Heidi Reinsone. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Igauņu pētniece Heidi Reinsone atklāj, kādas sekas bijušas ziemeļu kaimiņu lēmumam atļaut iedzīvotājiem izstāties no 2. pensiju līmeņa
Igauņi, kā jau ierasts, bija pirmie. Šogad tiem pievienojās lietuvieši. Tagad arī Latvijā sākusies rosība sekot kaimiņu pēdās, taču šoreiz paraugs, kuram dažs labs grib sekot, ir nevis noturīgu ekonomisko izaugsmi veicinošs, bet gan populistisks piedāvājums īslaicīgi uzdzīvot un pēc tam kārt zobus vadzī.
Runa ir par iespēju iedzīvotājiem izņemt 2. pensiju līmenī iemaksāto naudu. Igaunijā, tāpat kā Latvijā, 90. gados tika izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa iemaksas krāj virtuālu kapitālu nākotnes pensijām, bet iekasētā nauda tiek izmantota tekošo pensiju izmaksu segšanai. 2. līmenis bija domāts kā obligāts individuāls ieguldījums kādā investīciju plānā, kurš ir neatkarīgs no valsts sociālā budžeta un ļauj finanšu tirgos iegūt straujāku kapitāla pieaugumu. 3. līmeni veido brīvprātīgas iemaksas investīciju fondos.
