Karaļa atkāpšanās uzjundījusi gan jauno un «sašutušo» paaudzes prasības atjaunot Spānijā republiku, gan katalāņu un basku neatkarības centienus
Demonstrācijas Spānijā sākās jau dažas stundas pēc Spānijas karaļa Huana Karlosa I paziņojuma par atkāpšanos. Monarhijas pretinieki tās pašas dienas, 2.jūnija, vakarā sarīkoja demonstrācijas Madridē, Barselonā, Seviljā un citviet, lai pieprasītu valsts pārtapšanu republikā. Pēc policijas ziņām, Madridē protestētāju skaits bija ap 20 tūkstoši, bet Katalonijas laukumā Barselonā – aptuveni pieci tūkstoši.
Vēršanās pret pašreizējo monarhijas situāciju Spānijā iedzīvotājus apvieno pat labāk nekā futbols, ko vienmēr pavada separātistu dusmas pret Madridi un Spānijas vienotības ideju. Arī demonstrācijās līdzās sarkandzeltenvioletajiem Spānijas Pilsoņu kara laika otrās republikas karogiem bija Katalonijas un Basku zemes simbolika, kā arī kreiso partiju sarkanie, nereti ar sirpi un āmuru papildinātie karogi. Turpat tika dalīti dažādi bukleti par proletariāta revolūciju un federatīvās republikas veidošanu, protestētāju sūdzības uzklausīja opozīcijas politiķi, un cilvēki atvēra šampanieša pudeles, katru paukšķi pavadot ar aplausiem un gavilēm.
Vēl pirms dažiem gadiem aptaujas rādīja, ka Huanu Karlosu I atbalsta vairāk nekā divas trešdaļas Spānijas iedzīvotāju. Tagad viņa popularitāte ir krietni kritusies, un vairāki vietējie analītiķi atkāpšanos min kā tālredzīgu gājienu, lai neļautu monarhijai izirt. Visus iedzīvotāju neapmierinātības iemeslus droši vien nezina arī pats karalis, taču 39 valdīšanas gados viņam nav trūcis iespēju pārsteigt tautu visdažādākajos veidos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.