Būtu aplami, ja atlaist Saeimu varētu vienkāršāk, nekā ierosināt jaunu likumu
Saeimas otrajā lasījumā pieņemtās izmaiņas referendumu ierosināšanas kārtībā vieš bažas, ka tās var samazināt, nevis paplašināt iespējas rīkot tautas nobalsošanas. Ja likumprojekts arī galīgajā lasījumā tiks pieņemts pašreizējā sasteigtajā un tehniski nenodrošinātajā variantā, pilsoņiem būs vienkāršāk atlaist visu Saeimu, nekā ierosināt atsevišķu likumu grozījumus.
Uzreiz jāuzsver – nav patiesi Saeimas opozīcijas apgalvojumi, ka jaunā kārtība palielināšot referenduma ierosināšanas slieksni no pašreizējiem 10 tūkstošiem līdz 150 tūkstošiem parakstu un tieši tāpēc referendumus nevarēs sarīkot vispār. Referenduma ierosināšanai arī tagad nepieciešami tie paši aptuveni 150 tūkstoši jeb, kā noteikts Satversmē, vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti, tikai to vākšana notiek divos posmos – pirmos 10 tūkstošus savāc paši pilsoņi, tad pārējo vākšanu organizē Centrālā vēlēšanu komisija. Likuma izmaiņas nemainītu referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu kopējo skaitu. Vienkārši visi paraksti būtu jāsavāc pašiem pilsoņiem.
Visnotaļ saprātīgi šķiet likumprojekta autoru iebildumi, ka pašlaik pietiek ar 0,6% vēlētāju iniciatīvu, lai valstij, proti, nodokļu maksātājiem būtu jātērē pusmiljons latu (tik maksā CVK rīkota parakstu vākšana), lai pārbaudītu, vai tik nelielas daļas sabiedrības idejai ir plašāks atbalsts. Nudien, slieksnis varbūt ir par zemu. Taču nav notikušas diskusijas, kāds būtu labāks, nevis tikai lētāks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.