundām nedēļā, Muska brīvais laiks atvēlēts tikai centieniem būt par labu tēvu. Tieši bērnu dēļ viņš atteicās no hobija lidot ar iznīcinātāju. «Man viņi ir pieci. Kad kļuvu par tēvu un sāku vadīt vairākas kompānijas, man bija tik daudz pienākumu, ka nolēmu – nebūtu prātīgi uzņemties papildu riskus.»
Pārdodam iedzīvi un prom…
Tātad Musks un viņam līdzīgi uzņēmēji ir kosmisko lidojumu nākotne? Pilnīgi iespējams, zinot, ka slaveno «vectētiņu» NASA vajā budžeta problēmas un sabiedrības skepse par nodokļu naudas tēriņiem. SpaceX ir biznesa projekts, kas plāno atpelnīt investīcijas, nebāžot rokas valsts kabatās. «Būtiskākie izaicinājumi ir panākt, lai cilvēki uzticas mūsu kuģu drošībai, un tas tiek sasniegts par saprātīgu cenu,» saka Musks. «Valdības iestādēm šīs lietas diez cik labi nepadodas.»
Tomēr Musks aizvien ir sapņotājs, ne tikai biznesmenis. Viņš nedibināja SpaceX tikai tālab vien, lai kļūtu bagāts otru reizi. Gluži pretēji – viņš patiesībā riskē ar savu turību, lai izsistos dārgā nozarē, kur investēt naudu var atļauties tikai saujiņa bagātnieku. Musks SpaceX uzskata par ieguldījumu cilvēces liktenī. «Domāju, ka dzīve nav tikai ikdienišķu problēmu risināšana. Ir jābūt arī kaut kam tādam, kas iedvesmo. Kad amerikāņi nolaidās uz Mēness, tas bija visas cilvēces sasniegums. Ikviens, kam bija izdevība būt pie televizora, tobrīd skatījās tiešraidi televīzijā.»
Musks cer, ka ar līdzīgu entuziasmu cilvēki sekos viņa mēģinājumam aizsūtīt kuģi uz Marsu. Agri vai vēlu viņš to sasniegšot. SpaceX palīdzēs cilvēcei izplesties Visumā, sola Musks. «Viens no mūsu ilgtermiņa mērķiem ir panākt, lai cilvēku un preču transportēšana uz Marsu ir pietiekami lēta un tajā pašā laikā droša – lai ikvienam, kam rodas vēlēšanās pārdot savu iedzīvi un pārcelties uz citu planētu, tas būtu iespējams.»
Musks tic, ka to izdosies panākt nākamo 20 gadu laikā, lai gan daudzi eksperti, to dzirdot, ironiski ķiķina. «Man pašam divas desmitgades liekas kā puse mūžības. Tas ir ilgs laiks,» saka uzņēmējs, pabrīnoties par citu cilvēku skepsi.
Protams, visvienkāršāk to visu uztvert kā bagāta cilvēka untumus un sapņus. Tajā pašā laikā nevar nepamanīt, ka SpaceX mītne zum kā bišu strops un savas pastāvēšanas laikā kompānija ir sasniegusi neticami daudz – to apliecinās arī 7.maijā plānotais pirmais privātā kosmosa kuģa starts.