Krīze Ievu Plaudi-Rēlingeri no miljonāres pārvērta parādniecē, bet viņas 20 gadus būvēto skaistumkopšanas impēriju Kolonna – par nevērtīgu firmu mudžekli. Šķiet, ka miljoni ir neatgriezeniski zuduši gan uzņēmējai, gan kreditoriem. Taču Ir pētījums maksātnespējas procesos atklāj «sakritības», kas izskatās pēc koruptīvām shēmām un rada aizdomas – Kolonnas saimnieki ārzonās slapstās no parādu piedzinējiem un nebūt nav zaudējuši kontroli pār biznesu, kas rit, kā ierasts
Kad pāri Latvijai vēlās pirmais postpadomju biznesa vilnis, kooperatīvs Auseklītis ar slaveno reklāmas saukli «Jums ir problēmas? Nieki!» piesaistīja daudzus fantastiskas peļņas tīkotājus. Mūsu laikos šis sauklis ideāli piestāvētu citiem «kooperatīviem», kas agonējošās tieslietu sistēmas fonā veikli risina parādos slīgstošu uzņēmēju problēmas. Viņi kā pēc burvja mājiena spēj atbrīvot no miljoniem vērtām kredītsaistībām, pasargāt īpašumu no parādu piedzinējiem vai arī palīdzēt pārņemt apnicīga konkurenta firmu.
Kas viņi ir? Maksātnespējas administrēšanas «kooperatīvi», kas iemācījušies apiet formāli it kā pilnīgi caurskatāmo maksātnespējas sistēmu un kopā ar paziņām tiesu varā panākt saviem klientiem izdevīgu iznākumu.
Veidojot šo rakstu, Ir runāja ar dažādiem maksātnespējas procesu pārzinošiem cilvēkiem, kuri joprojām darbojas šajā sistēmā vai arī ir to pametuši un pie izslēgta diktofona bez minstināšanās atzīst – Latvijā eksistē vairāki šādi «kooperatīvi» jeb maksātnespējas administratoru grupas, kas sadalījušas ietekmi un izkopušas «likumīgas» shēmas.
«It kā individuāli praktizējoši maksātnespējas administratori, no kuriem liela daļa vienlaikus ir arī advokāti, apvienojušies grupās, kas var sakārtot visu tā, ka pat vienas maksātnespējas lietā viņu cilvēki pārstāv pretēju pušu intereses. Piemēram, viens no grupas ir maksātnespējas administrators, citi – pārstāv kreditoru intereses, vēl kāds – parādnieku.
Savstarpēji koordinētās darbībās viņi atkarībā no vajadzības var īstenot visdažādākās shēmas, kas balansē ne tikai uz ētikas normu robežas,» – tā situāciju raksturo cilvēks ar ilggadēju pieredzi maksātnespējas procesu jautājumos, kas neatļauj publiskot savu vārdu. Viens shēmas piemērs – maksātnespējīgam uzņēmumam īpašnieki rada lielus parādus pret kādu firmu, ko patiesībā paši kontrolē, bet pēc tam «draudzīga» administratora vadībā aktīvi par simbolisku samaksu nonāk vajadzīgajās rokās, kamēr pārējiem kreditoriem nākas samierināties ar mazumiņu vai tie vispār paliek tukšā. «Viņus neviens neuzrauga – Maksātnespējas aģentūra neko nespēj izdarīt, bet no policijas vispār nav nekādas jēgas – cilvēkam trīs reizes jāskaidro, kas ir cesija [jeb parādsaistību nodošana citai personai].»
Formāli viss šķiet kārtībā – likums un virkne noteikumu paredz mehānismu, lai maksātnespējas procesā nodrošinātu godīgumu un caurskatāmību. Galvenais garants tam ir nejaušības princips lietu sadalē. Proti, Maksātnespējas aģentūrā izveidota sistēma, kas maksātnespējas ierosinātājiem liedz ietekmēt administratoru izvēli, jo tiesa tos apstiprina rindas kārtībā un iepriekš it kā nav iespējams izkalkulēt «sava» administratora kandidatūru. Tomēr Ir pētījums apliecina, ka šī sistēma ir nevainojama tikai uz papīra, bet realitātē pielāgojama ieinteresēto klientu vajadzībām.
Maksātnespējas aģentūras direktors Ervīns Ābele uzsver, ka sistēma ir laba un ja kāds godīgā veidā spēj izplānot sev vajadzīgā administratora iecelšanu, «tad šis cilvēks var paredzēt pasaules galu, viennozīmīgi!». Daži gadījumi, kas saistīti ar negodprātīgu uzņēmēju un tiesas rīcību, aģentūras vadībai gan likuši aizdomāties par sistēmas darbību. «Protams, esam dzirdējuši par rindu darbību un iespējamo administratoru salikšanu. Protams, ka mēs uzraugām. Rinda darbojas kā tehnika, bet – vai tiesā ir kāds runājies vai nav, vai viens cilvēks ar otru kaut ko [sarunā], nu, minēt to…,» domu nepabeidz Ābele.
Maksātnespējas reģistrs liecina, ka administratora darbam nepieciešamie sertifikāti izsniegti 331 cilvēkam. Viņi ikdienā pieņem tūkstošiem un pat miljoniem latu vērtus lēmumus. Saskaņā ar Lursoft apkopoto informāciju pēdējo trīs gadu laikā maksātnespējas procesam pakļauti vairāk nekā 5260 uzņēmumi, kuru kopējā aktīvu vērtība pirms maksātnespējas bijusi vairāk nekā 3,3 miljardi latu. Šī summa ir salīdzināma ar šāgada valsts pamatbudžeta izdevumiem.
Nav šaubu, ka administratoru vidū ir godprātīgi profesionāļi, par kuru darbības atbilstību likumu un ētikas normām nerodas nekādas bažas. Tomēr netrūkst lietu, kurās dīvainības un atkāpes no teorētiskā ideāla jāskaidro vai nu ar pārāk daudzām «nejaušām sakritībām», vai arī jāmeklē negodīgu shēmu pēdas. Viens no gadījumiem, kas rada daudzus grūti atbildamus jautājumus, saistīts ar pazīstamo biznesa līderi Ievu Plaudi-Rēlingeri un viņas radīto koncernu Kolonna.
Neglītās pārvērtības
Kolonnas skaistumkopšanas salonos prasmīgu meistaru rokas spēj izmainīt klientu tēlu līdz nepazīšanai, taču paša koncerna piedzīvotais nemaz nelīdzinās laimīgajām pārvērtībām. Pirms krīzes grupā ietilpa 21 uzņēmums, un, pēc pašu sniegtajām ziņām, 2009.gadā a/s Holding Kolonna apgrozījums sasniedza 105 miljonus eiro. Taču dažu pēdējo gadu laikā ne tikai mainījušies Kolonnas grupas uzņēmumu nosaukumi un kapitāldaļu īpašnieki, bet arī ierosināti maksātnespējas procesi.
Grupa «izrādījās tukša kā miltu maiss», intervijā atzīst maksātnespējas administratore Maija Andersone, kas pašlaik pārvalda Kolonnas grupas «māteskompāniju» DK Holding.
2008.gada vasarā, kad medijus aplidoja kārtējais Baltic Screen veidotais Latvijas miljonāru tops, Ievai Plaudei tajā bija ietekmīgākās sievietes – miljonāres tituls. Viņas aktīvi tika lēsti 15 miljonu vērtībā, kas nodrošināja 14.vietu Latvijas biznesa zvaigznājā. Pirmajā trijniekā kopā ar Parex bankas īpašniekiem bija ekspremjers Andris Šķēle, bet desmitniekā vietiņa atradās arī enerģiskajam politiķim Aināram Šleseram.
Pēc diviem gadiem, 2010.gada pavasarī, Plaude-Rēlingere, Šķēle un Šlesers atkal ir kopā, tikai šoreiz uz krīzes aizskaloto miljonāru glābšanas plosta – politiskajā apvienībā Par labu Latviju! (PLL).
«Mūsu mērķis – lai 2020.gadā Latvija ir izcilākā mazā ekonomika. Lai katrā uzņēmumā vidējā darba alga būtu 3000 eiro mēnesī,» Plaude-Rēlingere saka uzrunā šā pirmsvēlēšanu projekta dalībniekiem. Tolaik intervijā Ir viņa par absurdu nosauc pieņēmumu, ka doties politikā liek problēmas biznesā. Nenoliedzot, ka aizvadītais krīzes gads, kā jebkuram uzņēmumam, bijis smags un «Kolonnas kosmētikas un viesnīcu biznesā klientu skaits, pirkumu skaits ir pieaudzis, bet apgrozījums ir sarucis dramatiski – uz pusi», vienlaikus apliecina uzticību savam lolojumam: «Es radīju Kolonnas brendu 91.gadā, es sevi ar šo brendu asociēju, un es esmu uzņēmusies atbildību par to. Es nevaru kaut ko vienkārši pamest un aiziet.»
Pēc vēl dažiem mēnešiem, kad vēlētāji noliek PLL nevis pie valsts stūres, bet Saeimas opozīcijā, Plaude-Rēlingere tomēr izstājas no spēles un piesaka privāto maksātnespēju. Kā galveno atbildīgo šajā krahā piesaucot komercbankas, it īpaši Parex banku, kas iesaldējusi 3,6 miljonus eiro Kolonnas līdzekļu. Viņas pašas parādi sasniedz septiņus miljonus latu, bet, ieskaitot dažādām bankām sniegtos galvojumus Kolonnas grupas uzņēmumiem, – 25 miljonus. Savukārt viņai piederošo īpašumu vērtība lēsta zem miljona latu.
Tiesai par Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju nākas lemt divreiz, jo 2010.gada nogalē pasludinātā maksātnespēja tiek apstrīdēta un Augstākās tiesas Senāts lēmumu atceļ. Parex iebilst, ka uzņēmēja veikusi virkni darbību, lai izvairītos no savu saistību izpildes. Tomēr pērnā gada novembrī tiesa atzīst Plaudi-Rēlingeri par maksātnespējīgu un sāk bankrota procedūru, kurai jānoslēdzas piecu gadu laikā.
Gan uzņēmējas, gan arī Kolonnas grupas firmu maksātnespējas procesos atklājas bēdīga aina – ir milzu parādi, bet pretī nav vērtīgu aktīvu, kurus kreditori varētu pārdot un atgūt savu naudu. Banku aizdevumiem kā nodrošinājums kalpojuši savstarpēji saistītie Kolonnas ķēdes uzņēmumi, kuri nu paši nonākuši grūtībās.
Tomēr, vērīgāk ielūkojoties darbībās, kas ar Kolonnas grupas uzņēmumiem veiktas, rodas jautājums – kā gan nejaušas atlases princips maksātnespējas administratora izvēlē spēj nodrošināt to, ka maksātnespējas procesā rīkojas personas, kurām ir redzamas saites ar Kolonnas līdzšinējiem īpašniekiem?
Aizdomīgas sakritības
Mārupes novadā, necilā ēkā netālu no lidostas Rīga, prakses vieta ir vienpadsmit maksātnespējas administratoriem. Viņi visi īrē darbavietas no viena saimnieka – rokasbumbas trenera Zigmāra Stoļarova, kurš pats agrāk darbojies kā maksātnespējas administrators. Viņa sertifikāts kopš 2010.gada decembra gan ir anulēts, jo Stoļarovs ir notiesāts. Viņš kopā ar maksātnespējīga uzņēmuma Venta Lukss administratori Elīnu Vidzi bija pieprasījis un saņēmis neatļautus labumus no kāda šā uzņēmuma parādnieka.
Necilajā Mārupes ēkā es tiekos ar Maiju Andersoni. Kopš pērnā gada maija viņa ir maksātnespējas administratore Kolonnas grupas centrālajam uzņēmumam – akciju sabiedrībai DK Holding, kuras nosaukums agrāk bija Holding Kolonna.
Nosaukuma maiņa nav vienīgā pārvērtība, ko pēdējā laikā piedzīvojis šis uzņēmums. Sākotnēji tā vienīgā īpašniece bija pati Kolonnas grupas saimniece Ieva Plaude, taču līdz ar krīzi īpašnieku pēdas pazūd ārzemju uzņēmumos. 2009.gadā visas kapitāldaļas nonāk Menas salā reģistrēta uzņēmuma Kolonna Limited rokās, vēlāk uz brīdi par līdzīpašnieku kļūst un tad atkal pazūd Maskavas firma Domo Invest Ltd.
Pērnā gada sākumā DK Holding parādsaistības pārsniedz 6,3 miljonus latu un ir lielākas par aktīviem, līdz ar to uzņēmums iesniedz tiesā maksātnespējas pieteikumu. Taču dažas nedēļas pirms šā soļa holdings nolemj mainīt savu juridisko adresi – no Valdemāra ielas 20 Rīgā, kur gadiem atradušies un joprojām atrodas Kolonnas uzņēmumi, adrese tiek mainīta uz kādu Liepājas ielas namu Kuldīgā.
Līdz ar adreses maiņu maksātnespējas pieteikums ir piekritīgs Kuldīgas rajona tiesai. Šajā tiesā pieteikumu izskata un apmierina tiesnese Daina Alksne, viņa arī apstiprina maksātnespējas administratori – mums jau zināmo Maiju Andersoni, kura tieši tobrīd izrādās Maksātnespējas aģentūras «rindas» jeb administratoru nejaušā saraksta pašā augšgalā.
Šai sakritību virknei būtu vieglāk noticēt, ja nezinātu, ka tiesnese Alksne un administratore Andersone ir labi pazīstamas. Viņas gadiem ilgi ir strādājušas Kuldīgā par advokātēm kopējā adresē, Liepājas ielā 1. Andersone, kas joprojām turpina advokāta praksi Kuldīgā, man skaidro – adrese esot bijusi viena, taču katra strādājusi atsevišķi. Tomēr Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izdotajā grāmatā Latvijas advokatūra lasāms kas cits – pirms tiesneša karjeras atsākšanas Alksne trīs gadus ir bijusi advokātes Andersones palīdze. Tiesneses skaidrojumu neizdodas iegūt, jo Alksne atsakās runāt.
Ar to sakritības šajā lietā nebeidzas. Administratore Maija Andersone ne vien īrē darba telpas no bijušā kolēģa Zigmāra Stoļarova, bet jau 2006.gadā ir izsniegusi pilnvaru Stoļarovam pilnībā rīkoties administratores vārdā, un vēl līdz pērnā gada rudenim šī pilnvara nebija atsaukta. Zināms, ka Stoļarovs pārstāvējis Andersoni arī šajā Kolonnas lietā, sazinājies ar DK Holding kreditoriem, lai gan Andersone sarunā ar žurnālu to noliedz, bet Stoļarovs no sarunas izvairās – neatbild uz zvaniem un īsziņām. Tomēr Stoļarova aktivitātes šajā maksātnespējas procesā konstatēja arī Maksātnespējas aģentūra, kas veica pārbaudi pēc saņemtajām sūdzībām un konstatēja, ka tādējādi maldināti kreditori un «nav nodrošināta DK Holding maksātnespējas procesa likumīga un efektīva norise».
Kāpēc Stoļarova iesaiste met ēnu uz šo lietu? Pat ja Stoļarovs nebūtu tiesāts par nelikumīgām darbībām citā maksātnespējas procesā un zaudējis administratora sertifikātu, viņš Kolonnas lietā nedrīkstētu darboties, jo iepriekš pats ar to bijis saistīts. Proti, 2007.gadā viņš bija valdes loceklis uzņēmumā Reho, kas apsaimniekoja viesnīcas Hotel de Rome un Konventa sēta. Tolaik SIA Reho uz pusēm ar Rīgas pašvaldību piederēja Vācijas firmai Riga Hotel GmbH&Co Betriebs KG, kuras īpašniekus Vācijas reģistrs neizpauž, taču uzņēmuma valdē darbojies gan Ievas Plaudes bijušais dzīvesbiedrs Jānis Lasmanis, gan tagadējais vīrs Gerds Rēlingers.
Uzņēmumā Reho redzamas vēl citas saites, kas rada jautājumus ne vairs par maksātnespējas procesā iesaistīto personu godīgumu, bet gan par šā viesnīcu biznesa īpašnieku politiskajiem krusttēviem Rīgas domē. Proti, pēc vairāku gadu stīvēšanās un nesekmīgiem mēģinājumiem pārdot Hotel de Rome 2009.gada sākumā Rīgas dome beidzot nolēma, ka pārdos savas SIA Reho kapitāldaļas. Pašvaldībai jau kopš pirmsākumiem pieder puse no šā Latvijas un Vācijas kopuzņēmuma, kas 1991.gadā tika radīts, lai attīstītu pašvaldībai piederošās viesnīcas pašā Vecrīgas sirdī.
2009.gada vasarā pēc vēlēšanām nomainījās domes vadība un pie varas Rīgā nāca enerģiskais Aināra Šlesera un Nila Ušakova duets. Kā liecina Lursoft informācija, pašvaldība Rīgas mēra Ušakova personā 2009.gada novembrī ir noslēgusi ķīlas līgumu ar Vācijas firmas Riga Hotel GmbH&Co Betriebs KG pārstāvi Jāni Lasmani par to, ka pašvaldības pārdotās SIA Reho kapitāldaļas kalpo kā nodrošinājums aizdevumam 1,03 miljonu latu vērtībā. Tas nozīmē, ka Rīgas dome nesaņēma naudu par Reho kapitāldaļu pārdošanu, tā vietā paturot tiesības saņemt šīs kapitāldaļas atpakaļ, ja miljons netiktu samaksāts.
Rīgas domē paskaidroja Ir, ka līgums saskaņā ar privatizācijas likuma noteikumiem paredzot pakāpenisku samaksu 10 gadu laikā. Vai kaut santīms jau ir ienācis pašvaldības kasē, noskaidrot neizdevās.Toties zināms, ka šāgada augustā pašvaldības ķīlas līgums ir pārjaunots ar citu uzņēmumu, kas no Vācijas firmas pārņēmis atbildību par viesnīcu kompleksu Vecrīgā – tas ir kāds pērnā gada februārī dibināts SIA Kirk Investments. Tā vairākuma akcionārs ir Menas salā reģistrēts uzņēmums Ambiente International Limited, bet trīs pārējie mazie īpašnieki ir ilggadīgā Kolonnas darbiniece Ineta Bojāre, dažos vecās Kolonnas uzņēmumos strādājušais Uldis Cipsts un politiski aktīvā pašvaldības darbiniece Ilze Saulīte-Jansone. Viņa vada pašavaldības uzņēmuma Rīgas nami struktūrvienību, bet 2009.gadā kļuva par Kolonnas holdinga padomes priekšsēdētāju, savukārt vēl agrāk saistīta gan ar Aināra Šlesera, gan sociāldemokrātu politiskajiem spēkiem un pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām pērnvasar ziedoja 9990 latu Šlesera partijai.
Kirk Investment vārdu ir vērts atcerēties. Šis uzņēmums jeb, precīzāk, tā patiesie īpašnieki pašlaik kontrolē lielu daļu Kolonnas biznesa. Netieši par Kirk un Kolonnas ciešo saistību Ir pārliecinājās, arī meklējot uzņēmuma pārstāvjus – Kirk juridiskajā adresē Kaļķu ielā neviens nebija atrodams, un apsargs stāstīja, ka telpas pamestas jau gada sākumā. Toties Ir izdevās sazināties ar Kirk līdzīpašnieku Uldi Cipstu, kontaktus iegūstot Kolonnas grupas birojā Valdemāra ielā.
Vecie vēži
Tagad ir tie paši vēži, tikai citās kulītēs, kosmetoloģe Aija (vārds mainīts) man nosaka, kad kādā no Kolonnas saloniem mūsu saruna iegriežas par uzņēmuma brīnumaino izķepurošanos no finanšu grūtībām. Aija stāsta – darbinieki būtiskas pārmaiņas neesot jutuši, tikai krīzes laikā vairs nav rīkotas lielās uzņēmumu darbinieku balles un dāvanas labākajiem. Viņa Kolonnas grupā strādājot jau kopš deviņdesmitajiem, īpaši smagi gājis krīzes posmā, taču šovasar situācija beidzot jūtami uzlabojusies.
Kam tad pašlaik pieder vērienīgais Kolonnas skaistumkopšanas bizness ar 25 skaistumkopšanas saloniem visā Latvijā un vairāk nekā 500 darbiniekiem?
Spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, daļa vērtīgāko Kolonnas grupas uzņēmumu pieder jau minētajam, pērn ar 2000 latu pamatkapitālu dibinātajam SIA Kirk Investments. Vienīgā valdes locekle tajā ir Rūta Vilsone, kas iepriekš strādājusi daudzos Kolonnas grupas uzņēmumos.
Te jāturpina dīvaino sakritību virkne, ko sākām šķetināt saistībā ar Kuldīgas tiesā ierosināto DK Holding maksātnespēju. Izrādās, viens no lielākajiem pret DK Holding vērstajiem kreditoru prasījumiem pieder kārtējam Menas salā reģistrētam uzņēmumam Kirk Investments Limited. Nosaukumu līdzība ar Latvijas firmu ir uzreiz pamanāma, bet izrādās, ka arī uzņēmuma adrese sakrīt ar Latvijas Kirk Investments lielākā īpašnieka Ambiente International Limited adresi Menas salā.
Daudz netrūka, ka šis Kirk Investments Limited būtu palicis vienīgais lielākais pretendents uz DK Holding aktīviem, jo sākotnēji maksātnespējas administratore Maija Andersone bija noraidījusi citus prasījumus, taču kreditori vērsās tiesā.
Kopumā pēc DK Holding maksātnespējas pieteikšanas pērn kā kreditori pieteicās 11 uzņēmumi un privātpersonas, starp kuriem četru prasības mērāmas miljonos – Nīderlandes investoru uzņēmumam Douglas Investment B.V. prasījums ir 3,5 miljonu latu apmērā, Kirk Investments Limited prasījums par 3,08 miljoniem latu, Maskavā reģistrētā Domo Invest prasījums 2,08 miljonu apmērā un Parex bankas (tagad Reverta) prasījums par 1,8 miljoniem.
Maksātnespējas administratore sākotnēji noraidīja Parex prasījumu, kaut gan DK Holding savulaik galvojis kredītu citam Kolonnas grupas uzņēmumam KCG, pēc kura likvidēšanas banka vērsās pret aizņēmuma galvotāju. Pēc sūdzībām sākotnējais lēmums tika mainīts un Parex prasījums tomēr atzīts par pamatotu. Joprojām gan turpinās cīņa par Kirk prasījuma atzīšanu, un par to decembrī būs jālemj tiesai. Šoreiz tā nebūs nelielā Kuldīgas rajona tiesa, bet Rīgas apgabaltiesa.
Kā DK Holding pamanījās palikt parādā uzņēmumam, kuru tik daudzas sakritības saista ar jaunajiem īpašniekiem? Tas saistīts ar vairāku aktīvu pārdošanu Kolonnas grupas iekšienē 2008. un 2009.gadā – DK Holding no grupas uzņēmumiem iegādājies daļas firmās Douglas Baltic (kam pastarpināti pieder 28 Kolonnas un Douglas veikali Latvijā un 29 veikali Lietuvā) un Kolonna Beauty, bet nauda uzņēmumiem nav samaksāta, savukārt tie prasījuma tiesības vēlāk cedējuši Kirk Investments Limited.
Administratore Andersone stāsta, ka par Kirk prasījumu pamatotību viņai sākotnēji neesot radušās šaubas: «Ja jūs domājat, ka administrators izpēta, kur katrs ir dibināts un kur atrodas, tad man vajadzētu tādu štatu, kurš sastāv no nezin cik cilvēkiem. Es to nepētu, priekš tam jau ir tiesa,» saka Andersone, tomēr atzīstot, ka vēlāk, iepazīstoties ar kreditoru sūdzībām, šis prasījums vedinājis domāt par «mākslīgi sataisītu» lietu.
«Neesmu neko nozagusi»
Telefona sarunā uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere sākotnēji atzīst, ka miljonu dalīšanā iesaistītais kreditors Kirk Investment Limited un parādnieka DK Holding īpašnieks Kolonna Limited tiešām pieder vieniem un tiem pašiem cilvēkiem – privātu investoru grupai, kurā pārstāvēti amerikāņu, vācu un krievu uzņēmēji. «Redziet, tās visas problēmas radās Parex iesaldētās DK Holdinga naudas dēļ,» investoru mēģinājumus atgūt savu naudu skaidro Plaude-Rēlingere. Vienlaikus viņa uzsver, ka mediji nepamatoti viņu gadiem saukuši par miljonāri – pašai tādas naudas nekad neesot bijis, biznesmene tikai piesaistījusi investīcijas un vairojusi uzņēmumu peļņu.
«Latvijā desmit gados nevarēja uzbūvēt biznesu, kam ir 150 miljonu apgrozījums. Es neesmu neko privatizējusi vai nozagusi, tas ir viegli redzams, tāpēc nopelnīt tādu naudu – tas tehniski nav iespējams,» saka Plaude-Rēlingere. Viņa lūdz rakstiski nosūtīt jautājumus, bet pēc iepazīšanās ar tiem iebilst, ka rakstā tiktu izmantotas telefoniski sniegtās atbildes. Rakstiskajās atbildēs parādās cita versija – saskaņā ar to viņai pašai līdz 2010.gadam piederējusi DK Holding īpašniece, Menas salā reģistrētā firma Kolonna Limited. To viņa jau 1993.gadā esot nodibinājusi «kopā ar seru Edvardu Bouenu, lai piesaistītu investīcijas un veiktu biznesu Latvijā». Taču kopš 2010.gada septembra Plaudei-Rēlingerei vairs neesot ietekmes Kolonna Limited, jo pēc Parex bankas prasījuma Menas salas tiesa iecēlusi šajā uzņēmumā kapitāla daļu pārvaldītāju, kādu Endrū Paulu Šiminu.
Savukārt kā Kirk Investments Limited īpašnieks rakstiskajās atbildēs tiek nosaukts kāds Joahims Bauss. «Man nepieder Kirk Investments kapitāldaļas,» uzsver Plaude, tomēr atzīstot, ka viņa sniedz konsultācijas uzņēmuma īpašnieka noalgotam advokātam par Latvijas maksātnespējas procesu. Lai gan Plaude-Rēlingere atzīst, ka personiski pazīst DK Holding administratores «namsaimnieku» Stoļarovu (iepazinusies, kad viņš Rīgas domes uzdevumā darbojies viesnīcu uzņēmuma Reho valdē), tomēr DK Holding maksātnespējas lietu nekad ar viņu neesot pārrunājusi.
Savukārt dīvainības ar DK Holding juridiskās adreses maiņu viņa skaidro ar nepieciešamību slēpt kompānijas maksātnespēju no sabiedrības, lai varētu aktīvus pārdot par maksimāli augstu cenu.
Tomēr Ir noskaidrotais liecina, ka Plaudei-Rēlingerei ir ciešāka saikne ar Kirk Investments Limited nekā tikai konsultāciju sniegšana īpašniekiem. Ir rīcībā esošās Menas salas uzņēmumu reģistra dokumentu kopijas liecina, ka šajā firmā (iepriekš tās nosaukums bija Malroy Limited) amatpersona ir bijusi gan viņa pati (ar pirmslaulību uzvārdu Gaile), gan bijušais dzīvesbiedrs Jānis Lasmanis, gan arī kāda Latvijas iedzīvotāja Valentīna Smirnova, kuras adrese norādīta Rīgā, Kaļķu ielā, – šajā adresē atradās Plaudei-Rēlingerei piederošs dzīvoklis, par kura pārdošanu maksātnespējas dēļ pērn ziņoja mediji.
No malas vērojot, visu šo sakritību virkni visloģiskāk būtu skaidrot ar Kolonnas grupas īpašnieku centieniem atgūt maksimāli daudz līdzekļu no maksātnespējīgā DK Holding likvidācijas procesa, izmantojot «savējo kreditoru». Kā tas beigsies, lems tiesa.
Maksātnespējas aģentūras sūdzību par administratores Andersones pieļautajiem pārkāpumiem DK Holding lietā tiesa vienreiz jau noraidījusi – Kuldīgas tiesnese Alksne lēma par labu bijušajai priekšniecei Andersonei. Nekā nepieņemama šajā procesa tiesvedībā nav saskatījusi arī Augstākās tiesas vadība – civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs noraidīja uzņēmēju sūdzību.
DK Holding lieta ir skaļš, taču ne vienīgais piemērs, kas vedina domāt par to, cik pasargāta pret koruptīvām shēmām ir maksātnespējas sistēma Latvijā. Nākamajā žurnāla numurā pastāstīsim par to, kā darbojas maksātnespējas «kooperatīvi» un kādas augstas valsts amatpersonas ir iesaistījušās šajā biznesā.
