Žurnāla rubrika: Svarīgi

Vai viņi var palikt amatos?

Posted on jūlijs 5, 2017 by - Tēma

NULL

Valsts prezidents un premjers nesniedz skaidru atbildi, vai amatos var palikt Rīdzenes sarunu dalībnieki. Saeimas priekšsēdētāja uzskata, ka viesnīcas numuriņos spriestais «neiederas ētikas un godprātības laukā», bet ģenerālprokuroram daļa publiskoto sarunu esot… pilnīgs jaunums!

911 – tas nav Porsche modelis vai glābšanas dienesta telefons, bet gan «oligarhu lietas» kriminālprocesa pēdējie trīs cipari. Šādi KNAB jaunais šefs Jēkabs Straume vēlas saukt pērn izbeigto lietu, «lai vienkāršāk būtu atcerēties». Aizmirst gan šo lietu tik drīz nevarēs. Ir publiskotās viesnīcā Rīdzene notikušās sarunas atklāj, kā oligarhi būvējuši biznesu, kas viņiem it kā nemaz nepieder, kaluši plānus uzņēmumu privatizēšanai, paklausīgu amatpersonu bīdīšanai un mediju pakļaušanai. Tiesībsargi nekādus noziegumus nekonstatēja un pērn lietu izbeidza. Tagad pēc publikācijām ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un KNAB amatpersonas apgalvo, ka žurnālā Ir izlasījuši jaunu, viņiem līdz šim nezināmu informāciju. Proti, daļa publiskoto sarunu palikušas operatīvās izpētes ietvaros un nav pievienotas krimināllietas materiāliem. Tās esot valsts noslēpums, tāpēc sākta pārbaude par iespējamu valsts noslēpuma noplūdi, savukārt pamatu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Ir publiskotajās sarunās korucijas apkarotāji joprojām nav saskatījuši. Kāda ir valsts amatpersonu reakcija uz publiskotajām sarunām?

Lembergs: nauda nesmird

Propagandiste un prostitūta – Ventspils mērs Aivars Lembergs vairākkārt nikni noskalda divarpus minūtes ilgajā sarunā. Tieši tik laika viņam vajag, lai ņipriem solīšiem nokāptu no trešā stāva Saeimas frakciju ēkā un aizkļūtu līdz glaunam dienesta auto ar šoferi. Uz aicinājumu sniegt interviju Ir viņš kopš Rīdzenes sarunu publiskošanas tā arī nav atsaucies. «Jūs kā tāda politiska prostitūta,» viņš paziņo tā vietā, lai atbildētu uz konkrētiem jautājumiem. Smagos noziegumos apsūdzētais politiķis nupat Saeimā iznācis no ZZS valdes sēdes, kur skaļi – tā, ka dzirdams gaitenī aiz frakcijas durvīm – pamācījis premjeru Māri Kučinski, ministrus un valdes locekļus, kas un kā darāms valsts attīstībai būtiskos jautājumos. Taču varu politikā viņš savam labumam neizmantojot. «Es neizmantoju personīgajam labumam,» īsajā sarunā atbild Lembergs. 

Šis arī ir vienīgais jautājums, uz kuru viņš atbild. «Man kauns, kauns uz jums skatīties! Jauna sieviete un kā prostitūta esat pārdevusies maniem politiskajiem pretiniekiem. Bet nauda nesmird – ar to visus apsveicu!» Ventspils mērs paziņo, pirms iekāpj auto un aizver durvis.

Nepatika jaušama arī cita Rīdzenes sarunu varoņa teiktajā. «Visas tās sarunas un viss tas netīrais publiskojums – es domāju, ka tas nav labākās žurnālistikas piemērs,» uzskata Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Viņam esot «ļoti nepatīkami to visu atcerēties». Paša rupjības sarunās viņam liekoties «dīvainas un man neraksturīgas», taču viņš teikto neizslēdz. «Es neko nenoliedzu, jo es nevaru noliegt pašu galveno apsūdzības faktu, ka es tādās sarunās esmu bijis, kas pats par sevi jau nav nekas slikts,» saka Urbanovičs, bet uzsver, ka nav bijis klāt «nekādā valsts nozagšanā». «Es nezinu, par ko jūs tagad runājat. Ja kāds ko ir zadzis, lūdzu runājiet ar viņu. Svarīgākās lietas – par visām tām politiskām lietām – tie jau nav mani temati, tie ir citi – lielie puiši.» 

Savukārt kuluāru sarunas esot neatņemama politikas sastāvdaļa. Urbanoviča ieskatā – 2010. gada pavasarī ar Aivaru Lembergu un Aināru Šleseru panāktā vienošanās kopīgiem mērķiem radīt problēmas ZZS un Vienotības valdībai, lai pēc vēlēšanām veidotu savu koalīciju, neesot nekāda vienošanās, bijusi tikai «runāšana par un apkārt».

Daudz nerunīgāki par Urbanoviču ir virkne citu Rīdzenes varoņu. Rīgas vicemērs Andris Ameriks publiski sarunas nodēvējis par Andersena jaunajām pasakām, melu un patiesības kompilāciju, taču uz Ir jautājumiem atbildēt atteicās. Uz lūgumu paust viedokli atsūtīja tikai īsziņu: «Prokuratūra oligarhu lietu ir izbeigusi. Man nav, ko komentēt. Ameriks.»

Tikpat nerunīgs izrādījās arī cits sarunu dalībnieks, Lattelecom šefs Juris Gulbis. Ir vēlējās noskaidrot, vai Rīdzenē kaltie plāni «savākt Lattelecom» vēl ir spēkā, taču Gulbis neatsaucās klātienes intervijai. Arī rakstiski atbildēt uz šo un citiem jautājumiem valstij piederošā uzņēmuma vadītājs atteicās. «Ņemot vērā, ka ar jūsu jautājumiem saistītajās žurnāla Ir publikācijās, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, iespējams, ir izmantoti kriminālprocesa materiāli, neuzskatām par iespēju sniegt jebkādus komentārus šajā sakarā,» informēja Lattelecom sabiedrisko attiecību speciāliste.

Nerunīgs par Rīdzenē sarunāto ir arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kas Rīdzenes sarunās stāsta par nedeklarētu zemes īpašumu ostā. «Par šo tēmu runāšu pēc tiesībsargājošo institūciju atzinuma. Līdz tam nesniegšu nekādus komentārus,» atrakstīja Dūklavs.

Savukārt aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks atzīst dalību sarunās, taču neko sliktu tur nesakata. «Es jau tur neko… Nekas slikts tur nav bijis, tas viss KNAB izrunāts, liecināju daudzkārt, un man pat nav, ko slēpt tur,» saka Silenieks. 

Ne Silenieka pārstāvētā Zaļā partija, ne LZS, kuras biedrs ir Dūklavs, šobrīd nav izskatījusi jautājumu par Rīdzenes varoņu iespējām joprojām ieņemt valsts amatus. «Ja viņi to ir teikuši, tas lai paliek uz šo cilvēku sirdsapziņas,» saka ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš atzīmē, ka Lembergs nāk uz valdes sēdēm, izsaka savu viedokli, «bet vai visi pēc tam pilda un klausa? Nu, nav tā!» No sarunām arī redzams, ka Brigmanis pats neesot tas paklausīgākais. Ja arī kāds esot runājis par ZZS koalīciju ar Saskaņu, tad, «kamēr es būšu frakcijā un frakcijas vadītājs, es nekad nepiekritīšu ar Saskaņu valdību veidot, nu, nebūs tas!» 

Brigmanis pēc Rīdzenes sarunu publiskošanas esot aprunājies ar savu vietnieku Dūklavu. «Viņš pie visiem, kas nu viņam ir svēts, teica, ka viņam nav nekāda sakara ar šiem viņam piesauktajiem īpašumiem,» saka Brigmanis. Tā kā «mēs dzīvojam tomēr tiesiskā valstī», šobrīd būtu jāsagaida tiesībsargu atzinums par sarunu autentiskumu un turpmāko rīcību. «Man nav pamata jums neticēt, cienu jūs kā žurnālisti, un vienmēr koleģiāli mēs esam bijuši, bet nu tomēr ir zināma kārtība, kā cilvēku par kaut kādiem jautājumiem saukt pie atbildības,» pauda Brigmanis.

Kritiku par Ir darbu pauž arī Latvijas Televīzija, pārmetot neprofesionalitāti, jo rakstā Preses kastrēšana publiskotais sarunu saturs met šaubu ēnu uz LTV žurnālistu darbu, taču sarunās pieminēto žurnālistu viedoklis nav noskaidrots. LTV viedoklis pilnā apjomā lasāms Ir portālā.

Likumsargi meklēs noplūdi

Tikmēr ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un KNAB amatpersonu publiski paustais nesola ātras atbildes šajā lietā. Kalnmeiers pagājušajā nedēļā intervijā LTV pavēstīja, ka daļa Ir publiskoto Rīdzenes sarunu vispār neesot bijušas prokuratūras rīcībā. «Vismaz, kā man ir apliecinājis uzraugošais prokurors, nekad šādi jautājumi nav tikuši virzīti uz prokuratūru izskatīšanai. Tātad šī izmeklēšana apstājusies KNAB – kādu iemeslu pēc, es nevaru uz to atbildēt,» pauda Kalnmeiers. 

Tas gan ir pretrunā ar ilggadējās KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes pausto. «Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un daži prokurori bija iepazinušies ar operatīvo lietu. Par to liecina viņu paraksti. Līdz ar to, sakot, ka viņam nekas nav zināms, ģenerālprokurors mēģina izvairīties no atbildības,» komentē Strīķe, kas oligarhu lietas gaitā KNAB atbildēja par korupcijas apkarošanas bloku, līdz tika atlaista.

Atsevišķas publiskotās sarunas bijušas jaunums arī lietas izmeklētājai Ilzei Kivleniecei, viņa apliecināja preses konferencē pirmdien. Piemēram, tas attiecoties uz Dūklava zemes epizodi.  KNAB šobrīd pārbauda, vai Ir publicētās sarunas ir biroja operatīvās izstrādes lietas materiālos, kas atbilstoši likumam uzskatāmi par valsts noslēpumu. 

No amatpersonu teiktā noprotams, ka tiesībsargi šobrīd strādā divos virzienos – mēģina noskaidrot, vai ir notikusi valsts noslēpuma noplūde, un pārbauda KNAB rīcībā esošos materiālus, vai tajos tomēr nav saskatāmas iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmes. Tajā, kas līdz šim Ir publicēts, «nav acīmredzamu pazīmju, ka ir notikušas noziedzīgas darbības», pauda KNAB vadītājs Straume. Iepriekš viņš bija atzinis par pamatotu KNAB un prokuratūras lēmumu par izmeklēšanas izbeigšanu.

Likumsargu grūtības atbildēt uz būtiskiem jautājumiem par šo lietu raisījušas arī politiķu interesi Saeimā veidot jaunu parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Tās izveidi rosina Vienotība un atbalsta NA politiķi, savukārt ZZS solās nelikt šķēršļus. Lielākā opozīcijā esošā partija Saskaņa to vērtē kā «krimināla pārkāpuma (sarunu nopludināšanas) ekspluatāciju ar lielu, lielu ēnu ētikas ziņā», pauda Urbanovičs.

Valstsvīri izvairās

Ko par publiskoto sarunu saturu saka valsts augstākās amatpersonas? Vai pie koalīcijas galda joprojām ir vieta Lembergam un Dūklavam? Vai Lattelecom vadība joprojām jāuztic Šlesera sarunu biedram Jurim Gulbim? Atbildes ir izvairīgas.

«Ministru prezidents ir lasījis žurnāla Ir publiskotās Rīdzenes sarunas. Pirmām kārtām šis materiāls jāvērtē tiesībsargājošajām iestādēm un šajā kontekstā jānorāda, ka KNAB jau ir paziņojis par sarunu autentiskuma pārbaudes uzsākšanu,» atbild premjera Māra Kučinska preses sekretārs. Par Lembergu, Dūklavu un Gulbi premjers atbildes pēc būtības nesniedz vispār. 

Līdzīgi arī Raimonds Vējonis pēc būtības neatbild uz Ir jautājumu, vai publiskotās sarunas mainījušas paša attieksmi pret Lembergu – vai viņš joprojām ir gaidīts viesis Rīgas pilī? Valsts prezidents arī nekomentē to, vai amatā var palikt Dūklavs un Gulbis. «Sarunu dalībnieku attieksme ir nepieņemama un liek uzdot būtiskus jautājumus. Tie ir jautājumi par cieņu pret savu valsti un Latvijas iedzīvotājiem,» teikts prezidenta preses dienesta rakstiskās atbildēs. Vējonis uzskata, ka tiesībsargājošajām iestādēm jāvieš skaidrība par šo notikumu ietekmi uz procesiem valstī – ja tiks konstatētas krimināli sodāmas darbības, vainīgie jāsauc pie atbildības. Sabiedrībai jābūt pārliecībai par tiesībsargājošo iestāžu profesionalitāti, tāpēc jāstiprina to kapacitāte, un Vējonis jau esot lūdzis tam piešķirt papildu valsts budžeta līdzekļus. 

Tāpat prezidents aicina Ir publiskot visus Rīdzenes sarunu ierakstus, lai «no dienas kārtības noņemtu jautājumu par to autentiskumu». Jāpiebilst, ka Ir jau atkārtoti apliecinājis – pirms publiskošanas redakcija pārliecinājās par sarunu autentiskumu. «Sarunas ir godprātīgi un patiesi atspoguļotas – dalībnieki ir teikuši katru publicēto vārdu,» komentē Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Vienīgi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) savu viedokli pauž daudz stingrāk. Publiskotajām sarunām «jāmaina vēlētāju attieksme pret korupciju, naudas pārmērīgo lomu politikā, politikas pirkšanu, valsts izzagšanu, oligarhiem». Mūrnieces ieskatā politiskajai videi ir jāattīrās, bet, «ja nemainīsies sabiedrības attieksme, tad lielāku pārmaiņu nebūs». Saeimas priekšsēdētāja arī atzīmē, ka publiskotās sarunas radījušas jautājumus, uz kuriem šobrīd nav atbilžu. «Ja šīs sarunas ir autentiskas, vai tās nonākušas izmeklēšanas rīcībā? Ja kāds tās ir «pieturējis», tad – kurā iestādē, kura amatpersona? Kā interesēs?» Viņa gaida atbildes no jaunā KNAB vadītāja. «Šobrīd svarīgākais uzdevums – noskaidrot ierakstu izcelsmi, operatīvo darbību norisi un izmeklētāju rīcību. No tā varētu izrietēt arī KNAB un Ģenerālprokuratūras darbības vērtējums.» 

Mūrniece arī atklāja, ka ir rosinājusi sasaukt Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdi. «Politiķiem, protams, ir tiesības uz savstarpējām sarunām, taču jebkuras valsts amatpersonas rīcības kritērijs ir valsts intereses un godprātība. Publikācijās atspoguļota amatpersonu rīcība, kas vairs neiederas ētikas un godprātības laukā, bet varētu būt likuma pārkāpumi,» pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Aivars Lembergs

Amats: Ventspils domes priekšsēdētājs, kā ZZS pārstāvis piedalās valdības koalīcijas sanāksmēs

Rīdzenes sarunās: pieprasījis valsts un pašvaldību uzņēmumiem – airBaltic, Rīgas brīvostai, Parex – slēgt reklāmas līgumus ar izdevniecību Mediju nams, parādās kā slēpts iespējamais īpašnieks Rīgas Tirdzniecības ostā, Dienā. Ar Šleseru apspriež, kā ielikt savu Valsts prezidentu, panākt kontroli sabiedriskajos medijos un vājināt valdību, kurā ZZS ir koalīcijas partneri. Klāsta, kā par «zināmu budžetiņu» kopā ar Andri Šķēli panākuši Gunta Ulmaņa atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā. Šlesers stāsta, ka «Aivars iedeva pa rīkli ģenerālprokuroram», panākot Jāņa Maizīša nepārvēlēšanu. Lembergs sarunās rupji lamājas.

Tagad: noliedz nedeklarētu īpašumu esamību, par publicētajiem citātiem paziņojis, ka tās ir «apzināti, melīgi sagrozīti, tai skaitā izdaiļoti ar spēcīgiem palīgvārdiem».

Andris Ameriks

Amati: Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs

Rīdzenes sarunās:: kā Aināra Šlesera pēctecis Rīgas domē iesaistās sarunās par Rīgas Tirdzniecības ostu, biznesa interešu virzīšanu domes institūcijās un piekrīt Aivara Lemberga prasībām par ostas naudas piešķiršanu Mediju namam.

Tagad: sarunas nodēvējis par Andersena pasakām, patiesības un melu kompilāciju. Uz Ir jautājumiem nevēlas atbildēt.

Viesturs Silenieks

Amats: Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

Rīdzenes sarunās:kā valsts pārstāvis Rīgas brīvostas valdē atbalstījis Amerika ievēlēšanu par priekšsēdētāju pēc tam, kad ar ZZS apvienības līderi Lembergu un Šleseru bija saskaņots, ko Lembergs iegūs par Amerika atbalstīšanu.

Tagad: nenoliedz sarunu saturu, taču nesaskata tajās neko sliktu, jo izmeklēšanā nav atklāti nekādi noziegumi.

Jānis Dūklavs

Amats: zemkopības ministrs

Rīdzenes sarunās: lūdz Aināra Šlesera kā brīvostas valdes priekšsēdētāja palīdzību par «15 ļimončikiem» pārdot privātu zemes gabalu ostā, kas «zem svešām famīlijām» piederot vairākiem kompanjoniem, tajā skaitā viņam – 10%.

Tagad: noliedz zemes īpašumu ostā, Rīdzenes sarunas nodēvējis par privātu pļāpāšanu.

Jānis Urbanovičs

Amats: Saeimas deputāts

Rīdzenes sarunās: kopā ar Lembergu un Šleseru vienojas par saskaņotu darbību alternatīvo koalīciju Saeimā, rupji izsakās par kolēģi parlamentā.

Tagad: nenoliedz sarunu faktu, taču konkrēto sarunu neatceras. Atvainojies par rupjību.

Juris Gulbis

Amats: Lattelecom valdes priekšsēdētājs

Rīdzenes sarunās:  piekrīt Aināra Šlesera uzdevumam izstrādāt plānu, kā Rīgā apsaimniekot IT jomu, piekrīt slēgt reklāmas līgumus ar Dienu, jo tā pēc īpašnieku maiņas «vairs nekādas maucības neraksta».

Tagad: komentārus nesniedz.

Ir jautā sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem – kādi ir secinājumi pēc oligarhu sarunu izlasīšanas, un kam jānotiek tālāk?

Andris Ambainis, zinātnieks
Brīvās preses vērtība
Baisi lasīt, kā politikas aizkulisēs tiek runāts par «varas vertikāles» izveidošanu un politikas ietekmētāji skatās uz Krieviju kā paraugu. Ir ziņās vērots, kā citās valstīs (piemēram, Turcijā vai Ungārijā) izzūd brīva prese un demokrātiskās institūcijas. Lasot šīs sarunas, liekas, ka neesam bijuši tālu no līdzīgas situācijas.

Ir divi atbildības veidi: likuma priekšā un politiskā atbildība. Par pirmo – jāprasa, lai tiesībsargājošās institūcijas to vēlreiz izvērtē. Par otro – šiem manipulatoriem un tiem, kas darbojušies viņu interesēs, nevajadzētu būt daļai no politikas. Atcerēsimies to gan nākamajās vēlēšanās, gan jebkurā citā situācijā. Un vēl atcerēsimies, ka brīva prese ir vērtība, un atbalstīsim to.

Anna Žīgure, rakstniece
Nožēlojamo pjedestāls
No 2006. gada pavasara, kad sabiedrību satrieca atšifrētās slepenās sarunas Jūrmalgeitā, līdz šai vasarai, kad atklājās viesnīcā Rīdzene runātais, pagājuši 11 gadi. Vai morālā jomā ir kas mainījies?

Daļa no sarunu dalībniekiem ir tie paši, bet iesaistīto personu loks daudz plašāks, laupījuma apmēri vienkāršo pilsoņu acīs šķiet astronomiski. Toreiz bija runa par salīdzinājumā smieklīgu summu – 20 tūkstošiem eiro. Līdz ar sabiedrībai nozagtās naudas apjomu vareni pieaugusi arī lamuvārdu dažādība un sulīgums.

Ja vēlētāji savā, savu bērnu un valsts izdzīvošanas vārdā nepieprasīs, lai valsts zagšana izbeigtos, tā turpināsies vēl nekaunīgāk, gudrāk un viltīgāk. Viss turpināsies tik ilgi, kamēr daļa vēlētāju šādus – patiesībā nožēlojamus un nicināmus – cilvēkus cels uz pjedestāla. Kamēr ar apbrīnu uzlūkos pašiem nozagtās naudas varu un jūsmos par darboņu izveicību, kā rezultātā noausti sadarbības tīkli, kas acīmredzot caurauž ne vienu vien valsts struktūru. Valsts un līdz ar to visas sabiedrības līdzekļu nozagšana ir tiešā sakarā ar ārstu, medicīnas māsu, sanitāru, policistu, ugunsdzēsēju, skolotāju, bērnudārzu audzinātāju un neskaitāmu citu strādājošo zemajām algām. Tā ir vistiešākajā sakarā ar pensijām, no kurām nevar izdzīvot, ar nožēlojamo materiālo eksistenci un arī, protams, ar tiem simtiem tūkstošiem cilvēku, kuri Latviju pametuši, lai dzīvotu cilvēku cienīgu dzīvi.

Viesturs Kairišs, režisors 
«Varenā Latvija» jeb elle
Sajūta briesmīga. Daži cilvēki grib piespiest tevi pamest šo valsti, sistemātiski tev to atņemot. Diezin vai Latvijas simtgades svinību skurbulis man aizskalos šo žultaino triecienu. Es aicinu nesamierināties.

Latvijas vara tiek mērķtiecīgi atņemta Latvijas tautai. Satversme ir piesmieta. Demokrātija tiek iznīcināta. Cinisma mērogs ir tik neaptverams, ka zūd spējas to kritiski analizēt.

Valsts prezidents un Ministru prezidents ar saviem komentāriem faktiski atbalsta šāda veida lietvedību. Drošības iestādes un prokuratūra nesaskata pārkāpumus. Liela daļa mediju politiskajā prostitūcijā neredz profesijas nodevības pazīmes. Izklausās pēc elles.

Es aicinu nesamierināties.

Tā ir politiskā krīze, totāla uzticības krīze. Tagad ir pilnīgi skaidrs, kāpēc ar demokrātiskiem līdzekļiem, to skaitā vēlēšanām, neesam varējuši valsti ietekmēt. Jo vēlēšanas tiek izkropļotas ar uzpirktiem medijiem, zagļus nevar iesēdināt cietumā, jo paši zagļi ieceļ sev paklausīgus prokurorus. Vai tiešām mums atliek tikai noskatīties un noplātīt rokas?

Aicinu atcerēties, ka nesen Latvijā bija izveidojusies pilsoniskā sabiedrība, kas spēja ar savu kulturālu spiedienu panākt izmaiņas. Kāpēc tūkstošiem cilvēku nav uz ielas piketos? Ir taču skaidrs, ka vēl mirklis un demokrātiskā Latvijas valsts mums tiks atņemta pilnībā. Šis reakcionārais autoritārisms, kas sapņo šeit izveidot Putina Krievijas sistēmu (vai ir jau izveidojis), ir jāaptur. Cilvēkiem jāiet pie prezidenta pils un jāuzdod jaukajam Vējonim nepatīkami jautājumi. Piemēram, vai viņa ievēlēšanas vienīgais mērķis ir vajadzības gadījumā piesegt mazo Kurzemes hercogu? Un vai šī ir tā stunda X, kad viņam tas jādara? Lemberga vēlētājiem man, protams, jautājumu nav. Jūs vienkārši esat Latvijas traģēdija. Jūs ar savu aklumu terorizējat visu valsti.

Domāju, ka vienīgā iespējamā adekvātā rīcība Saeimā – Vienotībai un NA jāpārtrauc koalīcija ar ZZS. Mazākuma valdība gadu pirms vēlēšanām būtu mazākā iespējamā katastrofa.

Bet laikam kontrole pār sabiedrību jau ir tik liela, ka protesti nav iespējami. Latvijas miermīlīgais Maidans ir nolaupīts, pilsoņiem atliek tikai kļūt par skrūvītēm Lemberga/Šlesera/Šķēles mehānismā.

Pilsoniskais pazemojums ir grandiozs.

Sēdies — divi!

Posted on jūlijs 5, 2017 by - Analīze

Centralizētajā matemātikas eksāmenā skolēniem jauns antirekords – tik zems vidējais vērtējums nav bijis vēl nekad

Apmēram puse mūsu skolēnu faktiski ir nesekmīgi – tā centralizētā matemātikas eksāmena rezultātus šogad komentē izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Aina ir tiešām drūma, jo vidusskolēnu vidējais sniegums pārbaudes darbā ir tikai 34,9%. No 13 335 jauniešiem, kas šogad kārtoja matemātikas eksāmenu, 219 nespēja sasniegt pat minimālos 5% punktu, bet katrs desmitais nespēja pārrāpties 10% robežai.

Un viss par spīti tam, ka Valsts izglītības satura centra (VISC) darba grupa, kas veido eksāmena saturu, pievērš īpašu uzmanību, lai eksāmena darbā iekļautu uzdevumus ar dažādām grūtības pakāpēm. «5-10 uzdevumus var saskaitīt tādus, kas vienkārši jāvar,» satraukumu par vidusskolēnu zemo sniegumu pauž VISC vecākais referents, matemātikas speciālists Jānis Vilciņš.

Jau kopš 2011. gada matemātikas centralizētajos eksāmenos tiek iekļauti loģiskās domāšanas uzdevumi, kas mēra domāšanas prasmes, jauniešu rīcībspēju jaunās situācijās. Īpašas grūtības tie skolēniem raisīja pērn, kad vidējais vērtējums saruka līdz 36% no 44% vēl gadu iepriekš. Lai gan eksāmena sarežģītība šogad bijusi līdzīga kā pērn, strauji sarukusi jauniešu spēja tikt galā arī ar tādiem uzdevumiem, kuros tiek pārbaudīta zināšanu un prasmju lietošana standartsituācijās – vienādojumu risināšanā, funkciju zīmēšanā. Tas norāda uz pamatprasmju kritumu un grūtībām mācību procesā integrēt vienlaikus gan loģiskās domāšanas, gan matemātikas tehnikas prasmes, skaidro Vilciņš.

Vidusskolas jēga?

Viszemākie vērtējumi matemātikas eksāmenā bijuši vakarskolu audzēkņiem (17,8%), tiem uz papēžiem min jaunieši no tehnikumiem un profesionālajām skolām (19,6%). «Šiem skolēniem lielas problēmas sagādā, piemēram, kvadrātvienādojumu atrisināšana – tas ir pamatskolas saturs, [tātad] pa trim vidusskolas gadiem viņiem nav radusies nekāda pievienotā vērtība,» problēmu iezīmē Vilciņš.

Dati patiešām ir satraucoši. Cēsu Profesionālajā vidusskolā izkritusi piektā daļa eksāmenu kārtojušo jeb deviņi skolēni, Daugavpils Būvniecības tehnikumā – 14% (8), Smiltenes Tehnikumā 11% (10), Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā 11% (30).

«Pie mums sanāk bērni ar dažādiem izglītības līmeņiem, no dažādiem sociālajiem slāņiem. Kad desmitajā klasē uzņemtajiem rudenī dodam diagnosticējošo darbu par 9. klases kursu, sekmes ir pavisam sliktas – 1, 2, 3, reti kuram varam runāt par 4 vai 5,» skaidro Daugavpils Būvniecības tehnikuma mācību darba organizatore Gunta Šukurova. Lielai daļai mācību problēmas sākušās jau pamatskolā, bet skolotāji liecībās «izvilkuši» sekmīgas atzīmes, kas patiesībā nemaz nepienāktos, secina Šukurova. Līdzīgu situāciju iezīmē arī citas profesionālās skolas.

Par rezultātiem nepatīkami pārsteigts arī Cēsu Profesionālās vidusskolas direktors Guntars Zvejnieks. 20% no eksāmena kārtotājiem nespēja sasniegt minimālos 5% punktu, bet vairāk nekā pusi spējis savākt tikai viens no 46 jauniešiem. Zvejnieks norāda, ka šā gada eksāmena licējiem bijušas īpaši zemas matemātikas zināšanas, jau iestājoties vidusskolā, – parasti vidējā atzīme uzņemtajiem jauniešiem esot ap 5, šiem tā bijusi vidēji par balli zemāka.

Profesionālo skolu pedagogi ir noraizējušies. Stereotips, ka tehnikumos jāstājas tiem, kam grūti sokas mācībās, neļauj izkāpt no «vāveres riteņa». «Kā pārliecināt, ka skolēni pēc šīs skolas var kļūt arī par uzņēmējiem, nevis tikai rūpnīcas strādniekiem?» retoriski vaicā Zvejnieks.

Sliktākās priekšzināšanas un uz pusi mazāks matemātikas stundu skaits nekā vispārizglītojošajās skolās rada apstākļus, kuros profesionālo skolu audzēkņiem ir krietni vājāki panākumi matemātikā, taču eksāmens jākārto viens gan tehnikuma audzēknim, kas mācās matemātiku 2-3 stundas nedēļā, gan ģimnāzistam, kura stundu sarakstā mēdz būt pat astoņas matemātikas nedēļā. Visi uzrunātie tehnikumu pārstāvji ir vienprātīgi – jāatrod veids, kā diferencēt šo pārbaudījumu.

Sarežģītāki eksāmeni spējīgākiem bērniem ļautu pierādīt savas zināšanas arī matemātiskajā analīzē. Tās trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas centralizēto eksāmenu rezultāti netiek atzīti tādās prestižās augstskolās kā Kembridža un Oksforda. Lai šajās universitātēs iestātos, Latvijas skolu absolventiem atšķirībā, piemēram, no igauņiem un lietuviešiem, jākārto īpaši iestājeksāmeni.

Motivācijas trūkums un noslāņošanās, sekmīgākajiem skolēniem aizejot uz «labajām» skolām – uz šādām problēmām norāda tehnisko skolu direktori. Par vienaldzīgu attieksmi liecina arī fakts, ka daudzi skolēni matemātikas eksāmenā izpildījuši tikai pirmo – testa – daļu. Pārējās divās nodevuši tukšas lapas, cerot, ka vajadzīgos 5% punktu izdosies savākt. VISC nav apkopojis, cik daudz ir šādu jauniešu, bet tādu nav mazums, norāda Vilciņš.

Plaisa Rīgā

Rīgas skolēnu sniegums eksāmenā ir vidēji par 3% labāks nekā citās pilsētās un par 9% labāks nekā laukos. Galvaspilsētā skolēni vidēji savākuši 37%, taču atklājas būtiska plaisa skolu vidū. Puse Rīgas skolu nav spējušas aizsniegties līdz pilsētas vidējam rādītājam. Starp tām tehnikumi, profesionālās skolas un koledžas veido tikai ceturto daļu, bet trešdaļa no visām ir mazākumtautību skolas, kurās mācības notiek krievu valodā. Sešpadsmit krievvalodīgajās skolās, kurās kopā matemātikas eksāmenu kārtojuši 332 bērni, tikai 17% jeb 57 skolēni spējuši savākt vairāk nekā pusi no maksimālā punktu skaita, bet 59% skolēnu nav spējuši izpildīt pat trešdaļu no visiem uzdevumiem.

Tas gan nenozīmē, ka visas mazākumtautību skolas eksāmenos rādījušas sliktus rezultātus. Kamēr Rīgas 29. vidusskola Mežaparkā vidēji savākusi 8,89% punktu un 46. vidusskola Vecmīlgrāvī 14,54%, 22. vidusskola centrā un 34. vidusskola Zasulaukā spējušas iekļūt spējīgāko skolu topā visas Latvijas konkurencē, savācot attiecīgi 65% un 64% no maksimālā punktu skaita. Rīga ir kontrastu pilsēta – izcilajām skolām līdzās ir vājas un nelielas, turklāt gandrīz trešajā daļā no tām eksāmenu kārtojuši mazāk nekā 20 jaunieši.

Gan 29., gan 44. vidusskola bija starp vairākām, kuras kā vājas Rīgas kartē bija iezīmējusi ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā darba grupa, kas pēc Izglītības ministrijas pasūtījuma pēta skolu tīkla efektivitāti. Pētījums tika balstīts iepriekšējo eksāmenu rezultātos, un pēc tā starpziņojuma publicēšanas šajā pavasarī Rīgas mērs Nils Ušakovs reaģēja asi, kritizējot, ka tas esot ne tikai «neprofesionāls, bet pēc būtības ir viltojums un krāpšana».

Politisko atkritumu kaudzē

Posted on jūlijs 5, 2017 by - Pusdienās

Drošības jautājumi skar visu tautsaimniecību, uzskata Viesturs Silenieks, kas pēc ilgas darbošanās Rīgas brīvostā kļuvis par Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru

Uz Garāžas bāru Vecrīgā jaunais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks atbrauc ar kravas divriteni, kādi esot katrai otrajai ģimenei Dānijā. Taču tērpies trīsdaļīgā uzvalkā un ar tauriņu pie balta krekla. Apvaicājos, vai viņš ierosinās veidot velosipēdistu vienības Nacionālajos bruņotajos spēkos, līdzīgi kā savulaik ministrs Vinets Veldre no Tautas partijas bija gribējis veidot zirgu rotu. 

Par velosipēdiem Silenieks, kam tas ir gan vaļasprieks, gan sabiedriska aizraušanās, gatavs runāt daudz un nopietni. Taču viņš labprāt runā arī par jebko citu, ne par vienu jautājumu neapvainojas un cenšas neaizvainot nevienu, pat ne skandalozākos politikas virtuves spēlētājus. Par aktuālāko – Ir publicētajām oligarhu sarunām – raiti atbild, ka neesot tās lasījis. Bet, taujāts par konkrētām epizodēm, kurās pats ir pieminēts vai piedalījies, atbild ar pēdējā laika standarta skaidrojumu – ka cilvēki privāti varot runāt jebko, bet izmeklēšanā nav pierādīts, ka viņi būtu rīkojušies tā, kā runājuši KNAB ierakstos.

Aizrādu, ka viņa gadījumā rīcība bijusi tieši tāda, par kādu 2010. gada rudenī runāts viesnīcā Rīdzene – ka viņš balsos par Andra Amerika ievēlēšanu Rīgas brīvostas valdē, bet apmaiņā pret to brīvosta slēgs reklāmas līgumu ar Mediju namu, kā prasīja Aivars Lembergs. Silenieks skaidro: «Es parasti uzdodu sev jautājumu – a kas Latvijai no tā?» Par Ameriku balsojis, jo «viņš ir vispieredzējušākais, zinošākais profesionālis».

Silenieks labprāt runā par zaļo domāšanu. Tāpēc jau sarunas beigās pavaicāju, vai arī uz Latvijas politisko vidi var attiecināt viņa mājaslapā rakstīto: «Smirdīgi atkritumu kalni, kuriem tekot cauri, lietus ūdens iesūcas gruntsūdeņos, ko mēs dzeram.» Viņš atbild nešaubīdamies: «Mierīgi. Jā, tas tā ir. Tas nav zaļi.» Un smiedamies precizē, ka atkritumi varot būt dažādi – vieni ir bīstami, citi nav.

Pie kuriem atkritumiem ir viņš pats? «Es ieskaitu sevi atkritumos, kurus vēl var izmantot kā resursu.» «Jo man vēl ir sapnis par valsti, idejas, pārliecība. Tas nozīmē, ka tas ir atkritums, kuru sadedzinot, var iegūt siltumu un enerģiju.» Bet esot arī toksiski un radioaktīvi atkritumi, kuri būtu «jānoglabā dziļi mucās Gardenē» līdz laikam, kad nākamās paaudzes izdomās, ko ar tiem darīt.

Taču viņš izvairās šķirot, kuros atkritumos būtu ZZS apvienībā tik ietekmīgais Lembergs. «Es par citiem neteikšu. Cilvēki, pat ja viņus ievietotu tajos pašos atkritumos, kur es esmu, vienalga var apvainoties un nesaprast šo pārnesto nozīmi.» Bet «zaļie zemnieki mutē skatījušies Lembergam nav nekad», viņš paziņo un atgādina par vairākiem paša publiskiem konfliktiem ar Lembergu – gan «par NATO čurātājiem Ventspilī», kad Lembergs 2014. gadā nodēvēja NATO karavīrus par «okupantiem», gan par Raimondu Vējoni kā Zaļās partijas kandidātu Valsts prezidenta amatam.

Silenieks neņemas minēt, kāpēc aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzaicinājis tieši viņu nākt uz ministriju, kad Andrejs Panteļējevs pēc trim gadiem amatā izlēmis aiziet, kas ministram esot liels zaudējums, jo «Andrejs parlamentārā sekretāra funkcijas esot pildījis izcili». «Bergmanis man piedāvāja, teica – man vajag tavu palīdzību. Un viss.» Savukārt viņam bijusi izvēle – ja «miera laikā» atteiktu aizsardzības ministram, «ko tad darīšu krīzes situācijā?».

Vaicāts, vai 15 gadi Rīgas brīvostas pārvaldē ir labākā kvalifikācija jaunajam amatam, Silenieks skaidro, ka ir bijis gan zaļo zemnieku premjerministra Induļa Emša biroja vadītājs 2004. gadā, gan triju Saeimas priekšsēdētāju padomnieks, gan ZZS Saeimas frakcijas konsultants, un šajos darbos aizsardzības un drošības jautājumi «pastarpinātā veidā visur klāt ir bijuši – horizontā, pa perimetru», turklāt tie «mēdz skart visas tautsaimniecības jomas». Parlamentārā sekretāra pienākumi esot «izdzīt ministrijas intereses Saeimā», bet tur viņš nezinot nevienu, ar kuru viņam būtu sliktas attiecības – «es ar visiem cilvēcīgi runāju neatkarīgi no tā, no kuras frakcijas viņš būtu».

Tik cilvēcīgi, ka vienīgais no «latvisko partiju» politiķiem pirms šovasar notikušajām pašvaldību vēlēšanām neizslēdza sadarbību ar Saskaņu Rīgas domē. Taču viņš uzsver – «nevis veidot koalīciju, bet sadarboties». «99,99% jautājumu, kurus Rīgas dome lemj, ir saimnieciski», un, arī «ostas valdē strādājot, deviņus gadus sēdēju kopā ar Saskaņu, Nacionālo apvienību – tur sēdēja visi un reāli sadarbojās katru dienu». Taču veidot koalīciju ar Saskaņu, kā tas noticis Jūrmalā Gata Trukšņa vadībā, nav normāli un pareizi, viņš uzskata. Tomēr nebūtu pareizi arī steigt vainot mēru Truksni un «taisīt histēriju» par nodegušo atkritumu izgāztuvi – «lai izmeklē, tad sapratīsim».

Ilggadējais ostas pārvaldes darbinieks Silenieks nezinot, vai zemkopības ministram Jānim Dūklavam izdevies pārdot viņam «zem svešām famīlijām» ostā it kā piederošo zemes gabalu, kura pārdošanu viņš Rīdzenē ierakstītajās sarunās mēģināja sarunāt ar Aināru Šleseru. Viņam ar Dūklavu esot labas attiecības, taču «viņš man nekad neko par kaut kādu savu zemes gabalu nav ne stāstījis, ne prasījis, ne lūdzis».

Atgādinu, ka tajās pašās sarunās Lembergs, pēc vēlēšanām 2010. gadā spriezdams ar Šleseru, kurai partijai varētu būt kādi ministri topošajā valdībā, bija konstatējis, ka «aizsardzība nahren mums vajadzīga». Vai tagad «aizsardzība» Lembergam kļuvusi dikti vajadzīga tāpēc, ka ministrijas budžets strauji pieaug un jau tuvākajā laikā tiks izsludināts lielākais iepirkums Latvijas armijas vēsturē – par smago bruņuauto iegādi? Konkursa summa būs ap 200 miljoniem eiro. Ministrija pārtraukusi sarunas ar ASV koncernu AM General, kas ražo par Humvee dēvētos auto. Toties interesi nu izrāda Dienvidāfrikas kompānija un Šveices uzņēmums, un ražošanas jaudas savā pilsētā esot gatavs nodrošināt arī ZZS partneres Liepājas partijas līderis Uldis Sesks.

«Ļoti labi – lai piedalās!» Silenieks uzskata. «Ja ir konkurss, lai piedalās visi, kas spēj. Profesionāļi izvērtēs.» Viņš pats esot dzirdējis «visādus stāstus», taču šādi iepirkumi neietilpstot parlamentārā sekretāra funkcijās. Viņa pārliecība, kas pilnībā saskanot ar ministrijas pārliecību, esot, ka «naudai jāpaliek Latvijā». Tas gan neesot pašmērķis – ka «ietirgojam mēslu, ka tikai ražots Latvijā», – svarīgāks esot nosacījums, ka «dabūjam to, ko gribam».

Vai, viņaprāt, valdība nostrādās visu atlikušo laiku līdz Saeimas vēlēšanām? Silenieks lēš, ka gāzt valdību būtu izdevīgi tikai Vienotībai neilgi pirms vēlēšanām, taču šai partijai tūlīt pat rastos problēma, kurš būtu premjerministrs. «Ja Solvita Āboltiņa…» Viņš nepabeidz sakāmo un sāk smieties.

Bet vai ZZS nav sava problēmu superzvaigzne – finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola? Sileniekam šķiet, ka tautai par viņu priekšstats, ka «noteikti nav stulba, jo ir šahiste». Taču valdības vadītājs Māris Kučinskis esot ļoti labs vidutājs un valdību «velk uz priekšu pīpējot, lēnā garā», tomēr nesatricināmi. «Māris labi tver laukumu,» Silenieks apgalvo.

«Bet tā atkritumu vide – nu, mēs jau esam viņu radījuši. Visi, visi, visi mēs – gan politiķi, gan vēlētāji,» viņš uzskata. «Viens otru baro – baktērijas arī ir vajadzīgas, lai vairotos», taču baktērijas ir gan sieram, gan arī sifilisam. Vai Latvija, viņaprāt, ir siers vai sifiliss? «Drīzāk Latvijas siers,» Silenieks teic. Jo arī sieri esot dažādi.

Ēdienkarte

Kartupeļu pankūkas ar lasi
Tēja, kafija, ūdens

Rīdzenes rēgi

Posted on jūlijs 5, 2017 by - Komentārs

Šlesera un Lemberga valoda ir tieši tikpat brutāla un trula kā viņu domāšana

Savā Rīdzenes midzenī Šlesers ar Lembergu taisīja politiku pēc savas izpratnes – saraust sev, «izdrāzt», kā viņiem patīk teikt, citus. Par tautas labklājību viņi nedomā, tikai par vēlētāju smadzeņu skalošanu.

Daudzus Ir lasītājus pat vairāk nekā oligarhu sarunu saturs šokējusi to dalībnieku nemitīgā lamāšanās. Taču uzradušies arī mierinātāji – tāds šiem «kungiem» stils. Nevajagot pārāk satraukties par to, kā cilvēki izsakās brīdī, kad, viņuprāt, neviens viņus nedzird.

Taču lasītāji savā «naivajā» sašutumā ir daudz gudrāki par prātniekiem, kuri vīpsnādami māca viņiem samierināties. Cilvēka raksturs atklājas brīdī, kad viņš domā sevi esam brīvu no plašākas sabiedrības vērtējošās acs. Stilam ir nozīme. Šlesera, Lemberga, Urbanoviča, Amerika un citu Rīdzenes sarunu dalībnieku valoda ir tieši tikpat brutāla un trula, kāda ir viņu domāšana.

Ja problēma būtu tikai šo prasto tēviņu personiskās īpašības un iespējamie likumpārkāpumi, tā būtu pusbēda. Nākamajās vēlēšanās no viņiem varētu atbrīvoties un nolikt politiku atpakaļ uz normālām sliedēm. Diemžēl tik vienkārši nebūs.

Izpratne, ka politikā un valsts pārvaldē tu vari dabūt tikai tik, cik sev ar spēku un bezkaunību vari izsist, ir dziļi iesakņojusies Latvijas politiskajā sistēmā. Skaties, kur gribi, visur tas redzams.

Jau gadiem Vienotību plosa iekšēji konflikti, starp kuru svarīgākajiem cēloņiem ir partijas līderes Solvitas Āboltiņas vēlme dominēt, nevis meklēt kopsaucējus ar citiem partijas biedriem.

Nacionālā apvienība vienulaik bija slavena ar saviem budžeta «ultimātiem», un viņi vēl aizvien lepojas ar gatavību lamāt un čakarēt patvēruma meklētājus.

Nilam Ušakovam (Saskaņa) politikas stūrakmens bijusi ķepas uzlikšana pašvaldību uzņēmumiem, kur izšķērdība un korupcija plaukst. Vienlaikus viņš darījis visu, lai sakārtotu sev labvēlīgu mediju vidi un izvairītos no neatkarīgu izdevumu un raidījumu jautājumiem, bet Rīdzenes numuriņa leksiku Ušakovs lietojis, pat sēžot Rīgas domes sēdes vadītāja krēslā.

Daudzas no pēdējā gada skaļākajām politiskajām ziņām radušās, tieši pateicoties oligarhiem raksturīgajam sirotāju garam. Novembrī, kad premjerministrs Kučinskis un finanšu ministre Reizniece-Ozola (abi ZZS) palaida vaļīgāk 2017. gada budžeta veidošanas grožus, deputāti bez kompleksiem noslauca 28 miljonus eiro saviem specprojektiem ar tā sauktajām «deputātu kvotām». Sabiedrības sašutums viņiem bija dziļi vienaldzīgs – ka tik nauda.

Šogad uzņēmēju organizācijas ir metušās ar pilnu krūti atbalstīt nodokļu samazināšanas plānu, par kuru jau no paša sākuma bija jābūt skaidram, ka lielāko labumu tas dos turīgajiem un ka Latvija to nevar atļauties. Tas netraucēja viņiem rīkoties pēc principa – grāb, cik var, un lai tie nabagi un veselības aprūpes darbinieki stāv pie ratiem.

Šāda politika ir ne tikai rupja, tā ir vienlaikus arī stulba. Par vienīgo atskaites punktu padarot savu neierobežoto apetīti, tā kādā brīdī neizbēgami piedzīvo smagu sadursmi ar realitāti.

Šlesers savā visvarenībā iedomājās kopā ar Saskaņu dabūt 51 vietu 10. Saeimas vēlēšanās – bet pats tikai līdz ar nagiem iekļuva parlamentā un gadu vēlāk bija jau izlidojis no politikas. Vienotība šķeļas, par Nacionālās apvienības simboliem kļuvuši maksātnespējas administrācijas laupītāji, Ušakovs tikai par mata tiesu izvairījās no nonākšanas opozīcijā, bet uzņēmēju nespēja savaldīt savu negausību novedusi budžeta veidošanu tādā strupceļā, ka valdība tagad gatava par realitāti padarīt viņu ļaunāko murgu – progresīvo ienākuma nodokli.

Ja visa politika sastāv tikai no tirgošanās un draudiem, tad nav jēgas ne domāt, ne plānot. Grūti pat izsekot visām Kučinska un Reiznieces-Ozolas nostājas maiņām gan par nodokļiem, gan par veselības aprūpes finansēšanu. Vienīgais, kas ir skaidrs – viņiem šajos jautājumos nekādas principos, pētījumos vai prognozēs balstītas pozīcijas nav. Visa politikas veidošana sastāv tikai no «dīlošanas» aiz slēgtām durvīm, domājams gan, bez lamuvārdu sālījuma.

Tāpēc šonedēļ sākušos mediķu streiku dziļākie cēloņi meklējami tieši šajā oligarhu sarunu veidotajā politiskajā kultūrā. Gadiem pakļauti sistēmai, kurā racionāliem argumentiem nebija nekāda svara, daudzi mediķi ir vienkārši aizbraukuši prom. Viņi ir izglītoti, inteliģenti – elementāra pašcieņa lielākajai daļai neļautu pieņemt Rīdzenes apartamentu spēles noteikumus. Tagad palikušie beidzot ir nonākuši tādā izmisumā, ka gatavi izmantot spēka paņēmienus, lai viņos ieklausītos.

Jāsaka, efekts ir – pēc vairāk nekā pusgadu ilgas muļļāšanās valdība beidzot sākusi meklēt naudu veselības aprūpei.

Taču mēs vēl esam tālu no racionālas, konstruktīvas politikas veidošanas, kas balstītu straujāku Latvijas attīstību un radītu vēlētājos apziņu, ka valsts darbs notiek viņu interesēs. Vēl dažam labam būs kārtīgi jāaplaužas, pirms sāks saprast, ka amatpersonām svarīgākais ir gudra galva un dzirdīgas ausis, nevis rupja mēle un asi elkoņi.

Komentārs 140 zīmēs

Industriālais uzplaukums. Maijā apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms bija par 9,4% lielāks nekā pērn.

Viena meita Rīgā dzied, otra dzied Baltimorā (Eslingenā). Aizvadītajās nedēļās notikuši krāšņi Dziesmu­svētki gan Amerikā, gan Vācijā.

Eiropa atvadījās no bijušā Vācijas kanclera Kola. Viņš no aizkustinā­juma esot apraudājies, kad ES sāka iestāšanās sarunas ar Austrumei­ropas valstīm.

Tautas vēlēts X

Posted on jūlijs 5, 2017 by - Komentārs

Prezidents Vējonis piedāvā visas tautas vēlētu prezidentu

Ideja par visas tautas vēlētu prezidentu ir tikpat sena kā Latvijas Republika. Satversmes tēvi nosliecās par labu parlamentārā republikā loģiskam Saeimas vēlēta prezidenta variantam. Taču tagad Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina Saeimu ātri grozīt Satversmi, lai jau nākamo valsts galvu 2019. gadā var ievēlēt visas tautas vēlēšanās.

Prasība pēc tautas vēlēta prezidenta ir vienmēr garantēti populāra, taču diskusijas par to vienmēr notikušas divos līmeņos – juridiskajā un politiskajā. Konstitucionālo tiesību eksperti vērtē prezidenta ievēlēšanas abu modeļu plusus un mīnusus, un rezultāts svārstās ap nulli. Prezidenta ievēlēšanas kārtība pati par sevi neiespaido Latvijas kā demokrātiskas republikas pamatus, taču arī nenodrošina kaut kādas īpašas konstitucionālas priekšrocības.

Tikmēr politiķi palaikam piedāvā visas tautas vēlētu prezidentu kā ielāpu pašu mazspējai aizraut vēlētājus ar citām idejām. «Tautas vēlēts prezidents» ir stabilāks piedāvājums nekā atbilstoši apstākļiem svārstīgais otrais populārākais «atlaist Saeimu». Abi pieder pie banālā, Latvijai nebūt ne unikālā stāsta par vienkāršiem risinājumiem sarežģītām problēmām. Lai pieminam kaut vai tikai Brexit balsojumu pērn.

Diskusijas par Satversmi ir svētīgas. Kā teic Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, kaut vai tāpēc, ka parasti ļauj secināt – «Satversmei nav ne vainas, bet kaut kas cits tajā sistēmā nav vietā».

Tāpēc Vējoņa piedāvājumam varam piemērot divu vienkāršu jautājumu testu. 1. Vai Latvijas pašreizējo problēmu iemesls ir Saeimas vēlēts prezidents? 2. Vai Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa palīdzēs atrisināt vismaz dažas no sabiedrībai pašlaik svarīgām problēmām un neradīs jaunas? Problēmu sarakstu katrs var izveidot pats.

Vējonis saraksta galvgalī nolicis sabiedrības neuzticēšanos valsts varai. Tātad tīri politisku, nevis konstitucionālu problēmu. Viņa piedāvātās Satversmes reformas iemesls esot «valsts iedzīvotāju jau ilgstoša neapmierinātība ar valsts pārvaldības un lēmumu pieņemšanas kārtību», bet mērķis ir šo kārtību it kā uzlabot, paplašinot prezidenta pilnvaras un pie reizes piešķirot plašākas pilnvaras arī Ministru prezidentam.

Vējoņa piedāvājumā divi galvenie punkti: «Saeima apstiprinātu Ministru prezidentu, bet viņa aicinātos ministrus ieceltu Valsts prezidents» un «Valsts prezidentam būtu piešķiramas pilnvaras izsludināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, nevis tikai ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu».

Pirmais no šiem ierosinājumiem nodrošinātu permanentu valsts varas krīzi – valdība nevar vienlaikus atbildēt gan Saeimai, kas apstiprinātu premjerministru, gan prezidentam, kas ieceltu valdības ministrus. Otrais ierosinājums šo pretrunu «atrisinātu» tādējādi, ka prezidentam būtu tiesības pēc saviem ieskatiem atlaist Saeimu, neriskējot pašam zaudēt amatu.

Vējoņa priekšlikums ir populistu ejošāko ideju «divi vienā» – visas tautas vēlēts prezidents, kas var jebkurā brīdī atlaist Saeimu.

Kurš tas būtu, ja šādas vēlēšanas notiktu pašlaik? Socioloģija ir vienkārša – ja kandidētu, tad otrajā vēlēšanu kārtā paliktu Nils Ušakovs un Aivars Lembergs. Tiesa, Lembergs «oligarhu sarunās» vārās, ka neesot idiots, lai kļūtu par premjerministru, bet, kazi, «x stundā»  par prezidentu varbūt piekristu.

Šķiet, ka diskusijas par Vējoņa priekšlikuma juridiskajām niansēm un iespējamajām konstitucionālajām sekām pašlaik varam atstāt ekspertiem, jo Saeima šādus grozījumus acīmredzami nepieņems. 

Taču tai būtu jāpieņem citi, daudz vienkāršāki un tautas uzticēšanās atjaunošanai daudz efektīvāki – ka Saeimas deputāti arī par Valsts prezidentu balso atklāti.

Arvien ir jautājums, kāpēc Vējonis pēkšņi piedāvā šādus grozījumus. Viņa pirms ievēlēšanas prezidenta amatā pārstāvētā Zaļā partija bija un ir pret visas tautas vēlēta prezidenta ideju, bet viņš pats, jau būdams ievēlēts prezidenta amatā, 2015. gadā brīdināja, ka varam ievēlēt «kaķi maisā» un «tas mūsu sabiedrībai pašreizējā brīdī būtu bīstami».

Tā laika «pašreizējais brīdis» nav kļuvis mazāk bīstams, bet Kremļa iejaukšanās citu valstu iekšējās lietās un vēlēšanu procesā vēršas plašumā – ASV, Francija, Vācija, šopavasar pat atklāts valsts apvērsuma mēģinājums Melnkalnē, un šo sarakstu var turpināt. Latvijā Saeimas vēlēšanas būs nākamgad.

Neizbrīna, ka pēc Vējoņa uzstāšanās Saeimā 22. jūnijā šķidri aplausi atskanēja tikai no Saskaņas gala. Varbūt sapriecājās arī Ringolds Balodis, kas nepagurdams bīda līdzīgus Satversmes grozījumus, un viņa No sirds Latvijai vadone Inguna Sudraba, par kuru, kā varam izlasīt «oligarhu sarunās», «Maskavā ir nolemts», ka viņai jākļūst par premjerministri valdībā ar Saskaņu.

«Oligarhu sarunās» Latvijas politikā ietekmīgi personāži viesnīcā Rīdzene šķiro kandidātus valsts augstākajiem amatiem kā lupatas skapī. Par Valsts prezidentu vajagot tādu, kas viņiem pašiem palīdzētu «x stundā». Vai tik vien tās motivācijas Vējonim? Prezidents to nav skaidri pateicis. Sabiedrības uzticēšanos valsts varai tas neveicina.

Komentārs 140 zīmēs

Pret debilizācijas sirdsdziesmu. LTV satura redaktore Gunta Sloga aicina sabiedrisko televīziju pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi.

Svētais noslēpums. Jūlija Krūmiņa draudzeni tiesnesi Aiju Orniņu prokuratūra apsūdz par neizpaužamu ziņu atklāšanu, nevis par kukuļņemšanu.

Kamēr Tramps tvīto. Vācijas kanclere Merkele pirms G20 sanāksmes aicina pasaules ietekmīgāko valstu līderus saliedēties.

Nesamierināties!

Posted on jūlijs 5, 2017 by - Redaktores sleja

Vai zināt, ka oligarhu lietas nemaz nav? Ir jau pērn izbeigtais kriminālprocess nr. 1687000911, jeb «911», kā to saīsināti dēvē KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Tieši šāds saīsinājums iepriekš dzirdēts no kāda Rīdzenes sarunu dalībnieka, kas ironiski piesauc numura sakritību ar Porsche 911. Tas tiešām ir melns humors – atšķirībā no superjaudīgā auto KNAB kriminālprocess ir kā slikti sakrauts vezums, kas iegāzies grāvī.

Šī detaļa – veids, kā pats KNAB tagad sauc caurkritušo lietu – spilgti ilustrē likumsargu vārdus un darbus pēc Rīdzenes sarunu publiskošanas. Formāla rosība, kas izskatās ļoti svarīga, bet lietas būtību neskar. Piemēram, KNAB nu pētīs, vai Ir publiskotās sarunas ir autentiskas, lai gan tās ir… paša KNAB ierakstītas! Protams, tiks meklēts, kurš nopludinājis ierobežotas pieejamības informāciju sabiedrībai. Bet kā ar amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem, kas atklājas sarunās? Jā, arī tiem pienāks kārta – pēc tam… Tā ir tukšu salmu kulšana. Lietas ir jāsauc īstajos vārdos, citādi arī īsto darbu nebūs.

Šis nav juridisks, bet morāles jautājums, intervijā mums saka bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. 2011. gadā ar rīkojumu nr. 2 viņš deva iespēju tautai restartēt Saeimu, kurā bija izveidojusies melīga paralēlās varas sistēma. Tagad mudina: tikai vēlētāju prasīgums var izmainīt politiku. Līdzīgi teic arī režisors Viesturs Kairišs: es aicinu nesamierināties! Šos trīs vārdus viņš atkal un atkal atkārto, komentējot «oligarhu sarunās» lasīto, un secina – daļa sabiedrības Latvijā neciena demokrātiju un gatavo ceļu diktatūrai. Es aicinu nesamierināties!

Radars pasaulē

Posted on jūnijs 28, 2017 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē


Atklājot jauno parlamenta sasaukumu, britu karaliene Elizabete II izklāstīja jaunās valdības programmu, kurā centrālā vieta atvēlēta Brexit un premjerministrei Terēzai Mejai jānodrošina britiem «labākā iespējamā vienošanās». No 27 nākamās valdības programmā iekļautajiem likumprojektiem gandrīz trešā daļa – astoņi – ir saistīti ar Brexit un tā sekām. To mērķis ir sagatavot Lielbritāniju «raitai un sakārtotai» aiziešanai no ES.

Britu premjeres Terēzas Mejas valdība vienojusies ar Ziemeļīrijas Unionistu partiju par atbalstu valdībai. Apmaiņā pret atbalstu savai konservatīvajai partijai, kas 8. jūnija vēlēšanās zaudēja vairākumu parlamantā, Meja apsolījusi 1,7 miljardus eiro Ziemeļīrijas infrastruktūrai, veselības aprūpei un izglītībai.

Lielbritānijā jau 60 dzīvokļu augstceltnes nav izturējušas ugunsdrošības testus, kas veikti ēku ārējā apšuvuma paraugiem, paziņojusi valdība. Neatliekamie testi apšuvumam tiek veikti pēc 14. jūnija ugunsgrēka Londonas augstceltnē Grenfell Tower, kurā gāja bojā vismaz 79 cilvēki. Tiek uzskatīts, ka ugunsnedrošais apšuvums veicināja liesmu strauju izplatīšanos 24 stāvus augstajā namā.

Zviedrijas Ārlietu ministrija pēc incidenta starptautiskajā gaisa telpā virs Baltijas jūras, kad Krievijas iznīcinātājs pielidojis neierasti tuvu zviedru izlūklidmašīnai, izsauca Krievijas vēstnieku sniegt paskaidrojumus. Pēc tam NATO militārā lidmašīna virs Baltijas jūras pietuvojās Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu lidmašīnai, kas bija ceļā uz Kaļiņingradu.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas viens no dibinātājiem un Uber ģenerāldirektors Treviss Kalaniks atkāpies no amata pēc tam, kad to pieprasīja pieci no lielākajiem Uber investoriem. Lielākās problēmas kompānijai radīja nodarbināto sieviešu sūdzības par seksuālu uzmākšanos darbavietā un menedžmenta nespēja to novērst. Kalaniks arī turpmāk būs kompānijas valdes loceklis. Uber ir pasaulē bagātākais riska kapitāla jaunuzņēmums, kura vērtība tiek lēsta ap 68 miljardiem ASV dolāru.

Pakistānas austrumos gājuši bojā vismaz 148 cilvēki, uzsprāgstot degvielas autocisternai. Autovadītājs bija pārsniedzis atļauto ātrumu. Cisterna uzsprāga, kad ap to bija sapulcējušies vietējie iedzīvotāji, lai tiktu pie bezmaksas degvielas.

Dārgākās valstis Eiropā

Piemēram, pārtikas grozs Šveicē ir trīs reizes dārgāks nekā Maķedonijā.

Radars Latvijā

Posted on jūnijs 28, 2017 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā


Valdošā koalīcija vienojās diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi. Ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31%. Lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis. Veselības nozares finansējuma pieaugums tiks rasts, par vienu procentpunktu paceļot sociālās iemaksas.

Par starptautisko sankciju neievērošanu Finanšu un kapitāla tirgus komisija kopumā  piemērojusi 641 514 soda naudu Reģionālajai investīciju bankai, Baltikums Bank un Privatbank. Daži šo banku klienti, izmantojot ārzonās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteiktās starptautiskās sankcijas. 

Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina Saeimu nekavēties ar likuma grozījumiem, lai jau 2019. gadā Latvijas tauta varētu ievēlēt prezidentu. Vējonis rosina arī pilnvaru palielināšanu gan prezidentam, gan valdības vadītājam. 

Rīgas domes priekšsēdētāja amatā jau trešo termiņu pēc kārtas apstiprināts Nils Ušakovs (S). Viņa vietnieks nemainīgi būs Andris Ameriks (GKR). Domē ievēlēto četru opozīcijas partiju pārstāvji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apstrīdēs domes apstiprināto komisiju sastāvu, kas pārkāpjot proporcionalitātes principu.

Daugavpils pirmdien ieguva jaunu pilsētas mēru – Andreju Elksniņu no partijas Saskaņa, lai gan vēlēšanās uzvarēja līdzšinējā vadītāja Jāņa Lāčplēša pārstāvētā Latgales partija. Elksniņu ievēlēja ar Saskaņas un Riharda Eigima vadītās Mūsu partijas koalīcijas balsīm. 

Ģenerālprokuratūra nodeva Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai Latvenergo amatpersonu korupcijas lietu, kurā apsūdzētas 12 personas, arī bijušais Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons. Apsūdzības celtas par noziegumiem saistībā ar Rīgas TEC-2 būvniecību.

No amata atstādinātos un aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus Ilmāru Krūmu, Nauri Durevski un Māri Sprūdu Rīgas apgabaltiesa paturēja apcietinājumā. Trijotnes apcietināšana saistīta ar likvidējamo Trasta komercbanku. Viņu automobiļiem, 380 000 eiro naudas līdzekļiem un nekustamajiem īpašumiem policija uzlikusi arestu.

Latvijas ģimenes ārsti streikos 3. jūlijā, jo nespēja vienoties ar Veselības ministriju. Streiks būs beztermiņa un turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.

23. jūnijā no kosmodroma Indijā ar nesējraķeti kosmosā tika veiksmīgi nogādāts Latvijas pirmais satelīts Venta-1. Tas ap Zemi riņķos vismaz gadu un raidīs digitālu signālu, ko varēs uztvert radioamatieri.

Visu valsts iestāžu amatpersonu un darbinieku atalgojums būs jāpublicē katru mēnesi iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, nolēma Saeima. Parlaments lēma, ka būs jāatklāj arī disciplināri sodīto tiesnešu vārdi.

Valdība uz otru pilnvaru termiņu Konkurences padomes vadītājas amatā apstiprināja Skaidrīti Ābramu. Sākotnēji pret viņu iebilda ZZS, kas domas mainīja tikai pēc tikšanās ar Ābramu. KP vadītāja amatu ieņem kopš 2012. gada 26. jūnija.

Jūrmalā nodegušajā nelegālajā atkritumu izgāztuvē glabājušies arī bīstamie atkritumi, konstatējis Valsts vides dienests. Lietu izmeklēs Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde. Valdība teritorijas sanācijai piešķirs līdz 700 000 eiro.

Trūkst darbaroku

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērno gadu brīvo darbavietu skaits pieaudzis par 1,9 tūkstošiem jeb 13,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Sabiedriskajā sektorā gada sākumā bija 5,8 tūkstoši brīvu darbavietu jeb 2% no visām sabiedriskā sektora darbavietām, privātajā – 9,9 tūkstoši jeb 1,6%.

Brīvas darbavietas 
2017. g. 1. cet. beigās

Speciālisti 3130
Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 2660
Vecākie speciālisti 2570
Kvalificēti strādnieki un amatnieki 2270
Vienkāršās profesijas 1930
Iekārtu operatori un izstrādājumu montieri 1370
Vadītāji 600

Nedēļas citāts


Nāvējošā dilemma

Posted on jūnijs 28, 2017 by - Pasaulē

Vasaras mēnešos pieaug migrantu skaits, kas cenšas šķērsot Vidusjūru. Palīdzības organizācijas sola pasargāt viņus no iespējamās noslīkšanas, tikmēr ES vienojusies ar Lībiju apturēt ceļotāju laivas jau pie Āfrikas krastiem

Rāms rīts Vidusjūrā. Debesis ir skaidri zilas, jūrā ņirb nelieli vilnīši. Taču šo idilli pēkšņi pāršķeļ pelēks patruļas kuteris, kura priekšgalā stāv lielgabals. Kifah (Kauja) ir vienīgais Lībijas krasta apsardzes kuteris, kuru var izmantot arī atklātā jūrā.

Šajā rītā tas izgāja no galvaspilsētas Tripoles ostas. Ar kārtējo uzdevumu apkarot cilvēku kontrabandistus un pārtvert peldošos «nāves slazdus», ar kuriem bruņotas bandas cenšas nogādāt labākas dzīves meklētājus Vidusjūras otrā krastā. Kuteri vada kapteinis Abudžela Abdula Bari (49), drukns vīrs, kas nāk no jūrnieku ģimenes un 30 gadus dienējis kara flotē.

7.30 rācija ziņo koordinātas, kur esot pamanīta pārpildīta laiva ar bēgļiem. Kapteinis palielina ātrumu līdz 20 jūdzēm stundā, taču neilgi pirms pārpildītās koka motorlaivas sasniegšanas tai no otras puses tuvojas vēl viens kuteris – Berlīnē bāzētās palīdzības organizācijas Sea Watch nofraktētais Sea Watch 2.

Abdula Bari liek dzinējam ierēkties vēl skaļāk. Un nogāna vāciešus: «Viņi cenšas tikt līdz bēgļiem ātrāk par mums!» Izskatās, ka Kifah un Sea Watch 2 tūlīt saskriesies.

Izrādās, tā ir ikdienišķa situācija, kas pēdējā laikā Vidusjūrā tiek piedzīvota gandrīz katru dienu.

Pievelk kā magnēts

ES šos ceļotājus nevēlas. Bēgļu problēma joprojām ir politiski sprādzienbīstams jautājums, jo, piemēram, Ungārija, Polija un Čehija nevēlas pildīt tai noteiktās bēgļu kvotas, liekot Itālijai vienai pašai gādāt par šajā valstī iestrēgušo ieceļotāju aprūpi. Eiropas Komisija nupat ierosinājusi soda sankcijas pret visām trim Centrāleiropas valstīm. 

Statistika liecina, ka pērn Itālijas krastos izkāpa 181 000 migrantu, bet aptuveni 4500 noslīka, cenšoties šķērsot Vidusjūru. Šogad pāri jūrai tikuši jau 40 000, bet traģiski tas beidzies aptuveni 1000. 

Upuru skaits ir kļuvis ievērojami lielāks, kopš gandrīz pilnībā tika slēgts agrākais imigrantu maršruts caur Balkāniem. Vēl viens faktors, norāda kritiķi, ir fakts, ka pie Lībijas krastiem patrulē arī rietumvalstu kuģi – migranti to zina un gatavi riskēt, cerot uz izglābšanu, ja novecojušajām kontrabandistu laivām radīsies problēmas. Lielākoties šos kuģus ir nofraktējušas dažādas palīdzības organizācijas, kuras izglābtos ceļotājus parasti nogādā Itālijā.

Laivās parasti ir sievietes, bērni un jaundzimušie no Sīrijas, taču pēdējā laikā šo bēgļu skaits ievērojami samazinājies. Toties pieaudzis jaunu vīriešu skaits no Ganas, Nigērijas un Senegālas, kuri bēg no nabadzības, bezcerības un reizēm arī bada.

Vērojot šo tendenci, sākušies strīdi starp palīdzības organizācijām un politiķiem, un robežkontrolētājiem. Pirmie cenšas darīt visu, lai paglābtu ieceļotājus no nāves. Otrie prāto, kā vislabāk atturēt migrantus no sēšanās laivās. Ir panākta politiska vienošanās, ka vispirms ceļotājus centīsies pārtvert Lībijas krasta apsardze un nogādāt atpakaļ Āfrikā. Lībiešu atbalstam ES atvēlējusi 200 miljonus eiro, Tripole arī pieprasījusi Briselei jaunu kuģu un tehnikas piegādi. Var teikt, ka Abdula Bari tagad kļuvis par eiropiešu algotni, jo pilda pretējā krasta līderu norādījumus.

Taksometru serviss bēgļiem

Pieredzējušais jūrnieks nemaina kursu, un Kifah par mata tiesu aiztraucas garām Sea Watch 2 purngalam, pirmie sasniedzot bēgļu laivu. Vēlreiz pasūdzas, ka palīdzības organizācijas principā kļuvušas par kontrabandistu sabiedrotajiem. Agrāk migrantiem bija nepieciešams pieveikt vismaz 160 jūras jūdžu, lai sasniegtu Itālijai piederošo Lampedūzas salu. Tagad jātiek tikai ārpus 12 jūdzēm, kas ir Lībijas kontrolē esošā piekrastes teritorija, jo uzreiz pēc tās jau dežurē palīdzības kuģi. «Ikviens, kas tiek līdz Itālijai, tad zvana radiem un izstāsta, ka Sea Watch 2 ir tikai 12 jūdžu attālumā. Brauciet droši!» dusmīgi saka Abdula Beri. «Tas jau ir pārvērties par taksometru servisu bēgļiem.»

ES robežu aizsardzības aģentūra Frontex uzskata līdzīgi. «Migranti ir gatavi riskēt pat bīstamā jūrā, jo zina, ka var paļauties uz humāno palīdzību,» rakstīts aģentūras ziņojumā.

Kifah nostājas paralēli pārtvertajai laivai, kura šoreiz izskatās salīdzinoši droša. Dzinējs pukst raiti, redzama tikai neliela sūce līdzās dzenskrūvei. Izrādās, ka pēdējā laikā kontrabandisti reti izmanto vecas zvejas laivas, priekšroku dodot piepūšamiem gumijas plostiem, kas tiek ražoti Ķīnā tieši migrantu transportēšanai. Ķīniešu kompānijas tos tirgo par dažiem simtiem eiro, caur Maltas brīvostu ievedot Lībijas ostas pilsētā Misrātā.

Ķīnas interneta veikalā Alibaba.com, piemēram, firma Weihai Dafang piedāvā dažādas «piepūšamo bēgļu laivu» versijas. Lielākā ir līdz deviņiem metriem gara un spēj uzņemt 50-60 cilvēku. Piegādei nepieciešamas 30 dienas.

Kontrabandisti instrukcijas ignorē, šāda izmēra plostos parasti sasēdinot pat 150 personu. Piepūšamās laivas ārējais apvalks ir tikai 1 mm biezs. Pietiek ar nelielu aizķeršanos pret kādu cietu priekšmetu, lai tiktu izrauts robs un plosts sāktu grimt. Tajā pašā laikā Frontex ziņojumā teikts, ka nav nekādu tiesisku līdzekļu, lai apturētu šādu peldlīdzekļu tirgošanu.

Kapteinis Abdula Bari pavēl visiem 497 migrantiem no koka laivas pārsēsties uz Kifah klāja. 277 no viņiem ir marokāņi. Otrā lielākā grupa ir migranti no Bangladešas. Lielākajai daļai ceļotāju nav ne mazākās nojausmas, kas īsti notiek. Kāds bangladešietis sūdzas, ka ir «apjucis», jo kontrabandisti solīja, ka viņus savāks itāļi. 150 metru attālumā redzami vācieši, bet viņš nupat pārkāpis kuterī ar Lībijas karogu.

Pamazām nāk apjausma, ka Kifah viņus vedīs atpakaļ uz Lībiju. Braucēji sūdzas, ka ir samaksājuši tūkstošiem dolāru par nokļūšanu Itālijā. Vairākas sievietes sāk raudāt. Virsnieks cenšas mierināt: «Kontrabandisti jūs izmuļķoja!» Kifah pagriežas uz krasta pusi, velkot līdzi koka laivu. Visticamāk, šie migranti tiks ieslodzīti nožēlojama paskata pagaidu aizturēšanas centros, lai pēc tam tiktu deportēti uz dzimteni. Un vairākums no viņiem atkal mēģinās nokļūt Eiropā. 

«Es turpināšu!»

Tā savā ziņā ir ES postaža, saka palīdzības organizācijas Sea Watch runasvīrs Rubens Neigebauers. «ES mēģina noslēgt Vidusjūras maršrutu, pieverot acis uz faktu, ka pārtvertie imigranti tiek ieslodzīti nožēlojamās kamerās.» Turklāt, viņaprāt, nav humāni sūtīt ceļotājus atpakaļ uz Lībiju, kur aizvien turpinās militāras sadursmes starp centrālās valdības spēkiem, nemierniekiem un atsevišķām bandām.

Pēc Neigebauera domām, Eiropai nāktos aktīvāk cīnīties pret problēmām, kas piespiež šos cilvēkus pamest dzimto zemi, nevis apkarot tos, kas jau devušies bēgļu gaitās.  

Vientuļā pludmalē netālu no Tripoles satiekamies ar jaunu vīrieti sarkanā kreklā. Ahmeds (18) ir kapteiņa Abdulas Bari dēls. Pirms pāris mēnešiem viņu nolaupīja kāda kontrabandistu banda, spīdzināja un sašāva kājas. Pēc tam atbrīvoja ar ziņu tēvam: kapteinim jāpārtrauc iejaukties svešā biznesā!

Abdulam Bari ir sešas meitas un divi dēli. Viņš apzinās riskus, taču nepiekāpjas: «Es turpināšu savu darbu!»

Tiesa, tas tikai mazliet palīdzēs politiķiem Eiropā. Rubens Neigebauers norāda uz ANO brīdinājumu par badu, kas sācis apdraudēt plašus reģionus Āfrikā un var skart vairāk nekā 20 miljonus cilvēku. «Daudzi no viņiem pēc kāda laika sēdēs mūsu kuģos,» prognozē palīdzības organizācijas pārstāvis.

Bīstamais Vidusjūras ceļš