Žurnāla rubrika: Svarīgi

Ikdienas politika

Posted on jūnijs 5, 2013 by - Komentārs

Somijā ieviesa atbildīgu labklājības valsti, lai pasargātos no komunistu populisma

Bija laiks, kad politikā ideja bija svarīgāka par tās nesējiem. Sestdien notikušās pašvaldību vēlēšanas parādīja, ka Latvijas ikdienas politikā šis laiks ir beidzies.

Atmodas gados sapnis par neatkarības atgūšanu bija lielāks un svarīgāks par jebkuru Tautas frontes līderi. Mums ir jābūt pateicīgiem Atmodas politiskajiem vadītājiem par viņu pašaizliedzīgo darbu, taču tagad, vērojot arī tolaik redzamāko politiķu karjeras ceļus, ir skaidrs, ka tauta balsoja nevis, piemēram, par LTF līderi Daini Īvānu, bet gan par viņa pārstāvēto ideju.

Pēc tam Latvijas politikas virzienu noteica mērķis iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Latvijas vēlētājiem šīs idejas bija svarīgākas par tās realizētājiem, un tagad būtu grūti nosaukt to valdības vadītāju, ministru vai deputātu, kurš uz pārējo fona būtu izcēlies ar neparasti lieliem nopelniem šā sasnieguma kaldināšanā. Politiķi sekoja tautas gribai.

Pat vēl pirms gada bez sevišķas politiķu mudināšanas uz referendumu par valodu aizgāja sen neredzēts cilvēku skaits – 72% no visiem balsstiesīgajiem. Eksistenciāli svarīgos jautājumos tauta pati zina un arī nākotnē zinās, kā rīkoties.

Taču tautas nobalsošana par valsts valodu nav un nebūs tipisks notikums laikā, kurā dzīvojam, un Vienotības centieni pārvērst pašvaldību vēlēšanas Rīgā par šā referenduma atkārtojumu cieta smagu neveiksmi. Aizvien vairāk cilvēku vēlēšanās meklē nevis ideju un simbolu nesējus, bet kandidātus, kuri viņiem patīk vai kuri spēj atbildēt uz jautājumu: «Ko tu vari izdarīt manā labā?» 

Šāda attieksme jau sen vērojama ārpus Rīgas, un ar to izskaidrojama daudzo reģionu pašvaldību vadītāju spēja nodrošināt atgriešanos amatā trešo, ceturto vai pat septīto reizi. Šīs domāšanas ienākšana galvaspilsētā, kur balsojumu līdz šim vienmēr spēcīgāk ietekmējusi nacionālā līmeņa politika, ir nopietns signāls, ka arī nākamgad Saeimas vēlēšanās vecie politikas štampi vairs nebūs efektīvi.

«Ārprāts, tad visām partijām būs jāsāk nodarboties ar prastu populismu!» – jau dzirdu saucam. Tas, protams, ir vieglākais un bīstamākais ceļš, un, par spīti pēdējās dienās plaši izplatītajai roku lauzīšanai par Latvijas «nepārvarēto sovjetisma mantojumu», tas ir virziens, kurā daudzi jo daudzi politiķi un viņu atbalstītāji visā pasaulē ir bijuši gatavi iet. No korupcijā slīgstošā Silvio Berluskoni Itālijā līdz naftas bagātību izdāļātājam Ugo Čavesam Venecuēlā, no ASV galvaspilsētas Vašingtonas, kur Marionu Beriju atkārtoti ievēlēja par mēru pēc tam, kad viņš bija pabijis cietumā par narkotiku lietošanu, līdz slavenajam Ilinoisas štatam, kur četri no pēdējiem septiņiem gubernatoriem nonākuši aiz restēm – cilvēku gatavība piedot politiķiem pat viskliedzošākos personiskos trūkumus, ja tikai viņiem no tā kaut kas atlec, ir manāma visur, ne tikai vietās, kurām pāri gājusi sarkanā armija. 

Svarīgi piebilst, ka šī nav tikai demokrātijas problēma. Kā Putins noturētos pie varas, ja nebūtu naftas naudas, ko dalīt? Un kāpēc Ķīnas komunisti tā satraucas par iespējamo tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos? Taču tieši demokrātijai piemīt priekšrocība, ka tās ietvaros ir iespējams piedāvāt izsvērtāku, atbildīgāku alternatīvu prastam darījumam, kurā vara tiek pirkta ar naudu.

Labs piemērs meklējams tepat ziemeļvalstīs. Varētu teikt, ka politiķiem tur nav jānodarbojas ar labumu solīšanu, jo sociāldemokrātiskās labklājības valsts jau tos visiem nodrošina. Taču šādas sistēmas ieviešana bija apzināts solis, lai šķērsotu ceļu izteikti kaitīgam, valsts neatkarību apdraudošam populismam. Kā nesen intervijā Ir teica somu vēsturnieks Henriks Meinanders, viņa valstī labklājības sistēma «spēcināja Somijas sabiedrības spēju pretoties padomju apdraudējumam», un tās ieviešana notika ar labējo partiju atbalstu. «Somijā bija liela komunistiskā partija. Tāpēc no [labējo] partiju viedokļa tas bija veids, kā parādīt, ka cilvēki var iegūt daudz vairāk, pateicoties šādas labklājības sistēmas izveidei.»

Nav iemesla, kāpēc Latvijā nebūtu iespējams tagad piedāvāt vēlētājiem politiku, kas vērsta uz atbildīgu labklājības pieaugumu. Ekonomika aug, tātad naudas, vismaz nedaudz, ir. Turklāt Valda Dombrovska spēja saglabāt premjerministra amatu pēc divām krīzes gados notikušām vēlēšanām norāda, ka vēlētāji ir gatavi ieklausīties racionālos argumentos, ka nevar visu un uzreiz.

Taču šādas atbildīgas labklājības politikas uzvaras priekšnoteikumi ir gan pārliecinošs piedāvājums, gan politiķi, kuriem vēlētāji uztic šo programmu ieviest. Ir jābūt cilvēkiem, kuri spēj uzrunāt, pārliecināt, varbūt pat aizraut vēlētājus. Kā parādīja vēlēšanu rezultāti Rīgā, personībai un tēlam ir liela nozīme. Taču tam jānāk komplektā ar skaidru, uz vēlētāju interesēm vērstu piedāvājumu. 

Politikas lielo, simbolisko jautājumu kalnā kāpējiem jāatgriežas ikdienas ielejās. 

Rainis tiecās pēc idejiskām augstienēm, līdz ar to sev pareģoja: «Tad kļūsi vientulīgāks gads pēc gada, no tevis atšķelsies pēc drauga draugs.» Dzejniekam un filozofam šāds liktenis – palikt vienam ar saviem ideāliem – var likties cēls. Savukārt politiķim pacelšanās pārāk augstu virs vēlētāju galvām sola tikai sāpīgu kritienu.

Komentārs 140 zīmēs

Kas iegūs? EK iesaka LV pazemināt nodokļus tieši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Patlaban LV darbs ne vienmēr pasargā no nabadzības.

Zaļās gaismas. Nedēļas laikā saņemts ne tikai pozitīvs EK atzinums par eiro ieviešanu, bet arī ielūgums iestāties attīstīto valstu ekonomiskajā organizācijā OECD.

Ārpus zonas. Jau pirms vēlēšanām Ir.lv rakstīja, ka datorizētā balsu skaitīšanā slikti strādā. Cimdars atbildēja, ka tā ir «Latvijas Nokia». Precīzi, jo arī īstā Nokia agonē.

Spriedzes stabilitāte

Posted on jūnijs 5, 2013 by - Komentārs

Vēlēšanas maina konfliktu valdībā, taču tās krišana vairs nav aktuāla

Vai pēc pašvaldību vēlēšanām mainīsies valdība? Tas bija bijis spekulāciju temats un palaikam arī valdībai draudīgu politisku kustību iegansts vismaz divus mēnešus pirms 1.jūnija. Vēlēšanu rezultāti ir tieši tādi, kādi bija piesaukti kā iemesls iespējamajām pārmaiņām valdībā vai pat tās krišanai. Ko nu?

Nu, neko. Reformu partija Rīgā bezcerīgi zem svītras, bet VL-TB/LNNK pārliecinoši virs Vienotības, tomēr nacionālpatriotisko maksātnespējas administratoru solīto «apvērsumu» un «valdības pārstartēšanu jaunā veidolā», kā vēl tikai aprīlī bija draudējis apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis, jau vēlēšanu naktī atcēla vadonis Raivis Dzintars, paziņodams, ka prasīt kāda ministra demisiju, balstoties uz vēlēšanu rezultātiem, būtu «neprāts». It īpaši, domājot par nākamajām Saeimas vēlēšanām, viņš piebilda.

Tiesa, Dzintars ieteic premjerministram Valdim Dombrovskim ņemt vērā, ka vēlēšanu rezultāti esot «apgriezti proporcionāli amatu sadalījumam valdībā», un nu esot «iespējas veikt zināmas korekcijas». Bet apvienības ideoloģiskais trieciennieks Jānis Dombrava pasludina, ka tagad nu gan redzams, kurš koalīcijā ir vecākais, kurš jaunākais brālis, un pravieto, ka pārmaiņas būšot.

Taču Dombravam kārtējo reizi īpašas attiecības ar īstenību, un citiem biedriem varētu šķist grūti pierādāma viņa hipotēze, ka 18% iegūto balsu Rīgas pašvaldības vēlēšanās padara Nacionālo apvienību par Latvijas valdības koalīcijas «vecāko brāli». Vismaz Dzintars neuzstāj pat uz valdības vadītājam ieteikto korekciju nepieciešamību: «Ja viņš nesaskata šādu nepieciešamību, tad, protams, mēs nešūposim valdību.»

Izmantot vēlēšanu rezultātus Rīgā kā ieganstu valdības gāšanai vai vismaz būtiskai pārkārtošanai NA nudien neatmaksātos. Pirmkārt, mērķis pārspēt Rīgā Vienotību ir izpildīts ar uzviju, un konkurencē par īstenāko latviskumu apvienība var justies droši. Otrkārt, izmest no valdības Reformu partiju un vietā paņemt «zaļos zemniekus» acīmredzot vairs nevajag arī ZZS «premjerministra kandidātam» Aivaram Lembergam, kuram pašreizējā valdība nu jau laikam ir gana laba, jo Dzintars tagad ir «godīgs politiķis» ar «savu ideoloģisko stāju», savukārt viņš Dzintaram – sargājams «nacionālais buržujs», un vēršanās pret viņu esot «populisms».  

Tāpēc, treškārt, vēlēšanu rezultātā mainījusies koalīcijas iekšējā konflikta galvenā ass. NA greizsirdību uz RP par tās pieciem ministru portfeļiem, kamēr pašai tikai divi, aizstājis RP aizvainojums uz Vienotību par prognozēto, tomēr tik un tā sāpīgo neveiksmi, kura iezvana atvadas šai partijai. 

Partijas dibinātājs Valdis Zatlers (un arī Rīgas saraksta līdere Inga Antāne) gan mēģina stāstīt, ka rezultāts esot labs, jo partija sākusi «no nulles». Tomēr premjerministram, kurš nereaģējot uz problēmām, esot iedegusies «sarkanā lampiņa», brīdina bijušais prezidents. Bet bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis pat uzskata, ka premjerministrs vispār būtu jāmaina. 

Zatlers gan domā, ka premjerministra nomaiņa būtu «pašnāvība». Taču daudzu prognozētā deputātu «staigāšana» starp frakcijām, kas līdz Saeimas vēlēšanām šķiet ticama, lielākoties būtu aiziešana no RP frakcijas un galvenoties laikam Vienotības virzienā. Tomēr, lai arī cik deputātu pamestu frakciju, RP ar saviem pieciem ministriem arvien paliks ietekmīga valdībā, tā ka konflikts var tikai pieņemties spēkā. Turklāt – jo tuvāk Saeimas vēlēšanas, jo RP kā partijai būs mazāk, ko zaudēt, ja vispār vēl ir ko. 

RP straujais noriets nes trejādu vēsti. Līdzās politiski pragmatiskām bažām par to, kas nākamajā Saeimā aizpildīs šīs partijas atbrīvotās 22 vietas, arvien ir mulsums par vēlētāju izvēles paradoksālumu. RP zibenīgi zaudēja milzīgo atbalstu, kad pēc šīs Saeimas vēlēšanām sāka uzstāt uz Saskaņas centra iesaistīšanu valdībā, tomēr pats SC tagad vēlēšanās Rīgā savāca 59% balsu, bet RP – tikai pusotru. 

Varētu pieņemt, ka daudzi šīs partijas atbalstītāji vairs pat neatceras, ka viņu vilšanās iemesls bija Zatlera sēšanās SC tankā. Taču arī tad, ja pati par sevi draudzēšanās ar SC velētāju ieskatā nebūtu nāves grēks, RP krišana ir iespaidīgs atgādinājums un mācība citiem, cik pašnāvnieciska mēdz būt vēlētāju «uzmešana». 

Pirms Saeimas vēlēšanām Zatlers ne ar pušplēstu vārdu nebija brīdinājis vēlētājus par iecerēto politikas pavērsienu. Tāpēc tajā «nullē», no kuras RP tās dibinātāja ieskatā esot sākusi, partija nonāca jau pēc tam, kad bija ieguvusi vairāk nekā piekto daļu vietu Saeimā. No pašas radītā nulles punkta to laikam vairs nespēs izkustināt ne spilgtie ministri, ne viņu pieteiktās reformas, ne pārspriedumi par savu it kā pārlieko «centriskumu» vai citu kļūdām kā savu neveiksmju iemeslu.  

Gads līdz Saeimas vēlēšanām būs eksperiments, vai bezpartejiski valdības ministri no partijas, kurai nav nākotnes, var būt lielāks drauds valdības stabilitātei nekā par savu nākotni norūpējušos partiju un to sponsoru savtīgās intereses. Tomēr šķiet, ka RP pieci ministri nepošas mainīt politiku pret antropoloģiju. Bet tas nozīmē, ka arī viņiem šī valdība ir labākais politiskās nākotnes pamats. Valdības krišana vai pārkārtošana, par kuru tik daudz bija runāts pirms pašvaldību vēlēšanām, vairs nav aktuāla.

Komentārs 140 zīmēs

«Šausmas!» kāda jauna sieviete televīzijā novērtēja Ušakova uzvaru Rīgā. Un piebilda: «Mēs gan paši nebijām balsot.»

Andris Ameriks uzskata, ka Rainis ir teicis: «Vienmēr mēs maināmies uz labu.» Bet Rūdolfs Pliekšāns kaut ko runājis par «manu zeltu, kas neatņemams», vai ne?

Drošs rādītājs, ka ekonomiskā krīze pārvarēta: algas atkal aug, turklāt visstraujāk – valsts pārvaldē.

Ass un svaigs!

Posted on jūnijs 5, 2013 by - Redaktores sleja

 

Solījumu pārpilnības rags iztukšots, vēlētāju balsis sadalītas, un dzīve atgriežas ierastajās sliedēs – lai nu ko, bet nule aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām nevar pārmest negaidītus un satricinošus pārsteigumus.

Ja vien par tādu nesauc rekordzemo līdzdalību, kas visas Latvijas mērogā noslīdējusi zem 50% un kā ar pirkstu acī iebaksta – daudzi ir aizbraukuši, daudziem ir vienalga.

Latvijā valda klusējošs, promesošs vairākums. Vēlētāju reģistrs izrādās milzīga «mirušo dvēseļu» krātuve. Kļūst neomulīgi, jo neesam jau nekāda labklājīga un garlaicīga Rietumu demokrātija, kurā burtiskā un politiskā nozīmē aptaukojušies vēlētāji vairs nevīžo aizkāpt līdz iecirknim.

Toties tie, kas balso, var justies arvien ietekmīgāki. Redz, otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī tikai trīs balsis izšķīrušas to, ka līdzšinējā mēra partija paliek aiz domes borta. Pilsētās, kuras esam ieraduši saukt par «lielām», pietiek ar dažiem tūkstošiem balsu, lai savās rokās iegūtu varas un naudas grožus. Un visbiežāk tie ilgstoši arī paliek vienās un tajās pašās rokās, jo pārmaiņu grūdienam pietrūkst vairākuma.

Lai atjaunotu vēlēšanās iztērēto enerģiju, šajā žurnāla numurā esam sarūpējuši šo to rosinošu. Intervija ar pazīstamo Eirāzijas politikas ekspertu Polu Goublu ir kā pikanta mērce, kas perfekti izceļ Rīgas vēlēšanu rezultātu garšu. Uzmanīgi, ass! Bet tiem, kas svaigumu velti meklējuši vēlēšanās, to ar apburošu smaidu piedāvā slavenā Ņujorkas svaigēdiena restorāna saimniece, latviete Sarma Melngailis.

Skaidrojošā vārdnīca

Posted on maijs 31, 2013 by - Tēma

 

Dow Jones Sustainability Indexes ir ilgtspējas mērījumu globālais veterāns, kura datus investori visā pasulē ņem vērā, ceļot īkšķi uz augšu vai liecot uz leju, kad jāpieņem lēmumi par ieguldījumiem. Šie Dow Jones ilgtspējas mērījumi sākti 1999.gadā, un tajos integrēts vērtējums par uzņēmumu pārvaldību, risku menedžmentu, ietekmi uz klimatu, darbaspēka izmantošanas un piegādes ķēdes standartiem. Līdztekus pasaules indeksam tiek veidoti arī reģionu indeksi.

Ilgtspējas jēdziens pirmo reizi tika definēts 1987.gadā ANO izveidotajā Pasaules Vides un attīstības komisijā, kuru mēdz dēvēt par Bruntlanes komisiju – tās vadītājas, bijušās Norvēģijas premjerministres Grū Hārlemas Bruntlanes vārdā. Ilgtspēja apvieno vides un attīstības jēdzienus, uzsverot to saistību – cilvēku darbība ietekmē vidi, tāpēc jāprot saimniekot tālredzīgi, lai vide spētu nodrošināt cilvēku vajadzības vēl paaudzēm ilgi.

3BL jeb Triple bottom line ir organizāciju darbības vērtēšanas metode, kas pirmo reizi formulēta 1981.gadā, bet kopš 2007.gada to pielieto ANO. Šī pieeja integrē ekonomiskos, ekoloģiskos un sociālos faktorus, kā organizāciju darbības mērķi izvirzot ne tikai finansiālus ieguvumus, bet arī atbildīgu attieksmi pret sabiedrību un vidi.

Korporatīvā sociālā atbildība ir biznesa pašregulācijas mehānisms, kas paredz uzņēmumu ētisku darbību, nodrošinot labumus ne tikai īpašniekiem, bet plašākam iesaistīto lokam – darbiniekiem, patērētājiem, partneriem, apkārtējai videi un sabiedrībai. Korporatīvā sociālā atbildība definēta jau 60.gados, taču diskusiju un attīstības process joprojām turpinās, tajā skaitā Eiropas Komisija 2011.gadā ir pieņēmusi korporatīvās sociālās atbildības stratēģiju, kas izvirza konkrētus mērķus ES dalībvalstīm.

Koplabums noslīkst konkurencē

Posted on maijs 31, 2013 by - Tēma

Savstarpējos cīkstiņos Latvijas uzņēmumi palaiž garām iespējas, ko dod nozares pārstāvju vienošanās par kopējiem mērķiem

Vairāk konkurenti, nevis sabiedrotie – tā ne tikai biznesā, bet arī darbojoties nozares attīstībā, jūtas Latvijas uzņēmumi. Rezultātā tie apvienojas galvenokārt tikai kampaņveidīgi, lai reaģētu uz kādām nozīmīgām izmaiņām likumos, bet mazāk rūpējas par biznesa vides sakārtošanu ikdienā. Kaut arī tieši skaidri biznesa ētikas principi ļautu izvairīties no strīdus situācijām un palīdzētu uzņēmumiem ieguldīt sabiedrības attīstībā, saka ilgtspējas attīstības indeksa tirgus attiecību sadaļas eksperte Elīna Dobulāne, kas ikdienā ir aģentūras McCann Consulting klientu servisa direktore.

Pēc ilgtspējas indeksa statistikas datiem, lielākā daļa jeb 87% uzņēmumu veic ieguldījumus savas nozares attīstībā. Tomēr Elīna Dobulāne saka: šie dati jāvērtē kritiski, jo uzņēmumu izpratne par savu ieguldījumu nozares attīstībā un formas, kā viņi to dara, ir dažādas. Piemēram, 45% uzņēmumu atzīst, ka veic ieguldījumus nozares zinātniskajā attīstībā, tomēr katrs ar šiem ieguldījumiem saprot ko savu. Kāds par investīciju zinātnē uzskata interviju sniegšanu studentiem viņu mācību darbu izstrādes laikā, bet citi patiešām veic nopietnus pētījumus. Pamatā, protams, ir izpratne par to, kādi ilgtermiņa ieguldījumi ir jāveic nozares attīstībā. Taču šo izpratni varētu panākt vai vismaz veicināt, ja uzņēmumi savstarpēji sadarbotos. 

Reaģē uz likumu grozījumiem

Dobulāne uzskata – ļoti labs piemērs savstarpējas sadarbības trūkumam ir telekomunikāciju nozare, gan skatoties televīzijas pakalpojumu sniedzēju, gan mobilo sakaru nodrošinātāju jomā, jo tur konkurentu kari ir bijuši ļoti spilgti. «Protams, tirgus ekonomikas pamati noteic, ka konkurence veicina pakalpojumu kvalitāti, bet Latvijas ekonomika ir pietiekami šaura un maza. Ja gribam skatīties tālāk un plašākā mērogā ieiet tirgū, tad sadarbība ir atslēgas vārds,» saka Dobulāne. 

Patlaban viņas novērojumi, analizējot ilgtspējas indeksa anketas, liecina – uzņēmumi ir pietiekami noslēgti un neizmanto savu potenciālu, lai radītu kopējas vērtības, kas būtu vērstas uz nozares attīstību vai inovāciju radīšanu. Uzņēmumi pārsvarā sāk sadarboties tikai tajā brīdī, ja kādi ārēji faktori, piemēram, likumu izmaiņas, ietekmē viņu biznesu. Tad viņi ir spiesti apvienoties, lai kopīgi veidotu dialogu ar valsti un norādītu uz konkrētiem riskiem un ietekmēm nozarē, un skaidrotu savu argumentāciju, kā un kāpēc konkrēto jautājumu risināt.

Ilgtspējas indekss arī parāda, ka uzņēmumi reti definē savu pozīciju pret izmaiņām tiesību aktos, kuru izstrādē viņi paši ir ieinteresēti. Lielākoties viņi uzskata, ka pietiek ar viedokļa paušanu medijos. 

Taču indeksa eksperti aicina uzņēmumus pirmām kārtām definēt iekšēji, kuru tiesību aktu izstrādē viņi ir ieinteresēti un kāda ir viņu pozīcija, un šo informāciju ievietot arī uzņēmuma interneta mājaslapā. Kā pozitīvo piemēru viņa min Aldari, kura mājaslapā minēts, kādās pārmaiņās uzņēmums ir ieinteresēts. Tas esot progress salīdzinājumā ar pērno gadu – Aldaris ir izpildījis indeksā sniegtās ekspertu rekomendācijas.

Pozitīvā prakse būtu, ja uzņēmumi skatītos ilgtermiņā, nevis rosītos kampaņveidīgi. Taču te ir jautājums, cik aktīvas un spēcīgas ir nozares asociācijas. Lielākoties gan tās vērstas uz lobēšanu, taču Dobulāne kā piemēru, no kura aizgūt labo praksi, min Latvijas Komercbanku asociāciju. Tā ne tikai aktīvi reaģē uz likumdošanas procesu, bet arī strādā, lai nozare attīstītos, iegulda zināšanās, pasniedz nozares balvu. Piemēram, Komercbanku asociācija ir sākusi finanšu pratības projektu, kura laikā asociācija sadarbojas ar Latvijas izglītības iestādēm, palīdzot tām veikt mācību programmu un satura izvērtējumu, lai piedāvātu satura papildinājumus par finanšu izglītību. 

Aizmirsts sabiedriskais labums

Ilgtermiņa ieguldījumi nozarē augļus nestu arī tad, ja uzņēmumi atbildīgi ieguldītu augstskolu zināšanu attīstībā. Spriežot pēc anketām, augstskolas diezgan proaktīvi dodas pie biznesa pārstāvjiem, tos aicinot uz sadarbību un rosinot dažādus nozaru pētījumus. Tomēr liela daļa uzņēmumu šajā sadarbībā aprobežojas ar stipendiju un balvu piešķiršanu, bet viņus neinteresē kvalitatīvi pētījumi, ko augstskolas tiem var piedāvāt un kas pašiem uzņēmumiem, visticamāk, palīdzētu attīstīt biznesu. Ja arī tiek veikti pētījumi, tā biežāk ir tirgus izpēte – patērētāju paradumu analīze, sabiedriskās domas aptaujas, kam ir īstermiņa raksturs, nevis ieguldījums nozares ilgtermiņa attīstībā. «Mēs visi esam audzināti, lai savstarpēji sacenstos, nevis kopīgi veidotu un uzlabotu vidi, kurā dzīvojam. Atceros no savas augstskolas – tur tikai pamazām iedibinājās kultūra, ka studenti cits citam palīdz, kopīgi strādā pēc lekcijām, dalās zināšanās,» konkurences dominēšanu pār savstarpējo sadarbību skaidro Dobulāne.

Sacensība, kas darbojas pret kopējo sabiedrisko labumu, viņasprāt, novērojama arī publiskajos iepirkumos. Ja kāds uzņēmums nav ieguvis kāda objekta, piemēram, bērnudārza būvniecības vai renovācijas pasūtījumu, tas izmanto savas likumīgās iespējas un iesniedz sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. «Domājot no uzņēmuma viedokļa, iespējams, tas neatstāj nekādu ietekmi – viņš būs iztraucējis vienu iepirkumu, bet tas viņa dzīvi nemainīs. Taču, paskatoties plašāk, bērnudārzs, visticamāk, paliks neuzcelts,» saka Dobulāne. 

Virkne jautājumu rodas par biznesa un tiesiskuma interešu sadursmi ar sabiedrisko labumu. Vai iepirkuma leģitimitātes aspekts būtu jāupurē sabiedriskā labuma dēļ? «Ja vidē, kurā uzņēmumi paši strādā, būtu izstrādāti augsti ētikas standarti un nozare par tiem būtu vienojusies, tad šādu diskusiju būtu arvien mazāk,» atbild Dobulāne. Viņasprāt, protestēšana pret iespējami negodīgiem iepirkumiem ir cīņa ar sekām: «Ja gribam attīstīt pakalpojumus, būt inovatīvi un radīt jaunas, eksportspējīgas lietas, tad nozares sadarbībā viena no svarīgām formām ir pašregulācija, kad uzņēmumi vienojas par kvalitātes standartiem un veido biznesa vidi, kurā paši strādā. Jo vairāk veidosim vidi, jo mazāk būs aizdomu par katru soli vai iepirkumu, kurā piedalāmies.»

Ilgtspējas indeksa eksperti ieteikuši uzņēmumiem definēt savus principus attiecībās ar valsts institūcijām. «Piemēram, nekad nedosim kukuļus. Tad ikviens darbinieks, nonākot konkrētā situācijā, zinās, kāda ir uzņēmuma politika un kā rīkoties,» saka Dobulāne. Viņa gan atzīst, ka indekss, kurā piedalās tikai daļa uzņēmumu, nedod vispārēju priekšstatu par kopējo vidi Latvijā, jo ir uzņēmumi, kas biznesa ētikas regulēšanā jau daudz paveikuši, un tas parasti noticis nozarēs, kur ir spēcīgas nozares organizācijas. 

Vēl viens no jautājumiem, par ko uzņēmumiem būtu jāpadomā, – kāda ir to ietekme uz sabiedrību kopumā, un jāmēģina rosināt par to publiskas diskusijas. Dobulāne uzskata, ka, piemēram, mobilo telefonu ražotāju atbildība būtu sabiedrībai skaidrot, ka pie auto stūres nedrīkst sarunāties pa telefonu, lasīt īsziņas vai sērfot internetā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, viņasprāt, daļa uzņēmumu ir vairāk sākuši domāt par šo jautājumu un mēģinājuši analizēt savu ietekmi un definēt pozīciju. Taču tajā pašā laikā nav pārliecinošu datu, vai patērētājiem vispār ir svarīgi uzņēmumu atbildības aspekti un vai tas ietekmē viņu rīcību, izvēloties konkrēto uzņēmumu sniegtos pakalpojumus vai produktus. Dobulānei ir doma izpētīt šo patērētāju motivācijas aspektu, un, iespējams, jau nākamais ilgtspējas indekss rādīs uzņēmumu attieksmes maiņu pret savu darba vidi un sabiedrību.

Zaļš — mode vai pārliecība

Posted on maijs 31, 2013 by - Tēma

Eksperta viedoklis

Daļa uzņēmumu vides jautājumiem uzmanību pievērš aiz pārliecības, taču daļa ir tādi, kas to dara bez dziļākas izpratnes – tikai tāpēc, ka tas ir moderni. Piemēram, uzņēmums uzskata, ka ir pietiekami «zaļš», ja tam ir piešķirta atļauja veikt piesārņojošu darbību ar nosacījumu, ka iekārtas funkcionē atbilstoši vides aizsardzības regulējumam, bet vairāk tas neko praktiski nedara, lai uzlabotu apkārtējo vidi.

Indeksa pašos pirmsākumos pakalpojumu sniedzēji, piemēram, bankas un apdrošināšanas kompānijas, uzskatīja, ka viņu darbā nav nekādas ietekmes uz vidi. Šāgada pozitīvā iezīme – šāda veida uzņēmumi ir sapratuši, ka viņu uzņēmējdarbība vidi ietekmē. Viņi ir iedziļinājušies šajos jautājumos, lūguši ekspertu konsultācijas un cenšas ļoti nopietni pievērsties vides jautājumiem, jo uzskata, ka tas ir viens no konkurētspējas aspektiem. Tomēr vēl joprojām ir ļoti maz zaļo publisko iepirkumu, kuros integrēti vides nosacījumi. Tāpat vēl neliels skaits uzņēmumu nodarbojas ar piegāžu analīzi – kā sadarbības partneri ražo produktus, un kas ar tiem notiek pēc izlietošanas.

Nākamgad  no uzņēmumiem gribētu sagaidīt labāku iekšējo komunikāciju un skaidrāku izpratni par vides jautājumiem. Papīra un izlietoto bateriju nodošana otrreizējai pārstrādei ir pats vienkāršākais veids, kā mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Tomēr patlaban trūkst radošuma, tāpēc uzņēmumiem jāstāsta par saviem veiksmīgajiem un inovatīvajiem piemēriem, jo tas rosina aizdomāties arī pārējos. Protams, ir jautājums, vai uzņēmums ir gatavs investēt vides uzlabošanā, jo šie ieguldījumi neatmaksāsies uzreiz, taču tas ir jautājums par gribu. Galvenais – neskatīt sevi atrauti no globālajām norisēm. Ja ir ausis, acis un veselais saprāts, tad cilvēks spēj sevi sasaistīt ar uzņēmumu un saskatīt tā ietekmi uz vidi visplašākajā izpratnē.

Citi labi piemēri. Vide

Posted on maijs 31, 2013 by - Tēma

 

Jaunā CSDD ēka Talsos ir viena no videi draudzīgākajām un mūsdienīgākajām publiskajām celtnēm Latvijā. Apkurei tur izmanto zemes dzīļu resursus no ģeotermāliem urbumiem, savukārt saules enerģija kalpo gan ūdens uzsildīšanai, gan kā atbalsts apkures sistēmai. Rezultātā – zems energopatēriņš un izmaksas ilgtermiņā.

SEB bankā pērn bija Zaļais gads – īstenoti dažādi pasākumi, lai mazinātu uzņēmuma ietekmi uz vidi. Piemēram, pie printeriem pielīmētas uzlīmes «Kociņš Tevi vēro, drukā atbildīgi!», bet izvēlēties kāpnes, nevis liftus, mudināja pamācība «Kāpnes nekad nav jāgaida».

Lai ekoloģiskās pēdas nospiedums saruktu, cementa ražošanas uzņēmums Cemex samazinājis ražošanā patērēto enerģiju un ūdeni uz produkcijas vienību. Tāpat fosilo kurināmo aizvieto ar alternatīvajiem kurināmajiem, kas ražoti no atkritumiem, bet dažus izejmateriālus aizvieto ar citās rūpniecības nozarēs radītajiem atkritumiem, piemēram, granulētajiem domnu sārņiem un filtru putekļiem.

Zaļā drošība

Posted on maijs 31, 2013 by - Tēma

Komandējumu un papīra kalnu vietā – interneta risinājumi palīdz Baltas apdrošinātājiem kaut mazliet parūpēties arī par baltajiem lāčiem ziemeļpolā

Uzņēmumi, kuru darba dzīve galvenokārt norit pilsētas birojos, nereti rausta plecus – kāda gan mūsu uzņēmējdarbībai ietekme uz vidi? Tomēr, skatoties plašāk, vai ikviena rīcība un izvēle ietekmē to, cik liels ir mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. Vairāki Latvijas uzņēmumi, galvenokārt tie, kas pieder lielām starptautiskām ķēdēm, ir sākuši mērīt savu ietekmi uz vidi un cenšas dzīvot zaļāk. Apdrošināšanas kompānija Balta vidi ir izvirzījusi par vienu no korporatīvās atbildības pīlāriem, un uzņēmuma rūpes par to atspoguļojas gan biznesā, gan biroja ikdienas dzīvē.

Papīra patēriņu rēķina kokos

Balta ietilpst Lielbritānijā bāzētajā starptautiskajā apdrošināšanas kompāniju RSA grupā, kurai meitasuzņēmumi ir 140 valstīs visā pasaulē un kas par savu prioritāti sociālajā atbildībā izvirzījusi trīs jomas: drošību, vidi un sociālo integrāciju. Balta no mātesuzņēmuma ir pārņēmusi šīs prioritātes, pielāgojot iecerētās aktivitātes vietējiem apstākļiem. Uzņēmumā ir izveidota korporatīvās atbildības darba grupa, kura izskata dažādas iespējas, kā, izmantojot gan Baltas pakalpojumus, gan strādājot ar piegādātājiem un klientiem, samazināt uzņēmuma ietekmi uz vidi. «Nav tā, ka paķeram kaut ko no vides viedokļa, bet darām, lai vides aktivitātes būtu saistītas ar biznesu un tām būtu arī finansiāla ietekme,» uzņēmuma zaļo filozofiju skaidro Baltas komunikācijas vadītāja Ilze Rassa.

Apdrošināšana pēc būtības ir papīrs. Klients saņem dokumentu mapīti, kurā ietilpst prāva kaudze ar papīriem – apdrošināšanas polise un nosacījumi par atlīdzības atmaksu. Taču papīra kalni nozīmē nocirstus kokus, tāpēc Balta, piemērojoties 21.gadsimta elektroniskajām iespējām, ir radījusi klientu pašapkalpošanās interneta portālu, kur klienti var apskatīties savu apdrošināšanas vēsturi, pieteikt atlīdzības, samaksāt prēmijas, saņemt no apdrošinātāja turpmākos sūtījumus, kas tad vairs nekrājas papīra mapē, bet gan elektroniski. «Protams, tas prasa lielus resursus gan no darba, gan no IT sistēmas izstrādes viedokļa, bet tas palīdz kļūt draudzīgākiem gan pret klientiem, gan pret vidi,» uzskata Ilze Rassa. 

Baltai ir 800 000 klientu datubāze, un viņi visi kopš februāra var izmantot šo portālu – klientam tikai pašam jāapliecina, ka viņš to vēlas, un tad uzņēmums viņa datus ievada sistēmā. Ņemot vērā, ka kompānijai daudz klientu ir reģionos un arī vecāka gadagājuma ļaudis, kas internetu izmanto mazāk, uzņēmums rēķinās, ka daļa klientu joprojām priekšroku dos mapītēm. Pirmajos četros mēnešos elektronisko iespēju pieteikušies izmantot 4% no Baltas klientiem, taču uzņēmums uzstādījis izaicinošu mērķi – šāgada laikā reģistrēt 20%, bet piecu gadu laikā jau pusi klientu. 

Balta savu papīra patēriņu ir sākusi rēķināt kokos un aplēsusi, ka, vēršot plašumā klientu aktivitāti portālā, gadā no cirvja tiks paglābti 16 koki. «Tas ir daudz. Lai nosargātu 16 kokus, papīra patēriņš ir jāsamazina par 136 436 lapām. Ir citi biznesi, kur pat divus kokus paglābt būtu grūti,» saka Rassa. Balta iecerējusi ar citām aktivitātēm šogad nosargāt vēl sešus kokus – uzņēmums ir pārskatījis klientiem mapītēs izsniegto papīru apjomu un turpmāk samazinās arī to. Tāpat samazināts poligrāfijas materiālu, piemēram, produktu reklāmas bukletu apjoms, un tagad aģenti bukletus drukā tikai tad, ja klients to vēlas, jo visi apraksti par piedāvātajiem produktiem atrodami uzņēmuma mājaslapā internetā. 

Lai īstenotu programmu 0 ietekmes uz kokiem, Baltas darbiniekiem papildus jau biznesā veiktajām papīra taupīšanas aktivitātēm ik gadu būtu jāiestāda 517 koki. Šo akciju gribējuši sākt jau šogad Lielajā talkā, taču aukstais laiks plānus daļēji izjaucis. Kolēģi Liepājā iestādījuši 100 priedītes, bet pārējie gaida nākamo pavasari.

Uzņēmumam arī esot plāns pakāpeniski nomainīt neefektīvos kopētājus un drukātājus, lai materiālus varētu drukāt un pavairot uz abām lapas pusēm. Savukārt izlietoto papīru Balta nodod otrreizējai pārstrādei Līgatnes papīrfabrikai, taču paši birojā otrreizējo papīru izmantot nevar – tas bojā printerus.

Samazina izmešus

Kaut arī apdrošināšanas lielajā ķēdē uzņēmumi darbojas līdzīgi, vides aktivitātes tomēr nākas piemērot atbilstoši katras valsts tirgus īpatnībām. Piemēram, Polijā apdrošināšanas bizness balstoties tikai uz pārdošanu pa telefonu vai internetā, bet Latvijā joprojām ar klientu klātienē strādā aģenti. Esot daļa klientu, kam ar komunikāciju virtuālajā pasaulē nepietiek un nepieciešams personiskais kontakts – lai aģents izskaidro visus dažkārt krietni sarežģītos apdrošināšanas aspektus. Baltai reģionos ir 51 filiāle, un kādreiz esot bijis ļoti populāri, ka filiāļu darbinieki regulāri brauc uz Rīgu uz sanāksmēm. 

Tagad, domājot par CO2 izmešu samazināšanu, Balta ieviesusi vebinārus – sanāksmes internetā. «Tas nāk ar RSA grupas kultūru, jo mums grupā arī ir daudz vebināru, lai samazinātu lidojumus. Pēdējā gada laikā visos līmeņos komandējumu skaits ir samazinājies, tā ietaupot gan laiku, gan resursus,» stāsta Ilze Rassa. Protams, bez cilvēciskā kontakta jau neiztikt, ja grib saglabāt komandas sajūtu, tāpēc ir lielāki pasākumi, kur uzņēmuma cilvēki tomēr pulcējas vienkopus, taču ikdienas jautājumus nokārto ar interneta starpniecību.

Daļu no «biznesa zaļuma» nosaka arī uzņēmējdarbības profils – ja ir filiāļu bizness, tad ir arī autoparks un jārēķinās, ka laukos aģentiem, dodoties pie klientiem, bieži vien nākas nobraukt vairākus desmitus kilometru. Tāpēc, izvērtējot finansiālo efektivitāti un ietekmi uz vidi, Balta pērn decembrī autoparkam uzstādījusi gāzes iekārtas, kas mazāk patērē degvielu un līdz ar to arī samazina CO2 izmešus, šāgada sākumā automašīnām uzstādītas GPS navigācijas iekārtas, tā samazinot nobraukto kilometru skaitu. Uzņēmums rēķinās, ka šādi 2013.gadā samazinās degvielas patēriņu par 5%.

Birojā veikti vēl dažādi zaļie pasākumi. Piemēram, parastās lampas tiek pakāpeniski nomainītas ar videi draudzīgajām LED spuldzēm, tā par 10% samazinot elektrības patēriņu uz izgaismoto kvadrātmetru. Arī dzeramo ūdeni Baltai vairs nepiegādā no Cēsīm – uzņēmums uzstādījis ūdens filtru aparātus, un, veicot ķīmiskās analīzes, apstiprinājies, ka veselībai nav kaitīgs arī parastais krāna ūdens. Darbinieki vienojušies, ka dzers to. Uzņēmums regulāri piedalās arī Dienā bez auto, taču arī ikdienā vismaz 20-30 strādājošo no aptuveni 200 darbinieku lielā Baltas Rīgas biroja kolektīva uz darbu braucot ar velosipēdiem. Pagalmā izveidotas novietnes aptuveni 30 riteņiem, bet birojā – dušas.

Pieradina klientus domāt zaļi

Apdrošināšanas bizness pēc būtības pārdod drošību, un, piemērojoties savam profilam, Balta arī biznesa piedāvājumos klientiem ir iekļāvusi ar vidi saistītus aspektus. Piemēram, lai samazinātu atkritumu kalnus un arī lai saglabātu sabojātās vērtības, Balta klientiem piedāvā ķīmisko tīrīšanu mantai, kas cietusi no uguns un ūdens. «Klients var izvēlēties – atlīdzību saņemt naudā vai veikt tīrīšanu, jo mums ir sadarbības partneris, kas to nodrošina, un māja pēc nelaimes paliek tāda, kā bijusi – bez dūmu smakas un sodrējiem,» stāsta Ilze Rassa. Pērn šo pakalpojumu izvēlējusies trešdaļa klientu, kuru mantu vēl bijis iepējams glābt iztīrot. 

Savukārt, ja apdrošināta krava un notiek satiksmes negadījums, tad kompānija nodrošina arī kravas drupu savākšanu. Tas gan neattiecas, piemēram, uz bīstamo atkritumu savākšanu, kam nepieciešamas īpašas tehnoloģijas, bet gan uz parastām kravām, piemēram, gaļas vai dzērienu, kas pēdējā laikā itin bieži apgāžas uz Latvijas ceļiem.

Lai samazinātu CO2 izmešus un arī klienta laika un naudas tēriņus, Balta kā pirmā kompānija Latvijā ieviesusi atlīdzību pieteikšanu telefoniski vai internetā. Tāpat satiksmes negadījumā cietušo transportlīdzekli vairs nevajag vest atrādīt apdrošinātāju tehniskajam darbiniekam, bet klients pa taisno var doties uz servisu, kur notiek pārbaude. Pēc uzņēmuma aprēķiniem, tā gadā ietaupīti 330 000 kilometru. Savukārt, reaģējot uz globālo sasilšanu un tās izraisītajām dabas stihijām, kam pamatā ir cilvēka radītā kaitīgā ietekme uz dabu un ko pēdējos gados izjūtam arī Latvijā, kompānija piedāvā apdrošināt elektroierīces pret zibens spērieniem. Gada laikā šajā segmentā Balta izmaksājusi vairāk nekā 10 000 latu. 

Protams, zaļi dzīvot ir dārgāk nekā tad, ja nedomājam par ietekmi uz vidi. Ilze Rassa atzīst – klientiem, izvēloties apdrošināšanas kompāniju, pagaidām pirmajā vietā vēl nepavisam nav kritērijs, cik atbildīga ir uzņēmuma vides politika. «Vairāk noteikti ir finansiālais un ērtību rakurss. Ja mēs paskatītos kopumā, vai patērētāji, piemēram, izvēlas ekoloģisko bieti, kas dārgāka, vai parasto, tad arī redzētu, ka vairākumā gadījumu atbalsts tomēr tiek lētākajai.» Taču tas jau nav šķērslis, lai uzņēmums soli pa solim klientus nepieradinātu domāt zaļi. 

Arī pašus darbiniekus mātesuzņēmums rosina aizdomāties par kompānijas ietekmi uz vidi, jo ik gadu visi ķēdes uzņēmumos strādājošie ir aicināti iesniegt savus priekšlikumus vides projektiem. Konkursa uzvarētāji vienugad braukuši uz ziemeļpolu skatīt, kā klimata pārmaiņas ietekmē balto lāču dzīvi, bet citugad – uz Brazīlijas lietus mežiem. Latvijas pārstāvji gan pagaidām palikuši bez balvām, taču, kas zina, kā būs citugad, jo Baltas darbinieki zaļajam izaicinājumam jau atdevuši mazo pirkstiņu.

Mežonīgais kapitālisms turpinās

Posted on maijs 31, 2013 by - Tēma

Eksperta viedoklis

Uzņēmumi tirgus attiecību jomā kļūst atbildīgāki. Domāju, viņi saprot – ilgtspējas indeksa anketa palīdz pašiem iekšēji sakārtoties. Šogad anketu esam papildinājuši ar diviem būtiskiem jautājumiem: kā uzņēmums rūpējas par industrijas attīstību, un vai seko līdzi, kādu kaitējumu uzņēmuma radītais produkts nodara sabiedrībai. Uz šiem jautājumiem uzņēmumi kopumā nav bijuši īsti gatavi atbildēt.

Lielo uzņēmumu rūpes par industrijas attīstību izpaužas pētījumos par tirgu vai tieši par jaunu produktu radīšanu, kā arī strādājot nozares asociācijās un ietekmējot likumdošanu. Savukārt mazajiem uzņēmumiem īsti nav resursu, lai paši domātu par industrijas attīstību, tāpēc viņi vai nu nedara neko, vai piedalās asociāciju darbā. Tomēr jebkurā industrijā darbs pie attīstības norit vairāk kampaņveidīgi, jo uzņēmumi spēj aizmirst konkurenci un vienoties vienīgi tad, kad jārisina kādi būtiski industriju ietekmējoši jautājumi.

Par produkta iespējamo kaitējumu sabiedrībai jautājām, lai saprastu, cik daudz uzņēmumi par to vispār domā. Liela daļa nav domājuši ne tāpēc, ka baidītos no atklātības, bet tāpēc, ka mēs vēl neesam pārdzīvojuši mežonīgā kapitālisma fāzi, kad produkts ātri jāpārdod, lai ātri nopelnītu. Ļoti daudzi norādījuši, ka uzņēmuma piedāvātie pakalpojumi vai preces nenodara nekādu kaitējumu, kas nevarētu būt tiesa. Viena lieta ir alkohols un azartspēles, kam ir tieša ietekme uz sabiedrību, bet par šo jautājumu jādomā plašāk. Man kā advokātam pirmajā brīdī šķiet, ka mani pakalpojumi neko ļaunu nenodara, bet, ja, piemēram, pietiekami neiedziļinoties, es publiski komentēju kādu jautājumu, tad radu nepareizu priekšstatu par konkrēto likuma normu. Ņemot vērā, ka ilgtspējas indeksam ir izglītojoša funkcija, mēs ceram, ka uzņēmumi turpmāk aizdomāsies, cik drošs ir viņu produkts.