Ar tukšām villām un pamestiem graustiem, dārgu dzīvi un dāsnām sociālās palīdzības programmām – tāda vēlēšanas sagaida Jūrmala, kas pašvaldību vidū izceļas ar skaļiem skandāliem un diviem par korupciju agrāk tiesātiem mēriem. Arī pašvaldībā nepilnus septiņus gadus valdījušais Gatis Truksnis (ZZS) ir aizdomās turētais krimināllietā, tomēr tas nekavē viņu atkal pretendēt uz domes vadību
Iebraucot Jūrmalā, šovasar pilsētniekus un viesus sagaida divi uzpumpēti tēli – rozā zilonis pie Lielupes tilta un bijušais mērs Gatis Truksnis milzīgos vēlēšanu plakātos ielās. Reklāmu ir daudz, solījumi apaļi: 500 eiro jaundzimušo pabalsts, 100 eiro katram pensionāram, 90% nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, sabiedriskais transports par velti un bezmaksas internets visiem!
Vienīgais reklāmskaitlis bez nulles ir 71% – tik daudzi jūrmalnieki atzinīgi vērtējot domes darbu. Aptauja veikta janvārī, kad Truksnis atstāja mēra krēslu, bet jau drīz ar pilnu sparu stājās ZZS saraksta priekšgalā. Ar īsiem pārtraukumiem kopš 2010. gada mēra amatā sabijušais politiķis cer atgūt vēlētāju uzticību pēc pērn nograndušā korupcijas skandāla. KNAB oktobrī aizturēja viņu un miljonāru Jūliju Krūmiņu aizdomās par nelikumībām partiju finansēšanā, un tad atklājās, ka mērs mitinās miljonāra namā Turaidas kvartālā – lepnā dzīvoklī, kuru, iespējams, saņēmis kā atlīdzību par būvprojekta raito virzību.
Konkurentu reklāmas pilsētā redzamas maz, tomēr gribētāju uz domi netrūkst – korupcijas vajātajā kūrortpilsētā par 15 mandātiem sacenšas 12 saraksti. Vairumam gan nav cerību pārvarēt 5% barjeru, kaut arī neizlēmušo vēlētāju skaits joprojām ir liels, gandrīz katrs ceturtais vēl šaubās.
Atklātību vairs nesola
Līdz nedēļas nogalei Jūrmalai jābūt sapostai un jāslīgst ziedos. Tā noteikusi domes vadība, jo sestdien – nedēļu pirms vēlēšanām – pilsēta ar Kūrorta svētkiem atzīmēs vasaras sākumu. Gandrīz simt uzņēmumu apņēmušies dabūt ielās tūkstošiem jūrmalnieku, lai izrādītu kopības sajūtu.
Bet – vai tāda ir ikdienā? Uzņēmēja Sandra Balča, kas jau 25 gadus darbojas sabiedriskās ēdināšanas biznesā, uzskata – pilsētā pietrūkst saimnieka attieksmes. «Jomas ielā esam vienīgais uzņēmums, kas pieder vietējiem iedzīvotājiem un kur spēlējam mūziku tikai latviešu valodā,» saka Alus krodziņa saimniece. «Mūsu ēka ir vecās arhitektūras mantojums, daudzus gadus bija sakoptākais pilsētas īpašums – šeit nāk pilsētas viesi un bildējas. Taču es gribētu, lai skaisti nami ir arī apkārt. Mani aizskar Jūrmalas arhitektūra. Ir nojaukta virkne vēsturisko māju, un vietā uzcelti kaut kādi ērmi – kičs bez autentiskuma. Ja dome uzskatītu, ka pilsēta, arhitektūra un mūsu saknes ir vērtība, to novērtētu arī citi,» domā uzņēmēja. «Jaunajam domes sasaukumam šīs vērtības būtu jāaizstāv, nedrīkst pieļaut veco namu nojaukšanu un koku izzāģēšanu. Tās nedaudzās pērles ir mūsu vērtība, nedrīkst starp pusotra stāva privātmājām iecelt 12 stāvu mājas. Arī infrastruktūra, mazās ieliņas nav tam paredzētas,» viņa turpina un iesaka beidzot kāpās ierīkot civilizētas tualetes un likvidēt tirdzniecību. «Esmu bijusi daudzās pasaules valstīs, Kalifornijas pludmalēs, Losandželosā un Floridā, bet tur nekas tāds nenotiek. Pludmali nedrīkst pārvērst par ēdnīcu. Brīnos, kā Pārtikas un veterinārais dienests saskaņo tirdzniecību, ja tualete ir sausā un nav, kur nomazgāt rokas,» saka uzņēmēja Balča.
Līdz šim domē valdošā ZZS sola rūpēties par pilsētas un pludmaļu sakoptību, taču tas neskan pirmo reizi. Bez lielām izmaiņām ZZS vēlēšanu programmā ir pārkopēti vecie solījumi no iepriekšējās programmas – it kā aizvadītos četrus gadus partija nebūtu tikusi pie varas un iespējas tos pildīt. Zīmīgākā programmu atšķirība ir tā, ka daži solījumi tagad ir pazuduši, piemēram, «nodrošināsim pašvaldības darba atklātību» vairs nav ZZS darbu plānā.
Lai gan pilsētas tēriņi aizvadītajā domes sasaukumā kāpuši par aptuveni desmit miljoniem eiro gadā un pieaugums četru gadu laikā kopumā pārsniedz 40%, daudzas ieceres palikušas neīstenotas. Truksnis apņēmās sakārtot ielas un ietves un veidot veloceliņus, taču būtisku uzlabojumu Jūrmalas infrastruktūrā nav. Ikgadējos divu un trīs miljonu eiro konkursos par ielu labošanu uzvar vietējā firma Liktenis, kuras apgrozījumu veido lielākoties domes pasūtījumi un kuras īpašnieks Ivars Šūpulnieks ZZS aprīlī ziedojis 3500 eiro, līdzīgi kā pirms iepriekšējām vēlēšanām.
ZZS pirms četriem gadiem vāca balsis, solot siltināt daudzdzīvokļu mājas, piespiest sakopt nolaistos īpašumus, piesaistīt naudu aizsargājamo teritoriju un arhitektūras attīstībai, uzbūvēt modernu bērnudārzu, attīstīt Majoru muižu, Dubultus izveidot par jauno kultūras centru, sakārtot namu iekšpagalmus un atdzīvināt Slokas papīrfabrikas apkaimi, kā arī labiekārtot Dzintaru prospektu. Nekas no tā visa jeb aptuveni puse vēlēšanu programmas nav īstenota.
Pašreizējais Jūrmalas vicemērs un Zaļās partijas vietējās nodaļas vadītājs Jānis Lediņš vēlēšanu sarakstā būs tikai trešais uzreiz pēc pašreizējās domes vadītājas Ritas Sproģes, kas publiski nav īpaši redzama pat pašā Jūrmalā. Savukārt Truksnis kā pirmais numurs ielikts, jo jūrmalniekiem viņš patīkot. «Viņš ir bijis viens no labākajiem mēriem. Un viņam ir liels atbalsts jūrmalnieku vidū,» saka Lediņš, norādot uz pašu pasūtinātu socioloģisko aptauju, kurā Truksni atbalstot 51% jūrmalnieku. Maijā veiktā aptaujā 30% vēlētāju izteikuši gatavību balsot par ZZS, nākamā seko Saskaņa ar 14%, savukārt pārējās partijas neesot pārvarējušas pat 5% barjeru, stāsta Lediņš. Daudzi vēlētāji gan vēl nav izlēmuši – 27%.
Lediņš atzīst, ka īstenota nav aptuveni trešdaļa iepriekšējo solījumu. Viņš skaidro, ka lielākajiem projektiem, piemēram, Majoru muižas atjaunošanai, nav izdevies piesaistīt investoru vai ES naudu. «Ceļiem naudas vienmēr būs par maz. Pumpuru skolas peldbaseinam esam tikuši līdz projektam,» uzskaita Lediņš, piebilstot, ka daudz vairāk pilsētā būtu padarīts arī tad, ja 11 miljoni eiro ik gadu nebūtu jāiemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.
Skandālu vajātie
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas 2013. gadā Jūrmalā solīja ienest līdz tam neredzētu politisko mieru. No 16 sarakstiem domē iekļuva tikai pieci, un Jūrmalas atslēga tika uzticēta Gatim Truksnim, kura pārstāvētā ZZS dabūja gandrīz pusi mandātu – septiņus. Truksnis domē nebija ienācējs, jo iepriekšējā sasaukumā pilsētu paspēja vadīt divarpus gadus. Pēc pirmā valdīšanas gada viņš sevi palutināja ar 3000 latu vērtu zelta amata ķēdi. Neizpratne par tādu ārišķību un tērēšanos bija viens no iemesliem, kādēļ Truksni dome atlaida tikai divus mēnešus pirms 2013. gada vēlēšanām. Deputātu mērs bija pilns, jo brieda aizdomas, ka cirka biļetes pilsētas bērniem un lielo plakātu ar paša attēlu šosejmalā Truksnis izkārtojis par nodokļu maksātāju naudu. Taču no amata gāztais mērs solīja atgriezties amatā un to arī izpildīja.
Var teikt, ka šajā domes sasaukumā vēsture ir atkārtojusies. Pērnruden deputāti atlaida mēru drīz pēc tam, kad KNAB ieradās kratīt viņa darba kabinetu domē un mājvietu drauga miljonāra Jūlija Krūmiņa apartamentos. Šajā lietā izmeklēšana turpinās, un sīkāka informācija nav pieejama, taču apsūdzēts Truksnis joprojām nav. Viņš pats nerunīgs – pēc aizturēšanas lividēja mobilā telefona numuru, jauno slēpj, uz e-pastiem neatbild.
Skandāls ar ZZS finansēšanu ir skaļākais Jūrmalā pēdējo septiņu gadu laikā, kur korupcijas izmeklētāji viesojušies gana bieži. Pašlaik izmeklēšana turpinās vēl citā skandālā – šopavasar KNAB sāka kriminālprocesu par tirgošanos ar ietekmi saistībā ar Kauguru katlumāju. Sešarpus miljonu eiro vērto rekonstrukcijas projektu īstenoja par domes naudu, bet pēc tam Truksnis lika siltumu tomēr nevis ražot pašiem, bet dārgāk iepirkt no kādas privātfirmas, tādējādi investīcijas padarot bezjēdzīgas. Aizdomās tiek turētas trīs personas, kam draud līdz pieciem gadiem cietumā.
Joprojām nav beigušies arī vecāki skandāli vēl no iepriekšējiem sasaukumiem. Šobrīd Rīgas apgabaltiesa turpina skatīt bijušā mēra Raimonda Munkevica un kādreizējā pilsētas ātrās palīdzības valdes locekļa Normunda Pīranta kukuļošanas krimināllietu. Viņus aizturēja 2010. gada maijā saistībā ar 5000 latu došanu arī tagadējai deputātei Ivetai Blauai, lai nodrošinātu labvēlīgu balsojumu gaidāmajā neuzticības izteikšanā.
Pagaidām nav nācis gaismā, kā tas panākts, taču labvēlīgu balsojumu pāris nedēļas pēc atlaišanas pērn saņēma arī aizdomās turētais Truksnis. «Zelta balss» piederēja deputātei Karinai Siņkevičai, kura par partijas nodevību tika izslēgta no Saskaņas, nepaguvusi izstāties pati. Solījumu līdz vēlēšanām strādāt neatkarīgi Siņkeviča gan neturēja ilgi – nodrošinājusi ZZS vairākumu domē, viņa uzreiz tika komiteju vadībā, jau martā ZZS pārskaitīja pirmo ziedojumu, oficiālajā priekšvēlēšanu aģitācijas laikā tika pozitīvā gaismā celta vietējā un varai komplimentārā privātavīzē, bet līdz šim Trukšņa partijai ziedojusi jau 2455 eiro. Siņkeviča lojalitāti Truksnim argumentēja ar to, ka jāturpina iesāktie labie darbi.
Pats Truksnis korupcijas skandāla dēļ īpaši neiespringst. «No morālās atbildības manī nekas nav mainījies,» viņš sacīja drīz pēc tā, tomēr divus mēnešus vēlāk, 13. janvārī, nolēma pats pamest amatu – gribot atpūsties un ar jaunu sparu domi vadīt pēc vēlēšanām. Līdz ar viņa atkāpšanos atrisinājās vairākus mēnešus neatrisinātais jautājums par Trukšņa izslēgšanu no Zaļās partijas, ko politiskā spēka vadība nespēja izlemt. Atkāpies no amata, viņš palika partijā.
Krievi brauc, bet nepērk
Pašreizējā varas partija iepriekš maz runājusi par tūrisma attīstību, programmā tikai vispārīgi solot atjaunot Jūrmalai nacionālas un starptautiskas nozīmes veselības kūrorta slavu. Tas nav noticis, tomēr tūrisma piesaistē Jūrmalai veicas, pie viesu piesaistes pat īpaši nepiestrādājot.
Jūrmala ar 35 tūkstošiem tūristu šā gada pirmajā ceturksnī bijusi otrais populārākais tūrisma galamērķis Latvijā pēc Rīgas – pieaugums aptuveni par trešdaļu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad skaitļi bija noslīdējuši. Puse tūristu ir vietējie, bet ārvalstu viesi lielākoties nāk no Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Vācijas.
Krieviem Jūrmala arvien patīk, neraugoties uz 2014. gadā zaudēto muzikālo konkursu Jaunais vilnis, kas iepriekš pilsētu jūlijā pārpludināja ar Krievijas izklaides biznesa zvaigznēm un naudu. Taču kopš 2014. gada Jūrmala vairs nav iekārojama ar dārgajiem īpašumiem, par kuru iegādi var tikt pie uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā. Līdz ar Saeimas lēmumu īpašuma iegādes slieksni palielināt no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro uzturēšanās atļauju pircēju skaits krities astoņas reizes – 2013. gadā tādu bija 399, bet pērn vairs tikai 56. Toties būtiski audzis pārdošanā izlikto apartamentu skaits – fasādes pārklāj pārdošanas vai nomas plakāti, bet pilsētā vairojas tukši «spoku nami».
«Nekustamo īpašumu tirgū ir vajadzīga liela inventarizācija,» saka Igors Daņiļēvičs, mākleru uzņēmuma Real Estate Jurmala līdzīpašnieks un jūrmalnieks kopš 1993. gada. Viņš priecājas, ka beidzies gan pirmskrīzes laikā banku kreditēšanas dēļ radītais nekustamo īpašumu burbulis, gan otrs mākslīgi kāpināto cenu bums saistībā ar uzturēšanās atļaujām. «Ir daudz īpašumu, kas gadiem nav pārdoti, jo cenas bijušas vēlamās, nevis reālās,» viņš vērtē. Jaunajai domei Daņiļēvičs iesaka apdomāt, no kā pilsēta nākotnē dzīvos – nevar paļauties tikai uz nekustamo īpašumu tirgus burbuļiem. «Pilsētas infrastruktūra, veselības aprūpe, tūrisms – tas viss šajos gados ir palaists pašplūsmā,» konstatē mākleris, rosinot attīstīt kultūras un sporta jomu, investorus aicināt bez politiskām intrigām un sākt domei strādāt, jo «problēma ir tā, ka vieglāk ir neko nedarīt un nekļūdīties».
Ko darīs konkurenti?
Nav gan tā, ka Jūrmalas vadība nebūtu darījusi neko. Kultūras jomā vēsturisks veikums ir Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija, kurā pilsēta ieguldījusi vairāk nekā 12 miljonus eiro. Šogad atvērts biznesa inkubators topošajiem uzņēmumiem, neilgi pirms vēlēšanām ieviestas brīvpusdienas visiem skolēniem un bērndārzniekiem, bet nekustamā īpašuma nodoklis pašu cilvēkiem samazināts par 70%, lai mākslīgi uzpūstajā īpašuma tirgū vietējie pilsētnieki netiktu izspiesti no saviem mājokļiem. Izdevumi sociālajai aizsardzībai aizvadītajos gados pieauguši un tagad pārsniedz sešus miljonus eiro gadā. ZZS plāno šo atbalstu vēl paplašināt.
Bet ko jūrmalniekiem sola pašreizējās varas konkurenti?
Atteikties no gandrīz 2000 eiro «uz rokas» Saeimā un strādāt par Jūrmalas domnieku ar nepilna tūkstoša eiro algu ir gatavs Saskaņas pirmais numurs Ņikita Ņikiforovs, aiz sevis atstājot divus pašreizējos domniekus. Izlasot partijas plānus, varētu šķist – tā nezina, ka Jūrmalas budžets ir aptuveni desmit reižu mazāks nekā Rīgā. Katrai mājai pievilkšot ūdensvadus, sponsorēšot pusi remontu izmaksu, dibināšot domes diennakts aptieku, pensionāri ārstus apmeklēšot bez maksas, bet sabiedrisko transportu pagarināšot no Rīgas. «Prioritātēm jābūt citām. Sāksim ar ceļiem un ietvēm. Pilnīgs bardaks ir komunālo pakalpojumu jomā. Kur ņemt naudu? Tūristu piesaiste! Jebkurš tūrists, kas brauks uz Rīgu, dosies arī uz Jūrmalu. Ieņēmumi no tūristiem ir kritušies, tāpēc viņi mērķtiecīgi jāpiesaista, piemēram, ģimenes ar bērniem, kas paliek ilgāk un tērē vairāk,» saka Ņikiforovs. Arī pašreizējā budžeta iespējas varot izmantot efektīvāk. Visus sociālos labumus, kam pašlaik Jūrmala tērē gandrīz katru desmito budžetā ienākušo eiro, gan saglabāšot.
Valdības koalīcijā ar ZZS esošajai Vieno-tībai un Nacionālajai apvienībai kūrortpilsētā ir katrai savi akcenti. Vienotība startē ar devīzi «Par Jūrmalu bez izšķērdības un korupcijas», jo nesaimnieciskums «ne vien grauj ļaužu uzticību varai un kaitē sabiedrības morālei, bet arī kropļo konkurenci, sekmē ēnu ekonomiku, atbaida nopietnus investorus un bremzē pilsētas attīstību». Saraksta pirmais numurs ir deputāte Iveta Blaua, kas konkrētāku rīcību skaidrot negrib, aizbildinoties ar nogurumu tiesvedībā esošajā Munkevica kukuļošanas lietā.
Kopš pērn NA pameta Jūrmalas domes deputāte Gunta Liepiņa, partija domē nav pārstāvēta. Tās līderis vēlēšanās būs kokapstrādes uzņēmuma Jūrmalas mežaparki vadības pārstāvis Andris Čuda. «Ir vairāk jāstrādā konkrētajam jūrmalniekam. Tas ir nekustamā īpašuma nodoklis, izglītības kvalitāte un kultūras pieejamība,» viņš vispārīgi nosauc prioritātes. Ar visu 70% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi mājsaimniecībām esot jāmaksā vairāki simti eiro, tāpēc jāmaina nodokļa administrēšanas noteikumi pašā Jūrmalā. Latvietības stiprināšanai esot jāsakārto ilgstoši slēgtā Mellužu estrāde, neprecizētā vietā jāuzbūvē latviešu kultūras centrs un Valteru Tautas saieta nams.
Jaunpienācēja Jūrmalas domē grib būt partija Progresīvie, kas pēc septiņiem gadiem biedrības statusā šogad pārtapa politiskajā spēkā. Tās lokomotīve Jūrmalā ir Māris Indulis Graudiņš. «Jūrmalas apstākļos mums ir jāsāk ar labu pārvaldību, korektiem un godīgiem iepirkumiem, kas nekalpo tikai ZZS pietuvinātu sponsoru lokam,» Graudiņš kā piemērus min KNAB izmeklēto Kauguru katlumājas skandālu, nelikumīgos ziedojumus ZZS, jauno pludmales soliņu konkursu, kas «aizgājis domes priekšsēdētājas vīram pietuvinātam uzņējumam». «Un galvenais ir milzīgā izšķērdība – Lielupes skola par 16 miljoniem, Dzintaru koncertzāle par 13 miljoniem, kas ir septiņreiz lielākas izmaksas nekā koncertzālei Rēzeknē,» darāmo ieskicē Progresīvo līderis.
Vietējā politikā grasās doties arī viens no skaļākajiem vietējās sabiedrības pārstāvjiem – Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadītājs Uldis Kronblūms. «Desmit gadu laikā esmu guvis pārliecību, ka vismaz Jūrmalā deputāti tiem doto varu izmanto ļaunprātīgi. Daudzi lēmumi, kurus var izskaidrot tikai ar personīgo ieinteresētību, atstāj neatgriezeniskas sekas uz pilsētas vidi un attīstības iespējām,» saka Kronblūms, kas startēs apvienotajā Tev, Jūrmalai un Jaunās konservatīvās partijas sarakstā. Turpat būs arī pazīstamā sociālantropoloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla, kas vēl pērnā gada nogalē norādīja uz pārējo partiju kūtrumu Trukšņa skandālos: «Man patiešām aizrāvās elpa, un es sapratu, ka mēs dzīvojam ļoti mežonīgā sabiedrībā, kur ir izskaloti politiskās morāles krasti. To vairs nav. Mani pārsteidza, ka neviena no partijām, kas balsoja pret Truksni vai atstāja zāli, neuzaicināja iedzīvotājus nākt un piketēt, izrādīt savu attieksmi.»
Iedzīvotāju viedokļi
Kas mainījies Jūrmalā pēdējos četros gados?
Baiba Sipeniece-Gavare, ētera personība
Līdzīgi daudziem, uztveru Jūrmalu kā ļoti labu Rīgas rajonu, kam nezin kāpēc ir sava dome. Par cilvēkiem Jūrmala prot gādāt – bērni var mācīties labās pašvaldības skolās, ir bezmaksas interešu izglītība, pusdienas, transports. Arī par infrastruktūru domā.
Taču vasaras sezonā Jūrmala atgādina Krievijas guberņu – pieder krieviem no Krievijas. Jomas iela ir kā tāda Krievijas vidiene, pat ne Sanktpēterburga vai Maskava. Arī jūras krastā izskatās dīvaini, turklāt liedagu komersanti izsolēs iegūst par tik lielām summām, ka būtu jātirgo kokaīns, lai to atpelnītu.
Lielākās bažas ir kāpu nosargāšana. Lai gan sabiedrība ar varu vienojusies, ka kāpas neaiztiks, tiklīdz «naktī iemiedz», koki tiek ātrumā nocirsti un būvbedre izrakta – pēc tam tikai noplāta rokas.
Biznesa intereses ir cieši kopā ar varu, jo Jūrmalā apgrozās tik liela nauda, ko mūsu cilvēks nav redzējis. Kā Čikāgā – varas kārdinājums tik milzīgs, ka agri vai vēlu iesēdina. Tas liecina arī par mums kā sabiedrību, jo atraisām politiķiem rokas.
Anna Žīgure, tulkotāja un rakstniece
Jūrmalā sabūvēts tik daudz jaunu ēku, kas palikušas tukšas, ka reizēm Dzintaru prospektā vai citur pārņem dīvaina sajūta – vienīgā dzīvā būtne, ko vakarā redz pārskrienam ceļu, ir lapsa. Jūrmalas seja ir totāli mainījusies. Šo procesu saknes un shēmas ir ieliktas daudz agrāk, bet pēdējos četros gados tas zieds ir uzplaucis. Jūrmala par «spoku pilsētu» pārvēršas ne jau krievu tūrisma vai Jaunā viļņa dēļ. Tas ir tāpēc, ka dome ļāvusi bezjēdzīgi pārapbūvēt pilsētu. Tas viss domāts citzemiešiem. Vienkāršam jūrmalniekam, kas gribētu nopirkt vai īrēt dzīvokli, tas nav iespējams par kaut cik normālu naudu.
Problēma jau vismaz desmit gadu garumā – iekonservētās kāpās esošās padomju laika atejas, kas atrodas katras trešās ceturtās ielas izejā uz jūru. Tikmēr tualešu Jūrmalā arvien trūkst.
Ceru, ka pie varas nāks tādi, kas domās par pilsētas attīstību cilvēkiem draudzīgā veidā, ne tik daudz par savām un partiju kabatām. Šo četru gadu laikā vēl vairāk ir padziļinājusies plaisa starp pilsētniekiem un domi – tās virpuļo kā divas dažādas planētas.
