Ziema atnākusi ne tikai Rīgas ielās, bet arī pašvaldības makā. Turpinot dzīvot pāri saviem līdzekļiem, dome arī šogad ieplānojusi milzīgu 55 miljonu eiro deficītu. Tā saimniekojot, tiks līdz minimumam nodeldēti uzkrājumi, ko dome izveidoja pirms krīzes un pirms tās vadībā nonāca Nils Ušakovs. Cik tuvu ir galvaspilsētas finanšu krahs?
Kāda epizode pērnā gada nogalē zīmīgi ieskicē situāciju Rīgas domes makā. Galvaspilsētā gadiem iesakņojusies tradīcija decembra pēdējās darba dienās noslēgt gadu, izmaksājot darbiniekiem visas mēneša naudas – algas, piemaksas, pabalstus – pat ja oficiāli tās būtu jāpārskaita janvārī. Taču nupat decembrī darbinieku ausīs nonāca ziņa, ka finanšu sarežģījumu dēļ nauda kontā pirms svētkiem neieripos. «Bija tāds nemiers, atceros. Man sūdzējās jau decembra sākumā, arī viens otrs nodaļas vadītājs bija neapmierināts,» žurnālam Ir stāsta Rīgas domes deputāts, kurš savu vārdu afišēt nevēlas. To pašu apstiprina kāds vadošs darbinieks no pilsētas pārvaldes aparāta. Cilvēku šūmēšanos mēģināts mazināt ar solījumu, ka piemaksas par aizvietošanu vai virsstundām izmaksās, bet algu – janvārī. «Negribēja maksāt, jo finanses nebija tādas… Uz decembra sākumu bija jūtams, ka nevarēs izmaksāt algu,» saka domnieks.
Dome mēdz iekavēt arī rēķinu apmaksu. Piemēram, kādas dzīvokļu ēkas Grīziņkalnā apsaimniekotājs divus pēdējos mēnešus, par novembri un decembri no pašvaldības nav saņēmis maksājumus par izsolei nododamu dzīvokli, lai gan iepriekš ticis maksāts regulāri. Izrādās, Rīgas administrācijas nodaļām tagad esot jāsūta savi rēķinu apmaksas pieprasījumi saskaņot ar Finanšu departamentu, kas atkarībā no summām ļaujot dienā apmaksāt vienu vai divus no pieprasījumiem – tā noskaidrojis jau minētais domes deputāts.
Tomēr Ir atrada pierādījumus arī ilgstošākām maksājumu problēmām. Piemēram, neapskaužamā situācijā nonākuši iedzīvotāji Valdemāra ielā 40, jo viens dzīvoklis šajā namā pieder pašvaldībai un par to uzkrātā pāris tūkstošu eiro parāda dēļ bez ūdens var palikt visi. «Tagad Rīgas ūdens draud atslēgt ūdeni visai mājai pašas Rīgas sataisīta parāda dēļ,» saka apsaimniekotāja Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs. Mājas iedzīvotāji vēstulē lūguši pašu mēru atrisināt šo absurdo situāciju.
Lai gan domes vicemērs Andris Ameriks gada nogales finanšu saspīlējumu noliedz, Finanšu departamenta vadība uz jautājumu par domes finansiālo veselību neatbild, bet mērs Nils Ušakovs šā gada budžeta apstiprināšanas preses konferencē otrdien runas par krahu sauc tikai par opozīcijas ilggadēju tradīciju, tomēr finanšu aina galvaspilsētā ir draudīga.
Uzkrājumi ir izdiluši, jo pašvaldība jau gadiem dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Turklāt nauda lielā mērā aizplūst nevis investīcijās, bet uzturēšanas izdevumiem – tiek «noēsta» subsīdijās un dotācijās pašvaldības uzņēmumiem. To finanses nav caurskatāmas, tāpēc Finanšu ministrija ir skarba:
«Turpinot šādu politiku, pastāv risks, ka nākotnē Rīgas domes darbības var negatīvi ietekmēt kopējo vispārējās valdības sektora budžeta bilanci,» brīdina Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības departamenta direktore Inta Komisare. Proti, ja Rīgas pašvaldības uzņēmumi pēdējos gados vairs neatšķiras no budžeta iestādēm, tad šo lielo kapitālsabiedrību saistības un riski ir jāņem vērā, rēķinot visām valsts funkcijām pieejamos līdzekļus. Piemēram, Rīgas satiksme faktiski ir kļuvusi par tādu pašu budžeta uzturētu iestādi kā skolas vai bērnudārzi, tikai piedevām vēl aizņēmusies milzīgas naudas summas un šo parādu procenti vairo kopējos tēriņus.
Uzdot jautājumus un saņemt paša Rīgas mēra atbildes uz jautājumiem par domes finansēm Ir nebija iespējams, jo mērs jau vairākus gadus atsaka žurnālam intervijas.
Ar naudu neskopojas
Kad 2009.gadā Rīgas mēra krēslā iesēdās jaunais un ambiciozais Nils Ušakovs (SC), viņš no iepriekšējās vadības saņēma biezu pilsētas maku – uzkrājumi pārsniedza 120 miljonus eiro. Pēc sešiem gadiem, šā gada nogalē, paredzamais budžeta uzkrājums būs vairs 15 miljoni eiro, jo tāpat kā iepriekšējos, arī 2015.gadu dome plāno noslēgt ar budžeta deficītu. Šogad tas plānots 55 miljoni eiro – tātad pašvaldība grasās iztērēt par šādu summu vairāk, nekā ļauj tās ieņēmumi. Lai piesegtu šo finanšu caurumu, kas turpina irt, dome cenšas izlīdzēties ar dažāda izmēra ielāpiem – pārdod pilsētas īpašumus, ceļ tarifus un izmēģina jaunus paņēmienus nodokļu ienākumu vairošanai. Ušakovs ar kolēģiem strādā ciešā sazobē – mēram ir drošs vairākums domē (35 no 60 deputātiem) un lēmumi koalīcijā lielākoties tiek pieņemti vienbalsīgi, opozīcijā esošajai Nacionālajai apvienībai un Vienotībai atliek tikai komentētāju loma.
Kā Ušakova domei ir izdevies noēst lauvas tiesu uzkrājumu? Galvenie Rīgas budžeta «melnie caurumi», ko apliecina arī Finašu ministrijā, ir saimniekošana domes kapitālsabiedrībās – Rīgas satiksmē, Rīgas ūdenī, Rīgas namu pārvaldniekā.
Rīgas satiksme (RS) ir īpašs stāsts – ne velti rīdziniekus tikko sadusmojis domes lēmums no 1.februāra dubultot braukšanas maksu sabiedriskajā transportā, 60 centu vietā to nosakot 1,15 eiro. Dome uzsver, ka šī summa atbilst brauciena pašizmaksai, taču Valsts kontrole pērn atklāja nopietnus trūkumus RS saimniekošanā un uzskata – kamēr nav pārliecības par trūkumu novēršanu, cenu celt nedrīkstēja. Par vienu no atklātajiem pārkāpumiem – 106 tūkstošu eiro ziedojumu basketbola klubam TTT-Rīga 2013.gadā, lai gan pati RS iepriekšējo gadu bija noslēgusi ar aptuveni 7 miljonu zaudējumiem – policija ir ierosinājusi kriminālprocesu, taču aizdomās turamo tajā pagaidām nav.
Subsīdijas sabiedriskajam transportam veido absolūti lielāko daļu no visām Rīgas domes dotācijām savām kapitālsabiedrībām – pērn tie bija 100,3 miljoni eiro (no 117,4 miljonu kopsummas). Ušakova koalīcija ir dāsni apdāvinājusi savus vēlētājus, piešķirot bezmaksas braucienus pensionāriem un atlaides arī citām sabiedrības grupām. Šobrīd bez maksas sabiedriskajā transportā vizinās 45% pasažieru. Tikpat daudz cilvēku maksā pilnu cenu, bet atlikušie 10%, piemēram, studenti, bauda atlaides. RS runasvīrs Viktors Zaķis saka – pēc 1.februāra šīs proporcijas var nedaudz mainīties.
Mērs cenu celšanu pamato ar valsts pārāk skopajām dotācijām, kas pirms Ušakova nākšanas pie varas bijušas daudz dāsnākas. Šis apgalvojums ir daļēji patiess – proti, valsts no 2009.gada tiešām ir mainījusi dotāciju sistēmu. Taču Satiksmes ministrija uzsver, ka tas saistīts ar ierobežotajām valsts finansēm krīzes dēļ un mērķi ieviest stingrāku un efektīvāku sabiedriskā trasporta pakalpojumu kontroli. Iepriekš valsts sedza 35% no zaudējumiem, ko republikas nozīmes pilsētām radīja sabiedriskā transporta sistēma, bet tagad valdība kompensē tikai zaudējumus, kas radušies pārvadājot pasažierus ar braukšanas maksas atvieglojumiem (piemēram, invalīdus), un zaudējumus tajos maršrutos, kuri vismaz par trešdaļu sniedzas ārpus pilsētu robežām un tātad apkalpo piepilsētu iedzīvotājus.
Iespējams, biļešu cenu celšana ir saistīta ar ļoti dārgi atjaunoto transporta parku. 2013.gadā noslēgtajā iepirkumā Rīga par 58,3 miljoniem eiro iegādājās 175 autobusus no poļu firmas Solaris Bus&Coach S.A. Dažus gadus iepriekš Rīga iepirka zemās grīdas tramvajus par 142 miljoniem eiro. Savukārt 2013.gadā RS ar kompāniju Škoda Electric vienojās par 125 trolejbusu iegādi, tam paredzot 132 miljonus eiro. Čehu kompānijas mājaslapā pieejamā informācija gan liecina, ka Slovākijas pilsētai Prešovai jauni trolejbusi vēl 2011.gadā izmaksājuši gandrīz divas reizes mazāk.
Lasot šos skaitļus, der atcerēties, ka iepriekš sabiedriskā transporta iepirkumi Rīgā ir noslēgušies ar korupcijas skandāliem. Skaļākais – tā dēvātā Daimler lieta. ASV izmeklētāji 2010.gada sākumā publiskoja materiālus, kas liecināja, ka Rīgas amatpersonas savulaik piekukuļotas, lai pašvaldības uzņēmumi iegādātos Daimler ražotos Mercedes Benz autobusus. Prokuratūra lēš, kopējā saņemto kukuļu summa pārsniedz piecus miljonus eiro, to vēl vētī tiesa.
Rīgas satiksmei kopumā ir milzīgas parādsaistības – 2013.gada nogalē vien aizņēmumi sasniedza gandrīz 200 miljonus eiro, procentu maksājumos ik gadu nepieciešami vairāk nekā 6 miljoni eiro, tāpēc Finanšu ministrija atgādina par viena uzņēmuma radītajiem riskiem visai budžeta sistēmai kopumā un ir norūpējusies par uzņēmuma finanšu caurskatāmību.
Citreiz Rīga nauda tiek izķērnāta, aizsākot vērienīgus projektus, kas iestrēgst. Savulaik pāris miljoni tērēti RS meitasuzņēmuma Rīgas acs izveidē, kuras mērķis bija pasargāt transportu no vandāļiem, taču elektroniskā sistēma joprojām nav ieviesta – vadība skaidro, ka tā esot ārkārtīgi komplicēta. Lai projektu īstenotu, Rīgas acs ņēmusi arī aizdevumu – 15,8 miljonus eiro.
Ar domu stiprināt Rīgas ūdens budžetu, 2013.gadā pašvaldība dibināja Aqua Riga, kurš tirgotu dzeramo ūdeni pudelēs. Uzņēmuma dibināšanai tērēti 300 tūkstoši latu, no kuriem trešdaļa nāca no Rīgas ūdens, pārējie – no kredītiestādēm. Pērn Ir atklāja, ka viss šis bizness reāli nedarbojas. Tagad projekts ir iesaldēts. Toties rīdziniekiem par 25% tika paaugstināta maksa par ūdeni un Ir pētījums atklāja, ka šā pieauguma būtiskākais iemesls ir uzņēmuma peļņas paugstināšana.
Taču reizēm naudu pašvaldības uzņēmumos nevis izšķērdē, bet vienkārši nozog. Tā no Rīgas namu pārvaldnieka kontiem 2012.gadā pazuda 247 tūkštoši latu, par šo piesavināšanos uzņēmuma finanšu direktoram Jānim Kalniņam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem. Savukārt 1,2 miljonus latu uzņēmums Rīgas nami «pazaudēja», veicot apšaubāmus darījumus – iepludinot 4,8 miljonus uzņēmuma brīvo līdzekļu valūtas maiņas punktos, bet nesaņemot tos pilnā mērā atpakaļ. Šajā lietā uz apsūdzēto sola sēdies bijušais Rīgas namu valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs.
Kur ņemt naudu?
Lai finansētu dāsno politiku, viens no Rīgas domes izaicinājumiem kopš krīzes un Ušakova nākšanas pie varas ir rūpēties par ienākumu plūsmu pilsētas kasē. 2009.gadā dome zaudēja ceturto daļu ieņēmumu un kopš tā laika nekad nav atgriezusies pirmskrīzes treknākā gada līmenī. Tāpēc ir jāizlīdzas ar tarifu celšanu, jāpārdod īpašumi un jāizdomā arī jaunas idejas, kā pievilināt pilsētā nodokļu maksātājus. Pēdējais Ušakova meistarstiķis ir Rīdzinieka kartes ieviešana 2013.gada nogalē, piedāvājot galvaspilsētā oficiāli deklarētajiem iedzīvotājiem atlaides sabiedriskajā transportā un pretī cerot uz jauniem nodokļu maksātājiem, kas papildinās budžetu. Grandiozais plāns īpaši ražīgs nav bijis – statistika rāda, ka 2014.gada jūlijā Rīgā deklarējušies nepilni 702 tūkstoši cilvēku jeb aptuveni 5,4 tūkstoši vairāk nekā iepriekšējā gadā. Neoficiāla informācija liecina, ka liela daļa jaunpienācēju nemaz nav nodokļu maksātāji, bet dome precīzu nodokļu ieguvumu no šīs akcijas nevar nosaukt.
Iespēju nopelnīt dome saskata arī īpašumu pārdošanā. Pērn vasarā jau tā karstās dienas vēl karstākas darīja domes lēmums pārdot Lucavsalas zemi. Kārdinošajā gabalā pašlaik saimnieko mazdārziņu cienītāji, ar kuriem līgumi noslēgti līdz 30.novembrim un kuri jau sacēla protesta vētru. Pērn oktobrī plānotā izsole nenotika, jo nepieteicās neviens tīkotājs. Šogad teritoriju liks zem āmura vēlreiz. 26,58 miljoni eiro – tāda ir summa, ko Ušakova dome cer saņemt, pārdodot 103 hektārus zemes. Īpašuma departamentā saka – pārdošana esot ekonomiski atbilstošākais risinājums, izvērtējot Rīgas finansiālās iespējas un pilsētas attīstības vadlīnijas. Ko investori tur darīs, par to dome nav īpaši norūpējusies.
Bez šīs zemes šogad plānots pārdot vairākus citus īpašumus, arī zemes pie lidostas Rīga, gabalus pilsētas centrā un arī nomaļākās vietās. Lai attīstītu teritoriju pie lidostas Rīga nepieciešami lieli ieguldījumi, tāpēc arī šajā gadījumā racionālāk esot zemi pārdot. Interese no uzņēmēju puses ir bijusi, bet ar sekmīgu izsoli process nav noslēdzies.
Februārī konkrēti datumi nolikti trīs izsolēm – vienā no tām pašvaldība cer nopelnīt 3,6 miljonus eiro, pārdodot jūgendstila mūra ēku un zemesgabalu Skolas ielā 32. Interese par grezno namu esot, bet vai pieteikušies pretendenti, sazvanītā izsoles rīkotāja klusē. Tas būs jau trešais mēģinājums māju izsolīt.
No 2010.gada sākuma līdz pērnā gada beigām dome piecos gados pieņēmusi 1076 lēmumus par nekustamo īpašumu pārdošanu. Ieņēmumi – 73,2 miljoni eiro. Vienlaikus dome uzsver, ka tikai 5% no kopējā lēmumu skaita pieņemti pēc pašvaldības pašas iniciatīvas, kliedējot domas par aktīvu mantas tirgošanu.
Lai gan vēl nesenajos komentāros par RS biļešu cenu celšanu mērs Ušakovs uzsvēra, ka pie vainas esot valsts atbalsta trūkums, šī loģika noteikti neattiecas uz Rīgas attīstību kopumā. Nenoliedzami svarīgākos investīciju projektus Rīgas dome ir īstenojusi nevis no saviem budžeta ieņēmumiem, bet no saņemtajiem valsts budžeta aizdevumiem, uzsver Finašu ministrijas pārstāve Komisare. Valsts ir nodrošinājusi iespēju Rīgas pašvaldībai saņemt lētus finanšu resursus, lai īstenotu investīciju projektus, tajā skaitā ES līdzfinansētos. Finanšu ministrija pastiprinātu uzmanību pievērsusi domes finanšu uzraudzībai, mudinot sakārtot darījumus.
Piemēram, Rīgas dome ir grozījusi noslēgtos līgumus sociālo māju būvniecības finansējumam, kas ir viens no lieliem investīciju projektiem galvaspilsētā. Mainot finansēšanas modeli un aizņemoties no valsts budžeta uz daudz izdevīgākiem nosacījumiem nekā paredzēja sākotnēji noslēgtie līgumi, ekonomija veidojas vairāku miljonu apmērā. Pērn decembrī galvaspilsētas saistību apjoms pret pamatbudžeta ieņēmumiem veidoja 12%. Taču paredzēts šīs proporcijas pieaugums nākamajos gados – līdz 12,42% šogad un pat 13,61% vidēji turpmākajos četros gados. Starp agrāk uzņemtajām saistībām, par kurām jāturpina maksāt, ir superdārgais Dienvidu tilts, automašīnu iegāde pašvaldības policijai, sociālās mājas.
Domes Finašu departaments, atskaitoties par aizvadīto gadu, runā pozitīvā tonī – pašvaldībai izdevies stabilizēt budžetu, ieņēmumiem palielinoties par 16,4 miljoniem eiro jeb 2,4% pret iepriekšējo gadu. Savukārt izdevumi sarukuši, tāpēc gada sākumā ieplānoto 57 miljonu deficītu izdevies nodeldēt līdz 30 miljoniem.
Taču Finašu ministrijā uz Rīgas domes naudas plūsmu skatās citādi. Pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, cik lieli līdzekļi nepieciešami to funkciju izpildei. Tas nozīmē, ka līdzekļi ne tikai jātērē, bet jārūpējas, lai manta netiktu izšķērdēta. «Izvērtējot Rīgas domes pēdējo gadu budžeta veidošanas politiku un saimniekošanas stilu, redzam – netiek sabalansēti pašvaldības ieņēmumi ar izdevumiem un iepriekšējo gadu naudas līdzekļu uzkrājumi ir būtiski samazinājušies,» saka Komisare. Tas, kas paliek nepateikts – cik drīz šī sistemātiskā Rīgas dzīvošana pāri saviem līdzekļiem būs jābeidz, jo kabata būs nevis pustukša, bet tukša.
Lielākie pārdošanas darījumi (virs 0,5 miljoniem eiro)
Rīgas domes noslēgtie īpašumu pārdošanas līgumi
Rīgas budžets (milj. eiro)
