Krievijas militārās mācības Zapad 2017 apdraudēs Baltijas valstis un arī Baltkrievijas suverenitāti, taču ne jau Lukašenko šos draudus var novērst, norāda žurnālists Romāns Jakovļevskis
Baltkrievija var šķist sastingusi valsts ar kopš padomju laikiem iekonservētu autoritāru režīmu, kur nenotiek nekas ievērības cienīgs. Taču pēdējos mēnešos tai pievērsta pastiprināta Rietumu politiķu un drošības ekspertu uzmanība saistībā ar septembrī gaidāmajām Krievijas militārajām mācībām Zapad 2017. Savukārt martā Baltkrievijā notika negaidīti plaši protesti, pret kuriem prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms vērsās ļoti skarbi.
Vai šie protesti vēsta par iespējamu «krāsainu revolūciju» arī Baltkrievijā? Un vai militārās mācības, kuru laikā Baltkrievijā ieradīsies ievērojams Krievijas armijas kontingents, ir apdraudējums Baltijas valstīm, vai arī apdraud pirmām kārtām Baltkrievijas suverenitāti, kā bažījas arī Minskā?
Baltkrievijai bija veltīta viena no sesijām gadskārtējā Lennarta Meri konferencē Tallinā maija vidū. Uzreiz pēc tās runāju ar vienu no konferences viesiem – Romānu Jakovļevski, pieredzējušu Baltkrievijas žurnālistu jeb politikas vērotāju, kā viņš sevi dēvē. Viņš uzsver, ka Zapad 2017 pieteiktas kā parastas mācības, kuras regulāri notiek pamīšus Krievijas un Baltkrievijas teritorijā, taču tās būs pirmās tik vērienīgas pēc Krimas aneksijas, tāpēc esot bažas, vai var notikt Krimas scenārijs un «zaļie cilvēciņi» – «pamosties, bet viņi ir tavā ielā vai pat mājās».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.