Mīklaina nāve mēra izpētes laboratorijā Sibīrijā raisa jautājumus, uz kuriem Krievija nesniedz skaidras atbildes.
Kas noticis?
Krievijas pilsētā Irkutskā mīklainos apstākļos mirusi 28 gadus veca mēra izpētes institūta laboratorijas darbiniece. Oficiāli nāves cēlonis esot nezināmas izcelsmes pneimonija, taču varas iestāžu reakcija rada aizdomas, ka noticis kaut kas nopietnāks. Vairākās slimnīcās noteikta karantīna, apzinātas aptuveni 200 iespējamās kontaktpersonas, bet kādā uzņēmumā 2000 darbiniekiem ieviesta obligāta masku nēsāšana. Krievija noliedz mēra uzliesmojumu, taču skaidru atbildi par sievietes nāves cēloni nesniedz.
Nu un tad?
Mēris nav tikai viduslaiku šausmu stāsts. Arī mūsdienās pasaulē ik gadu reģistrē vairākus simtus saslimšanas gadījumu. Taču atšķirībā no melnās nāves laikiem slimību iespējams efektīvi ārstēt ar antibiotikām. Pat plaušu mēris, kas var izplatīties no cilvēka uz cilvēku, prasa ciešu kontaktu ar slimnieku. Tāpēc jautājums nav tikai par iespējamo infekciju, bet arī par Krievijas neparasti plašajiem drošības pasākumiem un informācijas slēpšanu. Ko īsti Maskava nevēlas atklāt?
Kāda ir priekšvēsture?
Krievijai ir sena un nepatīkama pieredze ar bīstamu patogēnu slēpšanu. 1979. gadā Sverdlovskā no Sibīrijas mēra nomira vismaz 64 cilvēki. Padomju vara apgalvoja, ka vainojama inficēta gaļa, taču pēc PSRS sabrukuma Boriss Jeļcins atzina, ka traģēdija saistīta ar bioloģisko ieroču izstrādi. Arī Irkutskas gadījumā aizdomas pastiprina tas, ka mirusī strādāja tieši mēra izpētes laboratorijā. Nav pierādījumu, ka tur notikusi bioloģisko ieroču izstrāde vai bīstama patogēna noplūde, tomēr Krievijas slepenība šādus jautājumus padara neizbēgamus.
Kas ir pats svarīgākais?
Pagaidām nekas neliecina, ka Irkutskā būtu sācies plašāks uzliesmojums. Krievijas amatpersonas paziņojušas par karantīnas atcelšanu, aptuveni 5000 veiktiem testiem un to, ka neviena kontaktpersona nav inficējusies. Arī Pasaules Veselības organizācija risku vērtē kā zemu. Mēra simptomi parasti parādās nedēļas laikā, tāpēc jaunu saslimšanas gadījumu trūkums ir laba ziņa. Taču Krievija joprojām nav pārliecinoši izskaidrojusi notikušo. Informāciju pieprasījusi gan PVO, gan ASV, un pat Donalds Tramps atzinis, ka Maskava sniedz ļoti ierobežotas ziņas.
Kas vēl jāzina?
Bīstamu infekciju pētniecība un iespējamā izmantošana bioloģiskajos ieročos rada riskus, kas neapstājas pie valstu robežām. Īpaši satraucoša ir iespēja, ka autoritārās valstīs laboratorijas incidents varētu tikt noklusēts līdz brīdim, kad slimība jau izplatījusies. Un problēma kļūst vēl nopietnāka, jo arī ASV, kas tradicionāli bijušas vienas no pasaules veselības drošības balstiem, Trampa administrācijas laikā vājina spējas identificēt un ierobežot epidēmijas. Pasaule pēc Covid-19 pandēmijas labi zina, cik dārgi var maksāt novēlota reakcija.
Kas tālāk?
Irkutskas gadījums, visticamāk, nekļūs par jaunas epidēmijas sākumu. Taču tas ir nepatīkams atgādinājums par daudz lielāku problēmu. Krievija klusē, starptautiskajām organizācijām trūkst informācijas, bet globālā gatavība nākamajai pandēmijai nebūt nekļūst stiprāka. Šoreiz, iespējams, viss beidzies ar vienu traģisku nāves gadījumu. Taču nākamreiz var nepaveikties. Un tad izšķirošais jautājums būs nevis tas, vai pasaulē ir iespējams apturēt bīstamu infekciju, bet gan tas, vai par tās izplatīšanos vispār laikus kāds uzzinās.
Teksts tapis pēc raidieraksta Ārskats 9. oktobra ieraksta Bažas par mēri Sibīrijā. Vācijas izlūkdienesta bijušais vadītājs aizturēts par spiegošanu. Skolēnu nemieri Francijā.
Raidierakstu klausies šeit vai populārākajās straumēšanas platformās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
