Uzņēmumi un investori ir iecienījuši korporatīvās obligācijas. Biznesam tā ir iespēja aizņemties bez banku starpniecības un sevi popularizēt, ieguldītājiem — laba peļņa ar fiksētu ienesīguma likmi
Latvijas uzņēmumi pēckovida laikā ir atklājuši korporatīvo obligāciju iespējas — finansējuma piesaisti nevis no bankām, bet no investoriem, kas publiskas obligāciju emisijas gadījumā dod ne tikai finansējumu, bet arī vērtīgu publicitāti. Baltijā pērn īpaši strauji — par 69% — ir pieaudzis tieši publisko obligāciju emisiju apjoms, bet to skaits, salīdzinot ar 2023. gadu, ir trīskāršojies. Gaidāms, ka obligāciju tirgū izaugsme turpināsies, bet akciju tirgus aizvien turpina gaidīt Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumu ienākšanu, kas atkarīga no politiķu izlēmības, akcionāra dotajiem uzdevumiem uzņēmuma attīstībai un pašu uzņēmumu vadības komandas ambīcijām.
2024. gadā Baltijas valstīs publiskā un slēgtā veidā no jauna tika emitētas obligācijas vairāk nekā trīs miljardu eiro apjomā, un Latvijas daļa šajā «katlā» bija nepilni 700 miljoni eiro, liecina Signet Bank dati. Latvijai bijis straujākais jauno obligāciju emisiju apjoma pieaugums — pērn tas divkāršojies, salīdzinot ar 2023. gadu, bet vidēji visās Baltijas valstīs kāpis par 56%.
Šogad pieaugums Baltijā atkal būs ievērojams, jo jau līdz jūnija beigām obligāciju emisiju apjoms trijās valstīs pārsniedza visā 2024. gadā izlaisto obligāciju apjomu. Nozīmīgu daļu šajā apjomā nodrošina daži lielākie emitenti, kuri gadu no gada piedāvā iegādāties jaunas obligācijas, tāpēc, aplūkojot kopējo emisiju skaitu, pieaugums nav tik nozīmīgs — pērn tie bija 14%. Kopumā Baltijas valstīs 2024. gadā notika 105 jaunas obligāciju emisijas. Tas ir 21 uzņēmums Latvijā, tikpat Igaunijā un 63 — Lietuvā. Tas ir vēsturiski lielākais jauno emisiju skaits un divas reizes pārsniedz emisiju skaitu pirms pieciem gadiem.
Kāpēc Latvijas uzņēmējos ir radusies tik liela interese par obligācijām? «Agrāk šis instruments nebija īpaši pazīstams, obligācijas izmantoja tikai dažas nozares. Redzot citu veiksmīgo pieredzi, uzņēmumi kļūst drosmīgāki. Otra lieta — arī investori kļuvuši aktīvāki, it īpaši privātie ieguldītāji, kuru interesi par obligācijām veicināja procentu likmju pieaugums. Treškārt, ir palielinājies publisko emisiju skaits, kas obligācijas ienes mediju telpā, šādi tās kļūst interesantas un populāras plašākā sabiedrībā,» saka Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare. Viņasprāt, korporatīvo obligāciju tirgum ir labs izaugsmes potenciāls, jo Latvijā ir gana daudz augošu, ambiciozu uzņēmumu, bet obligācijas kā finansējuma instruments joprojām ir salīdzinoši maz apgūts.
«Galvenais obligāciju tirgus dzinējspēks ir un būs uzņēmumu vēlme investēt attīstībā,» uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps. Kā galvenos obligāciju ieguvumus viņš akcentē mārketinga iespējas, finanšu avotu dažādošanu un attīstības finansēšanu bez nodrošinājuma. «Daži obligāciju emisiju veiksmīgi izmanto, lai pozicionētu savu zīmolu. Nozīmīgs ieguvums ir finansēšanas avotu diversifikācija. Ar noteiktu emisijas apjomu obligāciju cena ir līdzvērtīga tiem piedāvājumiem, ko piedāvā bankas, turklāt, kad izlaista pirmā emisija, nākamās izmaksā mazāk. Uzņēmumam ir izvēle izlaist nodrošinātas vai nenodrošinātas obligācijas, tātad ir plašākas iespējas piesaistīt finansējumu bez ķīlas.»
Kāpēc izvēlas obligācijas?
«Parasti obligācijas izvēlas tad, ja uzņēmumam ir ambiciozi izaugsmes plāni un to finansēšanai nepietiek ar banku finansējumu un pašiem pieejamo kapitālu,» saka Janvare. Salīdzinot obligāciju un akciju emisiju, galvenā obligāciju priekšrocība — tas ir aizņēmums, kas neizmaina īpašnieku struktūru. Arī ātrāka emisijas norise un salīdzinoši lētāks un vienkāršāks sagatavošanās process nekā akciju publiskā piedāvājuma gadījumā.
Viens no galvenajiem nosacījumiem un atslēgas jautājumiem no investoru puses — uzņēmumam ir jābūt skaidrībai par to, kur piesaistīto kapitālu tērēs. Šis ir nozīmīgs faktors arī attiecībā uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem — ja īpašnieks un vadības komanda ir definējuši ambiciozu attīstības scenāriju, aizņēmums kapitāla tirgū ir veids, kā to finansēt.
Obligācijas var emitēt publiski, proti, tās ir pieejamas jebkuram interesentam, vai slēgti, kad emitents vai emitenta nolīgtā investīciju banka uzrunā konkrētus investorus, kuriem tiek piedāvāta iespēja ieguldīt konkrēta mērķa sasniegšanai (tāda bija, piemēram, airBaltic pēdējā emisija). Pērn īpaši strauji ir pieaugusi tieši publisko emisiju daļa, tomēr slēgto emisiju apjoms aizvien vēl ir lielāks.
Viens no galvenajiem argumentiem par labu publiskam obligāciju piedāvājumam ir jau minētā publicitātes iespēja, bet slēgtas emisijas nereti izvēlas tad, ja finansējuma piesaistes mērķis vai pats uzņēmums ir labāk saprotams profesionāliem investoriem, bet ne plašākai sabiedrībai. «Ir jābūt sakārtotām finansēm, ko var atklāt investoriem, — tas attiecas gan uz publisku, gan slēgtu emisiju. Tāpat jābūt skaidram investīciju mērķim. Publiskas emisijas gadījumā ir vēlams, lai uzņēmums vai tā zīmols būtu gana pazīstams, proti, lai būtu saskare ar gala patērētājiem,» par publiskas obligāciju emisijas priekšnosacījumiem saka Janvare.
Uzrāvienam vajag lielākus uzņēmumus
Eksperti ir vienisprātis — lai kapitāla tirgū notiktu gadu gadiem piesauktais «uzrāviens», politiķiem jāizlemj piedāvāt akciju tirgū kādu no lielajiem valsts uzņēmumiem, tajā skaitā pārskatot tā saukto neprivatizējamo valsts kapitālsabiedrību sarakstu. «Kapitāla tirgū jau veiksmīgi ir ienākuši vairāki valsts un pašvaldību uzņēmumi, kam vajadzētu iedrošināt arī citus. Tomēr jāatceras, ka finansējuma piesaiste kapitāla tirgū vienmēr izriet no uzņēmuma vajadzības attīstīties, kā arī nepieciešams iedrošinājums no lēmumu pieņēmējiem,» saka Janvare. Arī pensiju 2. līmeņa kapitāla ieguldīšanai obligāciju tirgū nav administratīvu ierobežojumu, un lielākajās emisijās tiek ieguldīta Latvijas pensiju kapitāla nauda. Galvenais šķērslis — Baltijas tirgus ir pārāk neliels, proti, nav gana daudz lielu emitentu, kur šo naudu varētu investēt. Salīdzinājumam — viss Baltijas jauno korporatīvo obligāciju emitētais apjoms pērn nedaudz pārsniedza trīs miljardus eiro, savukārt Latvijas pensiju 2. līmeņa kapitāls šovasar bija trīs reizes lielāks — deviņi miljardi eiro.
Runājot par kapitāla tirgus attīstības nozīmi, Cērps uzsver, ka tas ļautu lielākā apjomā piesaistīt Latvijas pensiju uzkrājumu līdzekļus Latvijas ekonomikas attīstīšanai, savukārt ieguvums uzņēmumiem ir daudzveidīgu finansējuma avotu pieejamība, proti, uzņēmumi vairs nav tik atkarīgi no banku sistēmas kā vienīgā finansētāja. «Ja akciju tirgus un obligāciju tirgus aizvien ir paplāns, tad vienkārši nav, kur ieguldīt Latvijas pensiju naudu. Bez valsts un pašvaldību uzņēmumu ienākšanas akciju tirgū būtiska attīstība tiks bremzēta,» saka Cērps.
Kāpēc izvēlējās obligācijas, un kā viņiem gāja? Emitenta pieredzes stāsts. «Iziet kapitāla tirgū nekad nav bijis pašmērķis»
Šovasar Rīgas Ūdens kļuva par Latvijā pirmo pašvaldībai piederošo uzņēmumu, kas emitējis obligācijas, un par pirmo Ziemeļeiropas uzņēmumu, kura obligācijas atbilst Eiropas zaļo obligāciju standartam. Jūnijā izlaistās obligācijas 20 miljonu eiro apmērā ir pirmais solis plānotajā 60 miljonu eiro emisijā. Tā izriet no uzņēmuma attīstības stratēģijas, kas dažādos ūdensapgādes infrastruktūras uzlabojumos līdz 2028. gadam paredz ieguldīt 235 miljonus eiro.
«Iziet kapitāla tirgū nekad nav bijis pašmērķis. Kad plānojām ilgtermiņa attīstības stratēģiju, obligāciju emisija bija viens no rīkiem finansējuma piesaistei,» uzsver Rīgas Ūdens valdes locekle Agnese Ozolkāja. Obligācijas izvēlētas, lai diversificētu finanšu avotus, un tāpēc, ka uzņēmums tā diktē savus nosacījumus finansējuma piesaistē, nevis pakļaujas banku prasībām.
Pašvaldības uzņēmumam nav nekādu ierobežojumu, lai piesaistītu naudu obligāciju tirgū — ja vien akcionārs ir apstiprinājis attīstības stratēģiju. «Ir jābūt vēlmei attīstīties,» galveno argumentu par labu iziešanai kapitāla tirgū raksturo Ozolkāja.
Lai arī kupona likme Rīgas Ūdens gadījumā ir starp zemākajām (4%), pieprasījums pēc obligācijām par 228% pārsniedza piedāvājumu — investoru vidū ir gan uzņēmuma darbinieki un citas privātpersonas, kas obligāciju saņemšanā bija prioritāte, gan bankas, pensiju fondi un citi uzņēmumi. «Gribējām dabūt pēc iespējas plašāku investoru loku, kas mums nākotnē var noderēt gan nākamajos obligāciju laidienos, gan arī iespējamajā akciju publiskajā piedāvājumā, ja tāds notiktu,» stāsta Ozolkāja.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kam jāsagatavojas pirms starta obligāciju tirgū, ir skaidrs redzējums par naudas izlietojumu. Rīgas Ūdens naudu ieguldīs kanalizācijas tīkla atjaunošanā dažādos Rīgas rajonos, lai samazinātu avārijas remontdarbus. Savukārt nākamā obligāciju laidiena mērķis ir bioloģiskās attīrīšanas stacijas Daugavgrīva paplašināšana un modernizēšana — par šo emisiju uzņēmums lems gada laikā.
Tālāki attīstības mērķi, kas iziet ārpus uzņēmuma investīciju programmas, tiks vērtēti arī kontekstā ar iespējamu akciju publisko piedāvājumu. Piemēram, ūdensapgādes infrastruktūras apsaimniekošana pierīgā, kas ir izpētes procesā, — tā varētu radīt papildu finansējuma nepieciešamību.
Šogad pie Rīgas Ūdens jau vērsušies vairāki Latvijas pašvaldību uzņēmumi, kuriem ir interese par finansējuma piesaisti. Uzņēmuma vadītāja saka — ja pašvaldībai piederošam uzņēmumam ir skaidrs attīstības ceļš, obligāciju emisija ir labs veids, kā novērtēt sevi no malas un sakārtot uzņēmumu. Tāpēc, lai startētu kapitāla tirgū, uzņēmuma vadībai ir vajadzīga tikai izlēmība. «Jāņem vērā, ka viss, ko paveicam gatavojoties, nāks par labu uzņēmumam nākotnē. Piemēram, kredītreitinga saņemšana ļauj samazināt procentu likmes aizņēmumiem. Tas ir arī ieguldījums reputācijā, piemēram, meklējot darbiniekus, mēs norādām, ka esam biržā kotēts uzņēmums.»
Citiem uzņēmumiem viņa iesaka izmantot arī Latvijas Bankas izveidoto atbalsta mehānismu — Vērtspapīru smilškasti, kurā uzņēmums sniedz informāciju par sevi un pēc tam saņem ekspertu novērtējumu un ieteikumus uzlabojumiem. «Mēs bijām salīdzinoši gatavi. Viens no ieteikumiem, lai samazinātu kupona likmi, bija ieviest Eiropas zaļo obligāciju standartu, ko mēs arī izdarījām.»
Rīgas Ūdens
- Obligācijas emitēja 2025. gada jūnijā, tās iekļautas Nasdaq Baltija Regulētajā tirgū
- Emisijas apjoms: 20 miljoni eiro
- Kupona likme: 4% gadā
- Termiņš: 5 gadi
- Nominālvērtība: 100 eiro
Emitenta pieredzes stāsts. Ieguldīs modernākā acu aprūpē
Optikas un optometrijas uzņēmums OC Vision, savulaik pazīstams kā Latvijas Universitātes Optometrijas centrs, šajā tirgū strādā jau kopš deviņdesmitajiem un ir kļuvis par vienu no lielākajiem acu aprūpes centriem Baltijā. Tajā strādā gandrīz 600 darbinieku, Latvijā un Lietuvā ar dažādiem zīmoliem (Optio optika, Vision Express u. c.) atvērti 77 veikali.
Uzņēmumam 30 gadu laikā ir izveidojusies laba kredītvēsture bankās, taču tas meklē arī citas finansēšanās iespējas, stāsta viens no uzņēmuma dibinātājiem, OC Vision valdes loceklis Gatis Kokins. 2016. gadā Igaunijas mezanīna fonds BPM Capital finansēja uzņēmuma kapitāla daļu izpirkšanu no dažiem tā akcionāriem, vēlāk — kovida laikā — radās iespēja šo aizņēmumu pārfinansēt Altum. Bet šogad ir emitētas obligācijas 10 miljonu eiro apmērā ar mērķi attīstīt acu un ausu veselības aprūpes pakalpojumus.
«Banku finansējums parasti ir lētāks, taču obligācijām ir dažas priekšrocības. Pirmkārt, tiešāka komunikācija ar investoriem. Mums Baltijā ir visai liela klientu bāze, kas ikdienā pērk OC Vision produktus, un tie dabiski ir vai varētu būt mūsu investori. Tāpēc izvēlējāmies publisku obligāciju emisiju. Jāņem arī vērā, ka akciju emisijas gadījumā šie investori jau veidotu apjomīgu bāzi kā potenciālie pircēji. Otrkārt, lai arī bankām kredītlikme parasti ir zemāka, no naudas plūsmas viedokļa obligācijas ir izdevīgāks aizņēmums — banku kredīts ir pakāpeniski jādzēš saskaņā ar grafiku, bet obligācijas tradicionāli tiek dzēstas tikai termiņa beigās. Nauda ilgāk ir uzņēmuma rīcībā,» saka Kokins. Nozīmīgs atbalsts uzņēmumam bijusi Centrālās finanšu un līgumu aģentūras administrētā kapitāla tirgus atbalsta programma, kas obligāciju emitentiem ļauj saņemt grantu līdz 120 tūkstošiem eiro, lai segtu daļu no izmaksām. Šāds atbalsta instruments obligāciju emisijas izmaksas ļauj pielīdzināt banku komisijas maksājumiem par aizdevuma izsniegšanu.
Kokins uzsver — obligāciju emitentiem ir jāskaidro, ko iesākt ar emisijā piesaistīto naudu. OC Vision gadījumā iecerēts ieguldīt jaunu veikalu atvēršanā, kā arī tehnoloģijās, kas uzlabos redzes koriģēšanas pakalpojumus un ļaus uzņēmumam attīstīt jaunu virzienu dzirdes veselības jomā. Iespējams, tiks finansēta arī kāda konkurenta iegāde, viņš atklāj. Uzņēmums pirms obligāciju emisijas lielu akcentu komunikācijā lika tieši uz redzes veselības problēmu aktualizēšanu un iespējamiem risinājumiem. «Mūsu jaunais pakalpojums redzes korekcijas jomā bērniem ļauj būtiski ierobežot miopijas progresiju. Acs ābols bērnam dažkārt aug asimetriski, kas izraisa gandrīz neizbēgamu tuvredzības pieaugumu, taču ar īpašām lēcām šodien redzes pasliktināšanos var palēnināt vai apstādināt,» stāsta Kokins.
OC Vision obligāciju emisijas apjoms bija 10 miljoni eiro, pieprasījums par trim miljoniem pārsniedza piedāvājumu. Lielo interesi Kokins skaidro ar to, ka Baltijas obligāciju tirgū pagaidām nav daudz veselības aprūpes uzņēmumu. Visiem privātajiem investoriem tika piešķirts viņu pieprasītais obligāciju apjoms, bet atlikusī daļa — sadalīta starp institucionālajiem investoriem. Aptuveni 95% no investoru pieprasījuma veidoja Latvijas investori, kuru vidū ir arī uzņēmuma darbinieki. Daudzi izmantoja investoru lojalitātes programmu. Pārējie ieguldītāji ir no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas.
Skaidrojot lielo interesi par obligācijām Baltijas valstīs, Kokins akcentē investīciju banku lomu, kuras skaidro un popularizē šo instrumentu, kā arī daudzu nekustamo īpašumu projektu attīstību, kuri piesaista finansējumu obligāciju tirgū.
OC VISION
- Obligācijas emitēja 2025. gada jūnijā, tās iekļautas Nasdaq First North sarakstā
- Emisijas apjoms: 10 miljoni eiro
- Kupona likme: 6% gadā
- Termiņš: 4 gadi
- Nominālvērtība: 100 eiro
Emitenta pieredzes stāsts. Lielisks instruments, lai saglabātu neatkarību
Lauksaimniecības kooperatīva Latraps 25 gadu pastāvēšanas vēsturē šis ir īpašs periods — 2024. gada decembrī pirmo reizi publiski emitējot obligācijas, kas Nasdaq Baltic First North sarakstā iekļautas šā gada martā, kooperatīvs piesaistīja astoņus miljonus eiro, kas ieguldīti Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna ražotnes ASNS Ingredient tapšanā Jelgavā.
Rūpnīcu, ko kooperatīvs attīsta kopā ar Vācijas pārtikas pārstrādes uzņēmumu Pfeifer&Langen, iecerēts sākt testēt nākamgad, bet zirņu proteīna ražošanu tā sāks 2027. gadā. «Šis ir ļoti liela apjoma projekts, kopumā ražotnē tiks ieguldīti 132 miljoni eiro, un varam teikt, ka mēs šobrīd radām vēl vienu Latraps mēroga biznesa virzienu,» saka Latraps valdes loceklis Gundars Ruža.
Kopumā obligācijās ieguldīja vairāk nekā 300 investoru, no kuriem absolūtais vairākums — 90% — ir no Latvijas. Starp tiem ap 60 ir institucionālie investori, kuru ieguldījums pārsniedza pusi no emisijas apjoma. Pieprasījums pārsniedza 12 miljonus eiro. Bet obligāciju īpašnieki šogad jau saņēmuši pirmās divas kuponu ienākuma izmaksas (ienesīguma likme ir 7,5% gadā).
«Obligācijas ir lielisks instruments, lai saglabātu neatkarību, jo diezgan īsā laikā var piesaistīt ievērojamus līdzekļus un realizēt ieceres brīvāk, nekā tas ir saziņā ar komercbankām. Otrs ieguvums ir nepieciešamība domāt par publisko tēlu, kas nāk par labu ikvienai organizācijai. Treškārt, tas ļauj saliedēt kolektīvu, jo sagatavošanās posmā būs iesaistīti gandrīz visi organizācijas darbinieki,» obligāciju ieguvumus uzskaita Ruža. Papildus tam šādi tiek veidotas ilgtermiņa attiecības ar investoriem.
Latraps ir gana pazīstams kooperatīvs Baltijā, tā biedru skaits pārsniedz 1200, tāpēc obligāciju tirgū emitents varēja atļauties startēt bez nodrošinājuma. Kupona likmi noteica, ņemot vērā investoru un finanšu partnera ieteikumus. «Ja emitents ir liels un pazīstams, no lielajiem institucionālajiem investoriem globālajā tirgū, iespējams, var aizņemties pat lētāk nekā no bankām. Ja emitents un arī emisijas apjoms ir mazāks, investori grib redzēt augstāku likmi, kā arī emitentam ir vairāk jāiegulda mārketingā,» saka Ruža. Latraps obligāciju emisiju izmantoja kā komunikācijas iespēju, šajā laikā būtiski audzējot kooperatīva publicitāti.
Kopš 2020. gada kooperatīvs ir veicis jau četrus iekšējos obligāciju laidienus, kuros tā biedri investēja attīstībā. «Labs veids, kā gūt papildu ienesīgumu no brīvās naudas,» saka Ruža.
Zirņu proteīna ražotnes attīstīšanai šogad bija nepieciešami 10 miljoni eiro — daļu šīs naudas kooperatīvs piesaistīja no zemniekiem, bet pārējo finansējumu ieguva publiskajā obligāciju emisijā. Kooperatīvs plāno izmantot šo finansējuma piesaistes veidu arī nākotnē, iespējams, emitējot kādu no īstermiņa obligāciju veidiem.
Citiem, kuri plāno piesaistīt naudu obligāciju emisijas ceļā, Ruža iesaka nebaidīties no atklātības. «Mēs publiskojam finanšu datus, atklāti komunicējam par iecerēm un paveikto. Kreditētāju acīs tas ir ieguvums. Zinu, ka daudzi uzņēmēji ir atturīgi pret finanšu datu publicēšanu, taču jāapzinās, ka, ja kāds to vēlas, mūsdienās šādus datus tāpat var atrast. Tāpēc, ja uzņēmums plāno ambiciozi attīstīties un ir atklāts, šis ir fantastisks instruments līdzekļu piesaistei. Arī tiem, kas plāno iziet akciju tirgū, es ieteiktu vispirms emitēt obligācijas, jo tas parādīs objektīvu tirgus novērtējumu.»
Latraps
- Obligācijas emitēja 2024. gada decembrī, tās iekļautas Nasdaq First North sarakstā
- Emisijas apjoms: 8 miljoni eiro
- Kupona likme: 7,5% gadā
- Termiņš: 4 gadi
- Nominālvērtība: 1000 eiro
Viedoklis. Liels potenciāls aizsardzības jomā
Liene Dubava, Nasdaq Riga vadītāja
Pēdējie divi gadi obligāciju emisiju skaita ziņā ir bijuši ārkārtīgi dāsni un pēdējie seši mēneši jo īpaši. Pirmajā pusgadā Baltijas valstīs notika 59 publiskās obligāciju izsoles, no kurām gandrīz puse bija iepriekš biržā nebijušu uzņēmumu emisijas.
Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, tā ir laba alternatīva bankas aizdevumiem un iespēja dažādot sava finansējuma avotus, turklāt to ir salīdzinoši vienkārši pārvaldīt — obligācijai ir noteikts atmaksas termiņš un procentu likme, viss vienkārši un saprotami.
Otrkārt, uzņēmums aizņemoties, izlaižot obligācijas, pilnībā saglabā īpašumtiesības, un tas daudzos gadījumos ir svarīgs aspekts. Treškārt, uzņēmēji nedzīvo uz vientuļas salas. Viņi skatās un vēro cits citu, pārņem labo praksi un, redzot, ka tas strādā, mēģina arī paši. To pašu var attiecināt uz finansējuma piesaisti. Manuprāt, to ļoti trāpīgi ilustrē Lietuvas piemērs, kurā lielākā daļa jauno obligāciju piedāvājumu bija nekustamo īpašumu sektora uzņēmumu organizēti — viena nozare, uzņēmumi cieši konkurē un seko tam, ko dara konkurents.
Un visbeidzot, aizvien augošais privāto investoru skaits reģionā ir vēl viens iemesls izlaist obligācijas. Nasdaq Baltija ir reģionāls tirgus, kur uzņēmumiem tiek nodrošināta iespēja piesaistīt kapitālu arī no Lietuvas un Igaunijas investoriem, un, kā rāda pieredze, Latvijas uzņēmumu obligācijas mūsu kaimiņiem ir augstā vērtē.
Pašreizējā tirgus situācija neapšaubāmi ir labvēlīga arī investoriem. Viņiem ir lielākas izvēles iespējas — plašāks piedāvājumu klāsts, no kura izvēlēties sev piemērotāko. Turklāt tas stimulē arī jaunos investorus, kas investīciju pasaulē sper savus pirmos soļus, jo obligācijas kā ieguldījuma veids nereti ir ieguldītājiem saprotamāks.
Lūkojoties nākotnē, es domāju, ka obligāciju tirgus turpinās attīstīties un arvien vairāk vietējo uzņēmumu izvēlēsies biržu, tomēr jāatceras, ka arī mūsu ekonomika un kapitāla tirgus ir cieši saistīts ar norisēm pasaulē, un tās prognozēt ir gandrīz neiespējami.
Lielu potenciālu mēs saredzam tieši drošības, aizsardzības inovāciju un tehnoloģiju jomā. Tā ir jauna un svarīga nozare, kuras izaugsmei ir nepieciešams apjomīgs finansējums, un mēs, Nasdaq, kā finansējuma piesaistes infrastruktūra esam gatavi strādāt kopā, izveidojot atsevišķu tirgus segmentu tieši obligācijām (defense bonds), kuru līdzekļi tiek novirzīti ar aizsardzību saistītiem projektiem.
Viedoklis. Gaida nozīmīgi apjomīgākas emisijas
Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs
Obligāciju popularitāte, kas pieaugusi pēdējo gadu laikā un it īpaši šogad, ir skaidrojama ar uzņēmēju vēlmi dažādot savu attīstības ieceru finansēšanu, kā arī ar investoru gatavību savu naudu pārvirzīt uz citiem ieguldījumu instrumentiem.
Mums kā ieguldītājam Baltijas valstu obligācijas ir interesants instruments, jo daudzi no emitentiem ir pazīstami un perspektīvi uzņēmumi. Tomēr daudzu obligāciju emisiju apjomi pagaidām ir nelieli.
SEB Investment Management pārvalda klientu līdzekļus aptuveni 2,3 miljardu eiro apmērā. Ja vēlamies ieguldīt kādā nelielā Baltijas emitenta obligācijā, tad labākajā gadījumā mēs varam runāt par ieguldījumu tikai dažu procentu, reizēm tikai dažu procenta desmitdaļu apjomā no šī portfeļa. Te jāņem vērā, ka investīcija obligācijās, teiksim, piecu miljonu eiro apmērā, prasa tādu pašu darba apjomu kā desmitos miljonu eiro mērāma investīcija. Turklāt neliela obligāciju emisija pat tad, ja emitents ir lielisks uzņēmums ar pārliecinošu biznesa izaugsmi, mūsu portfeļa kopējo ienesīgumu ietekmē pavisam nedaudz, jo mums ir pienākums ievērot normatīvajos aktos noteiktus ieguldījumu ierobežojumus. Tāpēc mums ir vēlme, lai obligāciju tirgus attīstās un emisijas kļūst nozīmīgi apjomīgākas. Institucionālo investoru interese par tām noteikti pieaugtu.
Runājot par obligācijām kā ieguldījuma instrumentu — vienmēr ir vērts izpētīt, kāds ir konkrētā emitenta investīciju plāns, proti, ko ir iecerēts darīt ar piesaistīto naudu? Jāatceras, ka augsts ienesīgums vienmēr saistās ar lielāku risku. Piemēram, nekustamo īpašumu uzņēmums, kurš attīsta jaunu projektu, parasti ir gatavs maksāt augstāku likmi, jo konkrētais projekts vēl ir tapšanas stadijā un ir virkne faktoru, kas to var ietekmēt. Ir vērts apsvērt arī sliktākos scenārijus. Jāatceras, ka arī no procentu ienākuma ir jāmaksā ienākuma nodoklis: privātpersonām nodokļa likme patlaban ir 25,5%, bet uzņēmumiem tie tiek iekļauti peļņā, un nodoklis tiek maksāts peļņas sadales brīdī.
Atbalsts dalībai vērtspapīru tirgū
Grantu programma
Uzņēmējiem, kuri plāno startēt obligāciju tirgū, ir pieejams grants līdz 120 tūkstošu eiro apmērā, kas paredzēts emisijas prospekta, piedāvājuma dokumenta, uzņēmuma apraksta vai emisijas noteikumu sagatavošanas, apstiprināšanas un publicēšanas izmaksu segšanai, kā arī emisijas organizētāju un konsultantu izmaksu segšanai. Uz grantu var pieteikties līdz 2026. gada beigām (obligāciju iekļaušanai biržā jānotiek līdz 2029. gada beigām). Uzņēmumam ir jāatbilst Latvijas maza vai vidēja uzņēmuma statusam (grupas līmenī ir mazāk nekā 250 darbinieku, gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus eiro) vai Latvijas mazas vai vidējas kapitalizācijas sabiedrības statusam (grupas līmenī ir līdz 499 darbiniekiem). Atbalstu var saņemt uzņēmumi, kuru darbība vērsta uz tehnoloģisko attīstību, izaugsmi un investīciju veikšanu pētniecībā, attīstībā un inovācijās. Programmu administrē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Vērtspapīru smilškaste
Latvijas Banka uzņēmumiem piedāvā Vērtspapīru smilškasti — potenciālais emitents var saņemt ekspertu sagatavotu sākotnējo novērtējumu un ieteikumus, kas jāuzlabo, lai sekmīgi startētu Latvijas kapitāla tirgū (akciju vai obligāciju emitenti). Atbalsta mehānismu var izmantot gan privāti uzņēmumi, gan valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.
IPO fonds
Ir beidzies IPO fonda Baltic Capital Market Acceleration Fund pārvaldnieka atlases konkurss, līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas Lietuvas investīciju pārvaldības kompānijai I Asset Management.
Kā norāda Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, fonda pārvaldnieks kopā ar privātajiem tirgus dalībniekiem ieguldīs mazos un inovatīvos vidējos uzņēmumos, kas atrodas sākotnējā publiskā piedāvājuma sagatavošanās posmā vai jau to realizē un kuru vērtība ir no pieciem līdz 100 miljoniem eiro. Šie uzņēmumi atradīsies Latvijā, Lietuvā un citos Eiropas Savienības reģionos. Fonda mērķis ir atbalstīt 13—18 uzņēmumus. Paredzēts, ka ieguldījuma apmērs vienā uzņēmumā būs no 0,5 līdz pieciem miljoniem eiro. Fonds plāno sākt darbību orientējoši šā gada ceturtajā ceturksnī.
Uzziņai
Svarīgs ir uzņēmuma mērogs
Apsverot iespēju piesaistīt finansējumu obligāciju emisijas ceļā, nozīmīgs ir uzņēmuma mērogs. Aizņemšanās kapacitāte katrai nozarei un uzņēmumam jāvērtē individuāli, taču ir aptuvens pieņēmums, ka aizņemties var summu, ko veido uzņēmuma EBITDA (ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem — red.), reizināta ar četri. Tātad, ja EBITDA ir divi miljoni eiro, aizņemšanās kapacitāte būs līdz aptuveni astoņiem miljoniem. Savukārt minimālais aizņemšanās apjoms, lai būtu vērts domāt par obligāciju emisiju, ņemot vērā procesa fiksētās izmaksas (mārketings, konsultantu piesaiste), ir ap diviem miljoniem eiro, skaidro Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare.
Kā veidojas kupona likme?
Kupona likmes bāzi parasti veido valsts obligāciju likmes, bet pārējais ir atkarīgs no uzņēmuma riska līmeņa, kas veido investoru prēmiju. Jo riskantāks ieguldījums, jo augstākai jābūt likmei, par kādu investori ir gatavi ieguldīt.
Signet Bank apkopotie dati liecina, ka kopš pagājušā gada sākuma Baltijas korporatīvo obligāciju likmes ir pakāpeniski samazinājušās, taču piedāvāto likmju spektrs ir ļoti plašs, piemēram, Rīgas Ūdens šā gada jūnijā emitēja obligācijas ar 4% gada likmi, savukārt biznesa centra Preses nama kvartāls un uzņēmuma Storent obligācijas ir ar 10% likmi.
Kur emitēt obligācijas?
Baltijas valstu uzņēmumi obligācijas var emitēt Nasdaq Baltija Regulētajā tirgū vai Alternatīvajā tirgū jeb First North sarakstā. Lielāki uzņēmumi parasti izvēlas Regulēto tirgu, kur prasības ir stingrākas, savukārt vidēji un nelieli uzņēmumi nereti dod priekšroku First North, kam sagatavoties ir salīdzinoši vienkāršāk. Galvenā atšķirība ir informācijas atklāšanas prasības, kas Regulētajā tirgū ir augstākas, uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Kā izvēlēties ieguldījumu?
Lai ieguldītu droši, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja iesaka uzmanīgi izlasīt obligāciju emisijas prospektu, kā arī regulāri sekot līdzi ziņām par uzņēmumu (tās vienuviet pieejamas biržas mājaslapā) finanšu rezultātiem, to dinamikai un uzņēmuma solīto investīciju mērķu izpildei. Jāpievērš uzmanība tam, vai obligācijām ir nodrošinājums (ķīla) un kas tajā ietilpst. Ir labi, ja obligāciju emisijā iekļauts investoru pārstāvis — ķīlas aģents vai investoru uzticības persona (trustee), kas var iesaistīties un pārstāvēt investoru intereses strīdu vai saistību neizpildes gadījumā.
Kas vajadzīgs, lai emitētu korporatīvās obligācijas
- Sakārtota korporatīvā pārvaldība un auditēti finanšu pārskati
- Darbības vēsture, lai parādītu finanšu rezultātu dinamiku
- Skaidrība par investīciju mērķiem
- Minimālais piesaistītā finansējuma apjoms — vismaz divi miljoni eiro
- Aizņemšanās aptuvenā kapacitāte ir uzņēmuma EBITDA reiz četri
- Laba reputācija un gatavība stāstīt par sevi
- Jārēķinās ar mārketinga un konsultantu (finanšu un juridisko) izmaksām
Latvijas uzņēmumi, kas emitējuši obligācijas
Emisiju apjoms miljonos eiro 2024. gadā un 2025. gada pirmajos sešos mēnešos
2024
- Air Baltic Corporation 380
- Citadele banka 55
- Marijas 2 46
- Sun Finance Treasury 40
- BluOr Bank 23,4
- Delfingroup 20
- Grenardi Group 17
- Timbro Group 13
- Avafin Latvia 11,3
- Storent Holding 10
- Landro Group 10
- Silva Finance 10
- CMNO Logica 10
- Longo Group 10
- Grand Credit 9,8
- Latraps 8
- CrossChem 5
- Global BOD Group 4
- Finto Capital 3,7
- Mapon 3
- Signet Bank 1,5
2025. gada pirmie 6 mēneši
- Altum 70
- Eleving Group 50
- Sun Finance Treasury 50
- Storent Holding 23,1
- Rīgas Ūdens 20
- PN Project 16
- FZ Capital 13,7
- Avafin Latvia 13,3
- OC Vision 10
- SF2 10
- L. J. Linen 8
- Silva Finance 5
- Coffee Address Holding 5
- NC K2C 4
- Finto 3,3
- Banga 3
- Marijas 2 3
- Signet Bank 1,5
- BluOr Bank 1,1
- Mintos Marketplace 0,5
- Wandoo Finance 0,2
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
