Koplabums noslīkst konkurencē

Savstarpējos cīkstiņos Latvijas uzņēmumi palaiž garām iespējas, ko dod nozares pārstāvju vienošanās par kopējiem mērķiem

Vairāk konkurenti, nevis sabiedrotie – tā ne tikai biznesā, bet arī darbojoties nozares attīstībā, jūtas Latvijas uzņēmumi. Rezultātā tie apvienojas galvenokārt tikai kampaņveidīgi, lai reaģētu uz kādām nozīmīgām izmaiņām likumos, bet mazāk rūpējas par biznesa vides sakārtošanu ikdienā. Kaut arī tieši skaidri biznesa ētikas principi ļautu izvairīties no strīdus situācijām un palīdzētu uzņēmumiem ieguldīt sabiedrības attīstībā, saka ilgtspējas attīstības indeksa tirgus attiecību sadaļas eksperte Elīna Dobulāne, kas ikdienā ir aģentūras McCann Consulting klientu servisa direktore.

Pēc ilgtspējas indeksa statistikas datiem, lielākā daļa jeb 87% uzņēmumu veic ieguldījumus savas nozares attīstībā. Tomēr Elīna Dobulāne saka: šie dati jāvērtē kritiski, jo uzņēmumu izpratne par savu ieguldījumu nozares attīstībā un formas, kā viņi to dara, ir dažādas. Piemēram, 45% uzņēmumu atzīst, ka veic ieguldījumus nozares zinātniskajā attīstībā, tomēr katrs ar šiem ieguldījumiem saprot ko savu. Kāds par investīciju zinātnē uzskata interviju sniegšanu studentiem viņu mācību darbu izstrādes laikā, bet citi patiešām veic nopietnus pētījumus. Pamatā, protams, ir izpratne par to, kādi ilgtermiņa ieguldījumi ir jāveic nozares attīstībā. Taču šo izpratni varētu panākt vai vismaz veicināt, ja uzņēmumi savstarpēji sadarbotos. 

Reaģē uz likumu grozījumiem

Dobulāne uzskata – ļoti labs piemērs savstarpējas sadarbības trūkumam ir telekomunikāciju nozare, gan skatoties televīzijas pakalpojumu sniedzēju, gan mobilo sakaru nodrošinātāju jomā, jo tur konkurentu kari ir bijuši ļoti spilgti. «Protams, tirgus ekonomikas pamati noteic, ka konkurence veicina pakalpojumu kvalitāti, bet Latvijas ekonomika ir pietiekami šaura un maza. Ja gribam skatīties tālāk un plašākā mērogā ieiet tirgū, tad sadarbība ir atslēgas vārds,» saka Dobulāne.