Ilustrācija — Magnific
Jauns pētījums atklāj, ka Latvijas sabiedrība identificējas divās vienāda lieluma nometnēs — liberālā un konservatīvā, taču vēlētāju ekonomiskie uzskati ir pārsvarā kreisi, un daudzi cilvēki ilgojas pēc stingras kārtības un autoritātēm
Kopš pērnrudens mēģinājuma denonsēt Stambulas konvenciju politiķi bieži runā visas sabiedrības vārdā — ko tā grib, kam nav gatava un no kā jāpasargā. Šāda retorika var likties pārliecinoša, taču līdz šim tā vairāk balstījusies sajūtās, nevis datos. Tagad, četrus mēnešus pirms vēlēšanām, pētījumā Latvijas politiskie spektri sistemātiski izmērīts, cik liberāla vai konservatīva ir Latvijas sabiedrība. Pētījuma autori ir politiskās zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs un datu analītiķe, doktore Zane Mitrevica, tas tapis ar Fridriha Ēberta fonda atbalstu. «Liels pārsteigums bija tas, ka liberālisma un konservatīvisma jautājumos sabiedrība dalās aptuveni puse uz pusi. Dzīvojot mūsu valstī, it īpaši palasot X, sajūta brīžiem ir pavisam citāda,» sarunā ar Ir pavīpsnā Hiršs.
