Žurnāla rubrika: Svarīgi

Runā Rīgā… Maskava!

Posted on novembris 25, 2015 by - Analīze

Prezidents apturējis valodas regulējumu radio – vai krieviski turpinās raidīt sešas stacijas, arī populārā Russkoje Radio retranslācija no Krievijas?

Nākamajā rītā pēc Latvijas neatkarības dienas svinībām sajūsmināta programmas vadītāja Krievijas Hitu radio stāsta, cik skaists bijis Trikolor TV vakardienas jubilejas koncerts Kremlī. Uzzinu par Maskavas kultūras jaunumiem un veselībai veltītu forumu, kas ik gadu notiek galvaspilsētā. Paskatos pa logu – vai esmu pamodusies pareizajā galvaspilsētā? Drīz radio džingls ievieš skaidrību: «Krievijas Hitu radio – oficiālais Russkoje Radio pārstāvis Rīgā.» Pusotras stundas laikā par Latviju šajā radiostacijā liecina tikai trīs minūšu ziņu izlaidums, kā arī vietējās reklāmas. Šis ir otrais populārākais krievu kanāls pēc Latvijas radio 4, rāda mediju pētījumu aģentūras TNS dati.

Pārsteigti būs klausītāji, kas šo radio ieslēgs vēlā naktī vai rīta agrumā, kad vairums cilvēku guļ, – tad ēterā skan latviešu valoda. Vairākas radiostacijas šādi – pa dienu raidot krieviski un pa nakti latviski – viltīgi pilda licencēs noteikto pienākumu raidīt līdzvērtīgā apjomā abās valodās.

Par to, kādai valodai turpmāk skanēt šajās radiostacijās, patlaban šķēpus lauž Saeima, un lemšanā iesaistījies arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmo reizi izmantojot veto tiesības likumdošanas procesā. Diskusijās tiek piesaukta cīņa pret Krievijas propagandu, taču fonā redzama skarba sacīkste par reklāmas ienākumiem. Kāpēc strīdi par radio ētera valodu ir tik asi, un politiķi jau vairākkārt mainījuši viedokļus?

Cīņa par sešiem

To, kādā valodā jāraida radio, likums atstāj Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ziņā, kas radiostacijām izsniedz apraides licences. Šobrīd Latvijā ir 46 komercradiostacijas, no kurām 25 pārsvarā raida latviešu valodā, 15 – pārsvarā svešvalodā, bet sešas – vienlīdzīgā apjomā latviešu un krievu valodā. Šīs sešas stacijas ir Retro FM, Fit FM, Radio Rēzekne, City Radio, Radio Jūrmala un jau zināmais Krievijas Hitu radio.

Pirms gada Saeima nolēma šo kārtību krasi mainīt, lai stiprinātu latviešu valodu un izvairītos no ideoloģiski piesātināta ārzemju satura retranslēšanas. Nacionālās drošības komisijas izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteica, ka no 2016.gada 1.janvāra radiostacijām jāraida tikai latviešu vai tikai krievu valodā. Sešām radiostacijām, kuras līdz šim ēteru starp abām valodām dalīja uz pusēm, jāpāriet uz apraidi latviešu valodā.

Šī pārmaiņa izrādījās pārāk asa, tāpēc ar likuma pieņemšanu nekas nebeidzās. Ja radiostacijas valodu līdzsvaru būtu ievērojušas reāli, nevis tikai uz papīra, pāreja nebūtu tik sāpīga, taču tagad radio iemantojuši pamatā krievu klausītājus un pāreja uz latviešu valodu nozīmētu dramatisku auditorijas kritumu. Tāpēc cīņa pret jauno kārtību izvērtās vairākās frontēs.

Vispirms mediju grupas Super FM vadītājs Uģis Polis, kura īpašumā ir Krievijas Hitu radio, šā gada jūlijā vērsās pret grozījumiem Satversmes tiesā (tās lēmums gaidāms martā). Arī Saeimu viņš aicināja lēmumu pārskatīt – obligātu pāreju uz latviešu valodu noteikt tikai tām radiostacijām, kuras līdz šim latviešu valodā raidījušas vismaz 51% no ētera laika. Par šo jomu atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību komisija noraidīja Poļa ierosinājumu, taču šādu priekšlikumu, kas vārds vārdā sakrīt ar Poļa iepriekš izteikto lūgumu, likuma galīgajā lasījumā iesniedza Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS). Un Saeima to oktobrī negaidīti pieņēma.

Tādējādi prasība Krievijas Hitu radio un vēl piecām radiostacijām jau no janvāra sākt raidīt latviešu valodā būtu atcelta, ja vien savas veto tiesības nebūtu izmantojis Valsts prezidents. Viņš norādījis, ka Saeima rīkojusies sasteigti, un nodevis likumu otrreizējai caurlūkošanai. «Bija sajūta, ka argumenti tika piemeklēti. Valsts pamatiem, drošībai, valodai būtisku jautājumu nevar vērtēt sasteigtā veidā,» juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme komentē, kāpēc prezidents iebildis pret Saeimas viedokļa maiņu.

Parlaments par valodas normām radio ēterā atkārtoti lems 10.decembrī. 

Reklāmas pārdale

Tikmēr jautājumam par valodu ēterā pievienojies vēl cits – kāpēc politiķi tik krasi mainījuši nostāju? Vaicāts, kāpēc savu priekšlikumu iesniedzis pēdējā lasījumā, Krauze skaidro, ka tikai tad esot pievērsis uzmanību. Viņaprāt, jāsargās no Krievijas informatīvā kara, tāpēc jāsaglabā krievvalodīgie radio, kuru saturs top Latvijā. 

Šaubu ēnu pār Krauzes motīviem gan met fakts, ka Krievijas Hitu radio līdzīpašnieks Ričards Zakss ir dāsns ZZS ziedotājs. Pērn septembrī Zakss ziedojis 12 tūkstošus eiro, bet kopš 2005.gada dažādos periodos – vairāk nekā 12 tūkstošus latu Zaļajai partijai. Krauze skaidro: zinājis, ka Zakss ir partijā, bet par ziedojumiem neesot informēts.

Krietni vaļsirdīgāk sarunā ar Ir situāciju skaidro Uģis Polis: «Zakss jau kopš 90.gadiem ir zaļais. Redzējumu par to, kas notiek mediju tirgū, ZZS iegūst caur vienu no saviem biedriem, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze nozarē. Viņam ir kvalifikācija runāt par šīm tēmām, vai ne?!»

Polis uzskata, ka prasība pāriet uz latviešu valodu nevairos radio klausītājus valsts valodā, turklāt «zaudētā auditorija vairs neklausīsies mūsu programmu, kura bija piepildīta ar Latvijas valstij un tās interesēm lojālu saturu». Uz jautājumu, kas Latvijai lojāls skan retranslētajā Maskavas programmā, Polis atbild: radio jābūt ar krievus piesaistošu saturu, bet «politiskajai informācijai jābūt no Latvijas skatu punkta». Viņš atgādina, ka Krievijas Hitu radio vairākos periodos ir bijusi populārākā krievu stacija Latvijā, it īpaši vecumā līdz 35 gadiem. 

Tāpēc Polis neslēpj – runa patiesībā ir nevis par valodu, bet par reklāmas tirgus pārdali. «SWH un Skonto vēlas krievu reklāmas naudu. Ja nevar profesionāli savākt naudu, tad izspēlē nacionālo kārti,» Polis komentē viņam neizdevīgo valodas regulējumu.

Latvijas komercradio tirgū ir trīs lielākie spēlētāji, un cīņa par auditoriju ir sīva. Izmantojot TNS datus par 28 visvairāk klausītajām radiostacijām šovasar, var izrēķināt, ka 10,8% auditorijas klausījušies Radio Skonto, 9,7% – Super FM grupu, kurā ietilpst arī Krievijas Hitu radio ar 3% klausītāju, bet 9,2% – SWH grupu. Kā redzams, Krievijas Hitu radio sabrukums būtu izdevīgs pārējiem spēlētājiem.

Spēle nav galā

Arī Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība), kura pērn iestājās par obligāto pāreju uz latviešu valodu Krievijas Hitu radio, tagad atbalstījusi deputāta Krauzes priekšlikumu. Viņu esot pārliecinājuši Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas argumenti, ka pērn pieņemtie likuma grozījumi radio nozari iedzinuši strupceļā.

Krasas izmaiņas krievvalodīgo mediju tirgū var novest pie neprognozējamām auditorijas svārstībām, iespējams, palielinot riskus informatīvās telpas drošībai, skaidro mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis. Viņaprāt, Krievijas Hitu radio un pārējām piecām stacijām jāļauj pašām izvēlēties, kādā valodā raidīt, nevis jāuzspiež latviešu valoda. «Latviskais radio tirgus jau tagad ir piesātināts, un liela krieviski raidošo staciju skaita pāriešana latviskajā reklāmas tirgū pasliktinās esošo tirgus dalībnieku pozīcijas,» skaidro Putnis.

Tikmēr bijušais NEPLP vadītājs Ainārs Dimants notiekošo vērtē skarbi: «Skatos ar lielu izbrīnu, kā politiķi, kuri kaismīgi nobalsoja par vienu risinājumu, tagad dara pretējo un nevar to izskaidrot. Izskatās pēc lēmuma nopirkšanas.» Viņš ir pārsteigts, ka deputāti, kas viņu šovasar atbrīvoja no amata, kā iemeslu piesaucot arī krievu valodas pieaugumu Radio Skonto, tagad paši veicina krievu valodas nostiprināšanos radiostacijās.

Kāds būs deputātu lēmums? Saeimā iesniegti divi risinājumi – Reģionu apvienība rosina atjaunot pērno prasību sešām stacijām pāriet uz latviešu valodu, bet deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) iesaka izsniegtās apraides licences turpināt līdz termiņa beigām, bet tajās noteikto valodu proporciju ievērot nevis diennakts, bet ik divu stundu ietvaros. Cilvēktiesību komisija 2.decembrī lems, kādu variantu atbalstīt.

Ko Krievijas Hitu radio darīs janvārī, ja krieviski vairs nedrīkstēs raidīt? Polis atbild ar pretjautājumu: «Vai tad cīņa ir beigusies?! Tas ir tāpat, kā jūs hokejistam pēc otrā perioda prasītu, ko viņš darīs pēc spēles.»

Kalifāts un Leviatāns

Posted on novembris 25, 2015 by - Pusdienās

Tuvo Austrumu ekonomikas eksperts Pauls Rivlins stāsta par Daesh tautsaimniecības modeli, arābu valstu ekonomiskajām perspektīvām un Izraēlas bažām – ko darīt ar nesen atrasto gāzi?

Pirms pusgada, varbūt pat pirms dažām nedēļām saruna ar Tuvo Austrumu ekonomikas ekspertu nebūtu likusies ļoti aktuāla. Galu galā, kā tas attiecas uz Latviju? Taču laikā, kad Sīrijas bēglis nostājies valsts politisko debašu centrā, bet Islāma valsts jeb Daesh teroristu Parīzē raidītie šāvieni un sprādzieni skan mums visiem ausīs, Tuvie Austrumi nemaz vairs neliekas tik tālu prom, un daudzos modusies vēlme vairāk uzzināt par šo reģionu, kura problēmas tagad kļuvušas arī par mūsējām.

Šonedēļ Rīgā lekcijas lasīja Mošes Dajana Tuvo Austrumu un Āfrikas pētniecības centra vecākais pētnieks Pauls Rivlins (Paul Rivlin), viens no Izraēlas vadošajiem ekspertiem par Tuvo Austrumu ekonomikām. Intervijai satiekamies Vecrīgas restorānā Niklāvs, kas nosaukts mākslinieka Strunkes vārdā. Sienas rotā latviešu modernistu reprodukcijas, arī ēdienkartē variācijas par latviešu virtuvi. Tomēr intervijas tēma ir ekonomika, kurai, kā zināms, jābūt ekonomiskai, tāpēc abi izvēlamies biznesa pusdienu piedāvājumu un ķeramies pie sarunas.

Sāku ar jautājumu – kā terorisma uzplūdi ietekmēs Tuvo Austrumu valstu tautsaimniecības? «Karš sagrauj tautsaimniecības,» sāk Rivlins, bet Daesh postījumi pārsniedz iznīcināto infrastruktūru. Krievijas pasažieru lidmašīnas uzspridzināšanai būs milzīga ietekme uz Ēģipti, kurai tūrisms ir ļoti svarīgs ienākumu avots. Līdz šim bija iespaids, ka Šarm eš Šeiha ir pasargāta no haosa, kas valda pārējā Sīnāja pussalā. Tagad arī šajā kūrortpilsētā vairs nav drošības sajūtas.

«Taču ir dziļāks līmenis,» norāda Rivlins. «Šāds terors nerodas tukšā vietā, bez atbalsta.» Kopš Otrā pasaules kara arābu valstu centieni radīt attīstītu ekonomiku ir cietuši neveiksmi. Sākumā tās mēģināja sekot padomju modernizācijas piemēram, uzsverot plānošanu un smago rūpniecību. Kad tas izgāzās, režīmi ķērās pie nepilnīgas liberālā, tā sauktā Vašingtonas konsensa modeļa ieviešanas. Taču ne viena, ne otra izvēle neradīja attīstību, kādu piedzīvoja, piemēram, Lielbritānija 19.gadsimtā, kad aizvien plašākas iedzīvotāju grupas iesaistījās valsts dzīvē un panāca sev izaugsmes iespējas. Arābu valstīs gan politiku, gan ekonomiku vienmēr kontrolējusi šaura iedzīvotāju grupa. Piemēram, Ēģiptē 30 vai 40 procentus tautsaimniecības – to pat nav iespējams noskaidrot – savās rokās tur bruņotie spēki. Pēc divu Rietumu modeļu izgāšanās daudzi arābi tagad meklē citu ceļu.

«Tas ir unikāli, ka mūsdienu pasaulē kāda reģionā nozīmīga sabiedrības daļa ceļu uz priekšu saskata modelī, kas pastāvēja pirms tūkstoš gadiem.» Šis modelis ir pievilcīgs tāpēc, ka tas ir viņu pašu, un kalifāta zelta laikmetā arābu zemes tiešām bijā «superradošas, superproduktīvas, idejiski superatvērtas». Turklāt islāms nav ekonomiska, bet morāla sistēma. Tā var likties pievilcīga, jo pieprasa labdarību un ierobežo daudzas lietas, kas arī rietumniekiem var šķist nepieņemamas – azartspēles vai pārlieku augstas aizdevuma likmes. «Taču cilvēki, kuri šo modeli atbalsta šodien, nav gatavi pārņemt elementus, kas to senāk padarīja tik sekmīgu, – plurālismu un atvērtību,» norāda Rivlins.

Rietumu komentētāji bieži norāda uz milzīgo jauno, maznodarbināto un līdz ar to neapmierināto cilvēku skaitu arābu valstīs, kas ir labvēlīga augsne teroristu organizāciju izaugsmei. Vai kādai no valstīm ir izredzes šo problēmu atrisināt? Piemēram, režīmam Ēģiptē ir nepieciešams ekonomisks dinamisms, lai tas izdzīvotu, tomēr tā galvenā interese ir stabilitāte. «Stabilitāte, stabilitāte, stabilitāte,» atbild eksperts. Šī nostāja ir iekšēji pretrunīga, jo tik «lielas, smagnējas un nabadzīgas tautsaimniecības iekustināšanai ir nepieciešama diversifikācija, vajag iesaistīt privāto sektoru». Valsts viena pati nespēj nodrošināt tādu izrāvienu, taču visa arābu pasaule cieš no plurālisma trūkuma. No vienas puses, šie režīmi gribētu plurālisma sniegtos ekonomiskos labumus, bet negrib ļaut rasties politiskiem sāncenšiem. Stabilitāte ir nepieciešama, lai privātais sektors darbotos, bet pārāk liels uzsvars uz stabilitāti var nosmacēt visu aktivitāti. Nav skaidrs, vai šie režīmi spēs atrast pareizo līdzsvaru.

Daudzu arābu valstu tautsaimniecības ir atkarīgas no naftas, kuras cenas krasais samazinājumus pēdējā pusotra gada laikā stipri ierobežojis to ienākumus. Kā tas ietekmēs reģiona ekonomiku un politiku?

Rivlins sāk atbildi ar novērojumu, ka «cilvēki, kuri izsakās par naftas cenām, šķiet, nekad nevar izrauties no tajā brīdī esošās situācijas». Viņi parasti prognozē, ka nākotne būs tieši tāda pati kā tagadne. Kad cena bija 100 dolāru par barelu, pat vislabākie prognozētāji nevarēja iedomāties, ka tā varētu samazināties līdz 50. Tagad visi uzskata, ka vienīgais iespējamais scenārijs ir cenu noturēšanās ap 40-50 dolāriem. Būtu labi, ja zemās cenas piespiestu naftas valstis veikt reformas, kas atdzīvinātu arī citus tautsaimniecības sektorus, jo Saūda Arābijā, piemēram, ir ļoti nopietna problēma ar bezdarbu. Tomēr ir arī iespējams, ka režīmi zemās cenas uzskata par pārejošu parādību, ko centīsies pārlaist ar savu lielo rezervju palīdzību.

Saūda Arābijai pēdējā laikā ne tikai samazinājušies ienākumi, bet aug arī izdevumi. Jaunais karalis Salmans šogad sāka savu valdīšanu ar naudas dalīšanu dažādām interešu grupām, lai nodrošinātu to lojalitāti, turklāt valsts iesaistīta dārgā karā Jemenā. «Ekonomiskā situācija būs spiedīgāka nekā agrāk,» saka Rivlins, tomēr Rijādai ir 600-800 miljardu dolāru lielas rezerves, tāpēc «viņiem ir laiks, lai šīs problēmas risinātu».

Pieminu faktu, ka ne jau tikai arābu valstīm ir dabas resursi – arī Izraēlas teritoriālajos ūdeņos 2010.gadā atklātas milzīgas dabasgāzes iegulas, kuras nosauktas Bībelē minētā jūras milža Leviatāna vārdā. Izrādās, Rivlinam ir interesanti vērojumi par šo jautājumu, jo Izraēlā par atradņu izmantošanu notiek sīvi strīdi. Valdība vēlas gāzi pārdot patērētājiem citās valstīs, taču «Izraēlā ir bijusi milzīga pretestība pret gāzes eksportēšanu». Kāpēc? «Tādā gadījumā mēs vienkārši eksportētu dabas resursu, nepapildinot to ar pievienoto vērtību, un kāds cits uz šī pamata kļūs bagāts. Mēs neesam tāda Persijas līča tipa valsts. Esam industriāla valsts,» saka Rivlins. Daudziem arī ir bažas, ka lielie gāzes eksporta ienākumi palielinātu pieprasījumu pēc Izraēlas šekeļiem un paaugstinātu tā vērtību pret citām valūtām, tādējādi kaitējot citām eksportējošajām nozarēm. Izraēlas Centrālā banka jau ir paziņojusi plānus, kā novērst pārāk strauju šekeļa kursa celšanos, tomēr šī problēma skārusi pat tik labi pārvaldītu valsti kā Norvēģiju. Nav arī īsti skaidrs, uz kurieni gāzi eksportētu, jo sākotnēji iecerētais galvenais pircējs Ēģipte nesen atradusi savā teritorijā pat lielākas iegulas par Leviatānu. Visbeidzot, daudzi Izraēlā ir nikni, ka ieguves tiesības tiek atdotas lielām vietējām un amerikāņu firmām par pārāk zemu cenu.

Tātad, kamēr citās reģiona valstīs pumpē naftu un gāzi, cik var, un nervozi skatās uz cenu svārstībām, Izraēlā ir cilvēki, kurus ne sevišķi satrauc iespēja, ka milzīgas gāzes iegulas varētu kādu laiku palikt neizmantotas. Viela pārdomām par atšķirību starp attīstītām un mazattīstītām tautsaimniecībām.

Ēdienkarte

Frikadeļu zupa
Cālis karija mērcē ar rīsiem
Melna kafija

Radikalizācija

Posted on novembris 25, 2015 by - Komentārs

Pirms došanās uz Sīriju divi topošie džihādisti pasūtīja Islam for Dummies

Māris. Neizklausās pēc džihādista vārda, vai ne? Taču, kā šosvētdien uzzinājām LTV raidījumā De facto, viņš no Latvijas 2013.gadā devās karot Sīrijā. Deimians (Damian) arī nav arābu vārds, taču viņš no Kalgari Kanādā devās cīnīties par Daesh un tika nogalināts pie Alepo. Lūkass, ar gaišu ādas krāsu un blondiem matiem, bija no Kopenhāgenas, Toms Aleksandrs (Thom Alexander) no kādas Norvēģijas mazpilsētas. Abi miruši Sīrijā džihādistu rindās. Par viņiem lasāms lieliskā Jūlijas Jofes (Julia Ioffe) rakstā The Huffington Post par Rietumu valstīs dzīvojošām mātēm, kuru dēli iesaistījušies Daesh. 

Un runa nav tikai par jauniem vīriešiem. Šovasar The New York Times aprakstīja bijušo kristiešu svētdienas skolas skolotāju Aleksu (Alex). Viņa dzīvo laukos Vašingtonas štatā, nekad mūžā nav satikusi musulmani, bet pēc ilgstošas un intensīvas sarakstes ar internetā atrastu sarunu biedru bija gatava doties prom no mājām, lai apprecētu musulmani un, kā viņa saprata, pārceltos uz dzīvi Sīrijā. Ja radinieki nebūt atņēmuši viņai datoru un tā uzzinājuši par šiem plāniem, viņa, ļoti iespējams, jau tagad būtu Daesh kontrolētajā teritorijā.

Jau tūlīt pēc terora aktiem Parīzē Rietumos uz ksenofobiskām jūtām spēlējošie politiķi gan Eiropā, gan ASV sāka jo uzstājīgāk censties sabiedrībā nostiprināt ideju, ka bezmaz vai visi musulmaņi ir potenciāli masu slepkavas. Tāpēc Eiropa nedrīkstot uzņemt «migrantus» – birku, kura tiek piekārta no savām mājām izdzītajiem, lai izvairītos no pareizā, taču simpātijas izraisošā vārda «bēglis». Kā jau pēdējā laikā bieži notiek, no Eiropas valdību vadītājiem vistiešāk izsakās Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans, kurš šonedēļ Politico publicētā intervijā pateica, ka «visi teroristi ir pamatā migranti». Esot nepārprotama loģiska saikne starp musulmaņu ierašanos Eiropā pēdējās desmitgadēs un terorismu.

Ir trīs būtiskas problēmas ar šo daudziem tik pievilcīgo aizspriedumu. Pirmkārt, pašpasludinātiem islāmistiem nebūt nav monopols uz nevainīgu cilvēku nogalināšanu. Pēdējos 20 gados divi no pieciem visasiņainākajiem teroristiskajiem uzbrukumiem mūsu kontinentā ir «tīrasiņu eiropiešu» sarīkoti – labējā ekstrēmista Breivīka sarīkotais slaktiņš Norvēģijā 2011.gadā, kurā nomira 77 cilvēki un tikai ievainoti vairāk nekā 300, un Īru republikāņu armijas sarīkotais sprādziens Omā, kurā 1998.gadā gāja bojā 29 un tika ievainoti vairāk nekā 200 cilvēku. Neviens pēc Īrijā notikušā šausmu darba neteica, ka ir kāda nepārprotama loģiska saikne starp katoļu baznīcu un terorismu, lai gan slepkavas noteikti uzskatīja, ka viņi spridzina katoļticīgo vārdā un interesēs.

Otrkārt, lai gan Daesh, tāpat kā pirms tam Al-Qaeda un virknei citu organizāciju, patīk skaļi kliegt Allahu akbar (Dievs ir varens), viņu Rietumos savaņģotie kaujinieki izceļas ar to, ka pirms pievēršanās šīm organizācijām viņiem pārsvarā nav bijušas nozīmīgas saiknes ne ar reliģiju, ne ar savu etnisko kultūru, un džihāds viņiem nav ģimenes tradīcija. Pērn Anglijā divi par piedalīšanos teroristiska uzbrukuma plānošanā notiesāti vīrieši pirms braukšanas uz Sīriju bija Amazon pasūtījuši grāmatu Islam for Dummies – Islāms muļķīšiem. Viņus notvēra, pateicoties mātei, kura par sava dēla plāniem ziņoja policijai. Daesh rekrūši bieži nāk no nelabvēlīgām ģimenēm un, pirms atklājuši sevī džihādistu, nereti bijuši viena vai otra paveida «lūzeri» – vai nu sociāli izolēti, vai uzdzīvotāji bez nākotnes izredzēm, vai sīki kriminālisti. Hasna Ait Bulahsena, neseno Parīzes teroraktu organizētāja māsīca, kuru Francijas policija nogalināja reidā Sendenī priekšpilsētā, agrāk nedzīvoja kā ticīga musulmaniete – pīpēja, dzēra, mainīja draugus, bija nonākusi policijas redzeslokā par narkotiku tirgošanu. Viņa bijusi pirmā, kas no ielenktā dzīvokļa atklāja uguni uz policiju.

Nav šaubu, ka depresīvajās priekšpilsētās, kur koncentrējas musulmaņu iebraucēji, vieglāk atrast cilvēkus, kas atbilst šādam sociālajam profilam, taču, kā redzams no Deimiena, Toma, Lūkasa un citu gadījumiem, Daesh rekrutēšanas metodes spēj uzrunāt jebkuras reliģijas vai etniskas izcelsmes cilvēkus, jo tās sola piešķirt dzīvei jēgu, piepildīt to ar piedzīvojumiem un slavu. Turklāt islāmisti nav vienīgie, kas zvejo šajos ūdeņos – kā Jofes rakstā saka sociālā darbiniece, kura nodarbojas ar Daesh piesaistīto atgriešanu normālajā dzīvē, viņu radikalizācijas metožu psiholoģiskie pamati ir tādi paši, kādus izmanto neonacistu organizācijas.

Šeit arī loks noslēdzas, jo trešais iebildums Eiropas radikāli labējo partiju iecerei padarīt visus musulmaņus par ienaidniekiem ir tas, ka tā viņi izpilda Daesh programmu. Kā džihādisti paziņoja pēc uzbrukuma gada sākumā Charlie Hebdo, ir jāpanāk, lai rietumnieki «paši aktīvi iznīcina pelēko zonu» un piespiež musulmaņus Rietumos izvēlēties starp atteikšanos no savas reliģijas un piesliešanos Daesh, tādējādi liekot pamatus, kā raksta The Washington Post, apokaliptiskam karam.

Klasisks scenārijs. Abu pušu radikāļiem ir izdevīgi prognozēt konfliktu un tad darīt visu, lai šīs prognozes piepildās. Šādas politikas postošos rezultātus diemžēl pasaule jau pārāk bieži ir piedzīvojusi.

Komentārs 140 zīmēs

Latvijas Reģionu apvienības saraksta kandidātes organizēto skolotāju streiku atbalsta arī Saskaņas vadītā Rīgas dome.

Pēc Parīzes uzbrukumiem Lietuvas policistiem izdalīti automāti. Rezultāti: trauksme Viļņā pēc viena ieroča nozagšanas, ministra atkāpšanās.

Jauns iegansts konfliktam? Pēc divu maģistrālo elektrolīniju uzspridzināšanas Ukrainā divas trešdaļas Krimas iedzīvotāju palikuši bez elektrības.

Neloģiska nolemtība

Posted on novembris 25, 2015 by - Komentārs

Valdības maiņai jābūt politiski pamatotai un sabiedrībai saprotamai

Vai Laimdotas Straujumas valdībai šī nedēļa būs pēdējā? Kas īsti ir noticis, ka pašreizējā valdība vairs nebūtu spējīga turpināt strādāt?

Neviena no koalīcijas partijām nav paziņojusi par nodomu aiziet no valdības. Neviena no opozīcijas partijām nav Saeimā iesniegusi priekšlikumu balsot par neuzticības izteikšanu premjerministrei vai kādam no viņas kabineta ministriem. Premjerministre pastāvīgi atkārto, ka nepošoties pati atkāpties no amata. Tomēr tā dēvētajos kuluāros tas šķiet esam jau izlemts jautājums – līdzko Saeima 30.novembrī apstiprinās nākamā gada valsts budžeta likumu, valdības dienas būšot skaitītas.

Ā, nu, Straujumai vēl ļaušot aizbraukt uz ekonomikas forumu Ķīnā godam pārstāvēt Latviju, bija prognozējuši valdības norakstītāji. Bet tur premjerministre šonedēļ jau bija aizbraukusi. Tad nu līdz gadumijai ar valdību būšot cauri pilnīgi noteikti.

Satversmē noteikts, ka valdība krīt, ja parlaments noraida valdības sagatavoto budžeta likumu. Pašlaik ir otrādi – valdība kritīšot, kad budžets būs apstiprināts.

Demokrātiskās parlamentārās republikās valdības parasti pajūk, kad kāda no valdības koalīcijas partijām paziņo par aiziešanu no koalīcijas un pārējās nespēj strādāt kā mazākuma valdība. Latvijā krišanas iemesls var būt arī rupjš koalīcijas vienošanās pārkāpums. Taču visas trīs pašreizējās koalīcijas partijas apgalvo, ka netaisoties ne pašas aiziet no koalīcijas, ne mudināt mainīt valdības vadītāju. Tomēr valdībai drīz būšot gals tik un tā, uzstājīgi vēsta «kuluāru» noskaņojuma aprakstītāji. Kāpēc?

Neizpratnē ne tikai «ierindas vēlētāji», bet arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kuram galu galā būtu jāaicina nākamās valdības veidotājs: «Kādēļ jāveido jauna valdība, ja jau šī strādā un tai jāturpina strādāt?»

Visdīvainākais – valdība tiešām var krist tāpēc vien, ka ziņās par to vēstīts kā par kaut ko pašsaprotamu. Tikmēr demokrātiskās Latvijas pilsoņiem par viņu vēlētu politiķu rīcības motīviem jāmaldās minējumos kā aukstā kara laikos Rietumu kremlinologiem par intrigām aiz «dzelzs priekškara» politbirojā Maskavā. Vienīgi tagad nav zināms, kur īsti ir šis «politbirojs» un kādi locekļi tajā satupuši dzīt intrigas.

Valdim Zatleram pieder formulējums, ka valdības Latvijā mēdza krist, kad divi oligarhi vienojās pret trešo. Taču arī oligarhu laikos valdības mainīšanai vienmēr tika sagatavoti vismaz no skata politiski loģiski iegansti, un tad kāda koalīcijas partija uzņēmās valdības gāzējas darbu.

Pašlaik no to laiku oligarhu trijotnes Saeimā un valdībā pārstāvniecība vairs tikai Aivaram Lembergam, taču viņa «zaļie zemnieki» regulāri atkārto, ka valdībai un premjerministrei esot jāturpina strādāt. Bet VL-TB/LNNK līderi uzsver, ka viņu partija šo valdību noteikti negāzīšot. Un rāda uz premjerministres Vienotību, kuras pašas ziņā esot pašas vadītās valdības liktenis.

Nudien, valdību var nogāzt tikai Vienotība. Vai nu Straujuma paziņotu, ka ir tomēr «nogurusi», kā mēnešiem bijām dzirdējuši no tiem pašiem «kuluāriem» un ko viņa vienmēr bija noliegusi, vai nu daļa koalīcijas politiķu nobalsotu par opozīcijas Reģionu partijas sagatavoto, tikai arī līdz budžeta apstiprināšanai taupīto pieprasījumu izteikt neuzticību Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) – šīs «troņu spēles», kā tās nosaucis ZZS Augusts Brigmanis, nenoslēptu faktu, ka savu premjerministri gāzusi Vienotība, un tai būtu arī jāatbild, kāpēc un kādēļ.

Valdībai ir problēmas, un reizēm tiešām rodas iespaids, ka premjerministre netiek galā ar darba pienākumiem. Nogulēja airBaltic darījumu. Bija uzņēmusies personiski uzraudzīt skolotāju algu reformu, bet arodbiedrība streikos tik un tā. Varbūt nesaprata vai nepamanīja Finanšu ministrijas piepešo ieceri mainīt nodokļus mikrouzņēmumiem un bija spiesta skaidroties ar biznesa pārstāvjiem, ka izmaiņu tomēr nebūšot.

Tiesa, jāvaicā, vai problēmas premjerministrei vismaz daļēji nerada pašas partijas vadītāji. Piemēram, vai finanšu ministrs nodomu mainīt nodokļus nebija laikus pārrunājis ar premjerministri? Un kāpēc partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēc frakcijas slēgtās sēdes par airBaltic pasteidzās informēt, ka Straujuma esot gatava atkāpties, bet nupat Mūrnieces uzrunu 18.novembrī, lai arī cik partejiski tendencioza tā būtu bijusi, nolamāja par «spļāvienu sejā» koalīcijai, kā kūdīdama sākt konfliktu?

Valdības demokrātiskās valstī mainās regulāri. Iespējams, kādreiz jāmaina arī pašreizējā. Taču premjerministres partijai jāspēj saprotami paskaidrot, kāpēc. Un kurš un kādu nākamo valdību veidotu.

Diemžēl pašlaik saprotamu argumentu vietā ir tikai baumas, ka pati Āboltiņa it kā būtu gatava kļūt par premjerministri un punktu savai politiķes karjerai pārvērst par pēdējo naglu savas partijas zārkā, ka Lembergam patiktos citāds ministru portfeļu sadalījums, ka pašreizējai koalīcijai labprāt pievienotos «reģionāļi» – Artuss Kaimiņš ar videokameru un Mārtiņš Bondars ar zābaku. Pārāk sīkumaini savtīgi iemesli, lai mainītu valdību, bet baumošana nav valsts politika. Vienotībai līdz savam kongresam 5.decembrī jātiek skaidrībā, par kādu valdību un politiku partija arī turpmāk uzņemsies atbildību. Un vai uzņemsies.

Komentārs 140 zīmēs

Jāizpalīdz kaimiņam. Turki notrieca virs savas teritorijas Sukhoi bumbvedēju, toties Latvijas valdība gatavojas ļaut airBaltic pirkt Sukhoi pasažieru lidmašīnas.

Baltieši var būt vienoti. Šonedēļ parakstīts līgums par Eiropas Savienības 442 miljonu eiro līdzfinansējumu ātrgaitas dzelzceļa Rail Baltica 1. kārtai.

Naudas putenis. Saeimas komisija izlēmusi nākamajos divos gados atvēlēt gandrīz miljonu filmas Dvēseļu putenis pabeigšanai.

Par airBaltic

Posted on novembris 25, 2015 by - Lasītāju aptauja

 

Saeimai būs jāpieņem galīgais lēmums, vai atbalstīt valdības nostāju par mazākuma akcionāra piesaisti un 80 miljonu valsts aizdevumu airBaltic. Kā jūs balsotu?



Publiskotā informācija liecina, ka airBaltic gatavojas floti papildināt ar Krievijā ražotām Sukhoi lidmašīnām. Kā tas ietekmētu jūsu priekšstatu par airBaltic lidojumu drošību?


Kāds ir jūsu vērtējums, kā Latvijas valsts tiek galā ar nacionālās aviosabiedrības attīstīšanu?

Aptauja veikta internetā 24.novembrī. Atbildēja 895 respondenti

Visgrūtākais uzdevums

Posted on novembris 25, 2015 by - Viedoklis

Teroristu mērķis – brīvi un priecīgi cilvēki

Beirūtā dzimusī franču televīzijas žurnāliste Lea Hala Salamē dienu pēc 13.novembra teroraktiem sāka vakara raidījumu, citējot Albēru Kamī: «Katra paaudze jūtas aicināta pārveidot pasauli. Manējā zina, ka to nepārveidos. Tās uzdevums, iespējams, ir vēl lielāks – panākt, lai pasaule nesabrūk.»

Parīzes 11.rajons, kurā notika teroristu uzbrukumi, nebija nejauši izvēlēts. To šķērso Voltēra bulvāris, pa kuru pirms 10 mēnešiem solidaritātes gājienā soļoja tūkstošiem parīziešu un desmitiem pasaules līderu. Savukārt bulvāra sānielu bāros, restorānos un klubos piektdienu vakaros pulcējas tie, kuru nāvi reliģiskie fanātiķi, kā izrādās, vēlas visvairāk – jauni un priecīgi cilvēki, kuru vienīgais «noziegums» ir apziņa par savu individuālo un vispārcilvēcisko brīvību.

Upuru sarakstam topot aizvien garākam un precīzākam, redzams, ka 13.novembra vakarā mirušo vidū ir franči, alžīrieši, briti, rumāņi, itāļi, tunisieši, čīlieši, beļģi, amerikāņi, spāņi, portugāļi, meksikāņi, marokāņi. Cilvēki, kuri auguši no aukstā kara sienām atbrīvotā pasaulē. Paaudze, kura savās izvēlēs aizvien mazāk rēķinās ar nacionālajām atšķirībām un robežām. Bēgļu un imigrantu bērni, kuri kļuvuši par frančiem, tāpat kā Lea Salamē. Musulmaņu bērni, kuri savu vecāku reliģijas vietā izvēlējušies kafejnīcu terases un apgaismības idejas, līdzīgi kā tagadējā Francijas izglītības ministre Nažata Belkasema. Tūristi, kuri ieradušies islāma radikāļu ienīstajā «perversiju un netikumības galvaspilsētā».

Pret šiem cilvēkiem teroristi vērsās ar ieročiem rokās: astoņi nogalināt un mirt gatavie, no kuriem seši dzimuši un auguši tepat, Parīzes un Briseles piepilsētās. 

Jautājums, kas šobrīd visvairāk nodarbina Francijas sabiedrību – kādēļ vienas un tās pašas paaudzes cilvēku likteņi ir tik atšķirīgi? Kādēļ Marokā dzimusi meitene no Lionas nomales varēja kļūt par pirmo Francijas izglītības ministri sievieti, bet Briseles piepilsētā dzimis zēns kādā savas dzīves brīdī narkotikas nomainīja pret džihādismu? Kā tas var būt, ka jauni vīrieši, dzīves jēgu meklējot islāmā, atraduši pašu ticīgajiem vecākiem svešas idejas? 

2014.gada decembrī Le Monde rakstīja par kādu 67 gadus vecu musulmaņu vīru, kas mērojis ceļu no Francijas uz Sīriju, lai pierunātu savu dēlu novērsties no «viltus mācībām» un pamest teroristisko kaujinieku rindas. Sirmais kungs no brauciena atgriezās viens. 2015.gada 13.novembrī viņa dēls ieradās Parīzē, lai nogalinātu citus un mirtu pats. 

10 mēnešus pirms šiem notikumiem, 2015.gada 7.janvārī, netālu no Charlie Hebdo redakcijas sastapās divi cilvēki, abi musulmaņi, abi Francijā dzimuši Alžīrijas imigrantu bērni. Viens no viņiem – policists Ahmeds Merabē, otrs – terorists, kurš ievainoto un zemē gulošo Ahmedu nošāva. Pie Francijas karoga klātā Ahmeda zārka raudāja gan Parīzes musulmaņu kopiena, gan republikas policisti, bet viņa brālis, asaras valdīdams, lūdza atcerēties, ka fanātiķiem nav nedz reliģijas, nedz tautības.

Ļoti iespējams, ka mūsu paaudzes lielākais un grūtākais uzdevums ir šos vārdus izprast un neaizmirst.

Karuselis

Posted on novembris 25, 2015 by - Redaktores sleja


Mākslinieks Krišs Salmanis, kurš veido arī Ir vāku dizainu, nesen pēc atgriešanās no radoša komandējuma Japānā dalījās iespaidos – japāņi sapratuši, ka jēdzīgāk ir sadarboties un rūpēties par kopēju labumu, nevis cīnīties katram par sevi. Ik pa laikam brīvprātīgie pieteikušies arī Krišam palīdzēt viņa projektā, un šāda atsaucība bijusi raksturīga dažādās situācijās. Galu galā, arī latvieša radošais komandējums bija nevis bagātu fondu, bet vietējā ciematiņa uzņēmēju sarūpēts – kopiena nolēmusi, ka, uzaicinot viesmāksliniekus no pasaules malām, bagātinājušies būs visi.

«Reflekss, ka varētu izdarīt izvēli, kas personīgi nav tev izdevīga, bet tas ir valsts labumam vai kādai lielākai idejai, Latvijā gandrīz neeksistē,» turpretī pamanījusi politoloģe Vita Matīsa par mums, latviešiem. Savtīga ir ne tikai nomenklatūras kasta, bet visa sabiedrība. Taču tā nav bijis vienmēr – paaudze, kas izsapņoja un izveidoja Latviju, bija gatava upurēties un riskēt ar savu ādu, lai rastos kopējs labums, lai būtu valsts. Tāpēc Vita Matīsa iesaka Latvijas simtgadi sagaidīt, izceļot šos ziedošanās piemērus, lai mēs paši novērtētu, ka arī tā iespējams dzīvot.

Citā veidā, caur nesen piedzīvota svētceļojuma atjaunojošo pieredzi, šo pašu vēsti nes arī mācītājs Krists Kalniņš. Traucoties ikdienas karuselī un rūpējoties par praktiskām lietām, ir ļoti viegli sareibt, pazaudēt atskaites punktus. «Mums dzīves telpā pietrūkst laika strādāt ar sevi, mainīt sevi,» saka mācītājs. Ja ir vajadzīgs ārējs pamudinājums, adventa laiks ir piemērots brīdis izkāpt no karuseļa. Patiesībā jebkurš brīdis ir piemērots.

Radars pasaulē

Posted on novembris 17, 2015 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

Francija otrdien lūgusi ES dalībvalstis sniegt atbalstu tās militārajām operācijām ārvalstīs un palīdzēt cīņā ar teroristisko grupējumu Islāma valsts Sīrijā un Irākā. Šī ir pirmā reize, kad dalībvalsts pieprasījusi iedarbināt ES līguma 42-7.pantu, kas tiek pielīdzināts NATO līguma 5.pantam. Tas paredz dalībvalstu solidaritāti ārēja uzbrukuma gadījumā. NATO amatpersonas paudušas, ka alianse ir gatava darītu visu nepieciešamo, lai pretdarbotos teroristu grupējumam. 

Krievijas pasažieru lidmašīnas katastrofu 31.oktobrī Ēģiptē neilgi pēc pacelšanās no Šarm eš Šeihas tik tiešām izraisījis teroristu uzbrukums, apstiprinājis Krievijas Federālais drošības dienests. Lainerī bijusi ievietota paštaisīta bumba ar aptuveni kilogramu trotila. Atbildību uzņēmušies teroristi, kas saistīti ar grupējumu Islāma valsts.

Pentagons ir «pamatoti pārliecināts», ka bezpilota lidaparāta uzlidojumā  likvidēts Islāma valsts bende, kas zināms kā Džihādists Džons. ASV armija dienu pirms Parīzes terorakta Sīrijā, Islāma valsts nosacītajā galvaspilsētā Rakā, rīkoja uzlidojumu, lai likvidētu Džihādistu Džonu, kurš pilda ķīlnieku slepkavas lomu teroristu izplatītajos videoierakstos.

Kremlis atzinis, ka divi Krievijas televīzijas kanāli kļūmes dēļ izplatījuši informāciju par valstī gatavotu slepenu ieroci. Ēterā iekļuva kadri, kuros bija redzama sistēmas Status-6 koncepcija un izstrādes termiņi. Slepenais Krievijas ierocis ir no ārpuses vadāmas bezpilota kodolzemūdenes. Jaunā ieroča mērķis – ekonomikas objektu iznīcināšana, izveidojot neizmantojamu radioaktīvā piesārņojuma zonu. Projektu plānots pabeigt līdz 2025.gadam.

ES apstiprinājusi noteikumus, ka  īpaši jāmarķē tie importētie produkti no ebreju apmetnēm,  kas ierīkotas kopš 1967.gada okupētajās palestīniešu teritorijās Rietumkrastā, Austrumjeruzalemē un Golānas augstienē. Izraēlas enerģētikas ministrs Juvals Šteinics to nosauca par «slēptu antisemītismu». Dažas ES dalībvalstis ir ārkārtīgi neapmierinātas ar progresa trūkumu Tuvo Austrumu miera procesā, kā arī ar ebreju apmetņu paplašināšanu okupētajās teritorijās. Izraēla uzskata, ka tas būs ebreju apmetņu ražojumu boikots, kamēr ES uzstāj, ka tā ir vienīgi patērētāju informēšana.

Zviedrijas valdība uz laiku atjaunojusi robežkontroli, lai tiktu galā ar imigrantu pieplūdumu. Septembrī ieradušies 80 000 imigrantu, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik visā 2014.gadā. Zviedrija ir otrais populārākais nelegālo imigrantu mērķis Eiropā pēc Vācijas.

Grieķijas valdība ir panākusi vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par 48 reformu soļiem, lai saņemtu ļoti gaidīto nākamo aizdevumu – 12 miljardus eiro. 10 miljardi paredzēti Grieķijas banku rekapitalizācijai. 

Spānijas Konstitucionālā tiesa apturējusi Katalonijas reģiona parlamenta rezolūciju par atdalīšanās procesa sākšanu no Spānijas, pieņemot izskatīšanai centrālās valdības prasību. Tas nozīmē, ka rezolūcija tiek apturēta, kamēr tiesneši izskata juridiskos argumentus. Spānijas valdība arī lūgusi atstādināt Katalonijas amatpersonas, kas nepakļausies tiesas lēmumiem.

Globālā terorisma indekss
Teroraktos pasaulē bojāgājušo skaits pērn palielinājies par 80%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, taču ir mazāks nekā 2012.gadā, lieciena Ekonomikas un miera institūta pētījums.  Pērn visvairāk uzbrukumu un arī upuru – 9929 – bijis Irākā.


Teroristu nogalināto skaits

Radars Latvijā

Posted on novembris 17, 2015 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

Eiropas Komisija pozitīvi novērtējusi Latvijas budžeta projektu 2016.gadam. Gan Latvijas valdība, gan EK prognozē valsts ekonomikas izaugsmi nākamgad 3% apmērā.

Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no Valsts kases aizdot nacionālajai aviokompānijai airBaltic 80 miljonus eiro, bet galīgo lēmumu atlika, un tas līdz žurnāla nodošanai tipogrāfijā vēl nebija zināms. Ministri nolēmuši vērtēt ne tikai uzņēmuma padomes, bet arī valdes darbību, algojot neatkarīgu auditoru kompāniju, sacīja premjere Laimdota Straujuma.

Nacionālā apvienība (NA) nākusi klajā ar aicinājumu apturēt bēgļu uzņemšanu Latvijā pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē, kamēr tiek noskaidrots, vai teroristi nav ieceļojuši Eiropā, uzdodoties par bēgļiem. Tas nav radis atbalstu koalīcijas partneru vidū, taču valdības vadītāja Laimdota Straujuma solījusi – pēc Parīzes teroraktiem iekšlietu darbinieki ļoti rūpīgi vērtēs katru bēgli. 

Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība nolēma neapstāties pie piešķirtajiem 10 miljoniem eiro mediķu algu pieaugumam un rīkot pirmsstreika sarunas ar Veselības ministriju, prasot algu pieaugumu 10% apmērā, kam nepieciešami 22 miljoni eiro, kā arī skaidrs plāns, kā nauda tiks sadalīta un nonāks līdz darbiniekiem.

Ārkārtas sēdē vienas dienas brīdinājuma streiku nolēmusi rīkot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), pēc pedagogu streika izlīgšanas komisijas rezultātiem secinot, ka vienošanās par vairākumu prasību netika panākta. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile paziņojumu nodēvēja par pārsteidzošu, jo, ņemot vērā «stingrākas garantijas» par 9 miljonu eiro pedagogu atalgojumam, neredz tam racionālu izskaidrojumu. Seile to vērtē kā «pedagogu atalgojuma reformas torpedēšanu».

Pašreizējā valdība sākusi «zagt ar tādu vērienu», ka uz tās fona iepriekšējās valdības izskatās pēc «mīļa bērnudārza», partijas Saskaņa kongresā paziņojis politiskā spēka līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs. Viņš kritizēja valdību arī par redzējuma trūkumu, kā attīstīt valsti. Saskaņas stiprā puse ir labas attiecības ar daudziem vadošajiem politiķiem Krievijā, jo ir svarīgi izmantot dialoga iespējas, sacīja Ušakovs. 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iesniegusi priekšlikumu grozījumiem Enerģētikas likumā, rosinot pagarināt termiņu a/s Latvijas gāze (LG) sadalīšanai no 2017.gada 31.decembra līdz 2019.gada 31.decembrim. Tieši šādu termiņa maiņu iepriekš rosinājusi pati LG. Līdzīgu priekšlikumu, rosinot termiņu atlikt par vienu gadu – līdz 2018.gada 31.decembrim – iesniedzis Saeimas deputāts Aivars Meija, kas pārstāv Ingunas Sudrabas vadīto partiju No sirds Latvijai. 

Rīgas domes balva Gada rīdzinieks 2015 šogad piešķirta māksliniecei Džemmai Skulmei par ieguldījumu Latvijas mākslas un sabiedriskās dzīves attīstībā un galvaspilsētas tēla popularizēšanu pasaulē. Balvu viņai pasniedza Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs domes svinīgajā sēdē 18.novembrī.

Latvijas skolu reitinga līdere ir nemainīga – Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, kas Draudzīgā aicinājuma fonda vērtējumā ieguvusi visvairāk punktu – 8,29. Reitingu veido, ņemot vērā centralizēto eksāmenu rezultātus. Nākamā ir Rīgas Valsts 3.ģimnāzija ar 7,462 punktiem. 

Lepnums par nāciju aug

Inbox Polls veiktā aptauja internetā liecina: samazinās cilvēku skaits, kas sevi neuzskata par Latvijas patriotiem

Jūtos īsts dzimtenes patriots


Drīzāk neesmu Latvijas patriots 


Noteikti neesmu patriots


Nedēļas citāts