Argentīna bija viena no pasaules bagātniecēm, tagad spēlē otrajā līgā
Pirms pieciem gadiem, 2009. jūnijā, Latvija atradās bezdibeņa malā. Ekonomika gada pirmajā pusē bija sarukusi daudz straujāk nekā prognozēts. Ne Godmaņa, ne martā apstiprinātā Dombrovska valdība nebija spējusi pirms pašvaldību vēlēšanām nozīmīgi samazināt strauji augošo budžeta deficītu, un naudas valsts kasē bija atlicis tikai vēl dažām nedēļām. 11.jūnijā valdība pieņēma pirmo lielo 500 miljonu latu (700 miljonu eiro) vērto budžeta konsolidācijas plānu, pēc piecām dienām to apstiprināja Saeima, tomēr Starptautiskais Valūtas fonds jau bija zaudējis uzticību Latvijas spējai izpildīt solījumus, un bija nopietni draudi, ka pat pēc plāna pieņemšanas valsts nesaņems nepieciešamo atbalstu no starptautiskajiem aizdevējiem.
Jau 2008.gada beigās viens no pasaules slavenākajiem ekonomistiem Pols Krugmans bija pareģojis, ka Latvija būšot «jaunā Argentīna», ka tā nespēs izvairīties no valūtas devalvācijas un, domājams, arī defolta jeb nespējas atmaksāt savus parādus, ko Argentīna piedzīvoja 2001. un 2002.gadā.
Protams, Latviju nepiemeklēja šis liktenis. Tomēr vēl tagad ik pa brīdim atkal uzplaiksnī tālaika kaismīgo strīdu atblāzmas. Tiek apgalvots, ka vajadzēja samazināt lata vērtību vai arī panākt valsts parāda atmaksas atlikšanu vai pat dzēšanu, vārdu sakot, ka Latvijai tomēr būtu bijis jāseko Argentīnas 2001.gada piemēram un jāizmanto brīnumzālīte «2D» – devalvācija un defolts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.