Francis Gājējs ir latviešu dzejnieks. Dzimis vasarā. Vasarās arī parasti atdzīvojas un raksta. Patiesībā raksta visu laiku, bet tieši vasarās uzrakstītais parasti šķiet mīļāks. Muminu gaļa ir Franča Gājēja pirmā dzejas publikācija.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 6
skan radio
priekam
iedvesmai
intelektam
enerģijai
bioloģiskie smūtiji
paredzēti šīm lietām
aiz stikla robežas
benzīntankā
es treniņtērpā
bez apakšbiksēm
ko man pateica kaimiņš
man nekā nav
tikai elektrība
divarpus gadus nokuģoju
Melnajā jūrā
pasaki vecmammai
ka parādu atdevu
ar vienu vārdu var pateikt
to pašu ko desmit vārdi
žopā
tie āboli ir žopā
deviņdesmitajos biju Deju svētkos
joprojām atceros
meita aizbēga uz Rīgu
un mani aicināja jūrā palikt
bet tu pasaki vecmammai
par to elektrību
un aizkuģoja viņš
uz ābeļdārzu
---
praktikants Plūme teica
cik jauki sēdēt ar jums uz terases
un dzert ābolu konjaku
zinātniskais asistents Beciņš teica
konjaks ir jauks
bet sēžam mēs verandā
docents Kastaņs iemalkoja
un teica tur jūs kļūdāties
man par šo tematu ir dažas publikācijas
pretēji prognozēm mēs sēžam lapenē
vadošais pētnieks Riekstiņš
grozīja glāzi pirkstos
kolēģi vai esat gatavi apsvērt
ka savā savādā ziņā
tas patiesībā ir lievenis
tad emeritētais profesors Jēpis
sāka garu un nesakarīgu monologu
kura laikā atsaucās
uz amerikāņu skolu un franču skolu
un secināja ka konjaku mēs dzeram
vai nu uz lodžijas vai balkoniņa
visbeidzot durvis pavēra namamāte
ieturēja pauzi
un teica
cīsiņu festivāls
