Žurnāla rubrika: Svarīgi

Braucām uz dullo!

Posted on oktobris 22, 2014 by - Pusdienās

Uz atlokāma brezenta beņķa militārajā kravas lidmašīnā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis pameta nemieru pārņemto Bangi

Aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa izskats, ierodoties uz pusdienu interviju, neliecina par neseno Āfrikas apciemojumu, kas izvērtās gana ekstrēms. Viņš stāsta, ka Centrālāfrikas Republikā (CĀR) vienīgi degunu varējis nodedzināt, un smejas, ka arī Ebolas vīrusu nav atvedis uz Eiropu – par to Parīzes lidostā pārliecinājušies uzreiz, katram, kurš izkāpj no lidmašīnas, izmērot temperatūru. Ministru uz pusdienām esmu aicinājusi, lai sīkāk uzzinātu, kā Vējonim izdevās izkļūt no ķezas, kādā Latvijas valdības locekļi līdz šim nebija iekūlušies – pēkšņām bruņotām sadursmēm valstī, kurā mūsu karavīri piedalās starptautiskā misijā.

Kad Vējonis ar reisa lidmašīnu otrdien, 7.oktobrī, nolaidās CĀR galvaspilsētā Bangi, tur kopš pēdējās sadursmes 20.augustā, kad apšaudē iekļuva arī Latvijas karavīru auto, dzīve ritēja mierīgi. Taču jau trešdien tā radikāli mainījās – protestēja taksometru vadītāji, pietaurējot Bangi ielas, dega automašīnas, cilvēki cēla barikādes, un lidostā uz piketiem tika sadzītas sievietes un bērni, pilnībā paralizējot tās darbu.

Kamēr gaidām izvēlēto ēdienu, Vējonis ātri ieskicē situāciju CĀR. Pamatproblēma tur ir konflikts starp musulmaņiem, kuru grupējumu devē par Seleku, un reliģisko vairākumu, kristiešiem, kurus sauc par Antibalakām, kas tulkojumā nozīmē – bez mačetēm, jo viņi pretēji musulmaņiem šādus ieročus neizmanto. «Tumsas aizsegā viņi viens pie otra staigā pasirot, aplaupīt, reizēm izvarot, nozagt kādu cilvēku,» stāsta ministrs. Liktenīgajā naktī kristieši bija apciemojuši musulmaņu kvartālu, tur kaut ko nozogot. «Piemēram, skārds ir cieņā – nozog jumtu, pārnes uz citu rajonu.» Par zādzību uzzināja musulmaņi un nolaupīja vienu kristieti, nocirta viņam galvu un līķi sadedzināja. Tā sākās nemieri, kuru dēļ Vējonis ar komandu negaidīti iesprūda CĀR un mājās atgriezās 13.oktobrī.

Uz CĀR ministrs kopā ar NBS komandieri Raimondu Graubi devās apciemot 40 Latvijas karavīrus, kuri Bangi uzturas Eiropas misijā Eufor. Mieru vienā no pasaules nabadzīgākajām valstīm uzrauga arī Francijas karavīri, bet Vējonis stāsta, ka franči vietējiem nepatīk, dēvē par dimantu baroniem, jo musulmaņu konrolētajā daļā ir daudz dimantu raktuvju, kurās franči savulaik uzdarbojušies. Attieksme pret Latvijas karavīriem gan ir laba – Vējonis stāsta, ka CĀR mūs zina ES attīstības komisāra Andra Piebalga darbu dēļ. Bangi uzturas arī ANO miera uzturēšanas spēki, taču tie nav līdz galam nokomplektēti, tāpēc franči lūguši pagarināt Eiropas misiju. Latvija šim lūgumam jau pateikusi stingru «nē».

Atgriežoties pie stāsta par nemieriem, Vējonis dalās emocijās par pārbraucieniem pa pilsētu, kurā iedzīvotāju skaits ir līdzīgs kā Rīgā, bet dienas laikā tā bija kā izmirusi. Šaudīšanās notiek naktī. «Tu brauc, nevienas mašīnas ielās, neviena cilvēka – kā pēc atomkara. Sirreāla sajūta, kuru pastiprina nosacītais asfalts un sarkanā augsne. Līdzīga sajūta bija arī tad, kad viesnīcā ēd vakariņas, bet 200-300 metru attālumā notiek šaudīšanās.» Vējonis bilst, ka šādā apšaudes zonā iepriekš nebija bijis, bet «beigās jau pēc skaņas atšķīru, ar ko tiek šauts». Nemiernieki lietojuši gan automātus, gan ložmetējus, brīžiem arī mīnmetējus, granātas. Vējonis stāsta, ka dzīvojuši vienīgajā viesnīcā, kurā eiropiešus un amerikāņus vispār izmitina. «Viesnīca ir tāda kā drošības sala,» stāsta Vējonis, jo to apsargā īpašnieka, «it kā kāda Marokas miljardiera» nolīgtie sargi. Tā ir teritorija, kuru izmanto visi: ja kriminālie grupējumi grib satikties, viņi dodas uz šo viesnīcu, noīrē telpas, un sākas sarunas; ja valdība grib tikties ar kādu no grupējumiem, atkal visi sabrauc viesnīcā. Vējonis 9.oktobrī tajā pavadījis visu dienu, jo nevienu no telpām nelaida ārā. Visas tikšanās notika viesnīcā, uz kuru ar bruņutransportieri atveda amatpersonas. Pastaigas Bangi nebija iespējamas, «mēs nevaram radīt papildu riskus, izdomājot vakarā iziet pastaigāties – atbildīgi būs karavīri, nedrīkst likt zem sitiena padotos, kuri atbild par tavu dzīvību un drošību». 

«Es ietvītoju, ka esam iesprūduši CĀR, jo ir nemieri,» rītu, kas Latvijā sacēla lielu kņadu, atminas Vējonis. Drīz pēc šī tvitera ieraksta vietējās varas iestādes ielēdza iekārtas, kuras bloķē visus signālus – nepienāca ne īsziņas, ne zvani, un bez sakariem Vējonis dzīvoja divas dienas. Saziņai ar Latviju izmantoti militārie satelītsakari. «Tāda baigā satraukuma nebija, bet zemapziņā mocīja jautājums – kā tiksim atpakaļ?» 

Situāciju atrisināt palīdzēja tas, ka Latvijas delegāciju CĀR pavadīja politiskais padomnieks no Eiropas Komisijas pārstāvniecības. Kad kļuva skaidrs, ka sestdien, 11.oktobrī, plānoto civilo reisu nebūs, Eiropas Komisija «iedarbināja savus kanālus», bet Latvija savējos – Aizsardzības un Ārlietu ministriju. Franči piedāvāja Bangi pamest ar militāro lidmašīnu, kura kursē katru dienu, un doties uz Čadu. «Bet ar Čadu ir problēma – latviešiem vajag vīzu,» stāsta Vējonis. Latvijas un Francijas ārlietu dienesti dabūjuši rokā Čadas konsulāros darbiniekus, kuri apsolīja latviešus izlaist cauri, lai gan vīzu nebūs. «Braucām uz dullo!» Sarunāts, ka Latvijas delegāciju iesēdinās militārajā kravas lidmašīnā un nepilnās trijās stundās nogādās Čadā, tad pārvedīs uz civilo lidlauku, no kura regulārie reisi uz Eiropu kursē bez problēmām. 

Militārā lidmašīna Vējonim nebija jaunums, ar tādu bija lidojis jau iepriekš Afganistānā. Jāsēž uz atlokāma brezenta beņķa starp dažādām precēm, ar kurām piekrauts «kravinieks». Čadā, kas arī ir Francijas kontrolēta teritorija, visi bija informēti par negaidīto pasažieru ierašanos, taču dežurējošais virsnieks nebija domājis, ka ieradīsies tik augstas amatpersonas. «Domāja – nu, VIP*, bet ne to, ka ministrs un bruņoto spēku komandieris,» smejas Vējonis, stāstot, kā svarīgo viesu transportēšanai meklēta Francijas kontingenta Čadā ģenerāļa mašīna. Arī nonākot civilajā lidostā, problēmas nebeidzās. «Protams, iesprūdām pie pasu kontroles, jo vīzu nebija,» ministram atkal jāsmejas. Komunikācija nevedusies – Čadas robežsargi runājuši franciski, mūsu delegācija angliski. Beigās kāds no robežsardzes sliktā angļu valodā izmocījis jautājumu, kāpēc izlidot gribētājiem nav ne vīzas, ne zīmoga par ierašanos Čadā? Atbilde, ka ieradušies ar militāro reisu, čadiešus beigās apmierināja.

Lidmašīnā uz Parīzi Vējonis daudz domājis par starptautiskajām misijām, kurās piedalās Latvijas karavīri. «Eiropas starptautiskajām misijām ir ļoti daudz jāmācās, jo tās nav tādas kā NATO misijas, kur viss ir perfekti atstrādāts,» secina ministrs. Tur ir zināms, kāda būs bāze, kāda apgāde un sakari, ir noteikti standarti. Eiropas misijas, kuras tikai nesen sākušās, ir atkarīgas no organizētājvalsts sapratnes, kā visam jāstrādā. Sūtot misiju uz Bangi, bijis daudz diskusiju par ekipējumu, jo sākotnēji informācija liecinājusi, ka reģions ir mierīgs un var braukt ar parastajiem auto. «Mēs ar komandieri nolēmām, ka jāsūta tomēr bruņumašīnas – ja šauj, tad ir, kas pasargā,» saka Vējonis, piebilstot, ka šis lēmums izrādījās pareizs, jo apšaudēs karavīri iekļuvuši divas reizes. «Nebūtu bijis bruņu, nevar zināt, kā viss beigtos.»

* VIP – ļoti svarīga persona, angļu val.

Ēdienkarte

Dārzeņu un kazas siera kārtojums, pasniegts ar pērļu kuskusu
Pērļu grūbas ar sarkano biešu gaspačo un karsti kūpinātu strauta foreli
Tomātu un greipfrūtu sula

Brīdinājums

Posted on oktobris 22, 2014 by - Komentārs

Pasaules ekonomiskā sabremzēšanās izraisa aizvien lielākas bažas

Pagājušajā nedēļā pasaules finanšu tirgi raustījās spēcīgos, bet īslaicīgos kram-pjos. Akciju cenas visā pasaulē piedzīvoja strauju kritumu un tad gandrīz tikpat strauju atkopšanos. Trešdien investori izmisīgi centās pirkt visdrošākos iespējamos vērtspapīrus – ASV un Vācijas obligācijas -, bet pēc īslaicīgās panikas atkal nomierinājās un ar daļu naudas bija gatavi riskēt ieguldījumos ar nedaudz lielāku atdevi.

Nevienam nav pārliecinoša skaidrojuma, kāpēc tieši pagājušās nedēļas vidū akciju un vērtspapīru tirgus piemeklēja šis spējais trīceklis, taču tikai retais šaubās par lēkmes dziļākajiem cēloņiem. Ne tikai investori, bet arī analītiķi un politiķi kļūst aizvien nervozāki par pasaules ekonomikas ilgtermiņa perspektīvām. 

Pēdējos sešos gados esam piedzīvojuši divus spēcīgus krīzes saasinājumus – finanšu krīzi pēc Lehman Brothers sabrukuma 2008.gada septembrī un eirozonas parādu krīzi, kura sasniedza kulmināciju 2012.gada vasarā. Abos gadījumos no vissmagākajām sekām pasauli izglāba centrālās bankas – ASV Federālās rezerves sāka aktīvi un milzīgos daudzumos uzpirkt vērtspapīrus, bet Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi 2012.gada jūlijā paziņoja, ka ECB darīs «visu, kas nepieciešams», lai glābtu eirozonu, un izstrādāja plānu krīzes skarto valstu vērtspapīru uzpirkšanai.

Tā esam tikuši pasargāti no pasaules finanšu sistēmas vai eirozonas sabrukuma, kas būtu katastrofa globālajai ekonomikai. Esam izvairījušies no vissliktākā. Diemžēl neviens nevar teikt, ka rezultāts ir labs. Pat visniknākie pretinieki ekonomiskās politikas jautājumos ir vienisprātis, ka pašreizējā situācija ir neapmierinoša un potenciāli bīstama.

Skaties, kur gribi, lielajos ekonomiskajos blokos var saredzēt problēmas. Ķīnas straujā izaugsme, šķiet, sākusi manāmi pierimt, mazinot pieprasījumu gan pēc Vācijas mašinērijas, gan pēc Argentīnas sojas pupiņām. Japānas centieni izlauzties no gadu desmitiem ilgstošās stagnācijas nesen atdūrušies pret jaunām grūtībām. ASV izaugsme šogad bijusi veselīga, bezdarbs krītas, bet labvēlīgo tendenci apdraud augošais dolāra kurss. Visžēlīgākais stāvoklis ir Eiropā. Izaugsme lielajās valstīs tikpat kā apstājusies, bezdarbs vēl aizvien ir augsts, un ar katru mēnesi pieaug deflācijas draudi, kas var iegrūst tautsaimniecību grūti pārraujamā lejupslīdošā spirālē, kurā krītošas cenas apdraud investīcijas un nodarbinātību. Iespējamo risinājumu kļūst aizvien mazāk, jo attīstīto valstu lielie parādi attur no ekonomikas stimulēšanas ar budžeta starpniecību, savukārt centrālās bankas jau izmēģinājušas gandrīz visus iespējamos veidus, kā iepludināt papildu naudu tautsaimniecībā.

Jau vairākus mēnešus par drūmo priekšnojautu pieaugumu signalizēja naftas cenas, kuras kopš jūnija ir nozīmīgi samazinājušās – par ceturto daļu. Tas noticis par spīti nemieriem Lībijā un Irākā un daļēji atspoguļo lomu, kuru pasaules naftas tirgos spēlē aizvien lielākā naftas ieguve Amerikā, izmantojot jaunās fracking tehnoloģijas, kuras ļauj piekļūt ar tradicionālām metodēm nepieejamām iegulām. Šī tendence rada mums divkāršu labumu, jo ne tikai samazina naudas daudzumu, kas autovadītājiem jāatstāj benzīna uzpildes stacijās, bet arī vājina Krieviju, kuras budžetā aptuveni puse ienākumu atlec no naftas eksporta. Tomēr, plašāk skatoties, straujais cenu kritums rada pamatu bažām, jo atspoguļo ne tikai piedāvājuma pieaugumu, bet arī nozīmīgu pieprasījuma samazinājumu. Jo lēnāk strādā tautsaimniecības motori, jo mazāk tiem nepieciešama degviela.

Pagājušajā nedēļā finanšu tirgi pēkšņi atskārta, ka dažādu vērtspapīru cenās iekļautais optimisms var izrādīties nepamatots un pasauli varbūt gaida gadiem ilgstoša stagnācija.

Par to, kā izkļūt no šī staignāja, un sevišķi, kā novērst Eiropas «japanizāciju», domas atšķiras jau paredzamos veidos. Tie, kuri gūst iedvesmu no slavenā britu ekonomista Džona Meinarda Keinsa, kura ieteiktajai politikai lielākā vai mazākā mērā sekojusi ASV un Lielbritānija un kam simpatizē Francija un Itālija, aicina atrast jaunus ekonomikas stimulēšanas veidus, konkrēti prasot ECB aktīvāk laist naudu apgrozībā un Eiropas lielākajai ekonomikai Vācijai, kura pašlaik var aizņemties naudu gandrīz par velti, – sākt nozīmīgu investīciju programmu.

Vācijas fiskālie ērgļi uz šādiem priekšlikumiem skatās ar kaulainu aci. Kā rakstiskā intervijā Ir atbildēja Vācijas Centrālās bankas prezidents Jenss Veidmans, ECB jau izdarījusi ļoti daudz, lai stimulētu eirozonas ekonomiku. Ņemot vērā lielo parādu un novecojošo populāciju, Vācija nevar atļauties atkāpties no mērķa panākt bezdeficīta budžetu. (Pilnu interviju ar Veidmanu var izlasīt Ir.lv.) Ekonomisku uzlabojumu var dot tikai strukturālas reformas, kas uzlabotu tautsaimniecības efektivitāti.

Ar argumentiem šīs divas nometnes viena otru nepārliecinās. Abas ir pārāk dziļi ierakušās ideoloģiskajās tranšejās, un to pozīcijas parāk cieši saistītas ar valstu konkrētajām interesēm, lai tagad atkāptos. Ekonomiskās stagnācijas pavadonis būs ekonomiskās politikas stagnācija. Diemžēl, ja alternatīva ir dziļas krīzes izsaukta rīcība, stagnācija varētu būt pašlaik labākais iespējamais variants.

Komentārs 140 zīmēs

Vērtība. Lai nezaudētu 2 miljonus eiro atbalsta no nīstās ES, britu eiroskeptiķi UKIP savā Eiroparlamenta frakcijā ātri aizvietojuši aizbēgušo Ivetu Griguli.

Zemūdens akmeņi. Jau aukstā kara laikā Zviedrijas šēras radīja nepatikšanas krievu matrožiem. Putins neko nav aizmirsis un neko nav iemācījies.

Vairāk biznesa, mazāk politikas. Saeima pieņēmusi likumu par valsts uzņēmumu pārvaldīšanu, kuram būtu jānodrošina to efektīvāka vadīšana.

Vides dalīšana

Posted on oktobris 22, 2014 by - Komentārs

Valdības veidošana atdūrusies pret Lemberga vēlmi kontrolēt ES fondu naudu

Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvai neformāli nosaukt uzreiz pēc vēlēšanām valdības veidotāju izrādījās esam dubultdibens. Topošās valdības partijām nav tik daudz domstarpību, lai tām būtu jāvelta mēnesis. Toties nav arī jēgas steigties panākt kompromisus par dažām, taču ļoti būtiskām interešu atšķirībām.

It kā loģiska ir prezidenta vēlme, lai partijas pamatos vienojas par jauno valdību līdz 4.novembrim, kad viņš atbilstoši Satversmei varēs oficiāli aicināt kādu veidot valdību. Nudien, nav jēgas vilcināties, ja ir acīmredzama gan valdības sastāva, gan darāmo darbu pēctecība. Valdībai būtu jāspēj uzreiz gan sākt strādāt pie nākamā gada budžeta, gan godam pabeigt gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomē, kas tai būs svarīgākais nākamā gada pirmo sešu mēnešu darbs.

Taču, pirmkārt, iznāk, ka prezidents nu mēneša laikā it kā divas reizes aicinās kādu veidot valdību. Tāpēc, otrkārt, var rasties jautājums – vai vēlreiz aicinās Laimdotu Straujumu, ja viņai pat mēneša laikā un šādas it kā labvēlīgas pēctecības un darāmo darbu skaidrības situācijā nebūs izdevies panākt valdības partneru vienošanos?

Priekšnoteikumi valdības gludai un ātrai izveidošanai izskatās gandrīz vai ideāli. Vēlēšanu iznākums ar uzviju atbilst pašreizējās koalīcijas partiju pirms vēlēšanām solītajam, ka tās veidos arī nākamo valdību. Katrai no trim ir izdevies palielināt savu pārstāvniecību Saeimā, un kopā tām ir pārliecinošs 61 deputāta vairākums.

Arī par valdības lielajām prioritātēm domstarpību nav, un visu triju partiju ļaudis pastāvīgi atkārto – drošība, tautsaimniecība, labklājība, demogrāfija. Visi ir vienisprātis arī par akūti nepieciešamākajām reformām – veselības aprūpes un izglītības jomā. Taču dīvainā kārtā Vienotības sarunu partneri jau divas reizes noraidījuši Straujumas piedāvāto valdības modeli, aizbildinādamies, ka vispirms esot jāvienojas tieši par valdībai darāmajiem darbiem.

Finanšu ministrs Andris Vilks, kas aiziet no politikas, pirmdien tviterī ierakstīja, ka «jaunā koalīcija būs stagnācijas un liekulības koalīcija» un «Lemberga pilnīgs triumfs». Diemžēl valdības veidošanas sarunu stagnācija un it īpaši liekulība liek bažīties, ka šāds paredzējums var piepildīties.

Liekulība šajās sarunās ir gan, var teikt, strukturāla – neviens necīnās par iespēju vadīt Izglītības un Veselības ministriju, kurām, visuprāt, būšot jāveic nopietnākās reformas. Gan arī valodiska – aiz pliekani pacilātajām runām par valstij svarīgākajiem darbiem nepārprotami redzama vēlme rīkoties ar naudu, kura būs Vides un reģionālās attīstības ministrijai.

Pēc kārtējām neveiksmīgajām valdības veidošanas sarunām pirmdien Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pateica, ka «jāskatās patiesībai acīs» – ne jau Straujumas piedāvātais valdības modelis traucē (par kuru turklāt iepriekš jau panākta vienošanās), bet gan strīds par VARAM. Pašlaik to vada Nacionālās apvienības pārstāvis, bet jaunajā valdībā gribētu ZZS, proti, šīs apvienības saimnieks Aivars Lembergs. Un valdības veidošana līdz ar to apstājusies.

Ne jau kādas fundamentālas domstarpības par vides un reģionālo politiku dzen abas partijas cīkstēties tieši par šo ministriju. Iemesls ir, kā vienmēr Lemberga gadījumā, banāli taustāms – nauda. VARAM pārziņā būs 690 miljoni eiro no ES 2014.-2020.gada plānošanas periodā Latvijai paredzētā finansējuma, no tiem gandrīz 300 miljoni – investīcijām uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldībās. Kumoss tik trekns, ka štrunts par kādu tur kārtējo valdību.

Pirms nedēļas ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis bilda, ka «pašreizējā brīdī» pateikt «nē» Straujumai «nebūtu korekti». Pirmdien arī viņa partijas biedrs Uldis Augulis izteicās, ka ZZS neiebilstot pret Straujumas kandidatūru, ja jau viņu «Vienotība virzīja», taču vēl esot jāpagaida, «ko prezidents teiks». Mājienus grūti pārprast – ja Lembergs nedabūs gribēto, Straujumai var neizdoties izveidot valdību.

Ministrs Vilks intervijā žurnālam Ir pirms divām nedēļām pauda bažas, ka, ņemot vērā Lemberga vēlmi «justies komfortabli» un viņa milzīgo ietekmi uz ZZS, «noteikti būs vēlme redzēt ZZS premjeru».

Paradoksālā kārtā arī Āboltiņas enerģiskā iesaistīšanās valdības veidošanā pēc neveiksmes vēlēšanās nestiprina Straujumas pozīcijas sarunās, kurās Lembergam nav ko zaudēt un nebūs arī jāuzņemas atbildība par sekām, ja valdība netiktu izveidota. Arī Āboltiņai par to nebūs pilnā mērā jāatbild, jo ne jau viņa ir amata kandidāte. Par neveiksmi atbildēs pirmām kārtām Lemberga ķīlniece Straujuma.

ES prezidentūra nākamgad uzliek politiķiem papildu atbildību un, jācer, neļaus izgāzt valdības izveidošanu. Taču sākumam būtu vismaz jāizbeidz izlikties, ka domstarpības esot par kādiem valstiskiem «attīstības» jautājumiem, un ne tikai jāskatās patiesībai acīs, kā iesaka Āboltiņa, bet arī jāsaka patiesība, ko īsti starp tiesas sēdēm valdības veidošanas sarunās grib panākt smagos noziegumos apsūdzētais «Krievijas ostas» saimnieks un kādas būs sekas valsts finansēm un arī drošībai, ja nākamā valdība būs «Lemberga triumfs».

Komentārs 140 zīmēs

Ēģiptē notiesātais žurnālists Pēteris Greste saņēmis Latvijas pasi, un Latvija turpinās cīnīties par viņa atbrīvošanu, sola ārlietu ministrs Rinkēvičs.

Konsekvents imperiālisms. Putins jau 2008.gadā piedāvājis sadalīt Ukrainu, atklājis bijušais Polijas ārlietu ministrs Sikorskis.

Dabisks iemesls? Maskavā lidmašīnas avāriju, kurā gāja bojā Francijas koncerna Total prezidents, izraisījis piedzēries sniega tīrītāja vadītājs.

Veseli. Gudri. Taisnīgi

Posted on oktobris 22, 2014 by - Viedoklis

Koalīcija iestrēgusi ar amatu dalīšanu un pievēršas darba plāna izstrādei. Ir uzaicināja trīs pieredzējušus cilvēkus ieskicēt uzdevumus nākamajiem četriem gadiem jomās, ko uzskatām par valsts nākotnei vissvarīgākajām

Veselība

Uģis Gruntmanis, ārsts

Lai Latvijā uzlabotos veselības aprūpes sistēma, jānotiek trim būtiskām izmaiņām. Pirmā – jāpanāk, lai samazinās milzīgā sociālā nevienlīdzība. Otrkārt, jāuzlabo kvalitāte un caurskatāmība veselības aprūpē. Treškārt, jāpieaug valsts finansējuma daļai, bez kuras nebūs iespejama otrā punkta īstenošana.

Ir labi zināms, ka medicīnas aprūpe vesela cilvēka «izveidē», nodrošina 10-15%, bet 60% nosaka cilvēku sociālais stāvoklis (lasi – nabadzība un neizglītotība) kopā ar dzīvesveidu, kas no tā izriet.

Latvija sociālajai aizsardzībai tērē maz (13% no IKP), un daudzi iedzīvotāji nevar atļauties milzīgos ārstniecības līdzmaksājumus. Mārtins Luters Kings ir teicis: «No visām nevienlīdzības formām nevienlīdzība veselības aprūpē ir visšokējošākā.» Latvijā tā ir milzīga – privātie legālie maksājumi veido 40% no veselības aprūpē ienākošās naudas. Valsts gadiem veselības aprūpei piešķir ap 3% no IKP, kas ir mazākais procents no visām ES valstīm. Skaidrs, ka valsts daļa ir jāpalielina, un šis atbalsts jāmērķē ģimenēm ar zemākiem ienākumiem.

VID dati liecina, ka vidējās medicīnā strādājošo algas Latvijā ir mazas (terapeitam mēnesī uz papīra 651 eiro, medmāsai – 456 eiro), taču neliela grupa ārstu ir ļoti pārtikuši un mēnesī nopelna no 3000 līdz 10 000 eiro, kas uz sabiedrības nabadzības fona ir nepieņemami. Manuprāt, strādīgāko ārstu algas valsts sektorā nedrīkst pārsniegt Valsts prezidenta algu.

Algu palielināšana un līdzmaksājumu samazināšana nebūs iespējama, ja Latvijā nepieaugs kopējais nodokļu iekasēšanas apjoms. Kopējie nodokļu ieņēmumi pret valsts IKP Latvijā ir tikai 27% (vidēji ES – 38%, Igaunijā – 34%). Tam janotiek uz palielinātu īpašuma un finanšu transakciju nodokļu rēķina.

Slimnīcām jāmaina finansējuma modelis uz tādu, kas ir caurskatāms un izvērtē aprūpes kvalitāti. Straujāk jāievieš DRG jeb kopējā maksājuma modelis par konkrētu diagnozi (nevis maksājot par katru pakalpojumu atsevišķi). Lai izsekotu naudas izlietojumam, jāievieš elektroniskās pacientu kartes. Jāievieš moratorijs noteiktas dārgas medicīniskās aparatūras iepirkšanā.

2013.gadā pacientu Eiropas veselības indeksā esam 32.vietā (Igaunija – 23., Lietuva – 24.) no 34 valstīm, jo maz pacientu var nokļūt pie ģimenes ārsta, kad nepieciešams, ir augsta jaundzimušo mirstība, augsta mirstība no ļaundabīgiem audzējiem un daudz nelegālu maksājumu ārstiem. Lai uzlabotu situāciju, katrai ārstu profesionālajai asociācijai jāidentificē 3-4 lietas, ko tās grib uzlabot pacientu aprūpē, tad šie mērījumi jāsalīdzina starp pakalpojumu sniedzējiem, pēc laika tiem jābūt publiski pieejamiem, un gan pacienti, gan nauda jāvirza uz kvalitatīvākas aprūpes vietām. Jāievieš visu ārstu publiskais reģistrs ar to sertfikācijas, sūdzību informāciju, darba kontaktinformāciju, nodrošinot pacientam lielāku informētību. 

Lai šīs izmaiņas ieviestu, ministrijas vadībā jābūt cilvēkiem, kas «zina drēbi», un nepieciešams koalīcijas, finanšu ministra un premjerministra stingrs atbalsts. Pretējā gadījumā nekas nemainīsies, un medicīnā strādājošos par to vainot nedrīkst.

Izglītība

Zane Oliņa, Iespējamā misija

Vispārējā izglītībā saskaņā ar McKinsey pētījumu Latvijā ir viena no 20 pasaules izglītības sistēmām, kas 20 gados piedzīvojušas visstraujāko izaugsmi, attīstoties no «viduvēja» uz «labu» līmeni. «Lieliskas» sistēmas izveidei jānotiek kardinālām izmaiņām gan sabiedrības pasūtījumā izglītības sistēmas gala rezultātam visos līmeņos, gan visu spēlētāju kapacitātei šo rezultātu sasniegt, gan finansējuma apjomam nozarei kopumā.

 Vispārējā izglītībā jāturpina pamatlietas – piesaistīt un atbalstīt labākos skolotājus, kas gatavi un spēj mainīt dominējošo pieeju mācīšanai. Vispārizglītojošās skolās 40% pedagogu ir vecāki par 50 gadiem. Par pedagogiem neizvēlas studēt labākie skolu beidzēji. Līdztekus skolu finansēšanas modeļa uzlabošanai, darba samaksas principu maiņai jāstiprina skolu vadības kapacitāte un vietējās kopienas iespējas ietekmēt skolu. Valdībai jāpanāk pedagogiem straujāks algu kāpums, nekā augs algas vidēji valstī.

 Jāveido elastīga, mūsdienīga, uz kopienas un darba devēju vajadzībām vērsta arodizglītības sistēma. Uzņēmēji nevar atrast kvalificētus darbiniekus, bet jauniešu vidū, kuri nav apguvuši nevienu specialitāti, ir visaugstākais bezdarba procents. Sadarbībā ar uzņēmējiem jāpilnveido mācību process arodskolās, meklējot risinājumus, kas apkalpo ne tikai tradicionālos skolēnus, bet arī nodrošina pārkvalifikāciju, izglītību mūža garumā. Vienlaikus jāceļ vispārējās izglītības priekšmetu pasniegšanas kvalitāte arodskolās, lai četru gadu laikā atgrieztos uz obligāto vidējo – vispārējo vai profesionālo – izglītību.

Viens no fundamentālajiem jautājumiem augstākajā izglītībā ir tāda finansēšanas un kvalitātes izvērtēšanas modeļa ieviešana, kas rosinātu visiem sistēmas spēlētājiem veikt mērķtiecīgas un pārdomātas izvēles. Par budžeta naudu pašlaik mācās tikai 30% no studējošajiem. Budžeta vietu piešķīrums prioritārajām jomām neatkarīgi no studiju kvalitātes ir vājš stimuls uzlabojumiem. Pasaules Bankas ieteiktais trīspakāpju modelis – bāzes finansējums un uz sniegumu un inovācijām balstīts papildu finansējums būtu nozīmīgs solis šajā virzienā.

Jāmeklē ceļi, lai kvalitatīva izglītība būtu pieejama visiem un mazinātu sociālo nevienlīdzību. Ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa ietekme uz skolēnu sekmēm palielinās. Skolēnu vidējie sasniegumi lauku skolās atpaliek no Rīgas un citu pilsētu skolām.

Skaidrs, ka nozīmīgs resursu palielinājums tuvākajā laikā nav gaidāms vai iespējams. Tomēr svarīgi nenovērst skatu no lielā mērķa – stratēģiski spert soļus, kas ceļ sistēmas spēlētāju kapacitāti.

Tieslietas

Jānis Bordāns, bijušais tieslietu ministrs

Valdības veicamie uzdevumi tieslietu jomā izriet no tām problēmām, uz kurām jau ilgstoši ir norādījusi gan Latvijas sabiedrība, gan tieslietu un ekonomikas jomas eksperti.

Globālajā konkurētspējas ziņojumā (The World Economic Forum, The Global Competitiveness Report 2014-2015) kā viens no viszemāk novērtētajiem mūsu valsts konkurētspējas kritērijiem ir «Institūcijas», savukārt no šā kritērija komponentēm viszemāk novērtētā ir «Tiesiskā regulējuma efektivitāte».

Uzsveru, ka valdības rīcībai jābūt vērstai uz patieso problēmu cēloņu risinājumu, nevis virspusējiem deklaratīviem pasākumiem, kas rada «normatīvo plūdu» efektu, kuru novēršana, cita starpā, arī ir viens no tieslietu jomā īstenojamiem uzdevumiem. Proti, Latvijas valsts institucionālā un tiesību attīstība ir sasniegusi tādu posmu, kad valdības rīcībpolitika tieslietu jomā maksimāli jākoncentrē ne tik daudz jaunās likumdošanas iniciatīvās, cik tiesību stabilitātē, to efektīvā piemērošanā, labā personālvadības praksē. Īpaši par personālvadību vēlos vērst uzmanību, ka šai valdībai tās kompetences ietvaros būs iespēja ietekmēt Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora izvēli nākamajam šim amatam noteiktajam laika posmam.

Tādējādi mans aicinājums topošajai valdībai būtu iekļaut savā rīcības deklarācijā vairākas būtiskas tēzes.

Vairot tiesu sistēmas efektivitāti – paaugstināt tiesnešu kvalifikāciju, stiprināt tiesnešu profesionālo ētiku, veicināt tiesnešu specializāciju, stiprināt tiesu priekšsēdētāju un virsprokuroru lomu un atbildību.

Finansēt Tieslietu padomi tādā apjomā, kas ļauj tai efektīvi un kompetenti veikt ar likumu noteiktās funkcijas, ieskaitot tiesībzinātnisko pētījumu veikšanu un efektīvu tiesu darba analīzi.

Izstrādāt likumprojektu par vienotu disciplinārkolēģiju tiesībaizsardzības institūcijām, nodrošinot profesionālās ētikas nostiprināšanu visās juridiskajās profesijās. Realizēt vienotu valstī pastāvošu tiesu namu koncepciju vispārējās jurisdikcijas tiesās.

Izstrādāt un ieviest efektīvu antikorupcijas stratēģiju. Nodrošināt KNAB darba institucionālo  neatkarību un efektivitāti.

Ieviest un finansēt policijas izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu kvalitatīvu izglītības un praktiskās pieredzes apguves sistēmu, kas nodrošina efektīvu cīņu ar ekonomiskajiem noziegumiem.

Pabeigt iecerēto un daļēji sākto šķīrējtiesu un maksātnespējas procesa reformu. Ieviest efektīvu šķīrējtiesu un maksātnespējas administratoru statusa un uzraudzības sistēmu, Tieslietu ministrijai uzņemoties pastāvīgu šķīrējtiesu un maksātnespējas administratoru uzraudzības funkciju.

Noziedzīgos nodarījumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības mehānismu attīstīšana.

Vēlos arī atgādināt, ka aizejošās valdības un jaunās Saeimas «konstruktori» paši sevi apzīmogojuši ar atbildību par Zolitūdē bojāgājušo cilvēku piemiņu. Šīs traģēdijas acīmredzamie cēloņi ir nevis kādas skrūves vai ekonomiskie modeļi, bet gan pašu galveno lēmumu pieņēmēju bezatbildība, vēlme taupīt uz drošības rēķina, spēja sarunāt un nesodāmības apziņa. Vienīgais, kas var stāties ceļā jaunām traģēdijām, ir atbildīgi strādājoša valsts birokrātija un tiesiskā kārtība.

Uz mērķi

Posted on oktobris 22, 2014 by - Redaktores sleja

 

Kamēr valdības veidošana iestrēgusi starp iecementētām ietekmes zonām un uzblīdušām ambīcijām, ir īstais brīdis padomāt par darbiem, kas nākamo četru gadu laikā ir svarīgākie mūsu valsts nākotnei.

Nepretendējot uz vienīgo patiesību, Ir uzaicināja trīs savas jomas zinātājus izteikt viedokli par pārmaiņām, kas nepieciešamas veselības aprūpē, tieslietās un izglītībā. Tieši šīs ir nozares, no kuru drosmīgas un mērķtiecīgas vadības atkarīgs, vai daudzi cilvēki atgūs ticību valstij un savai nākotnei tajā. Kas jaunajiem ministriem jādara, lai Latvija tiktu pie veselas, gudras un taisnīgas sabiedrības, iesaka ārsts Uģis Gruntmanis, savulaik no amata netaisni izstumtais tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Iespējamās misijas pārstāve Zane Oliņa.

Saistībā ar partiju ietekmes zonām šokējošus atklājumus nes darījumu virkne ar vērtīgu Ķīšezera piekrastes zemi, par ko rakstām, turpinot Ir pētniecisko sēriju par maksātnespējas procesu problēmām. Šoreiz uzmanības fokusā divi pieredzējuši profesionāļi – administrators Māris Sprūds un Aigars Lūsis.

Šķetinot dokumentu pēdas, gaismā nāk darbības, par kurām Maksātnespējas administrācijā jau iesniegta sūdzība – aizdomās par iespējamiem likumpārkāpumiem un ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu. Atklājas arī līgumi, kas slēgti pēc Lūša kļūšanas par augstu Tieslietu ministrijas amatpersonu, bet par kuriem viņa amatpersonas deklarācijā nekas nav lasāms. Šie apstākļi liek vēlreiz jautāt – vai tieši ģenerālsekretāra Lūša pārvaldītajai Nacionālajai apvienībai jāuztic ministrija, kuras uzdevums ir atjaunot reālu valsts kontroli pār «maksātnespējas biznesu»?

Kļūdas labojums

Posted on oktobris 15, 2014 by - Radars



9.oktobra numurā pie raksta Taukainu gaļu aizstāt ar treknu zivi samainītas vietām ārstes Ivetas Mintāles un Lailas Meijas fotogrāfijas. Atvainojamies ārstēm un lasītājiem!

Radars pasaulē

Posted on oktobris 15, 2014 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē


Nobela Miera prēmiju šogad dala pakistāniešu izglītības tiesību aktīviste Malala Jusafzai (attēlā) un Indijas bērnu tiesību aktīvists Kailašs Satjarti. 17 gadus jaunā Malala, kas ir līdz šim jaunākā prestižā apbalvojuma saņēmēja un pirmā no Pakistānas, prēmiju veltījusi visiem nesadzirdētajiem bērniem pasaulē. Nobela prēmiju literatūrā šogad ieguvis franču rakstnieks Patriks Modiano, bet Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis franču ekonomists Žans Tirols par tirgus spēku un uzraudzības ietekmes analīzi.

Ziemeļjūras naftas markas Brent cena otrdien saruka līdz gandrīz četru gadu zemākajam līmenim, jo Irāka sekoja Saūda Arābijai un Irānai, samazinot naftas pārdošanas cenas. Naftas cenas pasaules tirgū jau kādu laiku piedzīvo kritumu, bažījoties par pārmērīgām jēlnaftas piegādēm. Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC devusi mājienu, ka nesamazinās naftas ieguvi. OPEC arī nesniedz norādes, ka tā varētu īstenot pasākumus cenu paaugstināšanai.

Ķīna vēlas, lai Krievijas gāzes koncerns Gazprom pats investētu gāzes vada celtniecībā Ķīnas teritorijā. Tas atklājies, kad pirmdien Krievijas un Ķīnas enerģētikas ministri parakstījuši starpvaldību vienošanos par Krievijas gāzes piegādēm Ķīnai. Vienošanos par gāzes piegādi uz 30 gadiem šogad maijā noslēdza Gazprom un Ķīnas valsts uzņēmums CNPC.

Katoļu baznīca neiebilst pret viendzimuma partnerattiecību legalizāciju, ja vien tās netiek pielīdzinātas laulībai, apliecinājusi Vatikāna amatpersona. «Baznīca ir pret vienādas terminoloģijas lietošanu» attiecībā uz homoseksuālām un heteroseksuālām savienībām, sacīja monsinjors Bruno Forte pēc Romas katoļu baznīcas sinodes. Sagaidāms, ka nākamgad šai tēmai būs veltīta vēl viena sinode, bet 2016.gadā Romas pāvests izdos dokumentu, kurā skaidros strīdīgos jautājumus.

Katalonijas reģiona valdība neuzstās uz neatkarības referenduma rīkošanu, tā vietā noorganizēs alternatīvu balsojumu, lai noteiktu atbalsta līmeni neatkarības idejai. Referendumu bija iecerēts rīkot 9.novembrī. Spānijas valdība apgalvo, ka šis referendums ir antikonstitucionāls, un Konstitucionālā tiesa tautas nobalsošanas rīkošanu ir uz laiku apturējusi, kamēr izvērtēs Barselonas ieceres likumību.

Lietuva no saviem militārajiem resursiem sāk veidot ātrās reaģēšanas spēkus, kas varētu operatīvi reaģēt uz naidīgu spēku darbību valsts teritorijā bez kara pieteikuma. Paredzēts, ka spēkos būs aptuveni 2500 vīru un tie spēs reaģēt uz iespējamajiem draudiem 2 līdz 24 stundu laikā. Tas tiek darīts, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un izanalizējot Ukrainas pieredzi ar «zaļajiem cilvēciņiem».

Ukrainas prezidents Petro Porošenko apstiprinājis tā dēvēto lustrācijas likumu, saskaņā ar kuru nekavējoties tiktu atlaisti miljoniem amatpersonu, kas bijušas saistītas ar padomju režīmu vai prokrieviskajām Ukrainas valdībām. Likums paredz atlaist ikvienu, kurš Viktora Janukoviča prezidentūras laikā ilgāk par gadu ieņēmis kādu amatu federālā vai reģionālā valdībā. Saskaņā ar likumu jāizveido arī īpaša komisija, kas veiks izmeklēšanu pret tiesnešiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kuri tiek turēti aizdomās par izšķērdīgu un savai algai neatbilstošu dzīvesveidu.

Diviem miljardiem «slēptais bads»

Starptautiskais Uztura politikas izpētes institūts brīdinājis par riskiem, ko rada tā dēvētais «slēptais bads» jeb vitamīnu un minerālvielu trūkums organismā. Institūts ir identificējis 16 valstis, kurās bada līmenis ir ļoti satraucošs. No 3,1 miljona bērnu, kas mirst ik gadu, 1,1 miljons iet bojā tieši «slēptā bada» dēļ, bet gandrīz 18 miljoni piedzimst ar smadzeņu bojājumiem dzīvībai svarīgu uzturvielu trūkuma dēļ.

Radars Latvijā

Posted on oktobris 15, 2014 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

Pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Valdis Dombrovskis (Vienotība) atbalstīts Eiropas Komisijas viceprezidenta amatam eiro un sociālā dialoga jautājumos. Par viņu balsojuši 73 atbildīgās Eiropas Parlamenta (EP) komitejas deputāti, 25 balsojuši pret Dombrovski, bet četri atturējušies.

Saeimas deputāts Dzintars Zaķis (Vienotība) apturējis darbību partijā līdz brīdim, kamēr tiks pabeigta izmeklēšana par iespējamiem vēlēšanu procesa pārkāpumiem atsevišķos Latgales vēlēšanu iecirkņos. Drošības policija sākusi sešus kriminālprocesus par iespējamu balsu pirkšanu par labu vairākām partijām vai to kandidātiem, viens no tiem ir par iespējamo balsu pirkšanu Zaķa labā. Zaķis turpinās darboties Vienotības Saeimas frakcijā un deputāta mandātu nolikt neplāno.

Rīgas Kurzemes rajona tiesa atzina bijušo tiesnesi Ziedoni Strazdu par vainīgu septiņu personu fiktīvā nodarbināšanā un sodīja viņu ar četru gadu nosacītu brīvības atņemšanu un daļēju mantas konfiskāciju. Tiesa lēma no Strazda valsts labā piedzīt kaitējuma kompensāciju 112 726 eiro. Par atstādināto tiesnesi Skaidrīti Buividi valsts apsūdzības uzturētājs uzskatījis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu par pamatotu un likumīgu.

Šāgada Eiropas Savienības Literatūras balvu saņēmis rakstnieks Jānis Joņevs par romānu Jelgava 94. Balvu labākajiem jaunajiem autoriem šogad saņēmuši vēl 12 literāti. 2011.gadā balvu saņēma rakstniece Inga Žolude par darbu Mierinājums Ādama kokam. Katrs uzvarētājs saņem 5000 eiro, un autoru darbu izdevēji ir mudināti lūgt ES finansējumu godalgoto grāmatu tulkošanai citās valodās, lai tās sasniegtu jaunus tirgus.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīkotajā konkursā par 16 Doplera principa stacionāro fotoradaru piegādi uzvarējis uzņēmums Reck, kas piegādās Nīderlandes ražotāja Gatso iekārtas. Pirmās mērierīces uz Latvijas ceļiem tiks uzstādītas jau šogad. Piegādātājs izvēlēts iepirkumā, kura līgumcena ir 896 786 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Firmai Reck fotoradaru darbības uzturēšana jānodrošina piecus gadus pēc nodošanas ekspluatācijā. Gatso iekārtas tiek izmantotas vairākus desmitus gadu aptuveni 60 pasaules valstīs.

Traģēdijā Ķekavā policija kā galveno versiju izvirzījusi slepkavību – nedēļas nogalē Baložos kādā sociālās mājas dzīvoklī tika atrasti miruši divi pusotru un trīs gadus veci zēni. Aizdomās tiek turēta bērnu māte, kura gan bāriņtiesas redzeslokā neesot bijusi. Tiesa viņai piemērojusi apcietinājumu.

Pasaules medijiem, vēstniecībām un sabiedriskajām organizācijām protesta vēstuli par jauno mūziklu Cukurs. Herberts Cukurs nosūtījuši četri Latvijas pilsoņi. Tajā viņi izsaka sašutumu par Arāja komandas dalībnieka holokausta līdzdalībnieka lidotāja Herberta Cukura apoloģētiku mūziklā, kas pirmizrādes piedzīvoja nedēļas nogalē Liepājā un Ventspilī. Vēstules autori norāda, ka publiskajā komunikācijā mūzikla autori apzināti izvairās pieminēt to, ka Cukurs ir bijis ne vien slavens lidotājs, bet arī bēdīgi slavenās Arāja komandas dalībnieks.

Vairāk nekā gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu par šo gadījumu, apsūdzot trīs personas. Vienlaicīgi prokurors krimināllietu tiesai nodevis arī pret četrām juridiskajām personām, uzskatot, ka tām piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par nepienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli Rīgas pils rekonstrukcijas laikā. Uzņēmumu nosaukumi netiek atklāti. Ugunsgrēks naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlās pils rekonstrukcijas darbos.

Prioritātes

Domājot par Latvijas nākamā gada budžeta prioritātēm, rīdzinieki un citu pilsētu iedzīvotāji vispirms domājuši par izglītību un veselību, liecina jaunākais DNB Latvijas barometra pētījums. Rīdzinieki biežāk atzīmējuši arī ekonomiku, bet citi pilsētnieki – finanšu un budžeta politiku. Lauku iedzīvotāji vispirms sagaida atbalstu lauksaimniecībai un aizsardzībai.

Ar ko 12.Saeimai jāsāk darbs
1. Jāveicina ražošanas attīstība
2. Jāpanāk tautsaimniecības uzplaukums
3. Jāstiprina iekšējā un ārējā drošība
4. Jālikvidē korupcija
5. Jāsakārto valsts autoceļi
6. Jāpalielina (jāindeksē) pensijas
7. Jādomā par Latvijas enerģētisko neatkarību
8. Jāveicina investīciju piesaiste Latvijai
9. Jāsakārto izglītības sistēma
10. Jāatrisina demogrāfijas problēmas
11. Jāsakārto nacionālie jautājumi
12. Aktīvāk jāintegrē krievu valodā runājošie


Diena ar Ebolu

Posted on oktobris 15, 2014 by - Pasaulē

Dzīve, nāve un drūma rutīna ir Ebolas klīnikas ikdiena Libērijā, kur reģistrēta puse no vairāk nekā 4000 oficiāli apstiprinātajiem šogad uzliesmojušās slimības nāves gadījumiem

Pie Suakoko pilsētiņas zemesceļš vijas, ceļas un krīt, paskrien garām gumijkoku plantācijai un apstājas pakalnā netālu no veca leprozorija. Šeit, ASV labdarības organizācijas International Medical Corps pārvaldītu kobaltzilu ēku ielokā, ārsti apkaro Ebolas sērgu. Jaunizveidotajā slimnīcā vietējie darbinieki un ārzemju brīvprātīgie identificē vīrusa inficētos cilvēkus, kā arī cenšas izglābt pacientus un apturēt slimības izplatību.

Šī vieta ir vienlaikus ikdienišķa un sveša. Pa palātu riņķo jauni vīrieši, kuri jūtas pietiekoši veseli; plašajās tropu debesīs no medicīnas atkritumu dedzinātavas ceļas kodīgi dūmi; ārsti dzeltenajos aizsargtērpos ir neatpazīstami; pacienti, kuriem Ebolas varbūt nemaz nav, klausās radio kopā ar vīrusa inficētajiem cilvēkiem – viņus visus šķir tikai žogs un svaigs gaiss.

Tāds šeit ir vienas dienas ritms.

7.20

Aptuveni pusducis ārstu un māsiņu drīz pēc ierašanās sapulcējas pie tāfelēm, lai pārņemtu darbu no naktsmaiņas. Tās uzraudzībā izdzīvojuši visi 22 pacienti. Centrs nav tik pārpildīts kā dažas citas Monrovijas klīnikas, kas ir četru stundu brauciena attālumā uz rietumiem. Šeit paredzēta vieta 70 pacientiem; kopš slimnīcas atvēršanas pirms dažām nedēļām cilvēku skaits ir pakāpeniski pieaudzis, taču ārstu rīcībā ir tikai divas ātrās palīdzības mašīnas pacientu pārvadāšanai. Pie ārstniecības vietas ir arī pacientu sadales punkts, kur potenciālie Ebolas upuri tiek norobežoti no tiem, kurus slimība jau ir pārņēmusi.

Kāds astoņgadīgs puisēns naktī bija kļuvis par vāju, lai spētu pacelt litrīgo rehidrācijas šķīduma pudeli un padzerties. Amerikāņu māsiņa Bridžita Anna Malrūnija ziņo, ka iedevusi viņam mazāku pudelīti, kā arī palagus, lai puisēns vajadzības gadījumā varētu apsegties un sasildīties. Kāda sieviete, kurai Ebola jau atņēmusi gan vīru, gan bērniņu un kura pati varētu būt inficēta, atteicās no ēdiena un medikamentiem. Runātīgs septiņdesmitgadīgs vīrietis, kura raksturu apbrīno arī ārsti, bija šokēts, jo viņa palagu pārklājušas asinis. Viņš šeit nonāca pirms četrām dienām, bet laboratorijas testi, kas varētu apstiprināt Ebolas diagnozi, vēl nav saņemti. «Man šķiet, ka tie būs pozitīvi,» saka Dr.Kolins Bakss, amerikānis. «Tas varētu pielikt punktu viņa dzīvei.»

Astoņiem pacientiem naktī vajadzējis intravenozi ievadīt šķidrumu, lai novērstu dehidrāciju. Vienu no viņiem ārsti raksturo kā priecīgu. Kāds cits pacients spēlē kārtis.

7.40

Rīta lūgšana sākas ar dziesmu un plaukšķināšanu trīs ceturtdaļu taktsmērā. Dzied un Dieva žēlastību slimnīcai un tās darbiniekiem lūdz aptuveni 18 vietējie strādnieki. Lielākajai daļai no viņiem kājās gumijas zābaki, bet mugurā – zili slimnīcas virsvalki, kas balināti tik bieži, ka nu jau kļuvuši sārti. Viņi visi kopā dzied: «Ak, Kungs, jel apsedz mani savām sargājošajām rokām.» Daži saliek krāsainos cimdos ietērptās rokas uz sirds.

8.10

Slimnīcas vadītājs amerikānis Šons Keisijs sasauc nodaļu vadītājus sarunai par pacientu plūsmu. Ātrās palīdzības šoferu pārstāvis saka, ka uzņemšanu slimnīcā gaida pieci, iespējams, ar Ebolas vīrusu inficēti pacienti. Taču Keisijs atbild – iespējamo infekciju palāta ir pilna, un tajā vispirms jāatbrīvo vieta. Ārstiem vajadzīgi laboratorijas analīžu rezultāti, lai atlaistu mājās pacientus bez Ebolas vīrusa un pārvietotu apstiprinātos slimniekus uz citu palātu. Klīnikā uzturas arī daži pacienti, kuri saslimuši ar citām kaitēm. Viņi jāpārved uz vietējo slimnīcu, taču tā var piedāvāt tikai ierobežotu palīdzību. Vēl nesen tā uz laiku bija slēgta, jo Ebola nonāvēja sešas māsiņas.

Nodaļu vadītāji apspriež arī ar 175 libēriešu strādniekiem saistītās problēmas. Daži no viņiem pirms pāris dienām pēc strīda par samaksu bija uzteikuši darbu, kas nav reta parādība Libērijas veselības aprūpes darbinieku vidū. Keisijs uzsver, ka nedomā no jauna pieņemt darbā bijušos komandu vadītājus vai tos, kuri atstāja pacientus bez aprūpes. Viņiem vajadzīgi uzticami darbinieki. To pateicis, Keisijs sūta kolēģus darbā: «Ejiet un strādājiet.»

8.40

Libēriešu sieviete no zila spaiņa izņem karstu jamsa putru – brokastis pacientiem un slimnīcas darbiniekiem. Pārtiku viņiem sagatavo netālajā universitātes ēkā, kas tagad epidēmijas dēļ ir slēgta, tomēr tajā dzīvo daudzi slimnīcas darbinieki. Centrā strādā tīrītāji, smidzinātāji un atkritumu izvedēji – viņi veido tā saukto WASH* komandu, kas visi kopā regulāri dezinficē slimnīcas teritoriju. Tomēr slimnīcas darbs izskatās mazliet savādi: pārtiku vienreizējās lietošanas plastmasas šķīvjos slimnīcā liek tikai dažu soļu attālumā no darbinieku ģērbtuvēm. Viņu ceļš pie tām veda gar attīrīšanas vietām, aptieku un ledusskapi ar zīmi: «Ebolas asins testi. ĒDIENU NELIKT.»

8.45

Medicīnas personāls – viņu vidū ir amerikāņu ārsts, spāņu un kenijiešu māsiņas, kā arī vietējie palīgārsti, māsiņas un citi darbinieki – citu pēc cita uzvelk aizsargtērpa daļas, pirms ieiet ārstniecības telpās. Cimdi, Tychem virsvalki, maskas, cepurītes, priekšauti un brilles, tad vēl pēdējais skatiens spogulī, lai pārliecinātos, ka nav redzams neviens kvadrātcentimetrs ādas. Visa procedūra kopā aizņem aptuveni 20 minūtes.

Ārsts Stīvens Hečs ieiet palātā ar iespējamajiem Ebolas pacientiem un noprasa, vai viņi ir izsalkuši. «Kā tu jūties?» viņš kādam pajautā. Aiz viņa stīviem soļiem iet sieviete krekliņā, rokās nesot vieglu plastmasas krēslu, kas viņas savārgušajās rokās izskatās smags. Pirms mediķiem palātā iegājuši tīrītāji, kuri tagad apsmidzina grīdu ar hlora šķīdumu un savāc atkritumus spaiņos.

Ārā stāvošie darbinieki apspriež, vai iespējamajiem slimniekiem būtu izsniedzami koka spēļu galdi ar metamajiem kauliņiem. Šons Keisijs izlemj to nedarīt, lai neaplipinātu kādu neinficētu pacientu; kopā droši spēlēt var tikai apstiprinātie Ebolas pacienti. Vācu psiholoģe Frīderike Feihte to saprot, taču nav priecīga. «Viņi garlaikojas.» 

45 gadus vecais pacients Kolasts Deiviss viņai piekrīt. «Šeit sēdēt ir stresaini un garlaicīgi, sevišķi tad, ja nezini savu likteni,» viņš saka. Deivisu no tērauda ražošanas uzņēmuma ArcelorMittal šurp atsūtīja priekšnieks pēc atgriešanās no Monrovijā pavadīta atvaļinājuma. Tagad pagājušas trīs dienas, bet viņa testa rezultātu vēl nav. Deiviss izskatās vesels, un mediķi vēlas pārliecināties, vai citi pacienti viņu nav inficējuši. «Man teica, lai sargājos no pārējiem. Nekādas pieskaršanās,» saka Deiviss. Tāpat kā visas palātas gultas, arī viņa guļamvieta atrodas 2,5×3 metrus lielā telpā, kas no pārējām nodalīta ar kokā ierāmētām brezenta «sienām», taču tualeti Deiviss dala ar pārējiem pacientiem.

Viņš pastāsta, ka kādunakt viens no slimniekiem nomira turpat, viņa ēkā. «Tas bija neaprakstāmi skumji,» Deiviss saka asaru pilnām acīm. «Pasaulei ir jāattopas.»

10.00

Divi vīrieši dzeltenos aizsargtērpos un biezos gumijas cimdos iziet no klīnikas ar līķu maisu uz nestuvēm. Cauri putnu dziesmām piepildītajam tropu mežam aiz viņiem soļo vēl kāds vīrietis, apsmidzinot taku, līdz brūnās lapas mirdz no balinātāja šķīduma. Viņi tur apglabā kādu 38 gadus vecu vīrieti. Slimības pēdējā posmā viņš drudzī bija izkāpis no gultas un piespiedies blakus 50 gadus vecai sievietei, kura jau bija mirusi. Nākamajā rītā māsiņa viņus atrada kopā. Dr.Hečs saka: «Vienlaikus aizkustinoši un šausminoši».

Tagad apbedīšanas komanda nolaiž pilošo līķu maisu vienkārši izraktā bedrē. Šis ir jau septītais līķis jaunās ārstniecības iestādes teritorijā. Izraktas vēl desmit bedres, uz apbedīšanu noraugās četri vīri ar lāp-stām. Šajā jaunajā, sāpju notrulinātajā bēru rituālā netiek skaitītas lūgšanas un nerit arī asaras. Atceļā komanda apsmidzina visu ceļu atpakaļ līdz morgam.

10.50

Ārsti pārskata pirmos testu rezultātus, kas iepriekšējā vakarā saņemti no mobilās laboratorijas, kuru vietējās universitātes teritorijā izveidojuši ASV Jūras kara flotes pārstāvji. Pārmaiņas šķita brīnumainas: testu rezultātus tagad bija iespējams iegūt dažās stundās, ne vairs četrās, piecās dienās kā iepriekš, kad paraugus vispirms vajadzēja nogādāt līdz Monrovijai, un tie mēdza ceļā pazust. Kolasts Deiviss uzzina, ka Ebolas viņam nav un viņš varēs doties mājās.

Oranžās sētas iežogotais centrs izskatās līdzīgs apcietinājuma vietai. Aizbēgt gan nebūtu grūti; viens sajucis pacients jau bija aizgājis līdz ceļam, no kurienes viņu atgādāja atpakaļ. Centru neapsargā bruņoti sargi, un pacientu telpu ieejas nav nožogotas.

Arī cita paciente, 28 gadus vecā Lorpu Kollija, var priecāties, uzzinot, ka viņa nav to cilvēku sarakstā, kuriem testi atklājuši infekciju. Viņa piezvana vecākiem un pastāsta, ka dosies mājās. Taču izrādās, ka slimnīcas darbinieks viņu sajaucis ar kādu citu: sievietes asiņu paraugi, kas bija ņemti gandrīz pirms nedēļas, patiesībā apliecina Ebolas vīrusa infekciju.

Saņēmusi jauno diagnozi, Kollija ir satriekta un atsakās pāriet uz apstiprināto Ebolas slimnieku palātu. Viņu uzrunā psiholoģe Dr.Feihte. «Es jau visiem pateicu, ka dodos mājās,» Kollija raud. Dr.Feihte mierina, ka viņa pagaidām varēs palikt tepat, kamēr laboratorija atkārtos analīzes. Kolliju mierina arī kāda cita paciente, atgādinot, ka viss vēl var beigties labi. Nesatraucies, viņa saka, «vēl tikai dažas dienas».

Nopietnas problēmas arī pēc jaunās laboratorijas izveidošanas var radīt pat tik vienkārša procedūra kā asins analīzes. Intensīvais dezinfekcijas process nereti no mēģenēm un papīriem izdzēš pacientu identifikācijas numuru, tāpēc to izlasīt ir grūti vai pat neiespējami. Darbiniekiem riskanta ir ikviena asins parauga paņemšana, jo rokām trijos cimdos ir grūti darboties ar šļircēm. «Būtu nepiedodami, ja asins paraugus nāktos ņemt vēlreiz, jo kāds būtu sadūries ar adatu,» no rīta atnākušajai maiņai saka Dr.Bakss. Dažu stundu laikā viņš ar pārējiem darbiniekiem izgudro labāku sistēmu mēģeņu satura analīzēm un nolemj pasūtīt citu asins paraugu ņemšanas sistēmu.

12.00

Tveice kļūst smacējoša. Parādās pusdienas. Zilie spainīši, kuros brokastīs pasniedza jamsa putru, tagad pilni ar rīsiem. Darbinieku ēdamistabā ēdiens salikts uz plastmasas šķīvjiem un gaida ārstu un māsiņu ierašanos, kuri to aprij pirmajā brīvajā brīdī.

13.00

No vietējā tirgus ar lietotu drēbju pilniem maisiem atgriežas slimnīcas darbinieks. Šis apģērbs var aizstāt pacientu drēbes, no kurām nācies atbrīvoties, jo tās bija asiņainas vai, iespējams, inficētas citādi. Viņa maisos ir 20 lappa – vietējie batikas auduma gabali, kurus sievietes nēsā svārku vietā, 20 krūšturu, 30 zeķu pāru un kaudzēm krietni lietotu kreklu un bikšu. «Šīs drēbes droši vien jau nēsājuši desmitiem cilvēku,» joko būvinženieris Ēriks Diudons, kurš drēbes nosūta attīrīšanai.

Veļas mazgātavā darbinieki dezinficē un atšķaidīta balinātāja mucās mazgā arī slimnīcas personāla virsvalkus, brilles, gumijas cimdus, priekšautus un zābakus. Tikai pēc tam to visu nosūta uz veļas mašīnu. Drēbes žāvējas ārā: no auklām nokarājas stīvi priekšauti, uz mietiem kājām gaisā uzliktas kurpes. Daži pacienti laiku īsina, savas drēbes mazgājot paši, taču pēc pacientu nāves vai atlaišanas mājās viņu apģērbu un gultasveļu sadedzina.

16.30

Māsiņas pārģērbjas, lai izsniegtu pēcpusdienas zāles, intravenozi ievadītu šķidrumus un paņemtu asins paraugus no jaunajiem pacientiem un trim jau esošajiem, kuriem vajadzēja veikt atkārtotas pārbaudes. Parādās arī jaunie rezultāti. Lorpu Kollijas analīzes tagad ir negatīvas, kas nozīmē, ka viņa ir izārstējusies no Ebolas vai arī viņas iepriekšējais paraugs atkal bija sajaukts ar cita pacienta asinīm. «Paldies, paldies!» Kollija līksmo, uzzinot jaunumus. Viņa dejo un ceļ gaisā rokas, kā gribētu apskaut darbiniekus, kurus no viņas šķir plastmasas žogs. «Es braukšu mājās,» viņa atkal paziņo vecākiem pa telefonu.

Vispirms gan Kollija dodas uz dušu, kur 10 minūtes, klausot māsiņas instrukcijām, noberžas tīra. Tad hlora spainītī dezinficēšanai jāiemet savas lietas, arī nauda, mazais sīknaudas maciņš un mobilais telefons. Viens no darbiniekiem iedod maisiņu ar jaunām drēbēm un 10 dolārus transportam.

Uz brīdi līst. Lūkojoties no pakalna virsotnes, Kollija redz varavīksni.

19.10

Dienas maiņas darbinieki pacientus nodod nakts komandai. Dažiem slimniekiem veselības stāvoklis uzlabojies. Tie pacienti, kuru testi izrādījušies negatīvi, gaida nākamo dienu, lai dotos mājās.

Taču māsiņa ziņo, ka pagalmā viens vīrietis izvēmies. Citi atrod nazi zem viņa spilvena, un vīrietis paskaidro, ka labprātāk nodurtos, nekā mirtu no Ebolas. Tobrīd neviens vēl nezina, ka pēc divām dienām slimība tomēr viņu nogalēs. 

* MAZGĀT – angļu val., saīsinājums veidots no WAter, Sanitation, Hygiene jeb ūdens, sanitārija, higiēna