Savulaik lasīju interviju ar kādu sekmīgu Holivudas scenāristu, kurš veiksmi gan savā profesionālajā, gan privātajā dzīvē skaidroja pavisam vienkārši: es zinu atbildi uz vienīgo jautājumu, uz kuru ir nepieciešams atbildēt.
Ko es gribu?
It kā vienkāršs, bet patiesībā sarežģīts jautājums. Pasaule ir pilna ar visdažādākajām iespējām. Ģimene, draugi, kolēģi, sabiedrība, senču gudrība un moderni guru vairāk vai mazāk uzstājīgi stāsta, kas tev būtu jāgrib. Un, kā jau minētais scenārists netieši norāda, lielum lielais vairums cilvēku šajā dažādo mērķu un iekārojamo sasniegumu ņirboņā apjūk un apmaldās. Viņi mētājas no viena pie otra, izšķiež spēkus, mēģinot apgūt pārāk daudz vienlaikus, vai padara sevi nelaimīgus, ārējas ietekmes vai iekšējas neskaidrības dēļ veltot visas pūles cīņai par kādu spožu malduguni, kas nav viņu patiesais aicinājums.
