Žurnāla rubrika: Svarīgi

«Man nepatīk zaudēt»

Posted on aprīlis 19, 2017 by - Tēma

Jaunais airBaltic investors Larss Tūsens intervijā Ir atklāj, kāpēc viņu ieinteresējusi Latvijas nacionālā aviokompānija

Alus brūzis, ceļojumu žurnāls, aviokompānija un futbola komanda – šādi īpašumi Dānijā pieder jaunajam airBaltic līdzīpašniekam, turīgajam uzņēmējam Larsam Tūsenam (Lars Thuesen). Par oficiālo aviokompānijas finanšu investoru viņš kļuva 6. aprīlī, kad noslēdzās vadības maiņa kompānijā Aircraft Leasing 1, kurai pieder 19,94% airBaltic akciju.

To, kāpēc kompāniju tikai gadu pēc airBaltic akciju iegādes pamet tās īpašnieks Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, neatklāj neviena no iesaistītajām pusēm. Toties jaunais investors Tūsens ekskluzīvā intervijā Ir skaidro, ka nolēmis izmantot publiski zināmo iespēju kļūt par airBaltic līdzīpašnieku, jo tic – ar 20 jaunajiem Bombardier CS300 lidaparātiem, kurus plānots iepirkt līdz 2019. gadam, Latvijas nacionālā aviokompānija kļūs par efektīvāko visā Ziemeļeiropā. Satiksmes ministrija izmaiņas kompānijā Aicraft Leasing 1 atsakās komentēt, tikai apstiprina – agrāk uzrunāto potenciālo lidsabiedrības investoru sarakstā Tūsena vārds nefigurēja.

Tūsena un Montāga-Girmesa iesniegumu par īpašnieku maiņu uzņēmumā Aircraft Leasing 1 ministrija saņēma jau janvāra beigās. Pirms atļaujas došanas potenciālo investoru pārbaudīja drošības iestādes, un tikai pēc tam, 7. martā, zaļo gaismu darījumam deva valdība. Puses vienojušās nemainīt līgumu, kuru bija noslēdzis kompānijas iepriekšējais īpašnieks Montāgs-Girmess, pērn ieguldot uzņēmumā 52 miljonus eiro. Īpašnieku maiņa oficiāli noslēdzās tikai 6. aprīlī, kad bijušajam un esošajam īpašniekam izdevās nokārtot visas formalitātes. Kādi bija darījuma nosacījumi, nav zināms, jo abas puses vienojušās tos neizpaust, taču vēl martā, kad Ir pirmo reizi uzrunāja Tūsenu intervijai, viņš atklāja – diskusijas par airBaltic akcijām joprojām turpinās, un runāt viņš gatavs tikai pēc darījuma beigām.

Publiski redzams, ka jaunais investors Tūsens, līdzīgi kā viņa priekštecis Montāgs-Girmess, visas sava uzņēmuma akcijas ieķīlājis vienā no Karību jūras ārzonu paradīzēm, nelielajā Nevisa salā reģistrētajai kompānijai Airline Capital Group Limited. Tūsenam pārņemot vadības grožus, iepriekšējā ķīla par 62,43 miljoniem eiro ir dzēsta, bet jaunajā ķīlas līgumā prasījuma nodrošinājuma maksimālā summa pieaugusi līdz 71,52 miljoniem eiro. Ķīlas noteikumi ļauj Airline Capital Group Limited pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), satikts pirms valdības sēdes 18. aprīlī, nevēlējās komentēt, vai šādā veidā netiek radīts risks nacionālās aviokompānijas akciju nonākšanai svešās rokās. Tāpat ministrs neatbildēja, vai ir zinājis par kapitāldaļu ieķīlāšanu – viņš neesot šādiem jautājumiem sagatavojies. Pats Tūsens ķīlu uzskata par normālu biznesa darījumu sastāvdaļu.

Spēj atrast jaunu naudu

Vieglprātīgs. Tā 60 gadus veco Larsu Tūsenu raksturo dāņu biznesa žurnālists Klauss Skovhus. Tūsens parasti meklējot nelielas vai grūtībās nonākušas kompānijas, kurām iespējams ievērojami kāpināt apgrozījumu. «Ir grūti izsekot viņa naudai un neiespējami uzminēt, vai ieguldījumi būs veiksmīgi. Daudzas kompānijas, kurās viņš ieguldījis, atrodas finanšu grūtībās, taču viņam ir pārsteidzoša spēja atrast jaunu naudu,» Tūsenu raksturo žurnālists.

Nav brīnums, ka pat dāņu medijiem ir grūtības izsekot Tūsena finansēm. Patlaban viņš aktīvi iesaistījies 45 Dānijas uzņēmumos un vēl vairākos ārpus tās robežām.

Tūsena karjera sākās 1978. gadā, kad viņš pēc ekonomikas studijām Kopenhāgenas Universitātē sāka strādāt toreizējā Privatbanken, ko vēlāk pārņēma Nordea banka. Desmit gadu laikā kļuva par viceprezidentu bankas nodaļā, kas darbojas ar ieguldījumiem uzņēmumu kapitālā. Tad 1989. gadā kļuva par finanšu direktoru Scandinavian Airlines (SAS). 1994. gadā pieņēma izpilddirektora amatu Mančestrā bāzētajā tūrisma kompānija Airtours, kur, pēc dāņu biznesa avīzes Dagbladet Børsen vēstītā, pelnīja vienu miljonu britu mārciņu gadā. 2001. gadā Tūsens nolēma izmēģināt veiksmi investīciju biznesā. Viņa pirmais darījums bija nedienās nonākušās dāņu prāmju kompānijas HH Ferries pirkums. Palīdzējis izķepuroties no zaudējumiem, Tūsens to ar lielu peļņu pārdeva. Pēc šā darījuma nolēma pārtraukt algotu darbu un nodoties tikai investīcijām.

Tomēr ne visi viņa darījumi bijuši veiksmīgi – vairāku gadu garumā Tūsens cietis arī zaudējumus. Piemēram, Tūsena kontrolētā Jet Time, kas kļuvusi par lielāko dāņiem piederošo lidsabiedrību, pērn cieta zaudējumus gandrīz 40 miljonu eiro apmērā. Tūsens investējis lielas summas viņam piederošā nelielā alus darītavā Norrebro Bryghus, tāpat arī ceļojumu žurnāla Stand by izdevniecībā Scandinavian Travel Media, kas nenes peļņu. Viņam piederošā banka Basisbank 2013. gadā nonāca krīzē, tās glābšanā iesaistījās arī Dānijas valdība. Šīs neveiksmes multimiljonāru nav kavējušas šā gada sākumā investēt arī nelielā Dānijas futbola klubā Vendsyssel FF valsts ziemeļos. Kā ziņo vietējie mediji, kopā ar citiem investoriem klubā ieguldīti piecarpus miljoni kronu jeb aptuveni 740 tūkstoši eiro. Uz žurnālistu jautājumiem, kāpēc ieguldījis naudu biznesā, kurā maz ticama peļņa, Tūsens atbildējis: «Tas tikai padara visu vēl jautrāku – pierādīt, ka tas ir iespējams.»

Aizdomīgā pagātne

Iepriekš airBaltic ir bijušas problēmas ar patieso labuma guvēju caurskatāmību. Agrākais kompānijas vadītājs Bertolts Fliks 2011. gadā kļuva par airBaltic līdzīpašnieku, atpērkot aviosabiedrībai SAS piederošo akciju paketi, taču neatklāja naudas avotus šim darījumam, radot aizdomas par rīkošanos ietekmīgu politiķu interesēs. Fliks caur airBaltic mazākuma akcionāru, uzņēmumu Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) bija izveidojis veselu kompāniju tīklu, kas nodrošināja dažādus pakalpojumus airBaltic un būtībā padarīja nacionālo aviokompāniju par tukšu čaulu. Tolaik medijiem bija aizdomas, ka aiz šā tīkla slēpjas ar ekspremjeru Andri Šķēli un viņa ģimeni saistīti uzņēmumi. Aizdomas par Andra Šķēles slēptu iesaisti airBaltic vēl vairāk pastiprināja skandāls ar kompānijas obligācijām. Kad finanšu krīzes laikā valsts glāba lidsabiedrību no bankrota, tās konvertējamās obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā neskaidros apstākļos nonāca citu personu rokās, lai gan akcionāru vienošanās liedza tās pārdot. Ap šīm obligācijām, kas garantēja tiesības uz airBaltic akcijām, tika uzaudzēta tiesvedību virkne, lai piespiestu valsti uz mierizlīgumu. Sarunu vešanā aktīvi iesaistījās arī Andris Šķēle, un valdība saņēma piedāvājumu par deviņiem miljoniem eiro pielikt punktu daudzajām tiesvedībām. Satiksmes ministrija apstiprina, ka 2015. gada novembrī valsts kļuvusi par šo noklīdušo obligāciju īpašnieci, taču atsakās publiskot, kam un kādas summas mierizlīguma ietvaros samaksātas.

Arī par airBaltic investoru Montāgu-Girmesu publiski atrodamā informācija pērn radīja aizdomas, vai viņš nav tikai izkārtne kādiem citiem darījuma veicējiem, jo viņa investīciju avoti nebija skaidri.

Jaunais investors Larss Tūsens sakās nepazīstam nevienu Latvijas politiķi vai uzņēmēju. Viņš Latvijā līdz šim esot bijis tikai reizi – 2007. gada jūnijā uz Latvijas un Dānijas izlases futbola spēli. Tūsens esot ticies ar vairākiem airBaltic cilvēkiem, to skaitā valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu. Viņš arī nolēmis sava uzņēmuma Aircraft Leasing 1 valdē atstāt divus iepriekšējā investora pārstāvjus, dāni Filipu Hulgārdu (Philip Hulgaard) un amerikāni Džastinu Vīzliju Bankroftu (Justin Wesley Bancroft). Tūsens noliedz, ka būtu abus pazinis iepriekš, bet pēc iepazīšanās nolēmis atstāt viņus amatā, lai nodrošinātu uzņēmumā pēctecību.

Kāpēc investora interesi piesaistījusi Latvija, vaicājām telefonintervijā un elektroniskā sarakstē.

Kāpēc nolēmāt kļūt par airBaltic investoru?
airBaltic ir daudz kā pozitīva – pirmām kārtām uzņēmuma pārvaldība. Restruk-turizācija pērn ir noslēgusies veiksmīgi, un kompānija ir labā formā. Mūsdienās plaši tiek runāts par tradicionālajām un zemo cenu aviosabiedrībām – kurš uzvarēs nākotnē? airBaltic ir labā pozīcijā, jo izmaksu struktūra ir ļoti līdzīga zemo cenu aviokompānijai, bet biznesa struktūra – tradicionālajiem pārvadātājiem. Šāds biznesa modelis ir ļoti labs. Taču vissvarīgākais, kas mani piesaistīja airBaltic, ir lidmašīnu aizstāšanas programma. Kā zināt, kompānija iepērk Bombardier CS300 lidmašīnas. Visas 20 būs piegādātas tuvāko divu trīs gadu laikā. Tas darīs lidojumus ļoti efektīvus. Ja nekas nemainīsies, tie būs efektīvākie lidojumi visā Ziemeļeiropā.

Vai plānojat palikt kompānijā uz ilgāku laiku?
Neesmu plānojis nekādu laika nogriezni šai investīcijai – esmu te ilgtermiņā. Mans mērķis nav ienākt un uztaisīt ātru naudu.

Kāda bija darījuma cena un nosacījumi?
Diemžēl nevaru to atklāt, jo esam vienojušies šo informāciju neizpaust.

Vai investējat paša līdzekļus vai esat ņēmis aizņēmumu?
Iegādājos Aircraft Leasing 1 caur man pilnībā piederošu Dānijas uzņēmumu [LTAB1], kas būs finansēts gan ar manis paša līdzekļiem, gan aizņēmumu, kombinējot šo naudu. Tas ir normāls biznesa darījums, tajā nav nekā savāda.

Uzņēmumu reģistrā redzams, ka jums piederošās daļas ir ieķīlātas par 71 miljonu eiro ārzonas kompānijai Airline Capital Group Limited. Kāpēc esat šādi rīkojies?
Akciju ieķīlāšana ir normāla starptautiska finanšu transakcija, tas nekādi neaizskar manas īpašumtiesības.

Kāpēc kompānijas iepriekšējais īpašnieks Ralfs Montāgs-Girmess to pārdeva?
Es nezinu, un izteikt minējumus nebūtu manā kompetencē.

Sava uzņēmuma valdē esat atstājis iepriekšējā investora pārstāvjus – Filipu Hulgārdu un Džastinu Vīzliju Bankroftu. Vai bijāt ar viņiem jau agrāk pazīstams?
Nē, es nepazinu Filipu un Džastinu iepriekš, bet, iepazīstoties ar viņiem, esmu lūdzis turpināt darboties valdē, arī pēctecības labad.

Vai plānojat aktīvi piedalīties airBaltic pārvaldībā?
Nē, bet, visticamāk, tikšu ievēlēts uzņēmuma padomē, tāds ir plāns.

Kā uzzinājāt par iespēju kļūt par airBaltic akcionāru?
Aviācija ir maza pasaule – visi zina visu. Tā bija publiski pieejama informācija.

Vai kāds no Latvijas jūs konsultēja par šo darījumu?
Ne par komerciālajiem aspektiem. Pro-tams, man bija juristi, kas palīdzēja tikt galā ar juridiskajiem jautājumiem. Izmantoju advokātu biroju Ellex Kļaviņš.

Vai pirms šā darījuma pazināt kādu no airBaltic kompānijas vai kādu no bijušajiem vai esošajiem Latvijas politiķiem?
Nē, nekad iepriekš neesmu bijis Latvijā. Tikai vienreiz pirms desmit gadiem uz futbola spēli, kad Dānija spēlēja pret Latviju. Protams, mēs vinnējām. Tā bija laba diena. (Smejas.)

Šis ir jūsu pirmais biznesa darījums Latvijā?
Jā.

Ko uzskatāt par airBaltic stiprajām un vājajām pusēm?
Stiprās puses jau minēju – efektīvs menedžments, zemas izmaksas un gaidāma ļoti efektīva flote. Turklāt Rīga ir laba vieta starptautiskajai satiksmei Ziemeļeiropā. Vājākais posms, kas attiecināms uz visu aviācijas nozari, ir neprognozējamība. Vienmēr kaut kas notiek ne tā, kā paredzēts – degvielas cenu krīze, makroekonomikas problēmas. Jāspēj labi sagatavoties neparedzamām situācijām.

Ko jūs vēlētos, lai airBaltic sasniedz tuvākajos gados?
airBaltic ir izstrādājuši detalizētu attīstības plānu Horizonts 2021. Gribu, lai viņi sasniedz to, kas šajā plānā nosprausts.

Jums jau pieder viena aviokompānija – dāņu Jet Time. Vai plānojat, ka abas kompānijas varētu sadarboties?
Nē. Tie ir divi atšķirīgi biznesa modeļi. Jet Time virzās uz to, lai kļūtu par čarterkompāniju, kas pasažierus no Dānijas un Zviedrijas vasarā nogādā Kanāriju salās, Vindzoru salās un citos kūrortos.

Jet Time šobrīd nav finansiāli labā stāvoklī.
Jā, Jet Time ir grūti laiki pēdējos divus gadus. Jet Time tika radīta pirms desmit gadiem kā čarterkompānija. Tā auga ātri un bija veiksmīga. Pēc septiņiem gadiem nolēmām paplašināt darbības virzienu, pievienojot arī kravu pārvadājumus. Noslēdzām lielus līgumus ar ATR Aircraft un Scandinavian Airlines, bet diemžēl nebijām pietiekami labi sagatavoti. Bizness neizdevās, kā plānots. Šobrīd atsakāmies no kravu pārvadājumiem un ejam atpakaļ pie čarterreisiem.

Kā jums veicās pārrunās ar airBaltic un Latvijas valdību?
Pārrunas bija vieglas, jo tika veiktas profesionāli un draudzīgi. Tur nebija nekādu problēmu.

Vai bija jāpieņem kādi kompromisi?
Nē, jo līgums starp Aircraft Leasing 1 un Latvijas valdību bija jau izdiskutēts. Bija dabiski, ka pieņemu to, kas līgumā ierakstīts.

Kas piedalījās pārrunās?
Tas jums jāpavaicā viņiem pašiem.

Pagātnē airBaltic kompānija radījusi aizdomas par slēptiem kompānijas patiesā labuma guvējiem. Vai varat publiski apliecināt, ka esat kompānijas īstais īpašnieks un aiz jums neslēpjas kādas citas ieinteresētas personas?
Esmu 100% Aircraft Leasing 1 īpašnieks caur uzņēmumu Kopenhāgenā, kas 100% pieder man.

Esat turīgs cilvēks. Kā tikāt pie savas bagātības?
Sāku karjeru banku sektorā. Kā students sāku strādāt zviedru kompānijā Privat-banken, kas vēlāk kļuva par Nordea. Uzreiz pēc studijām ar pilnu slodzi sāku strādāt korporatīvo finanšu jomā. Strādāju desmit gadus un guvu no tā lielu prieku. Pēc tam nomainīju darbavietu, pārvācos uz Stokholmu un kļuvu par Scandinavian Airlines finanšu direktoru. Izveidoju labu karjeru, bet pēc pieciem gadiem saņēmu piedāvājumu no britu tūroperatora Airtours, kas tagad ir daļa no Thomas Cook Group. Viņiem bija izplešanās plāni Eiropā, biju atbildīgs par šo ekspansiju. Pirmos 20 gadus man bija normāls, labi atalgots darbs, taču pēc tam kopā ar draugiem sāku investēt kompānijās ārpus savas darbības sfēras. Pirmā kompānija bija prāmju līnija, kas savieno Dāniju ar Zviedriju, HH Ferries. Tai bija lielas grūtības. Divu trīs gadu laikā tikām ar šīm grūtībām galā un pārdevām uzņēmumu vienam no Zviedrijas lielākajiem prāmju operatoriem [Selja]. Nopelnījām daudz naudas. Tā bija mana pirmā investīcija, kas atnesa lielu naudu. Tajā brīdī nolēmu pamest algotu darbu un nodarboties tikai ar uzņēmumu pirkšanu un pārdošanu. Daru to jau pēdējos 15 gadus. Šī ir pirmā reize, kad investēju Latvijā un Austrumeiropā vispār. Lielākoties līdz šim manas investīcijas bijušas Dānijā, dažas Lielbritānijā, viena Vācijā, viena Nīderlandē, pāris Zviedrijā. Šī ir mana pirmā investīcija… jaukā pasaules vietā, bet vietā, kuru es nemaz nepārzinu. Tas būs interesanti.

Esat aktīvs investors. Kā izvēlaties, kur ieguldīt?
Tas ir pilnībā oportūniski. Saklausu kaut kur iespēju, tad to apspriežu ar draugiem un paziņām. Kad viņi saka – tā ir laba ideja -, es pieņemu lēmumu. Tā var būt gan maza, gan liela kompānija. Nav tā, ka ieguldu tikai banku sektorā, aviācijā vai augsto tehnoloģiju nozarē. Tā ir daudzu faktoru kombinācija.

Ko uzskatāt par labāko darījumu līdz šim?
Tāpat kā ar daudz ko – pirmā reize ir vislabākā. Pirmais darījums ar prāmju līniju bija ārkārtīgi ienesīgs, turklāt ļoti interesants.

Kas motivē jūs būt biznesā?
Es melotu, ja teiktu, ka tā nav nauda. Nauda ir svarīga, taču tas nav viss. Ir jāstrādā ar lietām, kurām tici. Ir jātic, ka katrs nākamais gads atnesīs ko labāku. Labāku visiem. Mērķim jābūt augstākam, nekā tikai nopelnīt naudu. Ir arī svarīgi, lai tev apkārt ir cilvēki, ar kuriem ir ērti sastrādāties. Kad sāku izpētīt airBaltic, man iepatikās ar to saistītie cilvēki. Viņi ir labi cilvēki un zina, ko dara. Tas ne vienmēr tā ir. Dažreiz jāstrādā ar cilvēkiem, kas ir gudri un labi organizēti, bet nav labi cilvēki.

Ar kuriem cilvēkiem no airBaltic esat sazinājies? Vai ar kompānijas vadītāju Martinu Gausu?
Esmu saticis vairākus cilvēkus no airBaltic, to skaitā Martinu Gausu.

Izskatās, ka turaties pie saviem biznesa projektiem pat tad, ja tie rada zaudējumus. Kāpēc?
Esmu ļoti spītīgs. Man nepatīk zaudēt. Kad investē jaunā biznesā, ir jāpieņem, ka dažreiz lietas noiet greizi. Kad tā notiek, ir pienākums saprast, vai kaut ko iespējams darīt citādi un neveiksmi pārvērst veiksmē. Dažreiz tas prasa ilgu laiku. Cenšos palikt uzņēmumā un palīdzēt arī grūtajās dienās. Protams, dažreiz viss tiešām saiet dēlī. Ir kompānijas, kuras esmu spiests aizvērt. Tādi ir spēles noteikumi – nevari vienmēr uzvarēt, bet vari censties uzvarēt pēc iespējas biežāk.

Vai plānojat vēl kādas investīcijas Latvijā?

Nē. Ja vien neuzradīsies kas ļoti interesants. (Smejas.) 

Nacionālā aviosabiedrība airBaltic



Būs tropu naktis

Posted on aprīlis 19, 2017 by - Analīze

Meteorologi paredz – klimata pārmaiņu dēļ tuvākajās desmitgadēs Latvijā saruks ziema, un zaudēsim vismaz 10 kvadrātkilometrus teritorijas. Un tas vēl nav briesmīgākais

Knišļu, kas nomoka liellopus, vasarā kļūst vairāk, jo to kāpuru izdzīvošanai labvēlīgs ir silts un mitrs laiks. Siltums pievilina arī koku kaitēkļus, kas pārnēsā gobu slimību – tās dēļ gobas visā Latvijā iet bojā. Nacionālā botāniskā dārza kolekcijā pēdējos gados zaudēti visi ar Holandes gobu slimību inficētie koki. Un šis ir tikai pārmaiņu sākums, paredz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperti šopavasar prezentētajā ziņojumā Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai.

«Nekad iepriekš cilvēces vēsturē klimata pārmaiņas nav tā ietekmējušas cilvēku darbība kā pēdējos simt gados,» saka centra prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna. «Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā turpina pieaugt nu jau aiz inerces. Pat ja šodien aiztaisītu visas Ķīnas un Amerikas fabrikas, siltumnīcefekta gāzes cirkulētu atmosfērā. Tendence ir skaidra – temperatūra paaugstinās, nokrišņu daudzums palielinās, un nav nekādu faktoru, kas tam liktu mainīties.» Ko vēl paredz meteorologi, un kā spēsim klimata pārmaiņām pielāgoties?

Klimatu maina cilvēki

Gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums pasaulē palielinās jau kopš 19. gadsimta beigām. Nu jau pusgadsimtu nemitīgi samazinās tādu auksto dienu skaits, kad gaisa temperatūra nokrīt zem nulles. Ūdens temperatūra okeānos un jūrās pakāpusies par nepilnu grādu, ledāji sarūk. Tie mazāk spēj atstarot saules radiāciju, un Zemes virsma aizvien straujāk sasilst. Turklāt ledāju kušanas dēļ jūrās un okeānos paaugstinās ūdens līmenis, pēdējos gados – vidēji par 3,2 milimetriem gadā.

Šīs izmaiņas bija galvenais iemesls, kāpēc Vides aizsardzības ministrija pasūtīja klimata pētījumu un analīzes par ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, lauksaimniecību, veselību, labklājību, ainavu un tūrismu. Vēl top analīzes par ietekmi būvniecības un infrastruktūras, kā arī civilās drošības jomā.

Klimata pārmaiņu prognozēs līdz 2100. gadam pamatā tiek izmantoti Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu grupas izveidotos scenārijus. Tādi ir četri, kas pasaulē paredz dažādus siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas un attiecīgi radiācijas pieauguma līmeņus jeb RCP (representative concentration pathway). Latvijas meteorologi klimata pārmaiņu scenāriju aprēķinā pamatā izmantoja divus scenārijus – optimistisko RCP 4,5 klimata pārmaiņu scenāriju, kad siltumnīcefekta gāzu emisijas gadsimta vidū tiek samazinātas un arī gaisa temperatūras paaugstināšanās apmēri gadsimta vidū mazinās, kā arī drūmo RCP 8,5 scenāriju, kad emisiju pieaugums turpināsies visa gadsimta gaitā. 

Kļūs siltāks

Tas jau ir noticis. Salīdzinot laika periodu no 1981. līdz 2010. gadam ar 1961.—1990. gada laika periodu, vidējā gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājusies par 0,7 grādiem. Nešķiet daudz, bet Vīksna uzsver – klimatam tās ir ievērojamas izmaiņas.

Diemžēl neatkarīgi no apskatītā klimata pārmaiņu scenārija Latvijas vidējā gaisa temperatūra līdz 2100. gadam turpinās paaugstināties par vairāk nekā 3-5 °C. Meteorologi paredz, ka pesimistiskākajā scenārijā viskrasāk gaisa temperatūra paaugstināsies ziemas sezonā – pat par 5-8 °C. 

«Ziemas kļūs vēl krietni siltākas,» saka Vīksna, atcerēdamies savu bērnību 80. gados, kad decembrī uzsnigušais sniegs saglabājās līdz pat marta beigām. «Sniega kupenas cilvēka augumā vairs nepiedzīvosim. Turpmāk rudens lēni pāries pavasarī. Ar to jārēķinās.»

Ilgais siltums paildzinās augšanas sezonu, kas pēdējos 60 gados Latvijā bija 170-240 dienu, bet līdz gadsimta beigām pieaugs par vienu vai pat diviem mēnešiem. Tas neatstāj nekādu bīstamu ietekmi ne uz graudaugu, ne dārzeņu, augļu un ogu ražu, risku analīzē secina Latvijas Lauksaimniecības universitātes eksperti. Taču lopkopībā gan viņi paredz problēmas kukaiņu un parazītu dēļ. Un brīdina, ka mūsu ikdienas maltītes ietekmēs klimata pārmaiņas Dienvidāzijā, kur prognozē ražas samazinājumu. Tas veicinās cenas pieaugumu rīsiem, kviešiem, sojas pupiņām un kukurūzai, ko izmanto lopbarībai. Savukārt augstākas lopbarības cenas veicinās gaļas sadārdzināšanos.

Analizējot klimata ietekmi uz mežiem, mežzinātnes institūts Silava brīdina par bīstamo gobu Holandes slimību, ko pārnēsā gremzdgrauži. Siltās vasaras ir labvēlīgas arī citiem kaitēkļiem, piemēram, galotņu sešzobu mizgrauži kādreiz apdraudēja tikai novājinātus kokus, bet nu pieņemas spēkā un kopš 2007. gada iznīcinājuši priežu audzes vairāku hektāru platībā. Latvijā parādījušās arī ozolu mūķenes, kas Liepājas rajonā jau iznīcinājušas 40 hektāru mežaudzes.

Siltums ietekmēs arī cilvēku veselību. Labā ziņa – samazināsies par saules vitamīnu dēvētā D vitamīna trūkums organismā, paredz analīzes veicēji no SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment. Sliktā – iedzīvotāji, it īpaši rīdzinieki, biežāk būs pakļauti ekstremālam karstumam. Nāksies piedzīvot tā dēvētās tropu naktis, kad gaisa temperatūra nepazeminās zem +20 °C. Pēdējo 50 gadu laikā meteostacijās ārpus Rīgas šādas naktis fiksētas tikai divus gadus, bet Rīgā – 12. Tas tāpēc, ka lielpilsētas ēkas dienā uzkrāto siltumu uztur arī naktī, turklāt savu artavu dod mākslīgais apgaismojums, gaisa kondicionēšanas iekārtas un fakts, ka vējš apbūves dēļ lēnāks nekā laukos. Vairākos starptautiskos pētījumos apstiprināts, ka pilsētu iedzīvotāji pakļauti palielinātam karstuma izraisītas mirstības riskam. Īpaši bīstama pārkaršana ir sirds un asinsvadu slimību, kā arī diabēta slimniekiem.

Ūdens būs vairāk 

«Būtiskākās izmaiņas radīs ūdens līmeņa celšanās, kļūs aizvien intensīvāka krasta erozija. Tas būs bīstami daudzām piekrastes pilsētām un biotopiem,» saka par vidi atbildīgās ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta vadītāja Ilze Prūse.

Latvijas krasta līnija ir gandrīz 500 kilometru gara, bet erozijas dēļ tā pēdējos gados atkāpjas par 0,6-3 metriem gadā, secināts ģeogrāfa Jāņa Lapinska pētījumā Jūras krasti Latvijā. Erozija kļūs straujāka, un līdz 2060. gadam Latvijas teritorija samazināsies par aptuveni 10 kvadrātkilometriem.

Biežākas iespējamas stipras, īslaicīgas lietusgāzes un to izraisīti lokāli plūdi. Vasarās būs karstāks, un paaugstināta mitruma apstākļos plosīsies pērkona negaisi. Palielināsies vasaras plūdu iespējamība. Plūdu dēļ var pasliktināties peldūdens kvalitāte – tas rada labvēlīgus apstākļus dažādiem mikroorganismiem, kas pārnēsā slimības.

Pētot ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, eksperti secina, ka plūdu dēļ veidosies aizvien lielāks ūdenstilpju piesārņojums: tās aizaugs, biežāk ziedēs zilaļģes, samazināsies skābekļa daudzums ūdenī. Var ienākt kukaiņu pārnestās slimības, un uz ziemeļiem plūstošās invazīvās sugas var apdraudēt vietējos abiniekus. Klimata izmaiņu dēļ Latvijā var parādīties gandrīz 30 jaunu putnu sugu, savukārt citas – izzust.

«Jābūt gataviem, ka Latvijas daba vairs nebūs tāda, kādu redzam,» saka Ilze Prūse. Risku analīzē ir daudz jautājumu – kā apturēt lopiem bīstamos knišļus un kokus apdraudošos kukaiņus, kā samazināt jūras krasta eroziju un plūdu riskus? Lai atrastu atbildes, ministrijai līdz gada beigām jāsagatavo nacionālā pielāgošanās stratēģija klimata pārmaiņām, paredzot risinājumus tuvākajām desmitgadēm.

Notikušās un prognozētās klimata izmaiņas Latvijā

Elfi stiprinās demokrātiju

Posted on aprīlis 19, 2017 by - Pusdienās

Bijušais diplomāts Ingmārs Bisenieks (47) audzē Elfu vienības rindas, lai cīnītos pret Krievijas dezinformāciju un meliem internetā

Mūsu tikšanās vietā, ķīniešu restorānā Old Shanghai Valdemāra ielā, Ingmārs Bisenieks ierodas ar riteni no Teikas. Viņš nesen kļuvis plašāk pazīstams ar apņemšanos dibināt Elfu vienību – iedvesmojoties no Lietuvas piemēra, brīvprātīgie aktīvisti mēģinās arī Latvijā iegrožot Krievijas troļļu darbību internetā. Saulainā sestdienas pēcpusdienā brīvu galdiņu ir maz. «Izvēlējos ķīniešu restorānu, jo divus periodus esmu nodzīvojis Ķīnā – kopumā vairāk nekā gadu,» Ingmārs sāk sarunu.

Ķīnā Ingmārs pabijis kā Ārlietu ministrijas darbinieks – vispirms uz semestri ilgiem kursiem, bet dažus gadus vēlāk bijis diplomāts Latvijas vēstniecībā Pekinā. Ministrijā viņš strādājis ar drošības politikas jautājumiem – sākotnēji tas bija darbs pie EDSO, kas 90. gados «risināja visas smagās krīzes, kas notika postkomunisma telpā – gan Kaukāzā, gan bijušajā Dienvidslāvijā». Jau toreiz viņš ļoti spēcīgi saskāries ar Maskavas mītiem un propagandu. «It īpaši jaunās tūkstošgades sākumā, kad gribējām iestāties NATO un ES, Krievija darīja visu, lai izbojātu Baltijas valstu tēlu.» Piemēram, veidoja politiskus mītus, kurus Ingmārs, pēc izglītības vēsturnieks, ātri atpazīst. «Tajā laikā ļoti aktuāls bija jautājums par izglītību valsts valodā, un reiz Krievijas vēstnieks teica, ka tikšot apcirsta 200 gadus ilgā krievu izglītības tradīcija Latvijā. Skaitīšana it kā sākas no Pētera I laikiem, bet vēl turpmākos 100 gadus šīs Baltijas guberņas izglītības ziņā taču bija un palika pilnīgi vāciskas! Tas bija totāls mīts,» saka Ingmārs, kā citus piemērus atgādinot arī leģionāru piemiņas dienas interpretācijas vai kara noziedznieka Vasilija Kononova tiesāšanu, ko Krievija pasniedza kā sarkanā partizāna vajāšanu.

Ārlietu resorā nostrādājis gandrīz 15 gadus – līdz 2010. gadam -, tagad viņš sevi sauc par mazo uzņēmēju. Strādā ar tekstu tulkošanu, rediģēšanu. Ingmārs ir poliglots – var brīvi tulkot angļu un krievu valodā, studiju gados mācījies latīņu valodu, dažādos līmeņos lieto vācu, franču, itāļu un zviedru valodu. «Mans tēvs ir valodnieks un atdzejotājs [Valdis Bisenieks], tādēļ jau no bērnības mājās vienmēr ir bijis daudz grāmatu dažādās valodās,» Ingmārs piebilst.

Darba pieredze starptautiskajā politikā saasinājusi Ingmāra uzmanību uz norisēm internetā, vēlāk paša novērojumus apstiprinājuši pirmie pētījumi par Krievijas «troļļu fabrikām», kurās tiek veidoti viltus profili sociālajos tīklos un izplatīta nepatiesa informācija. «Gada sākumā radās doma, ka vajadzētu kaut kā strukturēties. Nevis vienkārši šad un tad apmainīties ar redzēto vai parunāt ar paziņām, bet rīkoties mērķtiecīgāk,» viņš ieskicē Elfu vienības ideju. Lai tuvāk izpētītu Lietuvas pieredzi, Ingmārs ticies ar lietuviešu blogeri un elfu kustības veidotāju Ričardu Savukinu. Kaimiņos uzzinājis, ka tur pretdarbība Krievijas informatīvajam spiedienam aizsākusies jau Ukrainas Maidana laikā un pakāpeniski gājusi plašumā. Organizēti tā notiek jau divarpus gadus; tad izdomāts arī mitoloģiskais elfu jēdziens iepretī mitoloģiskajam trollim. «Lietuvieši pamatā darbojas Facebook, uztur savu ziņu lenti, fokusējoties uz Krievijas politiku un tās informatīvo karu. Vienlaikus viņi darbojas publiski neredzamās grupās, kurās cenšas atmaskot troļļu profilus. Viena no pārbaudītām metodēm – labi daudz cilvēku sāk sūdzēties par tādu sociālā tīkla administrācijai, un tā pēc kāda laika profilu izdzēš. Trollim tas patiesībā ir diezgan nepatīkami, jo atkal jāveido jauns profils, jādabū draugi, ietekme.» 

Lietuviešu pieeja sakrīt ar Ingmāra un viņa līdzgaitnieku pieņēmumu, ka cīņā pret troļļiem pastāv divi galvenie darbības virzieni – sabiedrības izglītošana par pašu problēmu un mēģinājumi traucēt troļļu dzīvi, tos izgaismojot un panākot profilu izdzēšanu, melīgu vietņu aizvēršanu. Tas viss prasa laiku un «diezgan klusu, rutinētu darbiņu no tiem entuziastiem». Latvijas elfu taktika būšot līdzīga, taču atšķirībā no kaimiņiem, kuri neredzot jēgu ar troļļiem cīnīties ziņu portālu komentāru sadaļās, Ingmārs šādu iespēju neizslēdz – troļļi arī tur jebkuru konstruktīvu diskusiju cenšas pārvērst par mētāšanos ar savstarpējiem apvainojumiem, novirzot cilvēkus no tēmas apspriešanas.

Kā viņš vērtē iespēju valstij iesaistīties problēmas risināšanā? Vācija šobrīd gatavo precedentu ar sociālo mediju likumu, kur gigantiem Facebook un Twitter draudētu milzīgi sodi, ja kavētos dzēst naidīgas viltus ziņas vai uz noziedzīgu rīcību provocējošus ierakstus. «Teorētiski troļļu uzbrukumi ir klasificējami kā drauds valsts drošībai, jo tā ir cilvēku ietekmēšana ar meliem, kas var novest pie manipulēta demokrātiskā procesa – referendumiem, vēlēšanām. Valsts kā aktors noteikti var piedalīties,» saka Ingmārs, konkrētākus soļus gan nesaucot.

Kā Elfu vienībai veicies kopš marta beigās izskanējušā paziņojuma par tās organizēšanu? Uzreiz jautāju arī par publiski izskanējušo «troļļu uzbrukumu», kas iztraucējis elfu nodomus jau pirmajās dienās. «Par uzbrukumu ir drusku pārspīlēts. Krievu Delfu komentāros mūs sāka ķidāt un nomelnot, jo mūsu Facebook grupa bija publiska un tie padsmit pirmie cilvēki bija redzami. Tādēļ vienojāmies, ka pagaidām būsim slēpta grupa.» Ingmārs atgādina, ka visi interesenti aicināti pieteikties, rakstot uz adresi [email protected]. Cik elfu jau sapulcināti? Ingmārs stāsta, ka šobrīd jau vairāki desmiti cilvēku, un spriež, ka pašreizējā situācijā pietiktu, ja grupa izaugtu līdz dažiem simtiem elfu. Pagaidām pārsvarā piesakoties cilvēki līdz 30 un cilvēki pusmūžā. «Ir juristi, ir informācijas tehnoloģiju jomas pārstāvji, kas ir ļoti labi, ir viens otrs no kādiem jau sabiedrībā zināmākiem cilvēkiem, arī cilvēki medijos un zinātnē. Vairāk humanitāras izglītības cilvēki. Daudzi ar valodu zināšanām, kas arī svarīgi. Ir cilvēki ar kādu citu sociālo iesaisti – viena daļa no jauniem vīriešiem ir zemessargi.» Visticamāk, maijā elfi varētu iziet ievadkursu nepieciešamajās zināšanās un sākt sadalīt pienākumus atbilstoši katra interesēm un spējām. «Steiga šeit ir nevietā,» uzsver Ingmārs.

Elfu darba galvenā misija būs veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību. «Tas ir jautājums par pilsoniskās sabiedrības briedumu. Jā, mums ir neatkarība, atjaunota demokrātija, bet tik un tā neiet tik labi, ir iekšējās problēmas, arī no ārpuses esam diezgan viegli ievainojami. Šis ir viens no veidiem, kā panākt, ka cilvēku lēmumi kļūst pārdomātāki, adekvātāki, mazāk pakļauti manipulācijas iespējām.»

Ingmārs iesmejas, kad lūdzu novērtēt stāvokli starptautiskajā politikā, bet tūlīt kļūst nopietns. «Jau kādu laiku populisms ņem virsroku. Informācijas okeāns mūsdienās ir tik milzīgs, ka fakti, lai arī atrodami, it kā kaut kur pazūd. Interpretācijas sāk kļūt svarīgākas par pašiem faktiem. Tas ir bīstamākais. Cilvēku sirdis un prātus var ļoti viegli ietekmēt ar nepatiesiem apgalvojumiem. Tā ir 21. gadsimta jaunā realitāte. Kā būs tālāk? Nezinu. Jācer, ka veselais saprāts cilvēkus nepametīs. Arī mūsu darbs uz to stimulēs.»

Ēdienkarte

Marinēti ķīniešu dārzeņu salāti ar ingveru
Gon-Bao sautēta vistas gaļa ar dārzeņiem un riekstiem asā ķiploku mērcē
Vistas spārniņi ar saldskābo mērci
Tvaicēti rīsi
Ingvera tēja ar citronu

Pirmssvētku brīdinājumi

Posted on aprīlis 19, 2017 by - Komentārs

Vai Kučinskis un Reizniece-Ozola atmetuši mērķi iekasēt nodokļos 1/3 no IKP?

Prezentācijas laiks bija kā ar nolūku izvēlēts, lai tā vēstījums plašākā sabiedrībā netiktu pamanīts. Ceturtdien, tieši pirms garajām Lieldienu brīvdienām, Pasaule Banka prezentēja savas vairāk nekā gadu ilgušās Latvijas nodokļu sistēmas analīzes rezultātus. Nevar stingri apgalvot, ka Finanšu ministrija pasākumu speciāli iemanevrēja dienā, kad visi jau vairāk domāja par olu krāsošanu un pastaigām dabā nekā par nodokļu likmēm, tomēr būtu naivi domāt, ka šāds kalendārais izvietojums nebūtu labvēlīgs ministres Danas Reiznieces-Ozolas virzītajām nodokļu izmaiņām.

Ne jau tikai tāpēc, ka tas mazinātu iespējamās debates par PB ieteikumu ieviest progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokli. Skaidrs, ka šim priekšlikumam samazināt ļoti augsto ienākumu nevienlīdzību, nedarot pāri kopējiem budžeta ienākumiem, šobrīd ir praktiski nulle izredžu tikt akceptētam valdībā un Saeimā.

Faktiski PB prezentācija deva pamatu dziļākai un tālejošākai Reiznieces-Ozolas virzīto nodokļu izmaiņu kritikai, jo norādīja gan uz atkāpšanos no valdības agrāk izvirzītajiem mērķiem, gan uz nozīmīgiem ar plānu saistītajiem riskiem.

Kučinska valdība tikai pirms gada savā deklarācijā rakstīja: «2020.gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP.» (Šobrīd valsts nodokļu ieņēmumi ir manāmi mazāki – zem 30% no IKP.)

Kučinska un viņa ministru apņemšanās nebija nekas jauns. Jau vairākus gadus gan politiķi, gan uzņēmēji publiski ir pauduši atbalstu šim mērķim, kurš nodrošinātu gan sabiedrības prasības pēc kvalitatīvas veselības aprūpes un citiem pakalpojumiem, gan palīdzētu Latvijai pārdzīvot pēc 2020. gada gaidāmo Eiropas fondu nozīmīgo samazinājumu. Taču ceturtdienas PB pētījuma līdzautore un galvenā prezentētāja Emīlija Skroka atzina – lai gan viņas komanda pēc tā vadījās, veidojot priekšlikumus, viņa saprotot, ka «šis mērķis varētu vairs nebūt aktuāls».

Tad ir jāuzdod jautājums – kā valdība pēc 2020. gada spēs nodrošināt pat esošo valsts sniegto pakalpojumu klāstu, kur nu vēl to palielināt, jo līdz šim Eiropas fondi katru gadu budžeta ienākumus ir papildinājuši par 4-5% IKP?

Tās ir bažas par nākotni. PB pievērš uzmanību arī īstermiņa riskiem. Viens no Reiznieces-Ozolas pro-grammas stūrakmeņiem ir pāreja uz uzņēmumu ienākuma nodokļa «Igaunijas modeli», kurā reinvestētā – uzņēmuma rīcībā atstātā – peļņa netiek aplikta ar nodokli. PB atzīst, ka šāds modelis var veicināt ieguldījumus un ir investoriem pievilcīgs – ASV domnīca Tax Foundation 2016. gadā Igauniju nosauca par nodokļu likumu ziņā konkurētspējīgāko valsti pasaulē. Tomēr tajā pašā sarak-stā Latvija ieņēma trešo, un tieši uzņēmumu ienākumu nodokļu jomā otro vietu pasaulē. Acīmredzot arī Latvijas nodokļu sistēma starptautisko investoru acīs nav zemē metama. Savukārt, kā norāda PB pārstāvji, pāreja uz Igaunijas sistēmu saistās ar lielu budžeta ieņēmumu kritumu pirmajos gados. Turklāt tā rada lielu neprognozējamību, jo uzņēmumi paši lemj, kad un cik lielā apjomā izmaksāt ar nodokli apliekamo peļņu. Kā žurnālistiem norādīja Skroka, Latvija «ir maza ekonomika, kas ļoti pakļauta ārējiem šokiem. Tai nepieciešams fiskālās drošības spilvens». Igaunijas pieredze arī rāda, ka nereti uzņēmumi neizmaksāto peļņu nevis izmanto tautsaimniecību attīstošos ieguldījumos, bet gan vienkārši uzglabā kontā vai atrod veidus, kā to novadīt saistītām personām vai uzņēmumiem. «Mēs Pasaules Bankā neteiktu – tā nedariet! Taču sakām – esiet uzmanīgi,» atzina Skroka.

PB analīzē nozīmīgu vietu aizņem mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms, un šo darbu slavē pat ministrijas pārstāvji un aizstāvji. Tajā pierādīts, ka lielākajam MUN maksātāju skaitam režīms ir bijis nevis atspaids jauna uzņēmuma radīšanai, bet gan veids, kā optimizēt nodokļus. Ne jau velti starp čaklākajiem MUN izmantotājiem ir grāmatveži. Taču PB vēstījums ir vēl smagāks: MUN stimulē sīku biznesu ar zemu ražīgumu un bez eksporta potenciāla, rada negodīgu konkurenci citos nodokļu režīmos strādājošiem uzņēmumiem un nedod faktiski nekādu papildu pienesumu budžetam, jo lielākā daļa maksātāju ir uz MUN pārbēguši no citiem nodokļu režīmiem.

PB iesaka pakāpeniski atteikties no MUN, saglabājot sevišķu režīmu dažām riska grupām, kuru ienākumi ir mazāki par 20 000 eiro gadā, un ieviešot terminētu atbalstu inovatīviem uzņēmumiem. Taču Reizniece-Ozola paziņojusi, ka MUN tiks saglabāts, tikai maksimālais ienākumu līmenis tiks samazināts no 100 000 līdz 40 000 eiro gadā. Te nu bija PB izpētes augstais novērtējums.

PB pārstāvji aizbrauca, un pēc Lieldienām valdībā atsākās mokošie centieni atrast veidu, kā kompensēt nodokļu samazinājumu svētku radītos, simtos miljonu mērāmos iztrūkumus budžetā. Prātā paliek PB pārstāves Skrokas atziņa: «Vienmēr ir vieglāk izveidot ļoti dārgu reformu, nekā izveidot reformu, kas ir laba, bet kas nav ļoti dārga.»

Izrādās, ka arī dārgs nodokļu samazinājums nav tik vienkāršs, ja grib vēl arī savilkt budžeta galus.

Komentārs 140 zīmēs

Meja atlaiž parlamentu. Vēlēšanās Lielbritānijas premjerministre cer iegūt lielāku pārsvaru un kļūt mazāk atkarīga no atsevišķu deputātu untumiem.

Pārāk populārs un cilvēcīgs? Luterāņu baznīca apspriedusi iespēju izslēgt mācītāju Juri Rubeni.

Pret sūnu večiem. Portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai pašvaldību vadītājiem noteiktu astoņu gadu amata termiņa ierobežojumu. 

Turcijas sultanāts?

Posted on aprīlis 19, 2017 by - Komentārs

Referendumā Turcijā neliels vairākums atbalstīja autoritārismu

Referendums Turcijā svētdien bija vairāk nekā tikai «par prezidenta pilnvaru paplašināšanu», kā vēsta ziņu virsraksti. Ar nelielu pārsvaru apstiprinātie 18 konstitūcijas labojumi faktiski pārvērstu Turciju no parlamentāras valsts prezidentālā un var izbeigt 1923. gadā pasludinātās Turcijas Republikas sekulārās demokrātijas vēstures posmu.

Referendums faktiski izbeidz Turcijas virzību uz Eiropas Savienību un vieš nopietnas bažas par tās attiecībām ar NATO partneriem.

Konstitūcijas grozījumu atbalstītāji apgalvo, ka tie gan nodod izpildvaru prezidenta rokās, tomēr nemazinot parlamenta kā augstākā likumdevēja lomu un arī tiesu neatkarību. Taču referenduma ierosinātāja prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana atbalstītājai, valdošajai Taisnīguma un attīstības partijai (AKP) ir vairākums parlamentā, bet konstitūcijas grozījumi piešķir prezidentam tiesības bez parlamenta piekrišanas iecelt tiesnešus un arī atlaist parlamentu. Premjerministra amats tiks likvidēts, prezidents iecels visas augstākās izpildvaras amatpersonas un kontrolēs bruņotos spēkus.

Līdzīgi plašas pilnvaras kā referendumā apstiprinātās Erdogans sev piešķīra jau pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma pagājušajā vasarā, kad izsludināja ārkārtas stāvokli. Kopš tā laika Turcijā arestēti 47 tūkstoši cilvēku, 120 tūkstoši padzīti no darba. Pēc referenduma valdība nolēma pagarināt ārkārtas stāvokli.

Diezin vai jāšaubās, ka Erdogans, kas ir pie varas kopš 2003. gada,  referendumā apstiprinātās prezidenta plašās pilnvaras izmantos turpmākai varas koncentrēšanai savās rokās. Lai, kā uzskata viņa oponenti, demontētu moderno Turcijas valsti un pats valdītu kā sultāns savulaik Osmaņu impērijā.

Kaut arī Erdogana iecerētais virziens ir redzams, Turcijas turpmākais ceļš ne tuvu nav skaidrs. Politiskā opozīcija režīmam ir novājināta, taču referendums ir radījis vēl vienu būtisku dalījuma līniju Turcijas jau tāpat politiski neviendabīgajā sabiedrībā, kurā to netrūka arī līdz šim – sekulāristi pret islāmistiem, liberāļi pret konservatīvajiem, turku nacionālisti pret kurdu nacionālistiem un citas. Un arī skaidri iezīmēja vēl vienu – pilsētas pret laukiem. Pret Erdogana piedāvāto konstitūcijas reformu balsoja vairākums ne tikai viņa režīma opozīcijas cietoksnī Izmirā, bet arī galvaspilsētā Ankarā un pat Stambulā, kuras mēra amatā Erdogans 90. gados sāka politiķa karjeru un kuru valdošā AKP bija posusi kā savas politikas panākumu vitrīnu.

Referendums, iespējams, iezīmē šķelšanos arī Erdogana stingrāko atbalstītāju rindās. Prezidents bija gaidījis pārliecinošu atbalstu savas varas konsolidēšanai, taču ļoti mazais konstitūcijas grozījumu atbalstītāju pārsvars – tikai 51,4 procenti «par» – acīmredzot nozīmē, ka «pret» balsoja arī daļa no viņam lojālās AKP atbal-stītājiem. (Parlamenta vēlēšanās 2015. gadā AKP kopā ar ultranacionālistisko MHP partiju, kura šajā referendumā bija stingri «par» pusē, ieguva vairāk nekā 60 procentus balsu.)

Par spīti dziļajām domstarpībām Turcijas sabiedrībā un niecīgajam «par» balsojušo pārsvaram Erdogans ir pasludinājis referenduma iznākumu par «visu Turcijas pilsoņu» uzvaru. Taču oficiāli rezultāti tiks paziņoti ne agrāk kā pēc nedēļas. Bet konstitūcijas grozījumi stāsies spēkā tikai līdz ar nākamā prezidenta termiņu 2019. gadā un parlamenta vēlēšanām, kuras, visticamāk, arī notiks tajā pašā gadā.

EDSO un Eiropas Padomes novērotāji atzinuši referenduma norisi par demokrātisku vēlēšanu standartiem neatbilstošu. Varas atbalstītajai «par» kampaņai bija milzīgas priekšrocības, bet vēlēšanu komisija jau pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas mainīja noteikumus un atļāva skaitīt arī neapzīmogotas aploksnes. Opozīcija gatavojas apstrīdēt balsojumu tiesā. Jebkurā gadījumā gandrīz puse valsts pilsoņu ir ne tikai pret Erdogana režīmu, bet arī apšauba referenduma godīgumu. Autoritāriem valdniekiem ir viena vienīga recepte, ko darīt ar citādi domājošiem. Visticamāk, Erdogans pastiprinās represijas.

Tas vēl vairāk pasliktinās Turcijas saspīlētās attiecības ar ES, kaut gan ES un Turcijas sadarbība Sīrijas bēgļu jautājumā ir izšķirīgi svarīga Eiropai. Uz ES brīdinājumu, ka iecere atjaunot nāvessodu nozīmētu beigas Turcijas kā ES kandidātvalsts statusam, Erdogans ir atbildējis ar piedraudējumu, ka arī Turcijas kandidēšana varētu būt referenduma jautājums.

Turcijai ir otrā lielākā armija NATO, un tā ir svarīgs stratēģisks partneris, tajā skaitā cīņā pret terorismu. ASV prezidents Donalds Tramps pirmais no rietumvalstu līderiem pasteidzās apsveikt Erdoganu ar «uzvaru» autoritāras varas nostiprināšanā. Taču Turcijas attiecības ar NATO tuvākajā nākotnē iespaidos norises Sīrijā un citur Tuvajos Austrumos. Tātad arī Turcijas, ASV un Krievijas attiecībās. Savas valsts putinizētājam Erdoganam arī pašam var nākties izdarīt nepatīkamas izvēles.

NATO un ES attiecībās ar Erdogana Turciju nebūs viegli līdzsvarot intereses un principus. Taču Erdogans nav visa Turcija. Gandrīz puse pilsoņu referendumā pateica «nē» Erdoganam, un šī Turcija joprojām ir mūsu sabiedrotais un partneris.

Komentārs 140 zīmēs

Dakteri 20%? Ušakova Saskaņa un Amerika GKR sola pēc pašvaldību vēlēšanām veidot aptiekas, kuras tirgotu zāles «ar minimālu uzcenojumu».

Ne viss ir slikti. SVF: pasaules ekonomiskā izaugsme šogad būs straujāka par iepriekš prognozēto, bet Baltijā straujākā būs Latvijai.

Impērija sarūk. Kazahstānas prezidents licis valdībai līdz gada beigām sagatavot pāreju kazahu valodai no kirilicas uz latīņu rakstību.

Uz priekšu!

Posted on aprīlis 19, 2017 by - Redaktores sleja

Franči šonedēļ izdara izvēli, kas pamatīgi var satricināt visu Eiropu. Trīs no pieciem populārākajiem prezidenta kandidātiem sola radikālas pārmaiņas ārpolitikā, kas vājinātu ES un NATO, bet tuvinātos Putina Krievijai. Taču kampaņa jau nesusi daudzus pārsteigumus, un tie noteikti vēl nav galā. Viens atsvaidzinošs – «neatkarīgas» politiskās zvaigznes uzlēkšana pār divu lielo partiju sakumpušajiem stāviem. Skandālu mocītos republikāņus un varas nogurdinātos sociālistus apsteidz jaunas «revolūcijas» sludinātājs Makrons, kas tikai pirms gada radījis kustību Uz priekšu!, apelējot pie izaugsmes, modernas pārvaldes un Eiropas vienotības ideāliem. Ja viņš iekļūs vēlēšanu otrajā kārtā, aptaujas prognozē uzvaru divcīņā ar labējo radikāli Lepēnu. 

Ir labi redzēt, ka esošās sistēmas kritiķis un «revolucionārs» automātiski nenozīmē baiļu un naida kurinātāju. Ja Francijā izdotos šāda «revolūcija», sekotāji iedvesmotos arī citur.

Tikmēr Latvijā klusi un bez revolūcijas notikusi īpašnieku maiņa nacionālajā lidsabiedrībā. Pērn mīklaini iznirušais investors, kas nāca gandrīz vai komplektā ar krievu lidmašīnu pasūtījumu, tagad pazudis no radara un viņa vietā 20% aviokompānijā kontrolē dāņu uzņēmējs Larss Tūsens, kurš par lielāko airBaltic trumpi uzskata tieši jauno Bombardier floti. Spītīgs investors, kuram nepatīk zaudēt – tā viņš sevi raksturo intervijā Ir, solot ilgtermiņa klātbūtni Latvijā. Noliedz jebkādas aizkulišu saites ar šejienes (eks)politiķiem, kas jau gadiem snaikstās ap airBaltic, tomēr Karību ārzonā ieķīlātās viņa uzņēmuma daļas atstāj vietu šaubām. Iesim uz priekšu, redzēsim.

Kļūdas labojums

Posted on aprīlis 12, 2017 by - Radars



6. aprīļa numurā komentārā Padumjš lempis kļūdaini minēts, ka LZS izveidota 2002. gadā. Patiesībā 2002. gadā izveidota apvienība ZZS, bet LZS – 1991. gadā. Atvainojamies lasītājiem!

Radars pasaulē

Posted on aprīlis 12, 2017 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē


Tomahawk raķete


Grafiks — AFP/LETA

Eiropas Savienība gatavojas izteikt Polijai un Ungārijai ultimātu, pieprasot patvēruma meklētāju uzņemšanu vai arī bloka atstāšanu, atsaucoties uz britu laikrakstu The Times, ziņo Polijas Radio. Nedz Polija, nedz Ungārija nav piekritušas Eiropas Komisijas  plānam pārdalīt pa citām dalībvalstīm
160 000 patvēruma meklētāju, kas nelegāli ieradušies Itālijā un Grieķijā.

ES paplašinājusi sankcijas pret Ziemeļkoreju par ballistisko raķešu izmēģinājumiem un kodolizmēģinājumiem, norādot, ka tie apdraud starptautisko drošību. Sankcijas paredz paplašināt investīciju aizliegumu uz jauniem sektoriem un aizliegt konkrētu pakalpojumu piegādi juridiskām vai fiziskām personām, to skaitā pakalpojumus, kas saistīti ar datoriem, kalnrūpniecību un ražošanu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis dekrētu, kas paredz tiesības valstī bez vīzas ieceļot Latvijas un Igaunijas nepilso­ņiem, kas dzimuši pēc 1992. gada 6. februāra, kad pārstāja darboties Padomju Savienības pilsonība. Krievijas varas i­estāžu rīcībā esošā informācija liecina, ka grozījumi varētu attiekties uz apmēram 6000 Latvijas un Igaunijas nepilsoņu.

Stokholmā 7. aprīlī lielveikalā, kas atrodas ļaužu pilnā gājēju ielā, ietriekusies kravas automašīna, nogalinot četrus un ievainojot 15 cilvēkus. Aizdomās par teroraktu aizturēts 39 gadus vecs Uzbekistānas pilsonis Rahmats Akilovs, kurš atzinies «teroristiska nozieguma» pastrādāšanā.

Sprādzienos divās kristiešu koptu baznīcās Ēģiptē Pūpolsvētdienā gājuši bojā 44 un ievainoti vairāk nekā 100 cilvēku. Par abiem sprādzieniem uzņēmies atbildību islāmistu ekstrēmistu grupējums Daesh. Ēģiptes prezidents Abdelfatāhs al Sisi pēc teroraktiem valstī uz trim mēnešiem izsludinājis ārkārtas stāvokli.

Nabadzībā dzīvojošo Krievijas iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedzis gandrīz 20 miljonus, kas ir augstākais rādītājs desmitgadē, vēsta aģentūras LETA un AFP. Zem minimālā ienākumu līmeņa dzīvo 13% Krievijas iedzīvotāju. Valsts ekonomika cieš no sankcijām pēc iebrukuma Ukrainā un sarukušajām naftas cenām, liecina oficiālie dati.

Pēc 15 diennakšu administratīvā aresta izciešanas atbrīvots Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs. Pirms atbrīvošanas policija viņu pārvietoja uz citu iecirkni, acīmredzot cenšoties nepieļaut atbrīvošanas atspoguļojumu medijos. Krievijā vairākās pilsētās marta beigās notika protesti pret korupciju valdībā, par dalību tajos tika  aizturēti vairāk nekā 1000 cilvēku, to vidū Navaļnijs.

Radars Latvijā

Posted on aprīlis 12, 2017 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā


Par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuvis Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, kurš no līdzšinējā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa pārņēmis 20% kapitāldaļu līdzīpašnieci SIA Aircraft Leasing 1. Sevi Tūsens raksturo kā finanšu, nevis stratēģisko investoru, kuram nav intereses iegūt lielāku daļu airBaltic akciju.

Jūrmalas siltuma darījumā, par kuru kriminālprocesu nesen sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, iesaistīto vidū ir gan bijušais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, gan viņam pakļautās amatpersonas un uzņēmēji. Amatpersonas organizējušas slepenas tikšanās, lai spriestu par darījumu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par 200 000 latu kukuļa došanu Daugavpils domes deputātam, lai viņš atbalstītu domes priekšsēdētāja atcelšanu no amata 2009.gadā. Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, kurš 2009. gadā kļuva par Daugavpils pilsētas domes vadītāju, lietu dēvē par safabricētu. 

Konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu pieteikušies deviņi kandidāti, paziņoja konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Pieteikušos personu vārdus un pārstāvētās nozares viņš neatklāja. Pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu tika izsludināts pērn. Tajā pieteikumus iesniedza desmit pretendentu, tomēr komisija atzina, ka neviens no viņiem, to skaitā bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.

Satversmes aizsardzības birojs vēl nav pieņēmis lēmumu, vai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei atjaunojama pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Tas tikšot darīts pēc viņas uzklausīšanas, jo valsts sekretāre šobrīd ir atvaļinājumā ārpus Latvijas. Iespējamā pielaides zaudēšana varētu būt saistīta ar Pētersones-Godmanes draudzību ar Itera Latvija vadītāju Juri Savicki, ziņo Latvijas Televīzija.

Valsts policija saistībā ar Ir rakstu par Māra Sprūda atcelšanu no uzņēmuma Dzimtā sēta administratora amata sākusi pārbaudi par iespējamu noziegumu – neizpaužamu ziņu izpaušana. Ir žurnāliste Indra Sprance izsaukta uz policiju sniegt paskaidrojumus. Šī ir jau otrā reize piecu mēnešu laikā, kad žurnālistei jāsniedz paskaidrojumi Valsts policijā par Ir rakstiem, kas skar maksātnespējas administratoru Sprūdu.

Krāpnieki viltojuši astoņu ar hidraulikas iekārtām strādājošu uzņēmumu valdes locekļu parakstus, lai Valsts ieņēmumu dienestā pieprasītu piekļuvi uzņēmumu datiem, kas arī piešķirta. Visas firmas uzrakstījušas iesniegumus policijai, savukārt VID par notikušo notiek pārbaude, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs pēc paziņojuma par došanos pensijā pilnībā darbu brīvostā nav pametis un ir kļuvis par pašreizējā ostas vadītāja Aigara Pečaka ārštata padomnieku. Loginova alga ir 3500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

Latvijā katru gadu vidēji 115 000 iedzīvotāju slimo ar depresiju, kurai nepieciešama ārstēšana, Slimību profilakses un kontroles centra organizētajā diskusijā norādījuši speciālisti.  Lai gan statistikas dati liecina, ka depresija skar vidēji katru četrpadsmito iedzīvotāju, to ārstē tikai 8000-9000 cilvēku.

Čaklākie nodokļu maksātāji

Pērn Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 6,13 miljardus eiro – par 7% jeb 0,43 miljardiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft aprēķini.


Nedēļas citāts