Ministru kabinetā, ko politikas aizkulisēs mēdz dēvēt par Laimdotas Straujumas otro pagaidu valdību, pie svarīgām reformām gatavi ķerties ministri, kas līdz šim izpildvarā nav strādājuši. Cik tīri slaucīs jaunās slotas, un vai starp tām nav aizķērušies arī kādi veci grābekļi?
Bez grandioziem nākotnes plāniem, toties ar stingru saimnieka tvērienu darbu šonedēļ sākusi 12.Saeima. Lai arī politiķi vairākas nedēļas televīzijas kameru priekšā stīvējās par valdības portfeļu sadali, jau pirms vēlēšanām solītā koalīcija ir gatava turpināt darbu – Vienotības, Nacionālās apvienības un Zaļo un Zemnieku savienības vidū nepārvarami škēršļi sadarbībai pagaidām nav iezīmējušies un, visticamāk, līdz Eiropas Savienības prezidentūras beigām nākamā gada vidū arī neparādīsies. Vecajai – jaunajai koalīcijai viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir sekmīga šīs prezidentūras novadīšana, jo politiķi uzskata – kļūdas šajā starptautiskajā «eksāmenā» vēlētāji varētu nepiedot. Tāpēc gaidīts un paredzams ir prezidenta aicinājums Laimdotai Straujumai (Vienotība) veidot jau otro valdību. Brīdī, kad šis žurnāls ceļo uz tipogrāfiju, valdības apstiprināšana Saeimā vēl ir priekšā, taču amati ir sadalīti, darbi saplānoti un nekas neliecina, ka balsojumā gaidāmi pārsteigumi.
Valdības deklarācijā uzsvērta iepriekšējā kabineta darba turpināšana, kas balstīsies «uz ekonomiskās izaugsmes, fiskālās atbildības un makroekonomiskās stabilitātes, ilgtspējas, sociālās un teritoriālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējas sadarbības principiem». Paši valdības veidotāji ir atturīgi vērtējumos, vai jaunais Ministru kabinets ir kvalitatīvāks par veco. «Normāla komanda, strādāsim pēc labākās iespējas, pieliksim visas labākās prasmes,» saka premjere Straujuma, «es piedāvāju šo valdību, tātad man ir jātic, ka mēs tiksim galā.»
Jau tradicionāli premjera partija uzņemas atbildību arī par Finanšu ministriju, bet, tā kā krīzes laiku ministrs Andris Vilks vēlēšanās nestartēja, vadības grožus uzņēmies līdzšinējais Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs. Jaunu ministru Vienotība meklēja arī izglītības jomai, neatrodot to savās rindās, bet pieaicinot profesionāli no malas – Iespējamās misijas vadītāju Mārīti Seili. Pārējās jomās bez pārmaiņām: ārlietas turpina vadīt Edgars Rinkēvičs, iekšlietas – Rihards Kozlovskis, satiksmes nozari – Anrijs Matīss.
Atbilstoši vēlēšanu rezultātiem muskuļus valdībā uzpumpē ZZS, kam līdztekus aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa, zemkopības ministra Jāņa Dūklava un labklājības ministra Ulda Auguļa posteņiem uzticēta atbildība arī par hroniski sirgstošo veselības jomu, kurai īstās zāles mēģinās atrast kādreizējais farmācijas biznesa smagsvars Guntis Belēvičs, bet Ekonomikas ministrijā jauni vēji no Ventspils iepūtuši Danu Reiznieci-Ozolu. ZZS tikusi arī pie VARAM parlamentārā sekretāra amata, ko varētu saņemt Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Pati pašvaldību un vides ministrija gan paliks NA pārziņā, tās vadībā no rezervistu rindām izsaukts tēvzemiešu vecbiedrs un kādreizējais ministrs Kaspars Gerhards. Dace Melbārde turpinās vadīt kultūras nozari, bet cits pārbaudīts kareivis – Dzintars Rasnačs – sēdīsies kādreiz jau iemēģinātajā tieslietu ministra krēslā. Neraugoties uz bažām, ka jomas būtiskāko reformu – maksātnespējas administratoru patvaļas savaldīšanu – nāksies grūti īstenot partijai, kuru vieno saites ar šo nozari, NA tomēr saglabājusi ministriju savā pārziņā. To pieskatīt apņēmusies arī premjere. «Mēs nedrīkstam pieļaut, ka grupa cilvēku spēlējas ar mums visiem. Ja Rasnača kungs negribēs [risināt problēmas], runāsim savādāk. Mums tas ir jāizdara,» viņa sola reformas.
Vienotības ietekmes sarukuma zīme ir Saeimas priekšsēdētāja maiņa – šis amats ticis NA pārstāvei Inārai Mūrniecei. Lai nodrošinātu politisko līdzsvaru, NA pienākas vēl viens amats kādā no ministrijām, taču koalīcijas partneru noraidošā attieksme likusi meklēt neordināru risinājumu – iespējams, turpmāk premjerei Straujumai būs parlamentārais sekretārs no NA, jaunais politiķis Rihards Kols.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsver, ka valdība «ir tāda pati». «Vai tad iepriekšējā bija slikta?» Savukārt NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars atzīst – koalīcija tomēr ir citāda. «Frakciju spēka samēri mainījušies, būtiski pieaugusi ZZS pārstāvniecība, augusi arī NA pārstāvniecība. Visos jautājumos būs jāmeklē konsenss, it īpaši par tādiem jutīgiem jautājumiem kā valsts budžets,» saka Dzintars, «nākamā gada budžeta prognozes nav īpaši daudzsološas, tāpēc tas būs izaicinājums.»
Vislielākie publiski redzamie konflikti valdības veidošanā bija par VARAM vadību, kas veic gan pašvaldību pārraudzību, gan uzrauga līdzšinējā plānošanas perioda ES fondu līdzekļu sadali. «VARAM vienmēr paliks mūsu prioritāte. To nekad neesam slēpuši. Tā tas ir, bija un būs,» skaidro Brigmanis.
Vienlaikus Brigamanis noliedz, ka pašreizējais amatu sadalījums valdībā nebūs ilgstošs. «Es saprotu, ka gaidāt tādus vārdus, ka mēs tuvākajā laikā gāzīsim šo valdību. Nesagaidīsit!»
Jauns līdzsvars
Salīdzinot ar iepriekšējo Saeimu, būtiskas izmaiņas iecerētas arī Saeimas komisijās – to vadībā plānots apstiprināt politiķus, kuru partijas kolēģi arī izpildvarā pārrauga atbilstošās nozares. Piemēram, Juridiskās komisijas vadību uzticēs bijušajam tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas, kā arī Nacionālās drošības komisiju vadība būs Vienotības rokās – pirmās priekšgalā paliks Ainārs Latkovskis, bet uz otrās vadību tēmē bijusī Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa. Neapmierinātību ar amatu sadali jau paudusi lielākā Saeimas frakcija Saskaņa. Tās deputāts Andrejs Klementjevs neslēpj, ka iepriekšējā parlamentā bijusi labāka sadarbība starp koalīciju un opozīciju – Saskaņai bijis gan augstāks amats prezidijā, gan vairāk komisiju vadītāju.
Lai arī Vienotība veido valdību, tai būs mazāk amatu Saeimā, ko lielā mērā ietekmējusi partijas līderu neveiksme vēlēšanās. Kurzemē balsotāji bija atstājuši Solvitu Āboltiņu kā pirmo aiz svītras, un, tikai pateicoties deputāta Jāņa Junkura vēlmei mandātu nomainīt pret darbu Honkongā, Vienotības priekšsēdētāja atgriezās parlamentā. Savukārt Dzintara Zaķa pārsteidzošie rezultāti Latgalē, kuriem ticamu izskaidrojumu neguva Augstākā tiesa, bet Drošības policija turpina izmeklēt iespējamo balsu pirkšanu, lika atkāpties no frakcijas vadības un saindēja partijas kopumā veiksmīgo rezultātu. Vienotības problēmas nekavējās izmantot koalīcijas partneri. «Mēs pašreiz esam tiesiskākā partija šajā koalīcijā. Mums nav nekādu skandālu. Pār citām partijām velkas lielākas vai mazākas ēnas,» vēsta Brigmanis. Lai arī ZZS to noliedz, koalīcijas partneri neizslēdz, ka dažos jautājumos ZZS varētu sabloķēties ar opozīcijā esošo Saskaņu, Sudrabas partiju vai reģionāļiem, līdzīgi kā 10.Saeimas laikā ZZS ar vienu kāju bija valdības koalīcijā, bet ar otru – neformālā parlamenta vairākumā, kas atbalstīja valdībai pretējus plānus. «Mums ir bažas, ka šāda opozīcijas iesaistīšana varētu parādīties,» saka Dzintars, pieļaujot, ka valdības darbs nebūs viegls.
Reti kurš tic, ka šai valdībai būs ilgs mūžs. Pašā koalīcijā politiķi neslēpj, ka pārmaiņas varētu notikt pēc pusgada, kad noslēgumam tuvosies ES prezidentūra. «Prognozes, ka varētu kaut kas mainīties, šķiet ticamas kaut vai no tā viedokļa, ka es nejūtu no Laimdotas Straujumas kvēlu noskaņojumu vadīt četrus gadus. Ja noskaņojuma nav, tad parasti tas ir laika jautājums,» saka Dzintars. Agrāk atzinusi, ka nevar solīt valdības vadīšanu visus četrus gadus, Straujuma tagad tā vairs nesaka: «Es rakstīju deklarāciju četriem gadiem. Patiešām.»
Ko gaidīt no jaunajiem ministriem, kuriem uzticētajās nozarēs ir nepieciešamas izlēmīgas reformas? To jautājām viņiem pašiem. Pilnas intervijas meklējiet Ir.lv, bet turpmākajās slejās īsi izvilkumi no sarunās būtiskākā.
Belēvičs: dabūšu naudu veselībai
Kādi ir jūsu galvenie mērķi ministra amatā?
Prioritāte būs investēt cilvēkos. 14% pacientu veselības aprūpe nav pieejama, jo viņi nevar atļauties līdzmaksājumus. Viena slimnīcā pavadīta diena pacientam izmaksā nepilnus 14 eiro, es gribu samazināt to līdz pieciem eiro. Investēt ārstu atalgojumā, lai viņi nebrauktu prom. Vienīgā lielā problēma, uz ko norāda starptautiskās organizācijas – mūsu veselības aprūpes sistēmā ir hronisks naudas trūkums. Esmu pārliecināts, ka man izdosies dabūt papildu finansējumu veselībai. Vienlaikus meklēšu naudu sistēmas iekšienē. Nav jēgas liet ūdeni caurā mucā. Piemēram, gadiem ilgi nepareiza bijusi politika zāļu reģistrācijā un iekļaušanā kompensējamo medikamentu sarakstā. Te redzu iespēju ietaupīt.
Iepriekšējā ministre Circene piedāvāja obligātu veselības apdrošināšanu, sasaistot pakalpojumu saņemšanu ar nodokļu nomaksu. Tad šo reformu apturēja. Vai turpināsit to?
Esmu pozitīvi izteicies par šo ideju. Ja nemaksāsim nodokļus, zaudēsim valsti. Tikšos ar Ingrīdu Circeni, gribu saprast, kāpēc reforma netika īstenota. Mana iebilde – ārsts nedrīkst kļūt par nodokļu kontrolieri, katram pacientam vajadzīga elektroniskā pacienta karte, kas norādītu tiesības uz valsts apmaksātu pakalpojumu.
Cilvēkiem mēnešiem jāgaida rindā uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem – ko darīt?
Rindas var samazināt ar papildu finansējumu. Regulāri iešu pie premjeres, pielipšu viņai kā dadzītis. Viņķeles kundze [valdības izveidotā darba grupā veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai] jau sarēķināja, ka papildus nepieciešami 110 miljoni eiro.
No 1.janvāra plānots ieviest DRG jeb diagnozēm piesaistītu veselības aprūpes sistēmu. Kāda ir jūsu attieksme pret to?
Kad iedziļināšos, vērtēšu.
Treknajos gados valsts galvoja kredītus slimnīcu remontiem, tagad tām trūkst pacientu un naudas. Kā rīkoties?
Valstij kā galvotājam jāuzņemas atbildība, tāpat kā par Liepājas metalurga maksātnespēju. Tiem [maksājumiem] nav nekāda sakara ar veselības budžetu. Šo problēmu viegli risināt, vajadzīga tikai politiskā griba.
Tikko atstājāt Saules aptiekas valdi, taču tajā paliek jūsu radi. Saules aptieka uzvar valsts iepirkumos. Kāpēc uzskatāt, ka varat ieņemt ministra amatu šādā interešu konflikta situācijā?
Man reiz bija 43 aptiekas, Saules aptiekas pārdevu pirms desmit gadiem, Mēness aptiekas – pirms astoņiem. Atstāju dēlam vienu Saules aptieku, jo viņš Vācijā studē farmāciju. Tagad no aptuveni 800 Latvijas aptiekām dēlam pieder pusotra. Visi mani ierosinājumi – zāļu cenu samazināšana, pacientu līdzmaksājumu izskaušana kompensējamajiem medikamentiem – aptiekām finansiālā ziņā nāk par sliktu. Gan ārsti, gan farmaceiti strādā, lai nevis taisītu biznesu, bet lai pacienti būtu veseli.
Kādas ir jūsu attiecības ar Bislanu Abdulmuslimovu? Neoficiāli dzirdēts, ka tādēļ jums varētu būt problēmas iegūt pielaidi valsts noslēpumam.
Man ar viņu nav nekādu attiecību. Iepazinos pirms dažiem gadiem, kad Latvijas pārtikas ražotāji rīkoja akciju Nepērc svešu! Neesmu pat domājis, kāpēc man varētu nebūt pielaide valsts noslēpumam. Domāju, šādu problēmu nebūs.
Seile: katrs bērns var būt sekmīgs!
Nosauciet trīs svarīgākos uzdevumus izglītības ministra amatā?
Iepriekš jau izstrādāti daudzi stratēģiski dokumenti, galvenais uzdevums ir precīzi īstenot to labās idejas, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm. Gribētu, lai mēs Latvijā noformulētu, ka patiešām vēlamies izcilu izglītības sistēmu. Ar izcilību nedomāju tikai augstus akadēmiskus sasniegumus, bet skaidru apziņu – katrs bērns var būt sekmīgs. Trešais uzdevums – lai katrs bērns neatkarīgi no tā, kur dzimis un kas ir viņa vecāki, saņem labu izglītību. Tātad man svarīga [ir izglītības] pieejamība un kvalitāte.
Kāpēc pieņēmāt ministres amata piedāvājumu?
Aptuveni 15 profesionālās dzīves gadus esmu pavadījusi darbā, kas tieši saistīts ar izglītību. Sāku kā asistente LU, strādāju ar apdāvinātiem bērniem matemātikā. Biju matemātikas skolotāja un direktora vietniece Preiļu 1.vidusskolā. Man ir LU iegūts maģistra grāds matemātikā un Nīderlandē Tventes universitātē iegūts maģistra grāds izglītības programmu izveidē. Esmu iesaistīta daudzos nevalstisko organizāciju izglītības darbos. Piedāvājumu strādāt par ministri uzskatu par atzinību sev un Iespējamās misijas septiņu gadu darbam.
Kādu atbalstu cerat sagaidīt no Vienotības, kas uzņēmusies politisku atbildību par izglītības jomu?
Pirmkārt, ideoloģisku atbalstu. Izpratni, ka kvalitatīva izglītība ir atslēga ļoti daudziem veiksmes stāstiem citās nozarēs. Otrkārt, ceru, ka atbalsts materializēsies darbos, piemēram, budžeta sadalē.
Kā vērtējat līdzšinējo Vienotības darbu šajā nozarē?
Negribu analizēt, ko domāju par iepriekšējās ministres darbu. Katram no ministriem bijušas savas stiprās un vājās puses.
Vai kļūsit par Vienotības biedri?
Neesmu par to domājusi, un tā noteikti nebūs prioritāra lieta.
Kad amatā stājās Roberts Ķīlis, viņš skaļi pieteica reformas. Ina Druviete neatbalstīja kardinālas pārmaiņas. Ko gaidīt no jums – enerģisku rīcību vai pieticīgu mīņāšanos?
Sevi gribētu pieteikt kā mērķtiecīgu un neatlaidīgu ministru. Ceru, ka lēmumi pozitīvi ietekmēs izglītības kvalitāti un ikvienam Latvijas bērnam palīdzēs iegūt labu izglītību.
OECD starptautiskajā novērtēšanas programmā Latvijas skolēnu zināšanas novērtētas kā viduvējas. Kā izrauties no viduvējības?
Vispirms jāizvirza mērķis būt izciliem un attīstīt katra bērna potenciālu. Ir daudzas skolas, kas to dara, bet jautājums – vai katrā pašvaldībā, katrā skolā, katrs vecāks domā par izglītības kvalitāti? Gribu uzsvērt vietējās iniciatīvas nozīmi. Neticu, ka ir iespējams visas labās lietas organizēt centralizēti. Vajadzīga mērķu skaidrība katrā pašvaldībā un skolā. [Taču izglītības kvalitāte] nevar palikt tikai pašvaldību ziņā, tas ir valstiski svarīgs uzdevums, kas noteikti būs saistīts ar skolotāju atalgojuma reformu un skolu tīkla attīstību.
Kā uzlabot skolēnu ieinteresētību dabaszinātnēs?
Izglītības kvalitāte nevar būt augstāka par skolotāju kvalitāti. Kas būs jaunie pedagogi, kas stāsies to skolotāju vietā, kas drīz dosies pensijā? Latvijā ap 40% pedagogu ir vecāki par 50 gadiem. Lai izaudzinātu skolēnus, kas spēj uzņemties iniciatīvu un atbildību, vajadzīgi skolotāji – līderi. Iespējamajā misijā redzam – ja skolotājs pats aizrāvies ar to, ko dara, īsā laikā notiek pārmaiņas skolēnu attieksmē.
Rasnačs: maksātnespējas sistēma jāmaina
Nākat no partijas, kuras vadība cieši savijusies ar maksātnespējas administratoru biznesu. Kā pārliecināsit, ka ministrijā darbosities sabiedrības, nevis administratoru interesēs?
Jūsu jautājumā izskanēja viedoklis, ka vadība sasaistīta ar maksātnespējas administratoriem.
NA ģenerālsekretārs ir bijis gan administrators, gan…
(Pārtrauc.) Ģenerālsekretārs, pirmkārt, nav vadība. Ģenerālsekretārs ir partijas izpildvara, kura bija spiesta un pati savlaicīgi reaģēja – atkāpās no dalības maksātnespējas administratoru ģildē. Otrs, šī partijas saistība tiešām bija apvienošanās procesā un neilgi pēc tā. Es vismaz to redzēju – saistība ar maksātnespējas administratoriem. Tagad šo saistību neredzu citādi kā divos vai trijos ziedojumos. Neredzu nevienu soli, ko administratori ietekmētu mūsu lēmumu pieņemšanā.
Valdības deklarācijas projektā minēta apņemšanās pabeigt maksātnespējas tiesiskā regulējuma, administratoru uzraudzības sistēmas pilnveidošanu. Kā to pilnveidosit?
Būs jātiekas ar Ģenerālprokuratūras, KNAB un Ekonomikas policijas pārstāvjiem, kuriem ir problēmas atšķetināt shēmas, saukt vainīgos pie atbildības. Tālāk jautājums – tiesnešu pašpārvalde. Pret kuriem tiesnešiem ir ierosinātas disciplinārlietas, uz kuriem krīt aizdomu ēna, un kas tiek veikts, lai to izgaismotu un atmaskotu. Trešā sfēra ir maksātnespējas administratori. Viņi paši skaidri deklarē, ka viņu vidū varētu būt šīs melnās avis, labprāt no viņiem tiktu vaļā. Tad saliekam šos visus trīs kopā un izdarām secinājumus, ko likumos jāgroza. Šādus jautājumus nerisina resoriski, bet kompleksi valdībā, augstākajā līmenī, jo tie skar valsts drošību un kreditoru tiesības.
Jums ir politiskā griba to risināt?
Protams.
Nosauciet kritērijus, pēc kuriem sabiedrība varēs novērtēt uzlabojumus tieslietās, ja pieņemam, ka valdība nostrādās četrus gadus?
Pirmais – Latvijas spēja aizstāvēt sevi kā nacionālu valsti ES likumdošanas procesā. Otrais – tiesvedības procesu ilgums. Trešais, tēma, kas šodien ir galvenā – maksātnespējas procesa spēja nodrošināt kreditoru intereses. Sistēma ir jāmaina. Ceturtais – izsoles, kurām ir tādas problēmas! Koncepcija ir tāda, ka izsoļu process tiks elektronizēts.
Kā vērtējat tiesnešu pašregulāciju, vai viņi ir pietiekami prasīgi pret mundiera spodrību?
Man ir iespēja salīdzināt, cik prasīgi viņi bija 1997.gadā, kad liela daļa ar kājām sita pret zemi Lielajā aulā [konferencē], kad runāju par tiesnešu darba organizācijas uzlabošanu, un kāda situācija ir šodien. Daudz, daudz labāka. Pašattīrīšanās process 11.Saeimas laikā [uzlabojies], tiesnešu pašpārvaldē ir notikušas būtiskas izmaiņas.
Kāda bija jūsu loma [tagad notiesātās, bijušās Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Vinetas] Muižnieces protokola viltošanas lietā? Kā jūsu paraksts uzradās uz viltotā dokumenta, jūs to nelasījāt?
Nozieguma sastāvs ir dokumentu viltošana. Paraksts neko nenozīmē. Tādu protokolu tajā laikā bija simtiem, reizi mēnesī vai divos tika atnests blāķis ar protokoliem, kurus pēc kārtas parakstīja. Man nebija nekāda pamata neuzticēties Juridiskās komisijas konsultantiem, viņi bija pārbaudīti gadiem.
Reirs: mērķis – finanšu veselība
Jūsu galvenie mērķi kā finanšu ministram?
Pamatā turpināt fiskālo kompaktu, skatīties, lai valsts finanšu veselība būtu augstā līmenī. Otrs – vairāk pievērsties iekšējam tirgum. Šī varētu būt tā Saeima, kas būtiski atvieglo visus regulējumus, kas saistīti ar uzņēmējdarbību. Kā ļoti labu piemēru gribu minēt VID, kas pēdējos divos gados pārvērties par institūciju, kas ir vairāk servisa sniegšanas, nevis represīva institūcija. Tas jāievieš visā valsts pārvaldē.
Andris Vilks vairākkārt teicis, ka būs ļoti grūti noturēt plānoto budžeta deficītu, jo prasības no ministrijām ir ļoti lielas. Vai varēsit to izdarīt?
Jebkurā budžetā pieprasījumi ir daudzkārt pārsnieguši iespējas. Es redzu, ka tas ir vairāk komandas darbs, sākot ar premjeru, finanšu ministru, [Saeimas] Budžeta komisijas vadītāju, lai šo lietu varētu izpildīt. Ja ir pieprasījums pēc papildu līdzekļiem, [kas pārsniedz] noteikto 0,91% [no IKP] budžeta deficītu, tad ir jābūt nozīmīgiem pamatojumiem. Piemēram, aizsardzībā. Ja projekts ir finansējams, izvērtējam, un ir iespēja piešķirt vairāk. Šis ir gadījums, kad varētu pārkāpt šo 1%. Mūsu pašu piemērs rāda – pamatā ir veselīga finanšu sistēma valstī, tad [tam] ir pakārtota attīstība. Pasaulē un Eiropā ir nepatīkama [ekonomiskās stagnācijas] situācija, bet esam pārliecinājušies, ka ar šķērdēšanu to veiksmīgi pārdzīvot nevar.
Partijas vēlēšanu kampaņas laikā solīja ļoti daudz – palielināt pabalstus, samazināt nodokļus. Kur ņemt naudu solījumu izpildei?
Ļoti labi, ka mūsu partija nenodarbojās ar šādu klaju populismu. Otrkārt, šie solījumi tomēr ir jāattiecina uz visiem četriem [Saeimas pilnvaru] gadiem. Ja koalīcijas partneri skatīsies uz četru gadu budžetu priekšvēlēšanu solījumu izpildei, tad daudz varam izpildīt.
Valdības deklarācijas projektā rakstīts: «nodrošināsim pakāpenisku virzību uz nodokļu apmēru pret iekšzemes kopproduktu 1/3 apmērā». Patlaban iekasējam mazāk – ap 28%. Tas nozīmē, ka augs nodokļi?
Nē. Šī Saeima būs tā, kas mēģinās ļoti nozīmīgu iespaidu dot ēnu ekonomikas apkarošanai.
Kas būs galvenās iniciatīvas šajā jomā?
Viena ir vairāk represīvā. Ļoti nozīmīga likumdošanas sakārtošana ir veikta, dodot iespēju VID, Konkurences padomei, Valsts darba inspekcijai, citām institūcijām cīnīties. Ir pozitīvāki [soļi], piemēram, minimālās algas celšana, neapliekamā minimuma pārskatīšana.
ZZS un sevišķi Lemberga kungs uzstājīgi prasa ES līdzekļu pārdali par labu reģioniem. Vai jūs turēsities pie izstrādātajiem plāniem?
Es domāju – jā, turēsimies. Līdzekļi ir sabalansēti.
Deklarācijas projektā rakstīts, ka solāt kredītu garantiju pieejamību pirmā mājokļa iegādei. Kā tas izpaudīsies? Vai pārskatīsit Saeimā pirms vēlēšanām pieņemto «nolikto atslēgu principu»?
Ir jāmeklē kompromiss. Iespējams veikt labojumus, piemēram, ka cilvēks pats var izvēlēties – vai nu piedalās valsts programmā, bet tad nav nolikto atslēgu princips, vai arī nepiedalās valsts programmā un izvēlas nolikto atslēgu principu.
Visiem ministriem jābrauc uz Briseli aizstāvēt Latvijas intereses. Kā vērtējat savas angļu valodas zināšanas?
Neesmu profesionāls angļu valodas zinātājs, taču domāju, ka ministra [pienākumu] pildīšanai man pietiks šīs spējas. Nekautrēšos oficiālās lietās izmantot tulku. Sarunvaloda man ir normālā līmenī.
Reizniece-Ozola: izaugsme, bez izrāvieniem!
Kādas ir jūsu trīs galvenās prioritātes?
Būtiski ir kavēts darbs, lai nākamajā gadā uzņēmēji saņemtu atbalstu no ES fondiem – jāizstrādā MK noteikumi, programmu saturs jāveido, lai varētu sākt to ieviešanu.Otrs lielais bloks ir gāzes tirgus atvēršana 2017.gadā – līdz tam jāizdara milzīgs darbs, lai saprastu, kā varēsim izmantot Inčukalna gāzes krātuvi pēc privatizācijas līguma beigām, [kā līdz 2016.gadam notiks] Latvijas gāzes sadalīšana. Mūsu mērķis – lai būtu stabilas piegādes un iespējami laba cena. Alternatīvā gāzes piegāde – tas nav vienkāršs jautājums, bet jāapsver iespēja būvēt savu LNG termināli.
Pēc kādiem kritērijiem sabiedrība varēs novērtēt uzlabojumus ekonomikā pēc četriem gadiem, ja būs iespēja nostrādāt šo laiku?
Vairāk darbavietu Latvijā. Atvērts dabasgāzes tirgus. Stabili strādājošs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas ir svarīgs uzdevums, lai neatkārtotos Zolitūdes traģēdijai līdzīgi stāsti. Kopā ar Finanšu ministriju – arī IKP pieaugums. Vēlētos, lai mūsu reitings Doing business un konkurētspējas indeksos būtu augstāks par Lietuvu un Igauniju. Mums pašlaik ir zināmas šaurās vietas, tas jārisina kopā ar Tieslietu ministriju, piemēram, tiesu sistēmā ar maksātnespējas procesiem.
Pagājušajā nedēļā izgāzās Citadeles pārdošanas darījums. Ko darīsit?
Šobrīd (3.novembrī – red.) ir centieni vēl līdz jaunajai valdībai šo darījumu pabeigt. Ja tas būs pabeigts, tad mans uzdevums ir analizēt, vai viss ir noticis godīgi, un sabiedrībai skaidrot. Ja nebūs pabeigts, tad, manuprāt, nav korekti jauno Privatizācijas aģentūras valdi pieņemt tikai uz vienu darījumu.Lūgšu laiku, lai iedziļinātos Citadeles pārdošanā un varētu ar pilnu atbildību teikt, ka viss ir noticis godīgi un risinājums ir labākais Latvijas valstij un arī bankai.
Cik nozīmīgs jums ir Latvijai un Ventspilij līdera Aivara Lemberga viedoklis, pieņemot lēmumus?
Cīņā, ko sauc par politiku, ir vajadzīgi cilvēki, kam vari uzticēties, apmainīties ar idejām, paprasīt padomu. Lembergs, tāpat Vējonis, Dūklavs, Augulis, ir cilvēki, ar kuriem strādājam kopā. [Taču nekādām] personīgām interesēm par labu es nestrādāju.
Ko darīt ar Latvijas gāzes akcijām, kuras pašlaik pieder vācu akcionāriem, kas vēlas atstāt kompāniju?
Pagaidām uzskatu, ka Latvijas valstij nevajadzētu iegādāties šīs akcijas, bet detalizētāku informāciju vēlos sniegt, kad būšu iepazinusies ar visām niansēm.
Vai atbalstāt jauno kārtību, ka ES struktūrfondu naudas administrēšanu veic Finanšu ministrijas pakļautībā esošā Centrālā finanšu līgumu aģentūra?
Domāju, ka jāļauj sākt strādāt CFLA. Ja redzam risku, ka viņi netiek galā, tad jāpārskata šī sistēma. Mērķis – lai būtu efektīvi un saņēmējiem maksimāli ērti.
Jūsu priekšgājējs ministrijā Daniels Pavļuts deklarēja lielu mērķi – veidot nacionālo industriālo politiku, kas būs Latvijas «ekonomikas izrāviena» pamats. Kāds ir jūsu skats uz to?
Formāli dokuments ir izstrādāts, praktiski es neredzu, kur ir tas lielais efekts.
Par «izrāvienu» – būs vai nebūs?
Es orientētos uz stabilu izaugsmi. (Smejas.) Bez asiem izrāvieniem, bet uz izaugsmi.
