Kaut gan mūsu Līgo numura galvenā varone – viena no redzīgākajām Latvijas šodienas vērtētājām Anna Žīgure – intervijā teic, ka dalījums starp pilsētu un laukiem tik mazajā Latvijā ir mākslīgs izdomājums, manas ausis, plaušas un sirds negrib viņai piekrist.
Vilinošās putnu balsis, pļavas smaržas un vasaras burvība iztīra Rīgu pirms Jāņiem tukšu kā cauru kabatu. Lauki sauc un pilsētnieki atsaucas, jo līgot «uz akmeņiem» ir vēl trakāk nekā pie televizora.
Taču citās svarīgās tēmās gan Annai Žīgurei taisnība – viņa nule atgriezusies no Ukrainas un atgādina, ka tikai pašu vēlme aizsargāt valsti, prāta skaidrība un ticība saviem spēkiem var būt īstais nācijas drošības garants. NATO neaizsargās, ja paši negribēsim pretoties ienaidniekiem. Protams, tas ietver arī spēju šos ienaidniekus atpazīt. Nebūt tuvredzīgiem vientiešiem, kas tikai pavirši seko ziņu virsrakstiem un tic, ka nauda ir visu lietu mērs. Putiniskais stils nav tikai kaimiņvalsts problēma, šī pati sērga jau tagad grauž Latviju, kā Anna Žīgure novērojusi savā pusē – Jūrmalā, ko strauji un agresīvi maina dzīšanās pēc ātras peļņas, upurējot arī valsts drošības intereses.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.