Žurnāla rubrika: Svarīgi

Radars pasaulē

Nedēļas notikumi pasaulē

Laiks Brexit

Lielbritānija 29. martā iedarbinās Lisabonas līguma 50. pantu un oficiāli sāks sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības, paziņojušas amatpersonas. ES atbildējusi, ka ir tam pilnībā gatava. Pērnā gada vasarā referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kļūstot par pirmo valsti, kas pieņem šādu lēmumu.

Nīderlandes parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi pašreizējā premjerministra Marka Rites pārstāvētā liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai. Tikmēr graujošu sakāvi cietusi Rites līdzšinējās koalīcijas partnere kreisi centriskā Darba partija, kas ieguvusi tikai deviņas deputātu vietas iepriekšējo 38 vietā. Daudzi ar bažām sekoja līdzi vēlēšanām Nīderlandē, uzskatot tās par indikatoru populistu iespējamajiem panākumiem citās gaidāmajās vēlēšanās Eiropā.

ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons paziņojis, ka militāra rīcība pret Ziemeļkoreju ir viena no alternatīvām, brīdinot, ka Vašingtonas stratēģiskā pacietība pret Phenjanu sāk beigties. «Mēs noteikti negribam, lai sāktos militārs konflikts, tomēr, ja viņi palielinās savas kodolprogrammas radītos draudus līdz līmenim, kas, pēc mūsu domām, prasīs rīcību, tad tāda alternatīva ir galdā,» uzsvēra valsts sekretārs.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs nosaucis par «izzīstiem no pirksta» Balt­krievijas prezidenta Alek­sandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, tikuši sagatavoti un caur Lietuvu finansēti kaujinieki, kuru nolūks bijis veikt bruņotas provokācijas Baltkrievijā. Lin­ke­vičs aicināja Baltkrievijas varas iestādes beigt mākslīgi meklēt ienaidnieku­s savā valstī un ārpus valsts.

Žurnālistu grupa trīs gadus visā pasaulē veikusi pētījumu sadarbībā ar Krievijas laikrakstu Novaja Gazeta, atklājot, ka starptautiskās bankās visā pasaulē atmazgāti 20,8 miljardi ASV dolāru Krievijas naudas. To skaitā 1,6 miljardi ASV dolāru nelegāli iegūto līdzekļu legalizēti Igaunijas bankās, bet 77 miljoni dolāru Lietuvas bankās.

Grieķijas policija atradusi astoņus aizdomīgus pasta sūtījumus, kas līdzinās vēstuļbumbām. Tie adresēti Eiropas valstu amatpersonām. Grieķu kreiso ekstrēmistu grupējums pagājušajā nedēļā tādus nosūtīja starptautiski ietekmīgām finanšu institūcijām. Vācijas Finanšu ministrijā tika pārtverta finanšu ministram Volfgangam Šeiblem adresēta vēstuļbumba, bet līdzīgs spridzeklis eksplodēja Starptautiskā Valūtas fonda Parīzes birojā, ievainojot vienu darbinieci.

ASV prezidenta Donalda Trampa preses sekretārs noliedzis, ka Tramps Baltajā namā būtu atteicies sarokoties ar vizītē atbraukušo Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Tramps vienkārši neesot dzirdējis Merkeles ierosinājumu preses kameru priekšā paspiest rokas, viņš skaidroja izdevumam Spiegel

Sicīlijā Etnas vulkāna izvirdumā savainojumus guvuši vismaz desmit cilvēki, kuriem trāpījuši lavas gabali. Ievainojumus guvuši tūristi, zinātnieki, kā arī raidorganizācijas BBC zinātnes žurnāliste. Etna ir viens no pasaules aktīvākajiem vulkāniem, un nelieli izvirdumi tur notiek ik pa laikam. Pēdējais lielais izvirdums bija 2009.gadā.

Lietusgāžu izraisītos plūdos un zemes nogruvumos Peru gājuši bojā vismaz 62 cilvēki, iznīcināti apmēram 12 000 mājokļu. Visā valstī daudzās skolās plūdu dēļ atceltas mācības. Meteorologi prognozē, ka lietusgāzes vēl turpināsies.

Radars Latvijā

Nedēļas notikumi Latvijā


Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņojis, ka no personīgajiem līdzekļiem samaksājis Valsts valodas centra uzlikto 140 eiro sodu par to, ka Rīgas dome ar rīdziniekiem
Facebook komunicē krieviski un angliski. Turpmāk viņš kontu uzturēšot «par saviem līdzekļiem». Ieceri pārņemt Rīgas domes nodibinājuma Riga.lv lapu, kurā līdz šim ieguldīti lieli pašvaldības līdzekļi, Sabiedrība par atklātību Delna nodēvējusi par reiderismu.

Izskatot Maksātnespējas administrācijas prasību, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atcēlusi administratoru Māri Sprūdu no uzņēmuma Dzimtā sēta maksātnespējas procesa administrēšanas. Visticamāk, lēmums saistīts ar Sprūda pieļautu likuma pārkāpumu – neatbilstību administratora objektivitātes prasībām, jo viņam bijušas saites gan ar parādā esošo uzņēmumu, gan tā kreditoriem, liecina Ir izpēte.

Latvijas Žurnālistu asociācija ar Izcilības balvām godinājusi 2016. gada vērtīgākos profesionālos sasniegumus. Balvu saņēma arī Ir publicētā Māras Miķelsones intervija ar bijušo Latvijas Universitātes rektoru Ivaru Lāci, kurā viņš atzīst sadarbību ar čeku.

Pērn kopumā reģistrēti 365 jauni HIV inficēšanās gadījumi, kas ir mazāk nekā 2015. gadā, kad tika reģistrēti 393, liecina jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra dati. Līdzīgi samazinājums vērojams arī AIDS statistikā. Vienlaikus dubultojies gadījumu skaits, kad māte nodevusi infekciju savam bērnam – no trim līdz sešiem gadījumiem.

Zviedrijas mediju koncerns Modern Times Group pārdevis savu raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs starptautiskajai privātā kapitāla investīciju kompānijai Providence Equity Partners, kas ir arī mobilā operatora Bite īpašnieks Latvijā un Lietuvā. 115 miljonus eiro vērtais darījums pilnībā noslēgsies tikai pēc uzraugošo iestāžu apstiprinājuma. MTG pieder telekanāli TV3, TV3+, TV6, LNT, Kanāls 2 un radiostacija Star FM, kā arī interneta portāli Tvplay un Skaties.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi saistībā ar sūdzību par Trasta komercbankas likvidācijas procesu, vēstījis raidījums Nekā personīga. Pārbaude sākta, lai lemtu par kriminālprocesa sākšanu.

«Pēc abpusējas vienošanās» Valsts kancelejas direktora amatu pametis Mārtiņš Krieviņš. Ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka Krieviņa publiski paustie paziņojumi saistībā ar iecerētajām reformām valsts pārvaldē bijuši bez konkrētas analīzes un seguma, tomēr nesniedza konkrētu atbildi uz jautājumu, vai tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Krieviņš vairs nav Valsts kancelejas vadītājs.

Skandālā par iespējamu ātruma pārsniegšanu iesaistītais Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieks ģenerālis Guntars Marķitāns no 22. marta pametis dienestu un devies pensijā. Iekšējās drošības birojs sācis kriminālprocesu par bezdarbību saistībā ar iespējamo ātruma pārsniegšanu.

Valsts policija plašā operācijā Latvijā aizturējusi 22 personas saistībā ar bērnu seksuālas izmantošanas materiālu izplatīšanu internetā. Starptautiskas sadarbības ietvaros veiktās operācijas rezultātā sākti vairāki kriminālprocesi, kas izmeklēšanai sadalīti pa reģionālajām struktūrvienībām.

Laimīgie!

ANO veidotajā pasaules laimes indeksā Latvija pakāpusies par 14 vietām un šogad ieņem 54.vietu. Tas ir labāks sniegums nekā Igaunijai (66. vieta), bet sliktāks nekā Lietuvai (52. vieta). Ziņojumu veidojuši Kolumbijas Universitātes ekonomisti, ņemot vērā četrus kritērijus: sociālo atbalstu, korupcijas uztveri, iekšzemes kopproduktu un prognozēto dzīves ilgumu.

Valstu vērtējums ANO laimes indeksā
1. Norvēģija
2. Dānija
3. Islande
4.  Šveice
5.  Somija
6.  Nīderlande
7.  Kanāda
8.  Jaunzēlande
9.  Austrālija
10.  Zviedrija

54.  Latvija

152.  Sīrija
153.  Tanzānija
154.  Burundija
155.  Centrālāfrikas Rep.

Nedēļas citāts

Otrā atnākšana

Zinātnieki plāno atdzīvināt vairākas izmirušas sugas. Taču – vai tas būs ieguldītās naudas vērts?

Ja pietiks apņēmības, naudas un zināšanu, zinātniekiem, iespējams, izdosies atdzīvināt mataino mamutu. Pirms vairākiem tūkstošiem gadu izmirušo sugu var atsaukt pie dzīvības, izmantojot modernus gēnu inženierijas sasniegumus – iegūt DNS paraugus no mūžīgā sasaluma zonā atrastām mamutu atliekām un tos mākslīgi «instalēt» Āzijas zilonī, tādā veidā liekot iznēsāt izmirušā dzīvnieka pēcteci. Vispārdrošākais sapnis ir izveidot jaunu un ilgtspējīgu mamutu populāciju, kura savulaik dzīvoja Krievijas tundrā.

Taču šos vērienīgos plānus apēno skumja ironija: vai ir vērts tērēt lielus līdzekļus, labi zinot, ka tūlītēja palīdzība nepieciešama Āzijas un Āfrikas ziloņiem – diviem mūsdienās reti sastopamiem dzīvniekiem, kuru skaits strauji sarūk malumedniecības un dabiskās vides iznīkšanas dēļ.

«Pilnīgi iespējams, ka pēc 50 gadiem šo abu ziloņu sugu vairs nebūs,» saka dabas aizsardzības zinību pētnieks Džozefs Benets no Karletona Universitātes Kanādā. Pēdējos desmit gadus viņš veltījis galvenokārt vienai problēmai – cenšoties izskaitļot, kādas būtu visprātīgākās izmirstošu dzīvnieku aizsardzības prioritātes. Zinātnei atvēlētās naudas nepietiek, lai mestu glābšanas riņķi katram apdraudētajam kustonim, tāpēc nākas pieņemt sāpīgus lēmumus – kurus glābt un no kuriem atvadīties.

Nesen Benets un viņa kolēģi nonāca jaunas dilemmas priekšā: ja molekulārajiem biologiem tik tiešām būs pa spēkam atjaunot izmirušas sugas, piemēram, mataino mamutu, vai sabiedrībai būtu jāatvēl nauda šādiem projektiem? Vai pagātnes kļūdu labošana ir vērtīgāka par šobrīd apdraudētu sugu nosargāšanu?

Apsverot visus par un pret, kanādieši šomēnes žurnālā Dabas Ekoloģija un Evolūcija (Nature Ecology & Evolution) publicēja savu spriedumu: biodažādības izmaksu un ieguvumu vārdā izmirušu dzīvnieku reanimēšana tomēr nav prātīga. «Pieņemsim, ka jums ir pieejami miljoni dolāru senu dzīvnieku atdzīvināšanai, tad, visticamāk, būs jāpieņem ētisks lēmums šo naudu iztērēt tieši šiem plāniem, vienlaikus zinot, ka pa šo laiku no pasaules pazudīs citas sugas,» skaidro Benets. «Tas būtu viens solis uz priekšu, bet trīs vai pat astoņi soļi atpakaļ.»

Taču kanādieša secinājumiem daļa zinātnieku nepiekrīt. Daži pētnieki, kas iesaistījušies izmirušu sugu atjaunošanas projektos, norāda, ka Beneta analīze netiek līdzi laika garam, proti, modernajiem sasniegumiem šajā jomā.

Viena no vadošajām grupām ir bezpeļņas iniciatīva Revive & Restore (Atdzīvini un atjauno), kuras bāzes vieta ir Sanfrancisko. Tā jau strādā pie matainā mamuta, ceļotājbaloža un prēriju rubeņa atdzīvināšanas. Mūsu misijas galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, uzsver Revive & Restore vadošais pētnieks Bens Novaks. Viņaprāt, izmirušu dzīvnieku atjaunošanai ir ekoloģisks ieguvums, jo daudzos gadījumos šobrīd dzīvojošas sugas ir apdraudētas tāpēc, ka tām trūkst ekoloģisku partneru vai pietrūkst kāda posma barības ķēdē. «Jebkuras sugas atjaunošana ilgtermiņā dos lielāku ieguvumu nekā šim mērķim iztērētā summa.» Viņš vēl piebilst, ka kanādieša bažām par zinātnei atvēlētās naudas pārdalīšanu nav pamata, jo, piemēram, Revive & Restore budžetu veido privāti ziedojumi un stipendijas, ne centu neatņemot no citām pašreizējām dabas aizsardzības programmām.

Lai gan Benets uzskata, ka izmirušu sugu atjaunošanai ir vairāk ieguvumu nekā mīnusu, viņš tomēr piekrīt, ka savā ziņā tā ir luksusa nodarbe, kuru ilgtermiņā nebūs iespējams apmaksāt. Pēc dažām aplēsēm, pašlaik iznīkšana draud 20% uz mūsu planētas sastopamiem kustoņiem. Līdz gadsimta beigām to skaits var sasniegt pat 50%.

Benets kopā ar kolēģiem ir veikuši savu pētījumu, cenšoties aplēst, cik daudz izmaksās pēdējā tūkstošgadē izzudušu 16 dzīvnieku sugu atjaunošana un uzturēšana. Starp tām ir ceļotājbalodis, Austrumu žurkķengurs, smejošā pūce un Vaitomo varde, kas izmirusi pirms aptuveni 1000 gadiem Jaunzēlandē. Viņi izvēlējās šos dzīvniekus, jo zina, cik vidēji izmaksā līdzīgu un joprojām eksistējošu apdraudētu radību aizsargāšana. Piemēram, Jaunzēlandē uz izmiršanas robežas atrodas Četemas salas ķauķis. Ja tiktu reanimēts 1906. gadā pēdējoreiz redzētais Četemas korimako, tad tā aizsargāšana izmaksātu aptuveni 360 000 dolāru gadā – tieši tik daudz pašlaik tiek tērēts ķauķim. Tas būtu lētākais variants.

Kaut arī šobrīd nav zināms, cik izmaksās izmirušas sugas ģenētiska atjaunošana (visticamāk, tie būs desmitiem miljonu dolāru), pētniekiem vairāk rūp, cik dārga būs katras sugas ielaišana vecajā vidē un to izdzīvošanas nodrošināšana. Aplēses liecina, ka 11 atjaunoto sugu uzturēšana Jaunzēlandē būtu trīs reizes dārgāka nekā 11 pašlaik apdraudētu dzīvnieku aizsargāšana. Austrālijas Jaundienvidvelsas štatā tas būtu astoņas reizes dārgāk.

Revive & Restore līdzdibinātājs Stjuarts Brands gan iebilst, ka šāda salīdzināšana nav diezcik pareiza: atsevišķos gadījumos par piemēru ņemtas tādas izmirušas sugas, kuru «atjaunošana nekad nav tikusi apsvērta nopietni», jo tām ir «nebūtiska ekoloģiskā loma». Turpretī viņa bezpeļņas uzņēmums pēc pašu izstrādātiem kritērijiem rūpīgi analizē, kuras sugas tik tiešām ir vērts atjaunot biodažādības nodrošināšanai.

Piemēram, ceļotājbalodim bija svarīga loma lapkoku mežu pastāvēšanā Austrālijas austrumos – šie putni mēdza lielos baros nosēsties zaros, ar svaru tos nolaužot. Turklāt izkārnījumi bija vērtīgs mēslojums. Tas viss veicināja naskāku koku augšanu. Neviens cits putns šajā reģionā neesot spējis aizvietot izmirušā baloža misiju.

Citi zinātnieki gan vairāk piekrīt kanādietim Benetam – naudas tērēšana izmirušu sugu atjaunošanai ir lieka izšķērdība, pat ceļotājbaloža gadījumā. Bioloģiskās aizsardzības centra prezidents Pols Ērlihs no Stenforda Universitātes ASV uzskata, ka jau tagad dabas aizsardzības budžetos trūkst naudas, turklāt nav nekādas garantijas, ka izmirušu dzīvnieku atdzīvināšana tik tiešām darbosies. Lai atjaunotu ceļotājbalodi, būs jāizveido liela putnu pavairošanas populācija, kura, visticamāk, ģenētiski atšķirsies no vecajiem putniem, ja vien vispār izdosies iegūt vērtīgus DNS paraugus no aptuveni 1500 ceļotājbaložu izbāzeņiem, kas izstādīti dažādos pasaules muzejos. «Turklāt atjaunotajiem putniem nemaz nebūs, kur dzīvot, jo vecie lapkoku meži lielākoties iznīkuši.»

Benets saka: «Es nevēlos uzstāt, lai mirušu sugu atjaunošanas durvis tiktu aizcirstas uz visiem laikiem.» Atsevišķos gadījumos tas tik tiešām būtu lielisks sasniegums, taču tam nepieciešama gēnu manipulēšanas tehnoloģiju tālāka uzlabošana. «Ja kāds vēlas nodarboties ar sugu atjaunošanu, un tā ir tehniski fascinējoša nodarbe, man nav pretenziju. Taču, ja šie paši cilvēki par visām varītēm cenšas pierādīt, ka tas notiek vides aizsardzības nolūkos, būtu pēdējais laiks atjēgties no skurbuļa un vēlreiz izvērtēt, kā šos pašus miljonus iespējams izmantot dzīvu sugu nosargāšanai. Darba šajā jomā tik tiešām netrūkst.»

Hej då, Baltikum!*

NULL

Ietekmīgo mediju biznesu Baltijā zviedru koncerns MTG pārdod amerikāņu investoram ar raibu pagātni un pieredzi tehnoloģiju uzņēmumu attīstīšanā. Kāpēc zviedri atvadās no Baltijas, bet amerikāņi šeit ierodas, un kā šīs pārmaiņas atspoguļosies mediju saturā?

Kas turpmāk kontrolēs Latvijas populārāko telekanālu TV3 un citus Modern Times Group (MTG) koncerna medijus visās trijās Baltijas valstīs – šīm vairākus mēnešus ilgušajām baumām pagājušajā piektdienā punktu pielika īss preses paziņojums, atklājot nākamo īpašnieku. Tā ir ASV privātā kapitāla kompānija Providence Equity Partners (PEP), kas Baltijas tirgū nav jaunpienācējs – šie investori pērn jau iegādājās Lietuvā un Latvijā strādājošo mobilo operatoru Bite.

Kompānijai ir ilgstoša pieredze ar telekomunikāciju un mediju uzņēmumiem, tāpēc darījuma iznākums lielā mērā kliedē bažas, ka Baltijas informācijas telpai un tātad valstu drošībai svarīgie mediju aktīvi var nonākt šaubīgās rokās.

Taču jaunais īpašnieks ir finanšu investors, kas nav mediju nozares ilgtermiņa spēlētājs, bet gan iegādājas un attīsta kompānijas tālākai pārdošanai. Tāpēc bez atbildes pašlaik ir divi svarīgākie jautājumi – kā mediju saturu ietekmēs īpašnieku vēlme padarīt jauniegūto biznesu pievilcīgāku nākamajiem pircējiem, un kam pēc dažiem gadiem amerikāņi varētu pārdot šos Baltijas medijus?

«Piedeva» mobilo biznesam?

Pirkuma summa – 115 miljoni eiro par biezo mediju portfeli trijās Baltijas valstīs – ir gandrīz vienīgā darījuma detaļa, kas pašlaik publiski atklāta. Abas puses sīkākus komentārus nesniedz, jo darījums vēl nav noslēdzies, tam jāsaņem zaļā gaisma no visu triju valstu konkurences regulatoriem, kas var prasīt pat vairākus mēnešus.

Visticamāk, izšķirošs faktors investoru interesei ir attīstības iespējas, ko paver mediju un telekomunikāciju biznesa sinerģija – izredzes būtiski palielināt mobilo sakaru operatora Bite popularitāti un tirgus vērtību.

Bite ir trešais spēlētājs mobilo sakaru nozarē, klientu ziņā aptverot aptuveni 20% tirgus un Lietuvā atpaliekot no līderiem Tele2 un Omnitel, bet Latvijā – no LMT un Tele2. Kompānija 2015. gadā Lietuvā sasniegusi 131 miljona eiro apgrozījumu un nopelnījusi 23,3 miljonus eiro, savukārt Latvijā – 67 miljonu apgrozījumu un 5,3 miljonu peļņu.

Pagaidām Bite ir vienīgais mobilo sakaru nodrošinātājs Latvijā, kuram nav sava izteikta video un televīzijas satura produkta. LMT ir gan LMT Straume, kas piedāvā dažādu sporta un citu pasākumu tiešraides un tiešraižu arhīvu, kā arī LMT viedtelevīzija, kas piedāvā televīzijas kanālu klāstu ar 4G mobilā interneta starpniecību. Savukārt Tele2 saviem 4G mobilā interneta klientiem piedāvā televīzijas lietotni Viaplay.

Pēc MTG mediju iegādes situācija var mainīties, ja PEP izmantotu jauniegūtos kanālus, lai mobilajiem klientiem piedāvātu interesantu saturu un tā spēcinātu savas agrākās investīcijas Bite un Baltcom. Šādu iespēju, ka tiks veidots spēcīgs reģionāls telekomunikāciju un satura tirgus spēlētājs jau pērn prognozēja Lattelecom vadītājs Juris Gulbis. Neoficiāli Ir zināms, ka uz MTG aktīvu iegādi reāli pretendēja arī Lattelecom, kas pieder Latvijas valstij un skandināvu telekomunikāciju koncernam Telia, tomēr amerikāņu piedāvājums to pārtrumpojis.

Kas ir jaunie investori?

PEP ir specializējušies telekomunikāciju un mediju nozares investīcijās. Uzņēmums dibināts 1989. gadā ASV Rodailendā un nosaukumā nes štata galvaspilsētas Providensas vārdu. Kompāniju joprojām vada tās dibinātājs Džonatans Nelsons (Jonathan Nelson), kas uzaudzis Providensā, studējis turpat elitārajā Brauna Universitātē un vēlāk Hārvardā saņēmis biznesa maģistra grādu.

Gandrīz trijās desmitgadēs PEP izaudzis par globālu investīciju fondu grupu, kas investējis aptuveni 50 miljardus dolāru pārsvarā mediju, telekomunikāciju, IT un izglītības nozarēs. «Mūsu mērķis ir būvēt sevišķas kompānijas, kas veidos mediju, telekomunikāciju, izglītības un informācijas tehnoloģiju industriju nākotni un radīs pievilcīgu atdevi mūsu investoriem,» lasāms kompānijas mājaslapā.

Pēc globālās finanšu krīzes PEP piedzīvoja skarbus laikus, zaudējot virkni vērienīgu ieguldījumu. 2015. gadā laikraksts The New York Times vēstīja par kompānijas neveiksmēm rakstā ar daiļrunīgu nosaukumu Privātā kapitāla firma, kas auga pārāk strauji. Nozares pārstāvjiem reti raksturīgā atklātībā PEP vadītājs Nelsons rakstā bija gatavs atzīt pieļautās kļūdas – galvenā esot bijusi pārāk plaša ieguldījumu diversificēšana, novirzoties no investīcijām nozarēs, kurās fonds uzkrājis būtisku pieredzi: medijos un tehnoloģiju kompānijās.

«Mēs augām pārāk ātri, pārvaldījām pārāk daudz naudas,» visai nozarei tipisko kļūdu intervijā NYT atzinis Nelsons.

Runa ir par laiku no 2004. līdz 2007. gadam, kad privātā kapitāla firmas ASV un pasaulē piedzīvoja treknos gadus, kas PEP beidzās ar vairākām katastrofām. NYT apkopotie dati liecina, ka 2015. gadā bankrotēja drošības pārbaužu uzņēmums Altegrity, kurā PEP bija investējis aptuveni 800 miljonus dolāru, ko nācās norakstīt. Pirms tam 675 miljoni izkūpēja kāda interneta tirdzniecības biznesā, PEP zaudēja 460 miljonu dolāru investīciju holandiešu izglītības uzņēmumā un lielas summas saistībā ar Metro Goldwyn Mayer bankrotu.

Tomēr fonds neizputēja, un pēdējā laikā par tā dibinātāju Nelsonu parādās skopas, bet pozitīvas ziņas – miljardieris ziedojis 25 miljonus dolāru savai alma mater, Brauna Universitātei, lai tā ierīkotu uzņēmējdarbības centru, kas starpdisciplinārā veidā skolotu jaunus uzņēmējus.

Sīkāk klāstīt savas ambīcijas Baltijā PEP pašlaik nevēlas. Atturība ir saprotama, jo ar zviedriem nolīgtais darījums vēl jāizskata Konkurences padomei un attiecīgajām iestādēm Lietuvā un Igaunijā. Atkarībā no pieteikuma formas tā izskatīšana var ilgt līdz trim vai četriem mēnešiem. Kamēr dokumenti nav iesniegti, Konkurences padome atturas prognozēt, kad varētu pieņemt gala lēmumu – darījumu atļaut, aizliegt vai atļaut ar nosacījumiem. Iespējams, formalitātes turpināsies līdz rudenim.

PEP pieredzē jau ir iesākts, bet neīstenots darījums Baltijā – pērn pieteiktā Igaunijas kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu sniedzēja Starman pirkums no zviedru investīciju fonda East Capital. Izmantojot pirmpirkuma tiesības, pērn decembrī 63% Starman akcijas tomēr nopirka kompānijas igauņu mazākuma akcionārs Polaris Invest un tad nekavējoties pārdeva tālāk Somijas mobilo sakaru operatoram Elisa.

Vai ekrānos būs pārmaiņas?

Amerikāņu investora līdzšinējais darba modelis liek domāt, ka tas meklēs iespējas jauniegūtos Baltijas biznesus efektivizēt un attīstīt, lai pēc kāda laika tālāk pārdotu ar peļņu. Kā šāda optimizācija varētu izpausties un ietekmēt satura piedāvājumu medijos, pagaidām vēl pāragri spriest.

«Kopā ar MTG esam sasnieguši līdera pozīciju Latvijas tirgū, ar mūsu televīzijas, radio un digitālajiem medijiem ik dienu sasniedzot gandrīz ikvienu Latvijā. Balstoties uz Providence plāniem Baltijā un augsto mūsu biznesa sasniegumu vērtējumu, esam pilnīgi pārliecināti, ka kopā turpināsim attīstīt un piedāvāsim pasaules līmeņa izklaidi mūsu auditorijai un klientiem,» saka MTG TV Latvia vadītāja Baiba Zūzena.

Tieši Latvijā MTG ir visbagātīgākais mediju klāsts, kompānijai pieder pieci telekanāli – TV3, LNT, TV3+, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, portāls Skaties.lv. Plašajā saimniecībā var meklēt gan izmaksu samazināšanas, gan biznesa izaugsmes iespējas, jo televīzijas tirgus līderis TV3 darbojas ar peļņu, turpretim LNT nes īpašniekiem pamatīgus zaudējumus – trijos gados kopš 2013. gada tie pārsniedz 4,5 miljonus eiro, bet TV3 šajā periodā nopelnījis 6,9 miljonus. Jāatgādina, ka vēl līdz šā gada beigām spēkā ir virkne biznesa ierobežojumu, ko Konkurences padome noteica 2012. gadā, kad TV3 īpašnieks iegādājās LNT. Vai pēc šo ierobežojumu beigām tiks saglabāti, piemēram, atsevišķi kanāli un neatkarīgi ziņu dienesti – tas būs atkarīgs no jauno īpašnieku biznesa plāniem.

MTG pieder trīs televīzijas kanāli Lietuvā, kur TV3 ir starp tirgus līderiem un arī krīzes gados turpināja strādāt ar peļņu, kas tagad ik gadu svārstās divu trīs miljonu līmenī. Turpretī Igaunijā TV3 ir vājākas pozīcijas – kanāls atpaliek no tirgus līdera sabiedriskā medija ETV un kopš krīzes strādā ar zaudējumiem, kas aizvadīto gadu laikā pārsniedz kopumā jau 13 miljonus eiro.

PEP pārstāvji pagaidām savus plānus komentē vispārīgi, uzteicot līdzšinējo kompānijas menedžmentu un solot attīstību. «MTG Baltijas raidorganizācijas ir līderi savās jomās, un mēs esam gandarīti būtu partneri tik talantīgu cilvēku grupai, ar kuriem kopā attīstīsim uzņēmumu. Pēc Bite iegādes 2016. gadā šis darījums norāda uz Providence turpmāko apņemšanos ieguldīt Baltijas reģionā,» paziņojumā medijiem izteicies PEP izpilddirektors Karims Tabets (Karim Tabet). Cits kompānijas izpilddirektors Roberts Sudo (Robert Sudo) sacīja: «Lietuva, Latvija un Igaunija ir starp straujāk augošām valstīm ES. Biznesam draudzīga vide kopā ar augsti kvalificētu darbaspēku padara Baltiju par mums ļoti pievilcīgu reģionu. Mēs ceram uz sadarbību ar MTG Baltic vadību un darbiniekiem nākamajos gados.»

Kāpēc zviedri aiziet?

Lēmums aiziet no Baltijas tirgus nav pēkšņs, un tas saistīts ar MTG atteikšanos no tradicionālā televīzijas biznesa. 1987. gadā dibinātā zviedru kompānija, kas Baltijas tirgū ienāca 90. gadu vidū, pēdējos pāris gados ir sākusi izpārdot savus telekanālu aktīvus Krievijā un Austrumeiropā. Biznesa pārskatā par 2015. gadu MTG informē, ka pārdevis bezmaksas televīzijas biznesu Ungārijā, kā arī maksas TV kanālus Krievijā. 2016. gada gaitā pārdota 38% daļa Krievijas televīzijas kompānijā CTC Media, kā arī televīzijas bizness divās Āfrikas valstīs – Nigērijā un Ganā.

Jaunākais darījums pirms iziešanas no Baltijas tirgus – šā gada janvārī publiskotā daļu pārdošana Čehijas mediju kompānijā FTV Prima Holding. Komentējot šo soli, MTG uzsver, ka turpina savu biznesa fokusa maiņu no tradicionālas raidorganizācijas uz globālu videoizklaides piegādātāju, īpaši pievēršoties spēļu biznesam jeb tā sauktajam e-sportam.

E-sports, kurā MTG saskata nākotni, nav futbols vai hokejs ar cilvēkiem uz laukuma – runa ir par dažādu veidu datorspēļu turnīriem, kas piesaista desmitiem miljonu skatītāju dažādās interneta platformās.

MTG galvenais stratēģijas veidotājs Gabriels Katrina (Gabriel Catrina) neilgi pirms Baltijas biznesa pārdošanas atzina, ka e-sports tuvākajā laikā pārspēs visus pārējos sporta veidus. Čehijas telekompānijas pārdošanā iegūtos līdzekļus MTG ieguldīja, lai iegūtu vairākuma kontroli vācu kompānijā InnoGames, tiešsaistes spēļu platformā, kuras reģistrēto lietotāju skaits pērn sasniedza 150 miljonus un ieņēmumi – 130 miljonus eiro. Arī no Baltijas mediju biznesa pārdošanas iegūtie miljoni tiks investēti šajos jaunajos digitālajos produktos.

* Atā, Baltija! – zviedru val.

Raksta tapšanā atbalstu sniedza Urmass Jāgants Igaunijā un Ovīdijs Lukošs Lietuvā.

MTG mediju koncerna aktīvi Baltijā

Eiropa krustcelēs

Dalībvalstu līderiem Romā atkal jāizšķiras par Eiropas Savienības nākotni

Eiropas Savienības valstu līderi sestdien Romā atzīmēs 60. gadadienu tur parakstītajam līgumam, kas lika pamatus vienotai Eiropai. Tam par godu plānotas krāšņas svinības, kuras gan apēnos satraukums par Eiropas nākotni. Samits notiks tikai dažas dienas pirms oficiālā Londonas paziņojuma par izstāšanos no ES, un Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja pasākumā nepiedalīsies. Arī Marina Lepēna, viena no aprīlī gaidāmo Francijas prezidenta vēlēšanu favorītēm, ir apsolījusi uzvaras gadījumā rīkot referendumu par Francijas turpmāko dalību ES. 

Tāpat vairākas citas dalībvalstis neslēpj neapmierinātību ar pašreizējo ES modeli, un daudzviet aizvien populārākas kļūst partijas, kas iestājas pret ciešākām saitēm savienības iekšienē. Tāpēc valstu līderu darba kārtībā būs arī Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera marta sākumā publiskotā «Baltā grāmata par Eiropas nākotni», kurā aprakstīti iespējamie savienības nākotnes scenāriji apspriešanai Romas samitā.

Jauna, kopēja nākotnes redzējuma nepieciešamību Junkers skaidro gan ar Lielbritānijas gaidāmo izstāšanos no ES, gan citām problēmām: atšķirīgo ekonomikas atlabšanas ātrumu, nevienprātību dalībvalstu vidū par ES pamatvērtībām, ko atklājusi bēgļu krīze un teroristu uzbrukumi, kā arī daudzu Eiropas iedzīvotāju neapmierinātību par šķietami tālās Briseles ietekmi uz viņu pašnoteikšanās iespējām.

Dažādi ātrumi, dažādi mērķi

Vispirms īsumā aprakstījis pašreizējo situāciju («kad spēks sācis pārmākt likumu, ar «maigo varu» vien vairs nepietiek»), Junkers dokumentā piedāvā piecus redzējumus par ES iespējamo veidolu 2025. gadā.

Pirmā iespēja – pašreizējā stāvokļa saglabāšana, ar ko īsti gan nav mierā ne vecās, ne jaunās dalībvalstis. Pēdējos gados tajās atšķirīgu iemeslu dēļ ir krietni pastiprinājušās ES kritiķu balsis, un arī valstu vadītāji aizvien drošāk runā par pārmaiņu nepieciešamību.

Tāpēc pirmā no reālajām iespējām, ko valstu vadītāji patiešām varētu apspriest Romas samitā, ir Junkera dokumentā aprakstītā strauja savstarpējās sadarbības samazināšana. Tādā gadījumā 2025. gadā ES galvenokārt pastāvētu kā muitas savienība ar vienotu tirdzniecības zonu un brīvu preču apriti. Iekšējā migrācija atkal tiktu ierobežota, un Savienībai būtu ievērojami mazāka ietekme uz dalībvalstu iekšējo un ārējo politiku, jo sevišķi ar ekonomiku un finansēm nesaistītos jautājumos. Tos tad aizvien vairāk noteiktu valstu savstarpējās vienošanās.

Jau dažas stundas pēc «Baltā dokumenta» prezentācijas Vācijas un Francijas iekšlietu ministri izplatīja kopēju paziņojumu, kurā iebilda pret šo scenāriju. «ES ir kas daudz vairāk par iekšēju tirgu,» rakstīja ministri. «Milzīgo gaidāmo pārbaudījumu priekšā mēs nedrīkstam samazināt kopējās Eiropas projekta ambīcijas.» Līdzīgi 7. martā Versaļā notikušajā četru Eiropas lielvaru vadītāju sanāksmē sacīja arī Vācijas, Francijas, Itālijas un Spānijas līderi. Itālijas premjerministrs Paolo Džentiloni tā vietā izteica atbalstu «integrētākai Eiropas Savienībai», tiesa, ar «atšķirīga līmeņa integrāciju» starp dalībvalstīm.

Tieši tāds ir Junkera trešais scenārijs – vairākas mazākas koalīcijas ES iekšienē, atsevišķām valstīm vienojoties par vēlamo sadarbību dažādās jomās. Šādā gadījumā tiktu paplašināta Lisabonas līgumā jau paredzētā iespēja vismaz deviņām ES dalībvalstīm noslēgt atsevišķu vienošanos, ja «šādas sadarbības mērķi nevar tikt sasniegti pieņemamā laikā Savienībā kopumā» un tā nav saistīta ar ES kopējām interesēm, piemēram, vienoto tirgu.

Tiesa, līdz šim tāda vienošanās ir panākta tikai trīs reizes, piemēram, par šķiršanās likumdošanu un patentu sistēmu. Ir bijis mēģinājums vienoties arī par atsevišķu finanšu darījumu nodokli daļā ES.

Tieši šis tā dēvētais «dažādu ātrumu Eiropas» scenārijs ir izsaucis asākos iebildumus no jaunākajām dalībvalstīm, kuras sola neslēpt savu nostāju arī Romas samitā. 

Jau nākamajā dienā pēc «Baltā dokumenta» publiskošanas Višegradas grupas valstis (Čehija, Polija, Slovākija, Ungārija) kopējā paziņojumā uzsvēra, ka «ES ir jāpaliek atvērtai pret valstīm, kuras atbalsta Savienības vērtības».

Neapmierinātību ar ES lielvalstu atbalstīto atšķirīgu līmeņu sadarbību intervijā Bloomberg izteica arī Ungārijas ekonomikas ministrs Mihalijs Varga. Viņaprāt, to vēlas «daži ļoti spēcīgi» ES politiķi, kuri varētu izvēlēties eirozonu kā robežšķirtni, aiz kuras brīvprātīgi palikušās valstis, piemēram, Ungārija, varētu tikt pastumtas malā. «Un tas var potenciāli radīt sabiedrības nemierus,» brīdināja Varga.

Eiropieši pret Eiropu

Šie iebildumi, protams, ir labi zināmi arī Junkeram, un ceturtais viņa aprakstītais scenārijs šķiet iecerēts kā sava veida kompromiss: tajā ES sašaurinātu ietekmi līdz dažām sfērām, taču savā pārziņā atstātajās jomās rīkotos «ātrāk un izlēmīgāk». Tiesa, dokumentā atzīts, ka jau tagad «ES 27 valstīm ir nopietnas grūtības vienoties, kurām jomām būtu jāpiešķir prioritāte un kurās varētu darīt mazāk».

Tāda ietekmes sašaurināšanās varētu ļaut atdzimt ES, uzskata The Financial Times analītiķis Volfgangs Minhau. «Lai izietu no slazda, ir nepieciešams pieņemt sadalīšanās procesu, kam sekotu reintegrācija,» viņš raksta, piedāvājot ES vispirms atkāpties līdz otrajā scenārijā aprakstītajai muitas savienībai, lai pēc tam izveidotu jaunas saites starp sadarbībai atvērtajām valstīm. ES tad principā kļūtu par jaunu veidojumu, kurā būtu kopīgs pamatlīgumu «kodols», ko papildinātu atsevišķu valstu noslēgtas vienošanās.

Pavisam citāda ir pēdējā ES nākotnes versija Junkera plānā, kas paredz ciešāku un plašāku sadarbību starp dalībvalstīm, tādējādi turpinot ceļu pretī federālajai Eiropai. Pēc pēdējo gadu finanšu un bēgļu krīzēm šāda iespēja gan šķiet krietni mazticama. Pret to iebilstu arī iedzīvotāji: Pew centrs pagājušā gadā veica aptauju 10 lielākajās ES valstīs, kurā tikai 19% respondentu atbalstīja Briseles varas palielināšanu, turpretim 42% vēlamāks šķita valstu suverenitātes pieaugums.

Iedzīvotāju viedoklis par ES nākotni ilgstoši pētīts arī Eirobarometra aptaujās. Jau piecus gadus tajās ir bijis gandrīz vienāds par ES nākotni optimistiski un pesimistiski noskaņoto respondentu skaits. Jaunākais pētījums arī sniedz ieskatu Romas samitā gaidāmajās sarunu tēmās: iedzīvotāji par divām galvenajām ES problēmām pagājušogad uzskatīja migrāciju un terorismu, kam sekoja bezdarbs un ekonomiskā nevienlīdzība.

Šajos gados ir atklājies, ka dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgi uzskati par šo problēmu labāko risinājumu. Tas licis arī daudzu valstu vadītājiem atzīt – pārmaiņas ES ir nepieciešamas un neizbēgamas. Lai gan Romā nekāda tālejoša vienošanās, visticamāk, netiks panākta, samits var kļūt par pirmo soli ceļā uz vienu no Junkera plānā pieteiktajiem scenārijiem. To apspriešana turpināsies visu gadu, bet nopietnāki secinājumi par dokumentu ir gaidāmi Eiropas Padomes sēdē decembrī. Rīcības plāns ES nākotnei ir jāizveido līdz 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, taču jau Romas samitā gaidāmās pārrunas lielā mērā var izšķirt, kāda Eiropas Savienība tiks veidota pēc Lielbritānijas izstāšanās. Tās, iespējams, ietekmēs arī vēlēšanas Francijā.

Viedoklis

Kurš scenārijs izdevīgs Latvijai?

Lolita Čigāne, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja
Vispirms par taktiku – izskanējuši pārmetumi, ka Junkers nav vizionāri definējis savu prioritāro virzienu, bet piedāvājis piecus scenārijus. Taktika ir pareiza, jo apliecina, ka Eiropas Komisija negrib uzurpēt «supervaldības» lomu, kas tai tiek pārmesta. Gala lēmums būs jāpieņem ES valstu valdību vadītājiem. Dokumenta analīzes daļa apliecina – jau pašlaik ES de facto ir 3. scenārijā aprakstītā vairāku ātrumu savienība, kur faktiski tie, «kas vēlas, dara vairāk». Tikai pašlaik tās valstis, kas neatbalsta kādu politiku, var bezgalīgi bloķēt vajadzīgas iniciatīvas.

Latvija pašlaik ir visu Eiropas integrācijas iniciatīvu kodolā – esam ES, Šengenas zonā, eirozonā. Latvijas kā mazas, atvērtas ekonomikas ar augstu sabiedrības struktūras (novecošanas) un teritoriālo (attālo reģionu iztukšošanās un liels, agresīvs kaimiņš) ievainojamību interesēs ir turpināt daudzpusēju integrāciju. Jebkādās divu lielu Eiropas valstu savstarpēji ciešākās attiecībās bez Latvijas līdzdalības, visticamāk, nebūsim pamanīti vai, vēl drīzāk, būsim zaudētāji. Latvijai jāatbalsta trešais scenārijs Junkera plānā – līdzdarbojoties tajās integrācijas iniciatīvās, kas vairo mūsu valsts ilgtspēju, labklājību un drošību.

Mīliet savus bērnus!

Bērni, kuri ir vecāku mīlēti, var aiz ziņkāres painteresēties par dzīvībai bīstamām spēlēm, taču viņi nedarīs neko, kas reāli apdraud vai kaitē, pārliecināta Valsts policijas psiholoģe Dace Landmane

Kopš šā gada sākuma policisti pārbaudījuši vairāk nekā 20 iesniegumu par pusaudžu iesaisti tā sauktajā izaicinājuma spēlē Zilais valis. Nevienā no šiem gadījumiem nav gūti pierādījumi, ka viņi patiešām būtu spēlējuši šo suicidālo spēli. Latvijā vispār nav zināms neviens, kurš tajā būtu iesaistījies, saņēmis koordinatora uzdevumu vai draudus izrēķināties, ja uzdevums netiek izpildīts, Ir noskaidroja Drošāka interneta centrā. Vienlaikus tā eksperti ir piefiksējuši, ka pusaudži internetā meklē informāciju par Zilo vali un rezultātā nokļūst pie informācijas par vardarbību. Iespējams, iespaidojas no tās. Pieci bērni šogad tādā veidā paši sev nodarīja pāri jeb radīja sev «maznozīmīgus miesas bojājumus», runājot policijas terminoloģijā. Lai saprastu, kāpēc bērniem var būt interese par šausmīgiem izaicinājumiem, Ir uz pusdienu sarunu aicināja Valsts policijas psiholoģi Daci Landmani. Viņa jau desmit gadus strādā ar noziegumos cietušajiem bērniem, cenšoties izprast upuru un noziedznieku psiholoģiju.

Nekāda pusdienošana gan mums nesanāk. Valsts policijas priekštelpā kafijas automāta brūnganā, rūgti salkanā dzira ir vienīgais, ko varam dabūt piektdienas rītā. Psiholoģe Dace Landmane ir nobažījusies, vai žurnālisti, atkal un atkal runājot par spēli Zilais valis, nerada tai lieku reklāmu. Tāpēc arī viņa iesaka vecākiem, kuru bērni, kā ierasts, turpina diendienā iet uz skolu, tikties ar draugiem, internetā skatīties savu modes vai mūzikas vlogeru ierakstus un iet uz sporta treniņiem, neuzmākties atvasēm ar sarunām par pašnāvnieku spēlēm. Viņus tas neinteresē! «Ne katrs, kuram ieliek rokās nazi, iedomājas, ka ar to var griezt vēnas,» saka Dace Landmane. Kam gan jānotiek ar bērnu, lai viņš ko tik baisu iedomātos?

Dace sarunu ieliek konstruktīvos rāmjos, iedalot riska bērnus divās grupās. Pirmie ir pusaudži no 11 līdz 14 gadiem, kuri ir gatavi pašapliecināties, darot kaut ko riskantu, bīstamu, nosodāmu. Visticamāk, iepriekšējā dzīves pieredze viņiem pierādījusi – darot visu, kā nākas, labi un pareizi, nevar izpelnīties ne mammas un tēta, ne skolotāju un citu pieaugušo uzmanību. Jāsāk slikti mācīties un kaitinoši uzvesties, lai vecāki beidzot pievērstu uzmanību. Bet pusaudžu gados, kad vecāki un skolotāji jaunietim jau kļuvuši nīgri vienaldzīgi, vissvarīgākais ir vienaudžu novērtējums, tāpēc viņi meklē draugus, kuru vidū var izcelties. Bez bailēm un bažām lietojot grādīgos un stiprākas vielas, lēkājot pa bīstamu graustu celtņu ēkām, izaicinot citus uz kautiņiem, nemitīgi spēlējoties ar dzīvību. «Riskanta spēlēšanās ar savu dzīvību, tāpat kā pašnāvības mēģinājums, ir sauciens pēc palīdzības. Slikti ir tas, ka šādi bērni līdz galam nenovērtē savas rīcības sekas,» saka Dace Landmane.

Otra riska grupa ir bērni, kuriem ir uzvedības problēmas un viņi tendēti nodarīt sev pāri. Tagad, kad sociālajos medijos izplatās ziņas par suicidālas spēles elementiem vai mēģinājumiem atdarināt to, šo bērnu tuviniekiem vajadzētu saasināt uzmanību, lai bloķētu bērnam iespēju šādā veidā sev kaitēt. 

Noklausoties psiholoģes teiktajā, ir liels vilinājums domāt, ka mūsu bērni taču nepieder ne pirmajai, ne otrajai riska grupai. Vairums bērnu pat trakajos pusaudžu gados varbūt slepus nogaršo alkoholu vai pamēģina uzpīpēt, bet viņiem nenāk ne prātā tērēt savu laiku dzerstiņiem vai nejēdzīgām izdarībām. Ideālā gadījumā viņi jau zina, ka adrenalīnu, pēc kā mazliet alkst katrs no mums, var gūt, snovojot un taisot trikus ar skrituļdēli, braucot laivās un piedaloties piedzīvojumu sacensībās, izejot virvju trases un darot daudzko citu bērnībā kopā ar vecākiem, pusaudža gados ar draugiem. Taču atceros, ko ir stāstījuši Bērnu uzticības tālruņa psihologi – ir daudz vientuļo bērnu. Kopš 2013. gada, kad tiek fiksētas visas uzticības tālruņa sarunas, kuru iemesls ir pamestības sajūta, saskaitīts – vairāk nekā 800 gadījumos bērni zvanījuši tāpēc, ka vecāki ir pārlieku aizņemti, lai parunātos ar viņiem. «Jo retāk savu bērnu redzēsit, jo retāk ar viņu runāsit, jo lielāks risks, ka nepamanīsit signālus, kas liecina – bērns ir riska grupā,» policijas psiholoģe apstiprina, ka nesarunāties ar vistuvākajiem ir bīstami. Latvijā pēdējos desmit gados vidēji pieci bērni ik gadu izdara pašnāvību. Nesen sociālajos tīklos izplatītais videomateriāls, kurā redzams, kā meitene izlec pa logu, ir autentisks. Valsts policija to apstiprina, taču precizē – 12 gadus vecā meitene, kura guvusi traumas, šo soli nespēra spēles iespaidā. Par to reti runā, bet nav maz to pusaudžu, it īpaši vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kas mēģina aiziet no dzīves. Piemēram, 2015. gadā bija 157 šādi nelaimīgie, taču ātrajai palīdzībai izdevās viņus glābt.

Tāpēc, ja vecākiem ir aizdomas, ka viņu durstīgajam tīnim ir nepatikšanas, bet viņš par tām nerunā, Landmane iesaka negaidīt un izmantot kādu no uzticības tālruņiem. Piemēram, bērniem domāto tālruni 116111, kurā psihologa konsultācijas par attiecībām ar atvasēm var saņemt arī vecāki, vai arī krīzes centra Skalbes tālruņus 67222922 un 27722292, vai Cietušo atbalsta centra tālruni 67298322. «Nevajag visu uzmanību fokusēt uz bērniem, pašiem vecākiem jāspēj rīkoties,» saka Dace Landmane. Viņa uzsver, ka pieaugušajiem jāmācās sava pusaudža uzvedību uztvert mierīgi un neizvērst konfliktu no katras asākas piezīmes «ai, jūs man esat apriebušies!» vai «kāpēc tu mani atkal audzini». Ja vecāki spēj pieņemt, ka bērna pieaugšanas gaitā ir nepieciešams apstrīdēt vai noliegt līdzšinējās autoritātes, tad ģimene var arī sagaidīt, ka jaunā personībā tomēr atnāks pie mammas vai tēta parunāties, kad patiešām būs tāda vajadzība.

Kad jautāju psiholoģei, vai viņa atceras kādu gadījumu, kad sev mēģinājis kaitēt bērns, kura ģimene patiesi par viņu rūpējas, Dace Landmane, tikai īsu brīdi padomājusi, pārliecinoši saka – nē! Taču jāņem vērā, ka pusaudžiem ir ļoti svarīgi iekļauties vienaudžu grupā. Ja tajā līderis ir negatīvā autoritāte, kas citus pārliecina, ka riskants izaicinājums ir «kruts» un tas noteikti jāizmēģina, tad ir iespējams, ka ģimenē mīlētais bērns vārdos pievienosies šai idejai. Tāpēc ka vēlas būt piederīgs klasei, sporta komandai vai mūzikas grupai. Taču viņš reāli nedarīs neko neprātīgu un bīstamu. Tāpat kā aiz ziņkāres bērns iebāž mēli vīnā, bet neizdzer veselu pudeli.

Landmane gan brīdina – aiz vēlmes iekļauties vienaudžu pulciņā, pusaudži, kuri nav iemācīti pateikt «nē», ir pakļāvīgi un nedroši, var iesaistīties riskantos notikumos. Pusaudži ķiķinoties tiešsaistē izaicina kādu savā grupā jauniņo atkailināties, bet, kad aiz bailēm tikt izstumtam tas izdarīts, atliek tikai piedraudēt, ka video tiks publicēts, lai pakļautu jaunieti. Ir bijuši gadījumi, kad meitenes šādā veidā kļūst par seksuālas vardarbības upuriem. «Bērnam ir jāiemāca – ja jūti, ka tev mēģina nodarīt pāri, ja jūti kaut ko sliktu vai aizdomīgu, neatkarīgi no tā, kur esi iesaistījies, saki to vecākiem! Ja vecāki nereaģē, informē citu pieaugušo, kam uzticies!» dod padomu psiholoģe. Taču viņa negrib sabaidīt vecākus, tāpēc mierinot saka: «Mīliet savus bērnus! Ja viņš sajutīsies mīlēts, tad nebūs gatavs uz visu, lai tikai kaut kur tiktu pieņemts.» Jo viņš jau zinās, ka ir pieņemts savā ģimenē.

Ēdienkarte

Divas melnas kafijas

Visi ceļi sākas Romā

ES nākotni izšķirs notikumi Francijā un citur, nevis Junkera plāna apspriešana

Amerikas prezidents Dvaits Eizenhauers esot teicis, ka plāni nav nekas, bet plānošana ir viss. Šķietamā paradoksa jēga ir izpratnē, ka neviens plāns nekad netiks precīzi izpildīts, taču, tikai apzināti definējot, ko gribam sasniegt un kādi līdzekļi ir mūsu rīcībā, varam sagatavoties neizbēgamiem pārsteigumiem un novirzēm no prognozes.

Šādā garā būtu jāvērtē Eiropas Komisijas prezidenta Junkera marta sākumā prezentētie Eiropas Savienības nākotnes scenāriji, kuri būs diskusiju centrā valstu vadītāju svinīgajā samitā, kad viņi atzīmēs ES dibināšanas dokumenta – Romas līguma – 60. gadadienu.

Junkers ir definējis piecus ES modeļus diapazonā no «tikai un vienīgi vienotais tirgus» līdz «darīt daudz vairāk kopā». Pirmais faktiski nozīmētu kolektīvo Brexit, jo modelī paredzētā brīvā preču tirdzniecība bez «Briseles» virsbūves un bez brīvas darbaspēka kustības ir tieši tas, ko Lielbritānijas eiroskeptiķi vienmēr ir teikušies gribam. Otrā spektra galā tiek piedāvāts federālisms, kas neuzdrošinās dvest savu vārdu, jo ko gan citu varētu nozīmēt solījumi, ka «ekonomikas, finanšu un fiskālā Savienība ir sasniegta» vai ka «lēmumu pieņemšana ir ātrāka un izpildes nodrošināšana ir spēcīgāka visās jomās»? Ne viens, ne otrs no šiem galējiem variantiem nebūs dalībvalstīm pieņemams, un tālāko attīstību noteiks atsevišķu valstu grupu gatavība padziļināt sadarbību konkrētās jomās.

Latvijas intereses šajā situācijā ir tādas pašas, kādas tās bijušas kopš neatkarības atgūšanas. Visus šos gadus esam centušies pievienoties visām iespējamajām starptautiskajām organizācijām un ES ciešākas sadarbības struktūrām, jo šāda aizvien dziļāka integrācija ne tikai stiprina Latvijas drošību, savijot mūsu un citu Rietumu valstu intereses, bet pasargā mūs no lielo tautsaimniecību protekcionisma un līdz ar to rada Latvijas ekonomikai lielākas izaugsmes iespējas. Ja negribam sevi nolemt augošai Krievijas ietekmei un rūkošai pieejai mūsu lielākajiem un svarīgākajiem tirgiem Rietumos, tad Latvijai ir jāturpina šī «visu klubu» politika.

Šobrīd gan ļoti neskaidrs ir jautājums, kas šie nākotnes «klubi» varētu būt. To noteiks nevis teorētiski apsvērumi, bet gan politiski notikumi, kuri nepakļaujas ES lēmumu pieņemšanas procedūrai. No tiem svarīgākais būs Francijas prezidenta vēlēšanas, kuru pirmā kārta notiks 23. aprīlī, bet otrā – 7. maijā. Šobrīd aptaujās vadošā kandidāte Marina Lepēna ir solījusi izvest Franciju no eirozonas un rīkot referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības. Tiesa, aptaujas arī liecina, ka izšķirošajā raundā viņa pārliecinoši zaudētu otram vadošajam kandidātam sociālajam liberālim Emanuelam Makronam, tomēr, ja pēdējais gads mums ir ko iemācījis, tad tas ir – šķietami neiespējamais var notikt. Ja Francija, ES dibinātājvalsts un stūrakmens, tiek izrauta no Savienības struktūras, tai būs nepieciešams kapitālais remonts, un tādā gadījumā Eiropas valstu jaunās sadarbības formas nav iespējams prognozēt.

Eiropas nākotni būtiski ietekmēs arī ASV politika. Eiropas Savienība izveidojās Amerikas militāro spēku vairoga aizvējā, un līdz Trampa ievēlēšanai Vašingtona nekad nav uzskatījusi Eiropas integrāciju par pretēju tās interesēm. Tagad ASV prezidents atsakās sniegt Vācijas kanclerei roku, viņa politiskie sabiedrotie aktīvi atbalsta ES naidīgas partijas dažādās Eiropas valstu vēlēšanu kampaņās, un valsts sekretārs Tilersons neplāno piedalīties gaidāmajā NATO ārlietu ministru sapulcē aprīļa sākumā, bet tā vietā tiksies ar Ķīnas prezidentu un pēc tam dosies uz Maskavu.

Augoša Amerikas atsvešinātība no Eiropas var pamodināt pašsaglabāšanās instinktu okeāna šajā pusē un radīt spiedienu dziļākai ES integrācijai. Gan Austrijas prezidenta vēlēšanas decembrī, gan Nīderlandes parlamenta vēlēšanas martā, kurās pārsteidzoši mobilizēts elektorāts palīdzēja pieveikt populistus, raisa zināmas cerības, ka «Trampa efekts» dalībvalstu vēlētājiem liek apzināties stāvokļa nopietnību un aktīvi izteikt atbalstu Eiropas vērtībām.

Tomēr arī šo procesu ietekmi uz ES nākotni nav iespējams izskaitļot, vēl jo vairāk tāpēc, ka preteiropeiskais populisms, pat ja tas zaudē vēlēšanās, tagad ir stingri iesakņojies kontinenta politiskajā ainavā. Vērā ņemamai daļai Eiropas pilsoņu ES pastāvēšana vairs nav pašsaprotama. Programmu, kas šiem atsvešinātajiem liktu mainīt domas vai arī likvidētu viņu neapmierinātības cēloņus, līdz šim nav izdevies izveidot nevienam domātājam vai politiķim. Arī Junkeram ne.

Ja pievienojam šiem nezināmajiem vēl Brexit sarunu radītos saspīlējumus, Putina gatavību atbalstīt jebkurus spēkus, kas vājina ES, un vēl kādus nevienos kafijas biezumos neatrodamus pārsteigumus, tad var-būtība, ka ES valstu vadītāji atbilstoši Junkera iecerei varēs Romā sākt iezīmēt ES attīstības vīziju līdz 2025. gadam, šķiet visai nereāla.

Taču par Eiropas Savienības 60 gadu laikā nodrošināto mieru un labklājību ir vērts cīnīties. Tāpēc, pat ja šobrīd izstrādātie plāni izrādās «nekas», domāšana un plānošana Eiropas nākotnei tiešām ir «viss».

Komentārs 140 zīmēs

ASV investīciju fonds, mobilā operatora Bite īpašnieks, no zviedru uzņēmuma MTG nopircis tā Baltijas medijus, to skaitā TV3 un LNT.

Gada beigās aizņemto darbavietu skaits bija 884 tūkstoši, par 7000 vairāk nekā pirms gada. Pieauga privātajā sektorā, samazinājās sabiedriskajā.

Arī te ir darbs – savējiem. Auguļa (ZZS) vadītā Satiksmes ministrija lidostas Rīga vadībai virza ilgus gadus ar ZZS saistīto Ilonu Līci.

Sistēma nepiedod

Valsts kancelejas direktors Krieviņš traucēja ZZS mērķiem

Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa atlaišanu no darba premjerministrs Māris Kučinskis vēlas dēvēt par «abpusēju vienošanos», tāpēc tās iemesli neesot jāskaidro, viņš pirmdien apgalvoja pēc sarunas ar nu jau bijušo valsts augstāko ierēdni. Tas acīmredzot nozīmē, ka nav neviena sabiedrībai puslīdz ticami minama iegansta Krieviņa atlaišanai. Bet iemesli ir tik fundamentāli, ka par tiem Kučinskis nevar stāstīt.

Sarunas divatā ar «zaļzemnieku» papiem var būt tikpat bīstamas kā savulaik padomju kompartijas centrālkomitejā. Pat valsts izvilcējam no krīzes bedres Valdim Dombrovskim pēc sarunas ar prezidentu Andri Bērziņu 2013. gada novembrī nācās paziņot par atkāpšanos no premjerministra amata. Tolaik iegansts gan bija Maxima traģēdija. Taču var minēt, ka Dombrovskim izvēle bija vai nu pašam ar godu «uzņemties atbildību», vai nu valdība vairs nespētu strādāt un kristu ar negodu. VK direktora amats nav politisks, tomēr Krieviņam piedāvājums droši vien bija tipoloģiski līdzīgs – vai nu «abpusēja vienošanās», vai nu… Nu, piemēram, kaunpilna VK sagatavotās valsts pārvaldes reformas izgāšana.

Zaļo un Zemnieku savienības rīcību vienmēr vadījis viens mērķis un viena vienīga ideoloģija – nauda. Un valsts vara viņiem ir līdzeklis, lai tiktu pie naudas. Atšķirībā no komunistu laikiem tagad nākas pieciest arī cilvēkus ar citādiem mērķiem, tomēr VK direktora amats acīmredzot ir sistēmiski svarīgs. Taču, saprotams, Kučinskis nevarēja pateikt – ziniet, mēs esam nopietni veči, saimnieki savā zemē, un piķis ir milzīgs, bet te viens jaucas pa kājām ar savām labas pārvaldības, atklātības, efektivitātes un tamlīdzīgām muļķībām.

Var iedomāties, ka sistēmas dinozauriem personisks un arī, ja vēlaties, ideoloģisks naids pret viņu politiskajai kultūrai svešo ienācēju, kas ar savu rietumniecisko pieredzi un domāšanu ir netīkams atgādinājums, ka viņi paši ir biezā korupcijas un valsts nozagšanas tradīciju mērcē apviļāti «vecie komuņagas». Arī Krieviņš to droši vien zināja. «Melotu, ja es tagad ar putām uz lūpām apgalvotu, ka nostrādāšu pilnu piecu gadu termiņu Valsts kancelejas direktora amatā,» viņš marta sākumā teica intervijā žurnālam Ir.

Kā vienu no galvenajiem premjerministra neapmierinātības iemesliem pašlaik pieņemts minēt Krieviņa sagatavoto valsts pārvaldes reformas plānu, kas paredzēja līdz pat 7000 ierēdņu vietu likvidēšanu. Taču šis plāns, pat ja bija kaitīgs sistēmai, kura ierēdniecību uzskata par savu patronāžas tīklu paklausīgu apkalpotāju, nevarēja būt iemesls, kāpēc Krieviņš bija jādabū projām nekavējoties un bez paskaidrojumiem. Tad jau varētu tikpat labi uzskatīt, ka iemesls ir Kučinska aizvainojums par to, ka Krieviņš drīz pēc stāšanās amatā sabojāja viņam Ziemassvētkus, kad 2015. gada decembrī viņa sievai nācās atstāt darbu Valsts kancelejā un doties pretī «jauniem izaicinājumiem».

Nopietnāks un steidzams iemesls ir «KNAB problēma». Krieviņš bija KNAB amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs.

Pērn oktobrī pēc KNAB likvidatora Jaroslava Streļčenoka izgāšanās konkursā Kučinskis bijis «nepatīkami pārsteigts» un draudēja «runāt» ar Krieviņu. Kaut gan lēmumu izbeigt konkursu vienbalsīgi pieņēma komisija, kurā bija arī ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks, valdošo sašutums par vērtīgā Jaroslava izbrāķēšanu tika komisijas vadītājam. ZZS ietekmīgākais tiesību eksperts, smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs dusmās lēca no savām koši zaļajām biksēm ārā: «Kancelejas vadītājs tagad izvēlēsies policijas priekšnieku? Jūs prātā esat sajukuši?»

Bet nupat ir izsludināts atkārtots konkurss uz KNAB priekšnieka amatu. Krieviņa aizdabūšanai prom tieši tagad var būt valdošo ieskatā daudzpusīgi svētīgs iespaids.

Pirmkārt, aritmētiski – komisijā par vienu neatkarīgu balsi mazāk. Pret KNAB galīgu pārvēršanu par politiskas zagšanas iecietīgu vērotāju droši vien joprojām ir gan SAB direktors Jānis Maizītis, gan DP priekšnieks Normunds Mežviets. Taču, otrkārt, komisijai varētu būt mazāks labu pretendentu loks, no kā izvēlēties. Bet spiediens uz komisiju «atrast valstisku risinājumu», proti, jelkādu biroja direktoru būs lielāks, otrreiz atzīt konkursu par nenotikušu būs grūtāk.

Pagājušonedēļ ZZS pārstāves Aijas Barčas vadītā Saeimas komisija noraidīja Krieviņa piedāvāto KNAB priekšnieka izdienas pensijas likumprojektu, ar ko bija cerēts iedrošināt pieteikties labus kandidātus. Krieviņa padzīšana ir vēl viens signāls: spēcīgs KNAB politiski nav vajadzīgs, laipni lūgti «šoferu dēli» un «lielākie kretīni»!

Kā teicis Staļins, «kadri izšķir visu». Krieviņš bija ne tikai valdošajiem traucējošs kadrs, bet arī šķērslis sistēmai vērtīgajiem – gan valsts civildienestā, kur bija gribējis «piespiest valsts pārvaldi izkāpt no komforta zonas un domāt par to, kā var strādāt citādi», gan arī lielajiem valsts nozadzējiem stratēģiski svarīgajā KNAB priekšnieka amatā. Viņa aiziešana ir Kučinska valdības signāls visiem, kuri gribētu kaut ko mainīt uz labu, lai nemēģina, bet neaizstājamu cilvēku nav, kā arī teicis Staļins.

Komentārs 140 zīmēs

Dienesta negadījums. Policijas ģenerālis Marķitāns tiktāl sapinās stāstos par atļautā ātruma pārsniegšanu, ka nolēma doties pensijā.

Ģenerālprokurors politiķu valodā. Kalnmeiers dēvē viņa vadītās prokuratūras kritizēšanu par «speciāli organizētu kampaņu».

Ak, laime! Latvija ANO pasaules laimes indeksā pakāpusies no 68. vietas pērn uz 54. vietu šogad, bet vēl svarīgāk – apsteidz Igauniju!

Laime un krustceļš

 

Krustceļa sajūta. Laimes sajūta. Vai tās ir savienojamas? Šķiet, grūti. Izvēle, atbildība, pienākums, nasta – šīs krustceļa atslēgvārdu virknes galā gribas nomest nastu, lai sajustos laimīgs.

Šajā žurnālā krustceļa un laimes sajūta tomēr kaut kā sadzīvo.

Mediju tirgus Baltijā nupat piedzīvo kārtējo šķiršanos – zviedri atkal aiziet. Populārā telekanāla TV3 un veselas mediju baterijas īpašnieks MTG paceļ enkuru, lai dotos plašākos ūdeņos. Patiesībā runa nav par ģeogrāfiju, bet biznesa virzienu – tradicionālās televīzijas vietā zviedru izklaides koncerns stūrē uz e-spēļu industriju, kurā labākas iespējas pelnīt. Zviedru vietā stājas amerikāņu investori, kuri savukārt cer nopelnīt, mediju biznesu saslēdzot ar mobilo operatoru biznesu. Uz kuru pusi šajā krustceļā aiztecēs mediju satura kvalitāte, pagaidām paliek neatbildēts jautājums.

Krustceļā arī Eiropa. 60 gadu, kas šogad aprit Eiropas kopienas pirmajam pamatlīgumam, nav tā glaunākā jubileja, bet jāsteidz vien svinēt – kas zina, apaļo 75. gadskārtu ES var nepiedzīvot. Šonedēļ Romā politiskie līderi svinības apvienos ar spriešanu par tālāko ceļa karti, kas iezīmē piecus gluži atšķirīgus nākotnes scenārijus. Ir smeldzīgi vērot, ka valstu solidaritāte, kas pēc aukstā kara beigām ļāva Eiropā novākt dažādas dalījuma robežas, ir paputējusi. Taču krustceļš nav īstā vieta, kur sēdēt un sērot – jālūko nepalikt zem riteņiem.

Un kur tad laime? Tā ir nogurumā, ko pēc traka darbu skrējiena sajūt aktieris Andris Keišs. Tā ir savas vietas izjūtā, kas sakārto fotomākslinieces Andas Magones pasauli. Tā ir kaut kur tepat, aiz krustceļa.