Pilnā braukšanas maksa Rīgas sabiedriskajā transportā šogad ir gandrīz divkāršota, pamatojot to ar augošu pašizmaksu, taču Valsts kontrole ārkārtas revīzijā atklāj nelikumīgus un neracionālus tēriņus Rīgas satiksmē un secina – biļešu cena ir mākslīgi paaugstināta. Piemēram, norēķinoties par braucienu tramvajā, rīdzinieki samaksā arī par to, lai pašvaldības uzņēmuma vadība varētu vizināties smalkos auto, kas divtik dārgāki nekā valdības ministriem
Jaungada pārsteigums! «Pie trolejbusa vadītāja biļete maksā 1,20 eiro,» šoferītis nikni nošņāc kādā no janvāra pirmajām dienām, kad sniedzu viņam eiro un vēl ceru uz atlikumu. Šāda biļetes cena «pie šofera» nebija pārsteigums tikai man – laikā ap gadumiju Rīgas domes nostāja tik bieži mainījās, ka daudziem bija grūti izsekot, cik dārgas dažādām braucēju kategorijām dažādās tirdzniecības vietās būs sabiedriskā transporta biļetes. Nepareizi to cenas bija aprēķinātas arī dažās Rīgas satiksmes automātiskajās biļešu tirdzniecības vietās.
Juku iemesls – lielā cenu grozīšana, ko Rīgas dome sāka pērn septembrī ar lēmumu no 1.janvāra sabiedriskā transporta biļetes cenu palielināt līdz pašizmaksai jeb 1,20 eiro, vienlaikus rīdziniekiem nosakot 50% atlaidi un tātad ļaujot braukt pat lētāk nekā iepriekš. Ieņēmumu kritumu dome plānoja segt, no lauciniekiem iekasējot pilnu brauciena maksu, kā arī mudinot galvaspilsētā strādājošos iebraucējus pārdeklarēties Rīgā un tā papildināt kasi ar jauniem ienākuma nodokļa maksājumiem. Taču šis plāns – šķirot rīdziniekus un lauciniekus – izgāzās, to par prettiesisku atzina pašvaldības pārraugošā ministrija, un kopš gada sākuma visiem braucējiem neatkarīgi no dzīvesvietas turpina darboties puscenas atlaide jeb 0,60 eiro standarta maksa.
Tomēr jautājums, ko joprojām apvij šaubu un aizdomu ēna, – cik pamatoti patiesībā ir aprēķini par 1,20 eiro pašizmaksu braucienam Rīgas sabiedriskajā transportā? Rīgas satiksmes (RS) finanses ir «melnais caurums», kas aprij lielas dotāciju summas, taču iegūt skaidru pārskatu par naudas izlietojumu ir grūti pat domes deputātiem. Tagad atbildes sniedz Valsts kontrole (VK), kas pirmo reizi veikusi ārpuskārtas revīziju, lai pārliecinātos, vai 1,20 eiro tarifs ir aprēķināts likumīgi un pamatoti.
Revīzija atklāj – pašvaldības uzņēmuma vadība saimnieko ar plašu vērienu, tajā skaitā arī nepamatotus un nelietderīgus tēriņus pierakstot sabiedriskā transporta izmaksām, bet biļešu cena ir mākslīgi paaugstināta. Nauda Rīgas satiksmē izkūst arī tādām «vajadzībām» kā visjaunākie auto darbinieku personīgai lietošanai, Latvijas basketbola pabalstīšana, necaurskatāmi uzņēmumu līgumi un nepārskatāmi darījumi ar degvielu.
Jo mazāks cilvēku skaits, ar ko dalīt kopējās izmaksas, jo lielākas biļešu cenas – tāds ir vienkāršs algoritms, kas palīdz saprast biļešu veidošanās pamatprincipus Rīgas sabiedriskajā transportā. Tomēr VK ieskatā biļešu cenas ir nepamatoti paaugstinātas, un par to liecina divi fakti. Pirmkārt, pro-gnozējot sabiedriskā transporta lietotāju skaitu, RS nav veikusi aplēses par visiem pasažieriem, kas jau tagad lieto sabiedrisko transportu, tajā skaitā izmanto to bez maksas (pirmsskolas vecuma bērni, policijas darbinieki, visi braucēji svētku dienās). Uzņēmumā uzsver, ka šis cilvēku skaits ir neliels, tomēr VK uzskata – nezinot šos skaitļus, nav iespējams korekti aprēķināt viena pasažiera pārvadāšanas reālo pašizmaksu.
Otrkārt, šogad prognozēts kopējā pasažieru skaita kritums, jo RS balstījās uz pieņēmumu, ka pēc braukšanas maksas diferencēšanas par 12 miljoniem samazināsies pārvadāto pasažieru skaits – no 152 līdz 140 miljoniem. Uzņēmums ir balstījies uz līdzšinējo pieredzi 2010.gadā, kad maksas palielinājums par 25% rezultējies pasažieru samazinājumā par 15%. Līdz ar pasažieru kritumu pieaug pašizmaksa vienam braucienam, secinājusi RS un savās aplēsēs nonākusi pie 1,20 eiro pašizmaksas.
VK gan uzskata, ka šī RS prognoze «nav objektīva un pietuvināta realitātei», jo aplēsēs vispār nav ņemta vērā iespēja, ka varētu pieaugt Rīgā deklarēto pasažieru skaits. Aprēķinu pārbaudei VK bija piesaistījusi arī augstskolu mācībspēkus, konsultējusies Satiksmes ministrijā. «Šī prognoze 2014.gadam, samazinot pārvadājamo cilvēku skaitu par 12 miljoniem, ir milzīgs skaitlis. Šim samazinājumam nav ne normatīvā, ne kāda cita pamatojuma,» intervijā Ir secina valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Citās domās ir RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens – pirmdien pēc VK revīzijas rezultātu publicēšanas steidzīgi sasauktā preses konferencē viņš uzsvēra, ka valstī nav vienotas metodikas, pēc kādas būtu jāaprēķina pasažieru plūsmas prognozes. Līdz ar to uzņēmums balsoties uz savu līdzšinējo pieredzi, un tā liecinot, ka samazinājums būtu. «Mums nav pamata pieskaitīt 12 miljonus, jo tas ir vienkārši absurds – mēs nevaram pateikt, ka pasažieru skaits pie pilna tarifa [ieviešanas] paliks tāds pats,» saka Bemhens.
VK uzsver, ka šī ārkārtas revīzija nesniedz pilnu izpratni par visiem RS tēriņiem, līdz ar to nav arī iespējams precīzi konstatēt, tieši par cik sadārdzināta biļešu pašizmaksa. Tomēr Ir rīcībā esošā informācija liecina – ja pārvadājamo pasažieru skaits RS aplēsēs nebūtu samazināts par 12 miljoniem, biļešu pašizmaksa būtu aptuveni 1 eiro, tātad par 20 centiem mazāk par katru braucienu.
Tikmēr ne uzņēmuma, ne pašvaldības vadība neuzskata, ka VK revīzija būtu atklājusi kādus reālus pārkāpumus RS darbā. «Paldies Valsts kontrolei par lielo darbu, kas vairāku mēnešu laikā tika veikts! Mūsuprāt, tā priecīgā un labā ziņa ir tā, ka VK nav konstatējusi nekādus pārkāpumus Rīgas satiksmes darbībā, arī šajā darbībā par tarifu noteikšanu,» pirmdien preses konferencē žurnālistiem vēstīja Bemhens. Šāds secinājums ir pārsteidzošs, ņemot vērā VK uzskaitītos trūkumus uzņēmuma darbībā un to, ka prokuratūrai nodoti materiāli par iespējamu likumpārkāpumu, RS līdzekļus atvēlot basketbola finansēšanai, kamēr pats uzņēmums strādā ar zaudējumiem.
Brauc lepnāk nekā ministri
Pērkot biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā, Latvijas iedzīvotāji apmaksā arī līzinga maksājumus par jaunām un dārgām automašīnām, kas nodotas RS darbiniekiem personīgā lietošanā, atklāj VK revīzija. Kopumā RS pērn veikusi līzinga maksājumus par 67 automašīnām, no kurām 37 ir 2013.gada izlaiduma, pārējās – lielākoties 2012.gada. To skaitā ir desmit Volvo XC70 spēkratu, kuru cena ir, sākot no 42 000 eiro uz augšu atkarībā no aprīkojuma. Ar šādu Volvo brauc Bemhens, vairāki valdes locekļi, uzņēmuma nozaru direktori un viņu vietnieki. Rīgas sabiedriskā transporta
uzņēmuma vadība un darbinieki labprāt izmanto arī citu marku jaunākā izlaiduma automašīnas, kuras viņiem apmaksā pilsētnieki no savas biļešu naudas. Par šo automašīnu lietošanu ārpus darba laika Rīgas satiksmes darbinieki maksā 46-71 eiro mēnesī.
«Par ekskluzīvām automašīnām būtu pārspīlēti nosaukt jebkuru no tām. Iepirkumā tās tiek vērtētas vispusīgi. Cena tiešām nav vienīgais kritērijs, pēc kāda tās tiek iepirktas,» saka Bemhens, skaidrojot, ka, iepērkot automobiļus, tiek ņemta vērā «gan cena, gan kalpošanas drošums, serviss un tā tālāk».
To, kā tieši dārgāka automašīna atvieglo pārvietošanos pilsētā, Bemhens nevarēja īsti paskaidrot, taču viņam bija šāda versija: «Ja runājam nosacīti par lētā gala mašīnām, tad šis drošums nav īpaši augstā līmenī. Līdz ar to tajā brīdī, kad automašīna salūst, pie mūsu 24 stundu darba režīma un arī sestdienās, svētdienās tā ir vajadzīga vienalga – tātad ar kaut ko ir jāaizvieto.»
Ne likums, ne Ministru kabineta noteikumi neliedz kapitālsabiedrībām tērēt lielus līdzekļus par jaunām automašīnām. Tomēr, lai saprastu, cik saimnieciski Rīgas domes pakļautībā esošais uzņēmums rīkojies, VK salīdzinājusi RS tēriņus automašīnām ar tiem limitiem, kas noteikti valsts augstākajām amatpersonām. Pārbaudē atklājies – RS autoparkam tērē krietni vairāk, stāsta Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava.
Piemēram, RS valdes locekļiem personīgā lietošanā nodoto automobiļu Volvo XC70 ikmēneša nomas maksas pērn bija no 429 līdz 573 latiem. Saskaņā ar noslēgto vienošanos Volvo XC70 iegādes cena bijusi nepilni 48 tūkstoši eiro (bez PVN), un tā vismaz par 22 tūkstošiem eiro jeb gandrīz divkārt pārsniedz ministram un Ministru prezidenta biedram noteikto maksimālo automašīnas iegādes cenu.
Savukārt RS nozares direktoriem un to vietniekiem personīgā lietošanā nodotās automašīnas par aptuveni 18 tūkstošiem eiro pārsniedz valdības locekļiem noteikto maksimālo automašīnas iegādes cenu. Bemhens gan pārmetumus par izšķērdību noraida un neredz pamatu, kāpēc uzņēmumam būtu jāmaina sava attieksme jautājumos par autoparka uzturēšanu.
Piegādātāji «no Maltas»
Neskaidri darījumi VK revīzijā atklājušies arī saistībā ar degvielas iepirkumu RS vajadzībām. Uzņēmums 2010.gadā noslēdzis līgumu ar savu meitasfirmu Degvielas apgāds un divām privātfirmām – Prax SA un RDZ Energy par degvielas piegādi. Atšķirībā no RS uz tās meitasfirmu Degvielas apgāds neattiecas publisko iepirkumu likums, tāpēc degvielas piegādātājs neizmantoja publisko iepirkuma procedūru, bet aicināja piedāvājumus iesniegt jebkuram komersantam, kas tiesīgs nodarboties ar degvielas tirdzniecību. Rezultātā tiesības piegādāt degvielu desmitiem miljonu vērtībā vēl līdz nākamajam gadam ieguva Prax SA un RDZ Energy, kuru īpašnieki slēpjas Maltā. Piemēram, pērn dīzeļdegviela no RDZ Energy iepirkta par 11,3 miljoniem latu (bez PVN). Vēlāk RS reorganizēja Degvielas apgādu un to pievienoja atpakaļ uzņēmumam, bet saistības par degvielas piegādi turpina pildīt. VK uzskata, ka pašvaldības uzņēmums tādā veidā nav ievērojis iepirkuma procedūru atklātību. Bet Bemhens pārmetumus noraida – šis degvielas piegādātāja atlases process esot bijis veiksmīgs, un tādu varētu izmantot arī turpmāk.
Atlaiž, bet turpina maksāt
VK arī atklājusi, ka pašvaldības kapitālsabiedrība nesmādē uzņēmumu līgumu slēgšanu ar tiem cilvēkiem, ar kuriem pārtraukusi darba attiecības, turklāt virknē šo pārbaudīto gadījumu darba pienākumi bijuši tādi paši kā uzņēmuma štata darbiniekiem.
Kopumā 2013.gadā RS bija noslēgusi 11 uzņēmuma līgumus par 109 547 latiem (summa norādīta bez ietvertiem nodokļiem), tajā skaitā ar diviem valdes locekļiem neilgi pēc tam, kad viņi savus pienākumus valdē pārtrauca pildīt. Kā liecina Uzņēmumu reģistrā pieejamie dati, pērn Rīgas satiksmes valdē darbu pameta Saskaņas centra (SC) deputāti Maksims Tolstojs, Nikojas Zaharovs, kā arī Andris Bērziņš un Irina Vinņika no Gods kalpot Rīgai. Viens no viņiem – Zaharovs – ir arī aktīvs SC finansētājs – 2012. un 2013.gadā partijai noziedojis kopumā 17 tūkstošu latu.
Ne Bemhens, ne VK neatklāj to divu valdes locekļu vārdus, ar kuriem RS slēgusi uzņēmumu līgumus, taču norāda, ka tie slēgti par «konsultācijām Rīgas satiksmes projektos un alternatīvās degvielas piegādē» kā arī «par darba tirgus tendenču un attīstības jautājumiem».
RS noslēgusi vēl virkni uzņēmumu līgumu par dažādu uzdevumu izpildi, kaut vairākos gadījumos uzņēmuma līgumos izpildītājiem noteiktie pienākumi ir ietverti arī RS darbinieku amata aprakstos. Turklāt revīzijas secinājumos VK atzīmē – «pastāv risks, ka uzņēmumu līgumos noteikto darbu izpilde nav veikta», un pauž aizdomas, ka «līdzekļi samaksai izpildītājiem 34 020 latu apmērā ir izlietoti nelietderīgi».
Kartes neracionalitāte
Neracionāli RS rīkojusies arī ar nepilniem 200 tūkstošiem latu Rīdzinieka kartes ieviešanas laikā pērn, uzskata VK. Revīzijā aplēsts, ka domes īstenotā kampaņa Esi rīdzinieks izmaksājusi 176 151 latu, papildu izmaksas vēl bijušas karšu izgatavošanai, kā arī komunikācijas izdevumiem. Jāatgādina, ka šīs kampaņas laikā dome aicināja galvaspilsētā strādājošos deklarēties Rīgā, pretī solot atlaides sabiedriskajā transportā un citas rīdzinieka priekšrocības. Taču pašvaldība nespēja tikt galā ar lielo cilvēku pieplūdumu, daudziem nācās stāvēt garās rindās un saskarties ar citām neērtībām, līdz beigās izrādījās, ka solītās Rīdzinieka kartes atlaides attiecas uz ikvienu pasažieri.
Salīdzinot RS sniegtos datus par darbinieku skaitu pagājušā gada 1.janvārī un šā gada 1.janvārī, VK konstatējusi, ka Klientu apkalpošanas un komunikācijas daļā papildus esošajiem darbiniekiem tika nodarbināti vēl vismaz 70 klientu apkalpošanas operatori – stažieri, bet RS skaidrojusi, ka tie ir papildu darbā no pamatdarba brīvajā laikā nodarbinātie uzņēmuma darbinieki. «Rīdzinieka kartes ieviešanai notiekot kampaņveidīgi un īsā termiņā, netiek veicināta Rīgas satiksmes finanšu līdzekļu un mantas racionāla apsaimniekošana,» pārbaudes beigās secina VK, savukārt uzņēmuma vadība jebkādus pārmetumus par neracionālu saimniekošanu noraida.
Pārbaudot RS izdevumus, VK arī vērš uzmanību uz virkni izdevumu, kas nav iekļauti sabiedriskā transporta izmaksās, taču raisa šaubas par caurskatāmu naudas izlietojumu pašvaldības uzņēmumā. Biedrībai Arodbiedrības koordinācijas centrs, kas organizē RS darbinieku kultūras, atpūtas, sporta, veselības uzlabošanas un apmācību pasākumus, pērn RS pārskaitījusi 840 tūkstošu latu. No tiem, pēc VK revidentu aplēsēm, aptuveni 124,5 tūkstoši jeb 15% izlietoti biedrības uzturēšanai: darba samaksai, iemaksām privātajā pensiju fondā, administratīvajiem un autotransporta izdevumiem, nevis biedrības uzdevumam, kas ir sociālā atbalsta funkciju nodrošināšanai darbiniekiem. Bet Bemhens uzsver, ka no kopējās pārskaitījumu summas tikai aptuveni 3% aiziet arodbiedrības administrācijai, un skaidro, ka VK analizētais algu fonds aptver visu biedrību – tajā ietilpst «zāles pārziņi, apkopēji, treneri un visi tie, kas nodrošina visu». Tikmēr KNAB jau veic pārbaudi par RS iespējamo likumpārkāpumu un pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu, katru gadu šai biedrībai pārskaitot ievērojamus finanšu līdzekļus no kopējā algu fonda.
Tāpat VK pārbaudē konstatējusi, ka pretēji likumā noteiktajam aizliegumam ziedot līdzekļus, ja kapitālsabiedrība iepriekšējo pārskata gadu noslēgusi ar zaudējumiem, RS veikusi maksājumus, kas klasificējami kā dāvinājumi (ziedojumi), nodibinājumam Basketbola klubs TTT – Rīga 75 tūkstošu latu apmērā pērn, līdz ar to šī nauda izlietota nelikumīgi. Bemhens gan tam nepiekrīt – viņa ieskatā RS un VK vienkārši atšķiras viedokļi par likumu piemērošanas normām. Viņaprāt, uzņēmums ir tiesīgs ziedot, pat ja strādājis ar zaudējumiem. «Tas ir dibinātāja maksājums,» saka uzņēmuma vadītājs – nauda šim mērķim ņemta no tiem ienākumiem, kas uzņēmumam esot no pārējās saimnieciskās darbības un neskar sabiedriskā transporta nodrošināšanu. Šis gadījums būs jāvērtē prokuratūrai – VK informējusi to par revīzijā atklātajiem faktiem un aicina pārbaudīt, vai RS nav pārkāpusi likumu.
RS valdes priekšsēdētājs arī pēc VK revīzijas rezultātu publiskošanas uzskata, ka uzņēmumu vadījis kā labs saimnieks. «Ne ārējo aktu, ne iekšējo normatīvu pārkāpumi nav konstatēti, viss pārējais ir VK viedoklis, kuram daļā piekrītam, daļā nepiekrītam,» skaidro Bemhens.
Vēl viena institūcija, kurai būtu jāizvērtē VK revīzijā atklātais, ir pašvaldību pārraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Šogad pēc valdības maiņas VARAM un Rīgas dome panāca savstarpēju vienošanos, kas pagaidām pielika punktu strīdam par biļešu tarifiem Rīgā, – saskaņā ar šo norunu dome uz visiem pasažieriem neatkarīgi no dzīvesvietas attiecināja puscenas maksu, savukārt ministrija solīja atbalstu pašvaldībai, lai valsts piedalītos galvaspilsētas transporta dotēšanā. Ja VK revīzija ir atklājusi, ka sabiedriskā transporta pašizmaksa ir uzpūsta, ministrijai būtu tas jāņem vērā tālākajos lēmumos. VARAM pagaidām no komentāriem atturas – ministra Eināra Cilinska (NA) laikā panāktā vienošanās ar Rīgas domi paredz konceptuālu risinājumu: pārskatot Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda veidošanas principus, varētu ņemt vērā Rīgas kā galvaspilsētas funkcijas, kas ir ne tikai sabiedriskā transporta nodrošināšana. VARAM atturas komentēt Valsts kontroles revīzijā konstatēto, jo ministrijai neesot tiesību «iejaukties pašvaldības kapitālsabiedrību darbības uzraudzībā». Bet Rīgas mēra Nila Ušakova viedokli par VK revīzijas rezultātiem Ir neizdevās noskaidrot – mēra preses sekretārs neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt uz šiem jautājumiem.
Ko Rīgas satiksmes saimniekošanā apšauba Valsts kontrole (lati, 2013.gads)
Sabiedriskā transporta cenas pamatotību – revīzijā atklāts, ka 1,20 eiro tarifs ir mākslīgi paaugstināts
Dārgu automašīnu līzingu darbinieku personīgai lietošanai – 139 tūkstoši
Degvielas iegādi, apejot publisko iepirkumu procedūras, – 11,3 miljoni
Uzņēmuma līgumus par darbiem, kas daļēji ietilpst štata darbinieku pienākumos, – 109 tūkstoši
Neracionālus tēriņus Rīdzinieka kartes ieviešanas kampaņai – nepilni 200 tūkstoši
Neefektīvus maksājumus biedrībai Arodbiedrības koordinācijas centrs – 840 tūkstoši
Nelikumīgu ziedojumu nodibinājumam Basketbola klubs TTT-Rīga – 75 tūkstoši
