Mobilizēt katrai spēlei • IR.lv

Mobilizēt katrai spēlei

5
Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Inta Lase

Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Teds Nolans (54) ir pārliecināts – no jaunajiem talantiem un vecajiem bukiem izdosies izveidot komandu, kas strādās precīzi kā Šveices pulksteņa mehānisms

Labākais treniņš šonedēļ, – nedēļu pirms pasaules hokeja čempionāta moži smaidot man saka Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans. Tiekamies pusdienlaikā, tomēr pusdienas neēdam, jo kopš NHL laikiem Nolans pieradis maltīti ieturēt vakarā. Viņš neslēpj gandarījumu, ka izlase, kurā katrs spēlētājs atgriezies ar regulārā čempionāta bagāžu, beidzot sāk atrast vienotu rokrakstu – tas attiecas gan uz spēles tehnisko zīmējumu, gan uz noskaņojumu. Spēlētāja psiholoģija ir viens no mūsu sarunas atslēgvārdiem. Nolans pirms darba sākšanas esot «brīdināts» par latviešu īpatnībām – nespēju iemest, nesavāktību spēlē ar vājāku pretinieku, par spēlētāju stūrgalvību un «prasmi» trenera padomus laist gar ausīm. «Abi mani dēli spēlē NHL, un vienīgais, ko es no viņiem prasu, ir katru spēli aizvadīt ar pilnu atdevi,» saka Nolans, kurš šādu recepti izrakstījis arī mūsu izlasei. Turklāt pārliecinājies, ka ar profesionalitāti un «darba ētiku» mūsējiem viss kārtībā. Pirmajos treniņos gan slidojuši ar pamatīgu rūpju rievu pierē, taču pēdējās nedēļās puiši atraisījušies, uzdod jautājumus trenerim un cits citam uzsit pa plecu, ja izdevusies laba kombinācija vai piespēle. «Man svarīgi, lai spēlētājiem ir profesionālā dzirkstele, vieglums un lai viņiem ir gandarījums par padarīto, lai ir sajūta, ka nevar vien sagaidīt nākamo treniņu,» stāsta Nolans. Viņš atšķirībā no citiem treneriem neliek izlases treniņus agri no rīta un vēlu vakarā, jo uzskata – profesionāļiem, un latvieši tādi ir, pietiek ar vienu kvalitatīvu nodarbību dienā. Turklāt rēķinās, ka daudziem aiz muguras ir smaga sezona, tāpēc nedrīkst pārforsēt, citādi čempionāta priekšvakarā var iekrist fiziskās un psiholoģiskās kondīcijas «bedrē».

Viena no Latvijas hokeja izlases iezīmēm, kuru Nolans grasās lauzt, ir nespēja mobilizēties spēlei ar vājāku pretinieku. Cik reižu bijis tā, ka ar hokeja lielvalstīm mūsējie cīnās kā līdzīgs ar līdzīgu, bet spēlē ar pastarīšiem šķiet – kāds komandu samainījis. Tā bija arī pērn Slovēnijā, kur izcīnītā 13.vieta neapmierināja Latvijas Hokeja federāciju (LHF), kas atlaida visu komandas vadību, tā liekot punktu sešus gadus ilgušajai Oļega Znaroka ērai pie izlases stūres. «Es neskatos atpakaļ, bet uz priekšu un esmu pārliecināts – šī komanda var uzvarēt jebkuru pretinieku, taču tas nozīmē – katrā spēlē jāparāda labākais sniegums,» saka Nolans, kuru pērnvasar darbā ar izlasi uzaicināja LHF prezidents Kirovs Lipmans. Pirmo reizi federācijas vadība devās uz ASV, lai personīgi tiktos ar iespējamajiem trenera kandidātiem, no kuriem labākais izrādījās tieši Nolans. Viņš bijis vairāku NHL klubu galvenais treneris. 

Gatavojoties čempionātam, Nolans ir rūpīgi studējis gaidāmo pretinieku spēles stilu, tāpēc uzskata – Stokholmā nebūs favorītu un pastarīšu. «Kāpēc gan nedomāt, ka arī latvieši var izcīnīt medaļu?» viņš provocē. Nolans domā, ka jānoslīpē katra spēles detaļa – ar pilnu atdevi jācīnās katru mirkli, jāpiespēlē, nevis jāpārtur ripa, bet aizsardzībā nevar kalkulēt, vai spēlēs pret pretinieka pirmo vai ceturto piecnieku. Labi skan, bet – kā to panākt? «Tas ir trenera uzdevums un nav vienkārši,» atzīst Nolans. Taču viņš uzsver – psiholoģiskā saskaņa komandā ir laba, un pēdējos treniņos noslīpēta saspēle maiņu ietvaros. «Uzvarai vajag pacietību, bet, ja ir sajūta, ka vari paļauties uz maiņas biedriem, ka visi spēlējat ar vienu mērķi – uz vārtiem -, būs rezultāts,» uzskata Nolans. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu